Pētera Apiņa mājaslapa
Zemgales ziņām par orientēšanās sportu PDF Drukāt E-pasts

Par orientēšanās sportu būtu jārunā gan kā par lielo sportu ar ļoti smagām treniņslodzēm, ātruma izturību, psiholoģisko un fizisko sagatavotību, gan tautas sportu kā īpašu veselības uzturēšanas veidu gan bērniem, gan pieaugušiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Latvijas valstij un pašvaldībām kā būtiskākais veselības raksturlielums būtu visu bērnu iesaiste sporta nodarbībās. Tas nav viegli, jo sports nav lēts, bet valsts un pašvaldības rīcībā līdzekļi sportam ir ierobežoti. Pašvaldību galvenais uzdevums būtu pētīt un domāt– cik bērnu trenēsies vienu, trīs vai septiņas reizes nedēļā par 1000 ieguldītiem eiro. Šobrīd valsts un pašvaldības līderi nereti uzskata, ka galvenais ir sabūvēt sporta būves, nedomājot– cik maksā to uzturēšana, infrastruktūra. Var, protams, uzbūvēt arēnu „Rīga” par 43 miljoniem, kuras pašizmaksa ir vairāki simti eiro stundā, kurā vienlaikus uz ledus sporto 12 hokejisti un trīs tiesneši, bet 10000 skatītāju vienīgā sportiskā aktivitāte tribīnēs ir alus kausiņa pacelšana un nolaišana. Bet itin lēti var sarīkot orientēšanās sacensības „Kāpa”, kur vienā kartē startē 3000 dažāda vecuma cilvēki, un visi pēc noskrietiem 2, 5, 10 vai 18 kilometriem ar dažādu sarežģītības pakāpi, ir ieguldījuši lielu artavu savai veselībai.

Lasīt tālāk...
 
Paldies profesoram Viesturam Bokam un Anitai Slokenbergai par ilggadēju godīgu veikumu Latvijas medicīnā PDF Drukāt E-pasts

Latvijas informācijas telpu pāršalkusi vēsts, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viesturs Boka iesnieguši atlūgumus. Jā, tiešām – atlūgumus iesnieguši valdes locekļi profesionāļi, nevis Artūrs Bērziņš un Kaspars Plūme, kas daudz mazāk saprot, kāpēc un ko dara slimnīcas valdē. Lielākās valsts slimnīcas valdes locekļi tāpat neaiziet, „viņus aiziet”. Jautājums – kas ir šīs aiziešanas iniciators – kāds vienvirziena padomnieks ministrijā jeb kāda ietekmīga infektoloģe, pagaidām paliek noslēpums.

Pateikt vienkārši paldies Viesturam Bokam un Anitai Slokenbergai patiesībā nozīmē nepateikt neko. Divi izcili ārsti daudzus sava mūža gadus vadījuši, cenšoties sabalansēt neprofesionālus augstāku politisku un ierēdniecisku amatpersonu uzstādījumus ar reālajām finansiālajām iespējām, profesionalitāti, ārstu, medicīnas darbinieku un pacientu interesēm. Vēlos caur šīs situācijas prizmu palūkoties uz medicīnu Latvijā kopumā.

Lasīt tālāk...
 
2016. gads medicīnā un veselības aprūpē uz zemeslodes PDF Drukāt E-pasts

Lūdzu šo rakstu nelasīt klasiskos interneta komentētājus – tas ir tikai un vienīgi subjektīvs informācijas apkopojums. Latvijas publiskajā telpā ir pieņemts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā. Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums. Lai mēs paraudzītos uz globālo veselības jomu kopumā, nedaudz statistikas:

Lasīt tālāk...
 
Neklātienes diskusija ar man nezināmu, anonīmu Pietiek.com lasītāju– rakstītāju. PDF Drukāt E-pasts

Burtiski pēdējo nedēļu laikā veselības jomu kritizējošu rakstu skaits pieaudzis ģeometriskā progresijā. Bargas kritikas vērpetes griežas pār Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu, Slimību profilakses un kontroles centru, Valsts asinsdonoru centru un dažādām slimnīcām. Vairumā gadījumu bargo viedokli pauž televīzija, bet netrūkst rakstu portālos un avīzēs. Simboliski, ka visai daudz rakstus parakstījis Pietiek.com lasītājs.

Kā ilggadējs redaktors varu norādīt, ka tas nav viens Pietiek.com lasītājs, bet vairāki, pie kam viens lasītājs no otra atšķiras gan ar informētību, gan rakstības stilu, gan gramatikas prasmēm. Daļa no informācijas ir tiešām būtiska un nozīmīga. Problēma tāda, ka informācija bez informācijas avota ir praktiski neizmantojama, pie iztrūkst diskusijas iespējas. Ir grūti diskutēt ar anonīmu autoru, īpaši, ja viņš savu literāro daiļradi viskrāšņāk pauž komentāros.

Lasīt tālāk...
 
BNS jautā– Pēteris Apinis atbild (27.01.2017) PDF Drukāt E-pasts

Vēlējos noskaidrot:

1. Vai Valsts kontroles veiktajiem secinājumiem var piekrist?

2. Kādi pasākumi, Jūsuprāt, ir nepieciešami, lai optimizētu ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā?

3. Vai, Jūsuprāt, ambulatorās veselības aprūpes sistēmas kvalitāti ir iespējams uzlabot esošā finansējuma ietvaros?

Ceru, ka varēsiet sniegt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem.

Laura Legzdiņa, ziņu aģentūras BNS žurnāliste

Lasīt tālāk...
 
Laiks pārstāt „laistīties” ar asinīm PDF Drukāt E-pasts

Šis raksts aizskars daudzus manus draugus un paziņas, kas par savu goda lietu uzskata būt par donoru, kas traucas uz Sēlpils ielu ikreiz, kad radio atskan aicinājums nodot vienas vai otras grupas asinis. Pats esmu daudzus gadus asinis nodevis, būdams pārliecināts par šo misiju. Šobrīd es aicinu visus – Veselības ministriju, Asinsdonoru centru, kolēģus un pacientus aizdomāties. Pienācis laiks ievērojami samazināt asins preparātu transfūziju Latvijā, es teiktu – par 2/3. Laiks pāriet tikai uz donoriem – vīriešiem, galvenokārt pārbaudītiem, profesionāliem donoriem.

Pagājušās nedēļas ziņa par 195, iespējams, ar C hepatītu inficētiem slimniekiem asins transfūzijas ceļā nav stāsts par bezcerīgu Asinsdonoru centra vadītāju (pēc izglītības grāmatvede, kas par asinīm un vīrusiem pat nenojauš), nav stāsts par labāku vai sliktāku C hepatīta diagnostiku, nav stāsts par iespējamu korupciju, iepērkot aparatūru Asinsdonoru centram. Tas ir stāsts, ka Latvijā vismaz trīskārt par daudz „laistās” ar asinīm un asins produktiem, ražo tos, eksportē tos, bet galvenais – rada ažiotāžu un kliedzienus „trūkst xx grupas asiņu, traucieties palīgā”. Tas ir stāsts, ka asinis kļuvušas par biznesu vai naudas plūsmu, bet šī raksta uzdevums nav noskaidrot– kādas aparatūras iepirkums kļuva par iemeslu traģiskajai ziņai par, iespējams, pacientu inficēšanu ar C hepatītu.

Lasīt tālāk...
 
Kā kapu tramvaja vietā piespiest Rīgas domes vadību veidot racionālu tramvaja līniju PDF Drukāt E-pasts

Dažādos laikos tramvajs kalpojis dažādiem mērķiem. Brīdī, kad Nils Ušakovs nolēma tramvaja sliedes likt pāri mana vecvectēva pīšļiem, manā dzimtā sarunās atgriezās vēstures tēma. Mans vectēvs bija Rīgas 1. slimnīcas vadītājs sākot no 1939. gada līdz 1953. gadam, tiesa, katra vara viņu noņēma, tad lika atpakaļ, bet amats saucās kā nu kuro reizi. Četrdesmitajos gados viņš ievilka 1. slimnīcā tramvaja līniju kā atzaru no Miera ielas, jo nebija ne mašīnu, ne zirgu. Tramvajs galvenokārt bija tehniskais transporta līdzeklis, kas ļāva slimnīcai pievest pārtiku, instrumentus, visādas ikdienā nepieciešamas lietas, bet aizvest– atkritumus un …līķus uz kapiem. Kara gados slimnīca strādāja galvenokārt kā hospitālis, kurā gan atguva veselību, gan to neatguva un mira karā ievainotie. Kā zināms, kara gados mirstība no infekcijas un neinfekcijas slimībām arī ir lielāka nekā attīstības gados.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

3 lapa no 38
Joomla templates, advanced hosting.