Pētera Apiņa mājaslapa
Redaktora sleja "Latvijas Ārsts" jūnija numurs PDF Drukāt E-pasts

Redaktora sleja "Latvijas Ārsts" jūnija numurs

Jūnijs ir izlaiduma mēnesis. Latvijā medicīnas studijas beidz ap 300 jauno ārstu, bet visā pasaulē kopumā – ap 700 000 jaunu ārstu. Šis skaitlis nav precīzi izmērāms, jo ārstu izglītība dažādās zemeslodes vietās atšķiras, citviet pie ārstiem tiek pieskaitīti netradicionālās vai lokālās medicīnas speciālisti, citviet zobārsti, bet citviet ārsta diplomu saņem pēc 4 studiju gadiem, kas nudien nav ārsta izglītība. Šā vai tā – šie jaunie cilvēki ienāks pasaules ārstu vidē un jau pēc gadiem desmit būs nozīmīgi spēlētāji mūsu profesijas attīstībā.

Lasīt tālāk...
 
Budžets kā pārplēsts lupatu deķis jeb veselības sistēmas "izdegšanas sindroms" PDF Drukāt E-pasts

Neviens šodien pat neapstrīd faktu par to, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6–7% no IKP, Austrumeiropā – 4–6%, bet Latvijā – 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks par Rietumeiropu. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4–5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam – "kāpēc?".

Lasīt tālāk...
 
Vai trolejbusu iepirkums ir Ušakova/Amerika vēlēšanu kampaņas finansējums? PDF Drukāt E-pasts

Valsts un pašvaldību budžets kopā saucas konsolidētais budžets. Nav atsevišķa nabagā valsts un bagātā Rīgas budžeta. Naudas valstij un pašvaldībām kopā ir tieši tik, cik tiek savākts no nodokļiem un nodevām. Vēl var aizņemties, bet tas ir uz nākotnes nodokļu rēķina. Rīgai iepērkot divkārt pārmaksātus trolejbusus, pensijas būs mazākas, un nebūs algu pielikumi policistiem, medicīnas māsām un skolotājām.

Lasīt tālāk...
 
Redaktora sleja. “Latvijas Ārsts”, maijs. PDF Drukāt E-pasts

 

Mūžsens jautājums: “Ko darīt?” Ko darīt situācijā, kad naudas nepietiek? Ko darīt situācijā, kad politiķi nesaprot? Patīk kādam vai nepatīk, Latvijas valsts budžets nekad nav veidots pēc sistēmas, cik procentu no budžeta vai no IKP kurai nozarei vajag. Latvijas budžets allaž veidots pēc principa – iepriekšējais budžets ar korekciju. Latvijas ekonomika gadā pieaug par 2–5%, nedaudz vairāk pieaug budžets, un nākamā gada budžets tiek rēķināts 102–105% no iepriekšējā gada. Tos dažus procentus tad nu uz savu pusi staipa armija (likumā paredzēti 2%, kas garantē dalību NATO, bet realitātē armiju finansējam mazāk), iekšlietas (policisti un muitnieki savu toleranto attieksmi pret kontrabandistiem, točkām, huligāniem pie Brīvības pieminekļa pamato ar mazajām algām), izglītība un zinātne, kultūra un, protams, medicīna. Tātad objektīvi medicīna varētu pretendēt uz 1% no iepriekšējā gada budžeta klāt. Un tas nebūtu maz, vismaz vairāk nekā nekas. Bet man šķiet – nebūs nekas.

Lasīt tālāk...
 
Resns un slims bērns pie datora – IZM sapnis PDF Drukāt E-pasts

Izglītības ministrijas ierēdņi atkal virza Sporta politikas pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam Ministru kabinetā, kuras apakšnosaukums vienkāršotā valodā būtu – "kaut tie bērni būtu resni un sēdētu mierīgi". Pašvaldību savienība, Veselības ministrija, sporta organizācijas, ārstu biedrība lūdz Izglītības ministrijai palielināt sporta stundu skaitu, paredzēt 3 sporta stundas no 2014. vai pat 2020. gada, bet Izglītības ministrija apgalvo, ka sports ir direktora izvēle un nekāda sporta stundu papildināšana nenotikšot. Iedomājieties cienījamo 70 gadus veco, cukura diabēta, ceļu locītavu sāpju un kardiovaksulārās mazspējas nomākto direktori kā sporta fani, kas pati aktīvi ieviesīs vēl vienu sporta stundu? Bet Izglītības un zinātnes ministrija taču lepojas, ka lielākā daļa direktores ir pieredzējušas (virs 60 gadu vecuma) kundzes.

Lasīt tālāk...
 
Latvieši dzer, sāk agrā bērnībā, bet līdz sirmam vecumam izdzer savu autocisternu šnabja PDF Drukāt E-pasts

 

Alkohols mazās devās nav nekas neparasts. Savainotiem kokiem tek sulas, sarūgst, un tās kāru muti nolaiza lācis un alnis. Alu cilvēce pazīst vismaz 6 gadu tūkstošus, vismaz četrus gadu tūkstošus alus tiek reklamēts (atrasta kāda māla plāksnīte ar iegrebtu sievietes attēlu, kas piedāvā alu). Un ticiet, šajā laikā cilvēce nav izmirusi.

Lasīt tālāk...
 
KNAB un žurnālistu sapnis: Latvija kā ierēdņu valsts, nekādu nevalstisku organizāciju PDF Drukāt E-pasts

 

Refleksija uz Viktora Avotiņa rakstu "Kantoru patriotisms"

Latvijas Ārstu biedrība ir nevalstiska, profesionāla organizācija, kas no valsts naudu nesaņem, toties veic ārstu sertifikāciju, kas ir likumā ierakstīta funkcija, tātad – valstiska. Savu budžetu Ārstu biedrība veido no biedru naudām, žurnālu un grāmatu izdošanas, konferenču, kongresu rīkošanas, kolēģu apmācības. Ārstu biedrība ir aktīvākā organizācija likumdošanā un normatīvo aktu izvērtēšanā no visa nevalstiskā sektora, tiesa, Ārstu biedrība nemēdz iesniegt likuma labojumus populārajos Valodas vai Pilsonības likumos, bet mazāk redzamajos sabiedrības veselības likumdošanas aktos, piemēram, tabakas, alkohola, transtauku ierobežošanā. Pašlaik Latvijas Ārstu biedrība gatavo likumdošanas iniciatīvas, lai Latvijas valstī samazinātu pesticīdu lietošanu, izvairītos no ftalātiem, A bisfenola un citām hormonālo sistēmu graujošām vielām.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā31323334353637NākamāBeigas»

32 lapa no 37
Joomla templates, advanced hosting.