Pētera Apiņa mājaslapa
Sveicināti. PDF Drukāt E-pasts

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti:
“Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.
Savu mājaslapu esmu radījis galvenokārt tamdēļ, lai apkopotu ziņas par tautas veselību. Nezinu nevienu svarīgāku uzdevumu savai valstij un tās pilsoņiem kā rūpēties par savu un savu tautiešu veselību, lai latvieši dzīvotu ilgi un dzīve būtu kvalitatīva. Manos rakstos Jūs lielākoties radīsiet ziņas par nepieciešamību kustēties un sportot, veselīgi ēst, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola, sāls un cukura, un kas būtiski – nekad nesmēķēt un nekad neatrasties smēķētāju tuvumā.
Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas garīgo veselību – smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem.
Lūdzu atvainot un tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
16 grāmatu un vairāk nekā 2000 publikāciju autors

 

 
Eiropas Veselības nedēļa kā iespēja pagarināt dzīvi un ilgāk izvairīties no medicīnas PDF Drukāt E-pasts

Latvijas iedzīvotāji šobrīd, salīdzinot ar 1991. gadu dzīvo par 8.5 gadiem ilgāk. Tā ir būtiskākā atbilde uz jautājumu- vai bija vērts iegūt neatkarīgu valsti. Tas viss- par spīti tam, ka medicīna Latvijā atstāta bārenītes lomā, kam valsts vadība nepiešķir ne naudas, ne uzmanības, ja nu vienīgi tukšus solījumus. Iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanās, protams, nenozīmē mūžīgu dzīvi, slimības un nāves neesamību. Bet mūsu mērķis ir katram Latvijas iedzīvotājam ļaut nodzīvot ilgākus veselīgus un pilnvērtīgus dzīves gadus.

Medicīna cilvēka dzīves pagarināšanā piedalās ar 15-20% pienesumu, bet viss pārējais ir: tīrs gaiss un tīrs ūdens, veselīgs uzturs, kustības, protams- arī iedzimtība un kaitīgu ieradumu neesamība. Un visai objektīvi- gaiss un ūdens mums ir gana tīrs, lai mūs apskaustu 90% zemeslodes iedzīvotāju, arī uzturs ir labāks nekā vairumā pasaules valstu, arī sports un kustības ienāk latviešu ikdienā- visur redzami skrienoši un riteņbraucoši veci un jauni ļaudis, kas tur rūpi par savu veselību. Sporta zāļu, ledus haļļu un trenažieru zāļu skaits pieaudzis eksponenciāli, tās ir labi aprīkotas un visai apdzīvotas.

Lielākais nopelns sabiedrības veselības veicināšanā tomēr pienākas tautas sporta organizatoriem- tādiem kā iknedēļas skriešanas, riteņbraukšanas, orientēšanās tautas sacensībām, vingrošanai mežā un parkos, līnijdeju komandām, Ghetto Games un viņiem līdzīgām struktūrām. Vai esam šai ziņā labāki vai sliktāki par citām valstīm Eiropā un pasaulē?

Lasīt tālāk...
 
Kur ņemt naudu veselības aprūpei PDF Drukāt E-pasts

Kā Iļja Muromietis ceļu krustojumā nostājusies veselības ministre Anda Čakša, piedāvājot trīs variantus – papildu nodokli, ko Latvijas Bankai labpatīk saukt par apdrošināšanu, pārdalīt sociālo nodokli vai piesaistīt naudu valsts pamatbudžetam, bet veselībai ņemt no tā vairāk.

Es pieslietos pēdējam variantam, kaut veselības ministre simpātijas izrādījusi otrajam. Vismaz pašlaik politiķiem ar papildu līdzekļu atrašanu veselības aprūpei raiti nesokas, notiekošo varētu saukt par darbības ilūziju vai lāpīšanos. Pienācis laiks pārskatīt visu nodokļu politiku, kur valsts varētu papildu līdzekļus gūt. Šoreiz – par apgrozāmiem nodokļiem – mans mērķis ir pierādīt, cik nesakārtota ir akcīzes nodokļa sistēma, cik daudz iespēju valsts budžetu papildināt.

Alus nodoklis

Lai gan jau kopš slavenā kareivja Šveika laikiem zināms, ka kritīs valdība, kas alum pacels nodokli, Latvijas valdībai pie kausa ķerties vajadzēs. Tagad deputāti metušies aizliegt pārdot alu divu litru plastmasas pudelēs. Risinājums jauks, taču alkoholismu šis aizliegums samazinās tieši tikpat, cik smēķēšanu, izkarot zīmīti par smēķēšanas aizliegumu 10 metrus no namdurvīm.

Lasīt tālāk...
 
Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem– putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās. PDF Drukāt E-pasts

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās– galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Maža sūnu ārda motobraucēji un kvadraciklisti.

Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.

Man nezināmu iemeslu dēļ jēdziens mednieks Latvijā nereti korelē ar jēdzieniem politiķis vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesūkušies kungi šauj uz nebēdu. Medības ir vieta, kur tiek kārtoti darījumi, slēgtas neoficiālas vienošanās, virzīti politiskie procesi. Medībās tiek iecelti ministri, bet vēl biežāk– pašvaldību vadītāji.

Nevaru ne atbalstīt, ne noraidīt man pazīstamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medības esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārītis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medībās kā partizāņi klusē kā šāvējs, tā cietušais. Medībās parasti dzer ļoti dārgu šņabi vai tā vietēji ražotu līdzinieku ar nosaukumu Dzimtenīte vai Latgalīte.

Augustā medības iegūst citu skaņu. Iegādājušies licences, sēdušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamību un benzīna patēriņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pēc traktora), dārgām bisēm un ļoti labu ēdmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medībās. Vienas nošautas pīles gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa– labu apetīti. Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar līmi, pie kuras pielipušas lakstīgalas, sarkanrīklītes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čuņčiņi un svirlīši. Arī šos, īkšķa lieluma putnus grieķi ķēra „uzturam”. Pīļu medības Latvijā kā iztikas veids vai ēšanas paradums ir labi maskēti meli.

Lasīt tālāk...
 
Ārstu streiks Igaunijā, Valgas piezīmes PDF Drukāt E-pasts

Otrdiena, 20. septembris. Streiko igauņu ārsti un māsas. Tas ir vienas stundas brīdinājuma streiks, kurā piedalās visas Igaunijas slimnīcas, šādu streiku Igaunijā var pieteikt trīs dienas iepriekš. Turklāt Igaunijā likumdošana daudz plašākas pilnvaras paredz profesionālajām un sabiedriskām organizācijām atšķirībā no Latvijas, kur visas streikošanas funkcijas atstātas tikai komunisma skolai – arodbiedrībai.

 

Igaunijas slimokase, kas patiesībā ir mūsu Nacionālā veselības dienesta līdzinieks, kolektīvo līgumu slēdz ar Igaunijas Ārstu biedrību, nevis nododas nesaprotamām trīspusējām sarunām. Iepriekšējais līgums noslēgts uz diviem gadiem un šoruden beigsies, jauno neizdodas noslēgt, tas ārstus dara bažīgus. Igaunijas slimokasei ir 33 miljonu zaudējumi, kas liek šai institūcijai meklēt dažādus taupības variantus. Klasiskā formā tas izpaužas tā, ka ārstam ir zināma pacientu kvota, par šīs kvotas pārtēriņu maksā ar koeficientu 0,7 vai pat 0,3. Pēc igauņu ārstu domām, slimokase pārāk daudz no slimokases naudas tērējot slimnīcu remontiem, dzelžiem un nejēdzīgai e-veselībai. Igaunijā strauji turpina optimizēt stacionāro un ambulatoro palīdzību. Ārstus tas satrauc, īpaši jaunā sistēma, kad slimokase nemaksā pediatram, kardiologam, reimatologam mazākās pilsētās, bet šīs specialitātes ir tikai četrās Igaunijas lielpilsētās – Tallinā, Tartu, Pērnavā un Narvā, bet turienes speciālisti drīkst braukt konsultēt uz mazpilsētām. Pašlaik Valgas pediatrs formāli strādā Tartu, bet patiesībā katru dienu konsultē Valgā. 

Lasīt tālāk...
 
Klusais un necerīgais laiks veselības jomai PDF Drukāt E-pasts

Jau vairāk nekā divus mēnešus veselības ministres amatā strādā Anda Čakša. Simpātiska kolēģe, jauks sarunu biedrs un enerģiska vadītāja. Trešā blondīne plejādē aiz Baibas Rozentāles un Ingrīdas Circenes.

Andas Čakšas iecelšana bija neparasti ātra – Guntis Belēvičs vēl zvērēja, ka nekad nav ārstējies Rīgas Austrumu slimnīcā, viņa partijas biedri vēl televīzijā apzvērēja ticību visam, ko Guntis saka, bet patiesībā aizkulisēs jau bija vienojušies par Andas Čakšas virzīšanu Gunta Belēviča vietā. Es lāgā nezinu, kas tieši Čakšu ministra amatā iebīdīja, bet man ir patiesas aizdomas, ka tie bija ietekmīgākie profesori. Pieļauju, ka viņi Andai Čakšai solīja ikdienas atbalstu, palīdzību, idejas un gatavu veselības apdrošināšanas koncepciju, kā arī savu politisko ietekmi, pārdalot valsts budžetu par labu veselībai. Jāteic, ka es pats visai aktīvi publiski iebildu pret Andas Čakšas kandidatūru. Tiesa, mans viedoklis balstījās tikai uz tām retajām reizēm, kurās nejēdzīgās sapulcēs, likumprojektu sēdēs un darba grupās biju sēdējis ar viņu pie viena galda, turklāt attālās nometnēs. Pirmo reizi divatā ar viņu man iznāca aprunāties televīzijas tiešraidē raidījumā Ārsts.lv, kur visas 26 minūtes ministre izrādīja izpratni, zināšanas, viedokli un reālu gatavību strādāt. Jāteic, ka šajos divos mēnešos mans viedoklis par viņu ir mainījies uz labo pusi, turklāt ievērojami. Bet neceriet – vairāk nekā laba par ministri nebūs.

Čērčils savulaik teica– ministrs nav ministrs, ja trijās dienās nav visiem pierādījis, kurš te ir saimnieks mājās, bet simt dienās veicis nozīmīgāko savu reformu. Anda Čakša nekādas lielās uzvaras šajos divos mēnešos nav guvusi. Un mana prognoze par viņas iespējām kaut ko paveikt nav pārlieku rožaina.

Lasīt tālāk...
 
Dienas dziesma – Jānis Birks PDF Drukāt E-pasts

Sākšu stāstu gluži kā radio dīdžejs Artis Volfs, katru rītu piesakot „dienas dziesmu” Latvijas Radio: „Šodien savu apaļo dzimšanas dienu svin ārsts un eksmērs Jānis Birks.”

Tā kā man nav iespēju viņam nodziedāt vai nospēlēt kādu lustīgu meldiņu, centīšos savu godājamo kolēģi aprakstīt.

Rīgas Austrumu slimnīcā ir nodaļa, kurā strādājuši Mārtiņš Šics, Gundars Daudze, Jānis Birks, šo rindu autors un daudzas citas vairāk vai mazāk pazīstamas personas medicīnā, daži no viņiem šobrīd vada nozīmīgas firmas, medicīnas tehnoloģiju pārstāvniecības vai vismaz anestezioloģijas nodaļas svešās valstīs. Nodaļu vadīja Vija Cera, bet savs kabinets tajā bija arī profesoram Georgam Andrejevam un profesoram Viesturam Ligutam.

Jānis Birks, ko šodien cildinām, šajā nodaļā bija viens no zinošākajiem un enerģiskākajiem kolēģiem, kas allaž vēlējās kļūt vismaz par nodaļas vadītāju un slimnīcas galveno ārstu, bet dzīve iekārtojās tā, ka nācās šos amatus izlaist un ieņemt daudz nozīmīgākus. Viņš bija tiešām labs reanimatologs, un kā domā kolēģi: reanimācijas nodaļa daudz vairāk zaudēja, nekā Rīgas pilsēta ieguva, Jānim Birkam no ārsta kļūstot par politiķi. Jaunībā viņš bija gana sprigans un sportisks, tālumā lēca pāri par 7 metriem, sprintu skrēja zem 12 sekundēm, bet, pabeidzis savas sporta gaitas vieglatlētikā, braši grūstījās zem basketbola groza vai dzenāja dažādas mazākas bumbiņas ar vai bez raketes.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

1 lapa no 34
Joomla templates, advanced hosting.