Pētera Apiņa mājaslapa
Sveicināti. PDF Drukāt E-pasts

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti:
“Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.
Savu mājaslapu esmu radījis galvenokārt tamdēļ, lai apkopotu ziņas par tautas veselību. Nezinu nevienu svarīgāku uzdevumu savai valstij un tās pilsoņiem kā rūpēties par savu un savu tautiešu veselību, lai latvieši dzīvotu ilgi un dzīve būtu kvalitatīva. Manos rakstos Jūs lielākoties radīsiet ziņas par nepieciešamību kustēties un sportot, veselīgi ēst, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola, sāls un cukura, un kas būtiski – nekad nesmēķēt un nekad neatrasties smēķētāju tuvumā.
Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas garīgo veselību – smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem.
Lūdzu atvainot un tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
16 grāmatu un vairāk nekā 2000 publikāciju autors

 

 
Kā kapu tramvaja vietā piespiest Rīgas domes vadību veidot racionālu tramvaja līniju PDF Drukāt E-pasts

Dažādos laikos tramvajs kalpojis dažādiem mērķiem. Brīdī, kad Nils Ušakovs nolēma tramvaja sliedes likt pāri mana vecvectēva pīšļiem, manā dzimtā sarunās atgriezās vēstures tēma. Mans vectēvs bija Rīgas 1. slimnīcas vadītājs sākot no 1939. gada līdz 1953. gadam, tiesa, katra vara viņu noņēma, tad lika atpakaļ, bet amats saucās kā nu kuro reizi. Četrdesmitajos gados viņš ievilka 1. slimnīcā tramvaja līniju kā atzaru no Miera ielas, jo nebija ne mašīnu, ne zirgu. Tramvajs galvenokārt bija tehniskais transporta līdzeklis, kas ļāva slimnīcai pievest pārtiku, instrumentus, visādas ikdienā nepieciešamas lietas, bet aizvest– atkritumus un …līķus uz kapiem. Kara gados slimnīca strādāja galvenokārt kā hospitālis, kurā gan atguva veselību, gan to neatguva un mira karā ievainotie. Kā zināms, kara gados mirstība no infekcijas un neinfekcijas slimībām arī ir lielāka nekā attīstības gados.

Lasīt tālāk...
 
Nepopulārs viedoklis par aknu transplantāciju PDF Drukāt E-pasts

Jaunas slimnieces nāve pēc aknu transplantācijas sacēlusi vētru sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos. Galvenais motīvs – valsts ir vainīga šīs jaunās sievietes nāvē, jo nav laikus nodrošinājusi viņai aknu transplantāciju.

Es valsti šajā gadījumā varētu ietērpt vienā vārdā – Belēvičs. Apsolīja kā veselības ministrs. Ierakstīja Ministru kabineta noteikumos bez finansiāla seguma. Gluži tāpat kā samazināja pacientu iemaksas un lielu daļu kopējā veselības aprūpes finansējuma novirzīja medikamentiem. Rezultāts – milzīga peļņa farmācijai un milzīgas rindas onkoloģiskiem pacientiem, bezcerīga finansiālā situācija primārajai aprūpei, samazināti tarifi par izmeklēšanu (ārsts valsts iestādē par aknu un vēdera dobuma ultraskaņas izmeklēšanu saņem 1,23 eiro, un šajā summā ietverti nodokļi. Ultraskaņas izmeklēšanu nudien nevar veikt katrs, tam vajadzīga nopietna metodes apguve, iemaņa un zināšanas). Vārdu sakot – jebkurš solījums palielināt kādai konkrētai pacientu grupai (medikamentiem C hepatīta vai HIV/AIDS ārstēšanai, konkrētām operācijām, manipulācijām, retajām slimībām utt.) naudu, nesaņemot papildu līdzekļus no valsts budžeta, ir vispārējās veselības aprūpes sistēmas graušana.

Neesmu Andas Čakšas fans, bet viņa nenodarbojas ar tukšu populismu un nepamatotiem solījumiem.

Lasīt tālāk...
 
Atbildes žurnālam IR uz jautājumiem par Pasaules bankas projektu optimizēt un sašaurināt slimnīcu tīklu Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Pasaules bankas pētījumā ir tik daudz principiālu kļūdu, ka tas kā informācijas līdzeklis ir neuzticams. Vienkārši tā– ja skaitļi ir pagrābti no gaisa, ja pilnībā ignorēta puse Latvijas medicīnas (privātais sektors), ja aprēķini balstās uz maldiem, tad nav vērts skatīt secinājumus.

Kādēļ tas tā noticis, kādēļ radušās kļūdas, ja zinām Pasaules bankas ekspertus kā zinošus, atvērtus un pieredzējušus pētniekus? Lieta tāda, ka pētījuma galvenais apjoms tika veikts Gunta Belēviča ministrēšanas laikā. Guntim Belēvičam bija tikai viena taisnība– viņējā. Tātad– veselības aprūpē viņš zināja visu, bet pārējie viedokļi bija nepareizie. Laika gaitā Guntis Belēvičs pamanījās samaitāt attiecības ar visiem ārstiem, kas kaut reizi izteica savu viedokli. Protams, cilvēki, kas kaut reizi bija izteikuši nepareizo viedokli, vairs netika pielaisti valstiskiem jautājumiem. Pasaules bankas pētniekiem tika atļauts komunicēt tikai ar tādiem Latvijas ekspertiem, kas bija gatavi vārds vārdā atkārtot Gunta Belēviča tēzes. Bet, lai arī kāds skaistulis un gudrinieks bija Belēvičs, jautājumos par veselības aprūpi viņam ir lielas iespējas savas zināšanas uzlabot.

Šķiet, ģeogrāfijas zināšanas neapgrūtināja ne Gunti Belēviču, ne viņa padomniekus, ne Pasaules bankas pētniekus. Tā Rīgas Jūras līcis pārtapa par Botnijas līci, parādījās ieteikumi Limbažu pacientus vest uz Madonu, bet tukumniekus uz Ogri. Pilnībā netika ņemti vērā citi apstākļi, piemēram, katastrofas vai terorisma gadījums, gatavība valsts aizsardzībai, NATO standarti par palīdzības sniegšanas attālumiem un ātrumu. Šajos standartos pēc būtības bija akcentējamas Universitātes klīniskās slimnīcas Rīgā un TOS, kā arī Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes un Valmieras slimnīcas (un viss). Pilnībā tika ignorēta Latvijas ekonomikas attīstība (ideja par helikopteru transportu), kā arī iedzīvotāju novecošanās, kas rada uzsvaru uz hronisku slimnieku ārstēšanu.

Lasīt tālāk...
 
Katram ārstam prast atteikties no pacienta jeb – kamdēļ jāraksta jauns Ārstniecības likums⨳ (Redaktora sleja “Latvijas Ārsts” novembra numurā) PDF Drukāt E-pasts

Rīgas Stradiņa universitāte atzīmēja Filozofu nakti un uzaicināja mani piedalīties diskusijā par to – ir vai nav ārstam tiesību atteikties no pacienta. Šķiet, cerētais uzstādījums bija – nav tiesību.

Jautājums ir pasaulē plaši apzelēts. Biežāk šādu diskusiju apspriež žurnālistiskās, politiskās vai demagoģiskās kategorijās:

(i) ir vai nav tiesības ārstam atteikties palīdzēt eitanāzijas vai asistētās nāves procesos valstīs, kur šāda palīdzība aiziešanai no dzīves ir likumiski atļauta;

(ii) ir vai nav tiesības ārstam atteikties veikt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja šai pārtraukšanai nav medicīnisku indikāciju;

(iii) ir vai nav tiesības ārstam atteikties sniegt palīdzību HIV/AIDS, C hepatīta vai, piemēram, Ebolas vīrusa infekcijas slimniekiem, ja nav pieejama pienācīga paša aizsardzība;

(iv) ir vai nav pienākums sniegt palīdzību teroristam, kura darbības rezultātā konkrētajā laikā un vietā ievainoti un nogalināti daudzi nevainīgi cilvēki;

(v) ir vai nav ārstam, pēc ticības Jehovas lieciniekam, jāpārlej asinis.

Šādā veidā var turpināt – pasaules literatūra un žurnālistika pilna šādiem pārspriedumiem, turklāt politiķu, žurnālistu vai filozofu pasaules uztverē citu pacientu nav kā vien tādi, par kuriem varētu rakstīt sižetu Holivudas grāvējam. Man ir pārliecība, ka ar Ebolas vīrusu un terora aktu Latvijas ārstiem saskarties nesanāks, arī par kolēģiem, pārliecinātiem Jehovas lieciniekiem, man neko nav gadījies dzirdēt, bet par Asinsdonora centra nejēdzīgu plāna pildīšanu un pārmērīgu laistīšanos ar asinīm gan.

Lasīt tālāk...
 
Vai Latvijai ir jāmaksā par brāķi, ja to rada Pasaules Bankas eksperti? PDF Drukāt E-pasts

Pasaules Banka prezentējusi dokumentu, ko sauc par Pasaules Bankas atlīdzināmiem konsultāciju pakalpojumiem: „Atbalsts veselības sistēmas stratēģijas izstrādei attiecībā uz prioritārajām saslimšanām Latvijā”. Savu pētījumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un savus ieteikumus. Viss pētījums ir pilns banālām faktoloģiskām kļūdām. Šo kļūdu ir tik daudz, ka praktiski nevar akceptēt pilnīgi neko no šī darba. Bet šis „pētījums” Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro.

Viss Pasaules Bankas pētījums balstās uz nepareizu metodoloģiju un kļūdainiem datiem. Pētījumā pilnībā nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā veic lielāko daļu ambulatorisko pakalpojumu. Izliekoties, ka Latvijā nav puses no reāli strādājošās medicīnas, Pasaules Bankas „eksperti” iesaka jaunas aparatūras iegādi tur, kur tā ir. Pētījumā ir tādas unikālas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri, limbažnieki – uz Madonu. Pilnībā nav ņemts vērā valsts ģeopolitiskais stāvoklis, valsts drošības apsvērumi, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāds apstāklis, ka Latvijā nav un nebūs militāro hospitāļu, apzināti ignorēts. Nemaz nerunājot par tādu ūnikumu, ka Rīgas jūras līci pētnieki nosaukuši par Botnijas līci (tas ir lielākais Baltijas jūras līcis starp Zviedriju un Somiju).

Lasīt tālāk...
 
Vai ārstam jāmācās un kas par to maksā PDF Drukāt E-pasts

Farmācijai mūsdienu pasaulē ir milzu nozīme medicīnas attīstībā. Lielākā daļā medicīnas zinātnes pētījumu notiek par farmācijas naudu, un, iespējams tādēļ medicīna straujāk attīstās to slimību virzienos, kur farmācijas kompānijas redz savu pētījumu rezultātu pārdotās zālēs (un izārstētos cilvēkos). Farmācija ir gauži plaša joma– Latvijā parasti pamana pašmāju un ārvalstu zāļu firmu pārstāvniecības, bet mazāk pamana vairumtirgotājus un aptieku tīklus, kam pieder poliklīnikas, veselības centri, klīnikas un ārstu prakses. Arī žurnālistiskie pētījumi un skaļie radioraidījumi par medicīnas atkarību no farmācijas apkaro aisberga redzamo daļu, proti farmaceitisko ražotāju pārstāvniecības, kuru uzdevums ir informēt par saviem produktiem.

Žurnāls „Latvijas Ārsts” ir Latvijas Ārstu biedrības izdevums, kas iznāk kopš atmodas laikiem– 1989. gada. Iznāk katru mēnesi 80 lapaspuses biezs, visai sīkā drukā, askētiski noformēts, pilns ar medicīniskiem rakstiem 3000 eksemplāru tirāžā, bet tauta to pat nav pamanījusi. Šis žurnāls nonāk tikai pie ārstiem, to saņem ārstu biedrības biedri par brīvu, bet pasūtīt var tikai tie, kas ir sertificēto ārstu reģistrā. Šajā žurnālā ir zāļu reklāmas, gluži tāpat kā žurnālā „Klubs” reklamē vīnu un automobiļus, bet žurnālā „Santa”– smaržas un apakšveļu. Vai tas ir labi vai slikti, ka žurnālos ir reklāmas? Latvijas apstākļos bez reklāmām var iznākt tikai pašvaldību avīzes, bet par tām samaksā no mūsu nodokļu maksātāju naudas. Neviens cits žurnāls, tai skaitā „Latvijas Ārsts”, bez reklāmām neiznāktu. Recepšu medikamentus vienkāršam cilvēkam nemaz reklamēt nedrīkst– informācija par šiem medikamentiem pie ārsta nonāk caur žurnālu, konferenču stendos, speciālos informatīvos pasākumos. 

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

1 lapa no 35
Joomla templates, advanced hosting.