Pētera Apiņa mājaslapa
Krusta zīme Albertam Legzdiņam par kopā saturētu latviešu tautu PDF Drukāt E-pasts

Mans brālis mīl, ko sauc par mūsu zemi,

Un kā reiz vecaistēvs viņš atkal klaušās iet,

Bet kad tam dzenis priedē izkals krusta zīmi,

Mans brāļa dēls tad mana brāļa pēdās ies.

 

„Čikāgas piecīši” ir mūsu jaunības mūzika– vienkārša, lipīga, latviska un godīga. Tā skanēja katra latvieša dzīvoklī uz magnetofona, kuras lente tika līmēta ar skoču, kura sapinās, plīsa, sagriezās uz magnetofona daudzajiem pričendāļiem. Tā skanēja katrā sešdesmito, septiņdesmito un astoņdesmito gadu latviešu skolnieku un studentu ballītē, klases un skolas vakarā, skolotājam un komjaunatnes sekretāram izliekoties, ka viņš nezin šās mūzikas izpildītājus un nedzird šo dziesmu saturu. Mēs zinājām visu šo dziesmu vārdus no galvas, zinājām elementāros akordus un spējām izdziedāt tās tad, ja magnetofona nebija. Manā skolas izlaidumā „Viena saule, tas pats mēness, visiem viena mātes valodiņ” dziedāja ģitāru aptvēris Varis Vētra kopā un Valdis Zatlers pie bungām.

Lasīt tālāk...
 
Bisfenols A kā globāla superinde un ķīmiskā kara deformētas izpausmes Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam „ķīmiskais karš”. 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku. Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.

Cilvēka un dzīvnieka organismam bīstamākās vielas šodien medicīnā definē kā iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), broma liesmu novērsēji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā), kā arī smagie metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.

Lasīt tālāk...
 
Zemgales ziņām par orientēšanās sportu PDF Drukāt E-pasts

Par orientēšanās sportu būtu jārunā gan kā par lielo sportu ar ļoti smagām treniņslodzēm, ātruma izturību, psiholoģisko un fizisko sagatavotību, gan tautas sportu kā īpašu veselības uzturēšanas veidu gan bērniem, gan pieaugušiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Latvijas valstij un pašvaldībām kā būtiskākais veselības raksturlielums būtu visu bērnu iesaiste sporta nodarbībās. Tas nav viegli, jo sports nav lēts, bet valsts un pašvaldības rīcībā līdzekļi sportam ir ierobežoti. Pašvaldību galvenais uzdevums būtu pētīt un domāt– cik bērnu trenēsies vienu, trīs vai septiņas reizes nedēļā par 1000 ieguldītiem eiro. Šobrīd valsts un pašvaldības līderi nereti uzskata, ka galvenais ir sabūvēt sporta būves, nedomājot– cik maksā to uzturēšana, infrastruktūra. Var, protams, uzbūvēt arēnu „Rīga” par 43 miljoniem, kuras pašizmaksa ir vairāki simti eiro stundā, kurā vienlaikus uz ledus sporto 12 hokejisti un trīs tiesneši, bet 10000 skatītāju vienīgā sportiskā aktivitāte tribīnēs ir alus kausiņa pacelšana un nolaišana. Bet itin lēti var sarīkot orientēšanās sacensības „Kāpa”, kur vienā kartē startē 3000 dažāda vecuma cilvēki, un visi pēc noskrietiem 2, 5, 10 vai 18 kilometriem ar dažādu sarežģītības pakāpi, ir ieguldījuši lielu artavu savai veselībai.

Lasīt tālāk...
 
BNS jautā– Pēteris Apinis atbild (27.01.2017) PDF Drukāt E-pasts

Vēlējos noskaidrot:

1. Vai Valsts kontroles veiktajiem secinājumiem var piekrist?

2. Kādi pasākumi, Jūsuprāt, ir nepieciešami, lai optimizētu ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā?

3. Vai, Jūsuprāt, ambulatorās veselības aprūpes sistēmas kvalitāti ir iespējams uzlabot esošā finansējuma ietvaros?

Ceru, ka varēsiet sniegt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem.

Laura Legzdiņa, ziņu aģentūras BNS žurnāliste

Lasīt tālāk...
 
Veselības aprūpes reforma – kas tas tāds par vārdu savienojumu? “Veselīgs ubags ir daudz laimīgāks par slimu karali.” (Šopenhauers) PDF Drukāt E-pasts

Valstiskā līmenī galvenais pieprasījums šobrīd ir pēc reformas veselības aprūpē. Pēdējā mēneša laikā par šo jautājumu izteikušies un izrakstījušies visi interesenti, visvairāk pati ministre Anda Čakša un kāds pietiek.com lasītājs. Šis pietiek.com lasītājs neslēpj savu īgnumu un nepatiku pret premjerministru, veselības ministri un viņas padomniecēm, Ārstu biedrību, Slimību profilakses un kontroles centra vadību, bet visvairāk par iepirkumiem Stradiņa slimnīcā un Valsts asinsdonoru centrā. Kaut arī šis pietiek.com lasītājs ir kompetents grafomāns, tomēr neviens anonīms eksperts nav eksperts, un viņa rakstītais vēsturei paliks tikai amatpersonu kaitināšanas rindas. Pārējie eksperti reformu vairāk vai mazāk redz kā savas jomas prioritarizēšanu. Šo rindu autors vēlas, lai viņa viedoklis tiktu uztverts kā pārdomas un neliels ieteikums. 

Lasīt tālāk...
 
Paldies profesoram Viesturam Bokam un Anitai Slokenbergai par ilggadēju godīgu veikumu Latvijas medicīnā PDF Drukāt E-pasts

Latvijas informācijas telpu pāršalkusi vēsts, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viesturs Boka iesnieguši atlūgumus. Jā, tiešām – atlūgumus iesnieguši valdes locekļi profesionāļi, nevis Artūrs Bērziņš un Kaspars Plūme, kas daudz mazāk saprot, kāpēc un ko dara slimnīcas valdē. Lielākās valsts slimnīcas valdes locekļi tāpat neaiziet, „viņus aiziet”. Jautājums – kas ir šīs aiziešanas iniciators – kāds vienvirziena padomnieks ministrijā jeb kāda ietekmīga infektoloģe, pagaidām paliek noslēpums.

Pateikt vienkārši paldies Viesturam Bokam un Anitai Slokenbergai patiesībā nozīmē nepateikt neko. Divi izcili ārsti daudzus sava mūža gadus vadījuši, cenšoties sabalansēt neprofesionālus augstāku politisku un ierēdniecisku amatpersonu uzstādījumus ar reālajām finansiālajām iespējām, profesionalitāti, ārstu, medicīnas darbinieku un pacientu interesēm. Vēlos caur šīs situācijas prizmu palūkoties uz medicīnu Latvijā kopumā.

Lasīt tālāk...
 
2016. gads medicīnā un veselības aprūpē uz zemeslodes PDF Drukāt E-pasts

Lūdzu šo rakstu nelasīt klasiskos interneta komentētājus – tas ir tikai un vienīgi subjektīvs informācijas apkopojums. Latvijas publiskajā telpā ir pieņemts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā. Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums. Lai mēs paraudzītos uz globālo veselības jomu kopumā, nedaudz statistikas:

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

3 lapa no 38
Joomla templates, advanced hosting.