Pētera Apiņa mājaslapa
Sveicināti. PDF Drukāt E-pasts

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti:
“Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.
Savu mājaslapu esmu radījis galvenokārt tamdēļ, lai apkopotu ziņas par tautas veselību. Nezinu nevienu svarīgāku uzdevumu savai valstij un tās pilsoņiem kā rūpēties par savu un savu tautiešu veselību, lai latvieši dzīvotu ilgi un dzīve būtu kvalitatīva. Manos rakstos Jūs lielākoties radīsiet ziņas par nepieciešamību kustēties un sportot, veselīgi ēst, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola, sāls un cukura, un kas būtiski – nekad nesmēķēt un nekad neatrasties smēķētāju tuvumā.
Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas garīgo veselību – smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem.
Lūdzu atvainot un tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
16 grāmatu un vairāk nekā 2000 publikāciju autors

 

 
Par valdību, Latvijas futbola izlasi un naudu veselības aprūpei– kuros vārtos ir bumba? PDF Drukāt E-pasts

Kāda futbola izlase, tāda valdība. Valdības pūles izbīdīt nodokļu reformu bez finansējuma medicīnai neticami atgādina Latvijas futbola izlasi, kuru laiku palaikam gandrīz apspēlē Fēru salu aitu ganus. Mums ir viss pamats uzskatīt Latvijas valdību par izlasi, kurai ir treneris, līderis un vārtusargs vienā personā, nesaprotamus lēmumus pieņemošs bagāts federācijas prezidents un tiesneši (Eiropas Padome), kas vienmēr svilpj nepareizi. Vairāk šajā rakstā futbolu gandrīz nepieminēšu, ja nu vienīgi apstākli, ka latvieši bariem gatavi doties skatīties un plaukšķināt Ronaldu, nevis pašu valsts izlasei.

Lasīt tālāk...
 
Globālā nesmēķēšanas diena - 31. maijs un Latvijas ekonomika PDF Drukāt E-pasts

Katru gadu smēķētājiem Latvijā nogriežam (amputējam) aptuveni 1000 kāju (600 no tām– virs ceļa locītavas). Tiesa, liela daļa no viņiem ir diabēta un aterosklerozes slimnieki, bet arī šo slimību attīstībā smēķēšana likusi lielāko artavu.

Patiesībā kāju var amputēt ļoti ātri– ar visu narkozi pusstunda nesanāk. Pazīstu kādu bijušo politiķi– smēķētāju un tabakas akcīzes pretinieku, šobrīd jau bez kājas. Žēl man viņa– īpaši jau tālab, ka savulaik diskusijas karstumā arī viņu pabaidīju ar kājas asinsvadu fatālu aterosklerozi. Šī nav norāde uz valstsvīriem– smēķētājiem (nav jau noslēpums, kurā Ministru kabineta smēķētavā tiek pieņemti būtiski lēmumi), bet man viņiem divi piedāvājumi:

• pašiem tūlīt atmest smēķēšanu, jo mums nudien nav vajadzīgi valstsvīri ar infarktu, vēzi vai nogrieztu kāju. Bez tam, oglekļa dioksīds smēķētāja smadzenēm vienkārši liek strādāt sliktāk. Smēķēšana liedz pieņemt lēmumus, proti, smadzenēm darboties aktīvā režīmā;

• palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem līdz Igaunijas līmenim. Darīt to tūlīt, lai glābtu Nodokļu reformu, jo citādi Eiropas Padome vienkārši nepiekritīs nodokļu samazinājumam iedzīvotāju ienākumu nodoklī (IIN). 

Lasīt tālāk...
 
Par nodokļu un veselības reformu PDF Drukāt E-pasts

Nodokļu reforma un veselības reforma var izdoties, tikai pārskatot jautājumu par iedzīvotāju novecošanos, bet tas nozīmē arī strauju pensionēšanās vecuma celšanu

Šajā rakstā netiks analizēta unikālā sistēma: „Gribu maksāt mazākus nodokļus – pieprasu vairāk naudas medicīnai, zinātnei, izglītībai, ceļu būvei un aizsardzībai.” Šīs pieejas pārstāvjiem lūdzu meklēt citu lasāmvielu vai uzreiz ķerties pie komentāru rakstīšanas. Šī raksta autors pārstāv viedokli, ka naudas valstij ir tik, cik mēs paši ar nodokļiem iemaksājam, ka valsts uzdevums ir ļoti cītīgi no visiem iedzīvotājiem nodokļus iekasēt un ļoti taupīgi šos līdzekļus tērēt – ar uzsvaru uz vārdu „taupīgi”. Un vēl šo rindu autors kategoriski iebilst vēl lielākam valsts aizņēmumam, kas nozīmē savas problēmas pārkraut uz bērnu un mazbērnu pleciem.

Lasīt tālāk...
 
Nevēlos dzīvot uz vienas planētas ar Trampa Ameriku PDF Drukāt E-pasts

Tie, kas atceras padomju laiku komunālos dzīvokļus ar atsevišķām istabām, bet kopēju koridoru, vannas istabu un virtuvi, ar dažādās valodās runājošiem dažādu kultūru cilvēkiem, nav grūti iztēloties kā notiek, ja viens no kaimiņiem koridoru piedubļo, tualetē čurā garām podam, bet virtuvi pievemj. Nezināmu iemeslu dēļ parasti tā rīkojas lielākais kaimiņš, kam pārējie par cūcisku uzvedību nevar sadot pa purnu. Šis lielākais kaimiņš parasti arī piemirst savu kārtu izslaucīt vai satīrīt koplietošanas telpas, ko pārējie godprātīgi sagrafējuši uz lapiņas zem elektrības skaitītāja.

Lasīt tālāk...
 
Latvietis, nodokļi, veselība un nauda. PDF Drukāt E-pasts

Ministru prezidenta vadībā sākusi darboties komisija, kurai jāatrod– kur ņemt līdzekļus veselības aprūpei. No malas raugoties, šķiet, ka komisija radīta lai paziņotu, ka vairāk naudas veselības aprūpei nevajag, jo nevienam no komisijas locekļiem nav skaidrs– kur nauda paliek. Visi komisijas locekļi ir gana jauni, slimību un nāvi neredzējuši, nav aizdomājušies par dzīves aksiomu, ka katrs vēlēsies mūža galā padzīvot ilgāk, bet tieši slimošana vecumā ar dzīvību apdraudošām hroniskām slimībām ir lielākie tēriņi veselības aprūpē.

Lasīt tālāk...
 
Krusta zīme Albertam Legzdiņam par kopā saturētu latviešu tautu PDF Drukāt E-pasts

Mans brālis mīl, ko sauc par mūsu zemi,

Un kā reiz vecaistēvs viņš atkal klaušās iet,

Bet kad tam dzenis priedē izkals krusta zīmi,

Mans brāļa dēls tad mana brāļa pēdās ies.

 

„Čikāgas piecīši” ir mūsu jaunības mūzika– vienkārša, lipīga, latviska un godīga. Tā skanēja katra latvieša dzīvoklī uz magnetofona, kuras lente tika līmēta ar skoču, kura sapinās, plīsa, sagriezās uz magnetofona daudzajiem pričendāļiem. Tā skanēja katrā sešdesmito, septiņdesmito un astoņdesmito gadu latviešu skolnieku un studentu ballītē, klases un skolas vakarā, skolotājam un komjaunatnes sekretāram izliekoties, ka viņš nezin šās mūzikas izpildītājus un nedzird šo dziesmu saturu. Mēs zinājām visu šo dziesmu vārdus no galvas, zinājām elementāros akordus un spējām izdziedāt tās tad, ja magnetofona nebija. Manā skolas izlaidumā „Viena saule, tas pats mēness, visiem viena mātes valodiņ” dziedāja ģitāru aptvēris Varis Vētra kopā un Valdis Zatlers pie bungām.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

1 lapa no 37
Joomla templates, advanced hosting.