Pētera Apiņa mājaslapa
Budžets kā pārplēsts lupatu deķis jeb veselības sistēmas "izdegšanas sindroms" PDF Drukāt E-pasts

Neviens šodien pat neapstrīd faktu par to, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6–7% no IKP, Austrumeiropā – 4–6%, bet Latvijā – 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks par Rietumeiropu. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4–5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam – "kāpēc?".

Lasīt tālāk...
 
Resns un slims bērns pie datora – IZM sapnis PDF Drukāt E-pasts

Izglītības ministrijas ierēdņi atkal virza Sporta politikas pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam Ministru kabinetā, kuras apakšnosaukums vienkāršotā valodā būtu – "kaut tie bērni būtu resni un sēdētu mierīgi". Pašvaldību savienība, Veselības ministrija, sporta organizācijas, ārstu biedrība lūdz Izglītības ministrijai palielināt sporta stundu skaitu, paredzēt 3 sporta stundas no 2014. vai pat 2020. gada, bet Izglītības ministrija apgalvo, ka sports ir direktora izvēle un nekāda sporta stundu papildināšana nenotikšot. Iedomājieties cienījamo 70 gadus veco, cukura diabēta, ceļu locītavu sāpju un kardiovaksulārās mazspējas nomākto direktori kā sporta fani, kas pati aktīvi ieviesīs vēl vienu sporta stundu? Bet Izglītības un zinātnes ministrija taču lepojas, ka lielākā daļa direktores ir pieredzējušas (virs 60 gadu vecuma) kundzes.

Lasīt tālāk...
 
Latvieši dzer, sāk agrā bērnībā, bet līdz sirmam vecumam izdzer savu autocisternu šnabja PDF Drukāt E-pasts

 

Alkohols mazās devās nav nekas neparasts. Savainotiem kokiem tek sulas, sarūgst, un tās kāru muti nolaiza lācis un alnis. Alu cilvēce pazīst vismaz 6 gadu tūkstošus, vismaz četrus gadu tūkstošus alus tiek reklamēts (atrasta kāda māla plāksnīte ar iegrebtu sievietes attēlu, kas piedāvā alu). Un ticiet, šajā laikā cilvēce nav izmirusi.

Lasīt tālāk...
 
KNAB un žurnālistu sapnis: Latvija kā ierēdņu valsts, nekādu nevalstisku organizāciju PDF Drukāt E-pasts

 

Refleksija uz Viktora Avotiņa rakstu "Kantoru patriotisms"

Latvijas Ārstu biedrība ir nevalstiska, profesionāla organizācija, kas no valsts naudu nesaņem, toties veic ārstu sertifikāciju, kas ir likumā ierakstīta funkcija, tātad – valstiska. Savu budžetu Ārstu biedrība veido no biedru naudām, žurnālu un grāmatu izdošanas, konferenču, kongresu rīkošanas, kolēģu apmācības. Ārstu biedrība ir aktīvākā organizācija likumdošanā un normatīvo aktu izvērtēšanā no visa nevalstiskā sektora, tiesa, Ārstu biedrība nemēdz iesniegt likuma labojumus populārajos Valodas vai Pilsonības likumos, bet mazāk redzamajos sabiedrības veselības likumdošanas aktos, piemēram, tabakas, alkohola, transtauku ierobežošanā. Pašlaik Latvijas Ārstu biedrība gatavo likumdošanas iniciatīvas, lai Latvijas valstī samazinātu pesticīdu lietošanu, izvairītos no ftalātiem, A bisfenola un citām hormonālo sistēmu graujošām vielām.

Lasīt tālāk...
 
Vai trolejbusu iepirkums ir Ušakova/Amerika vēlēšanu kampaņas finansējums? PDF Drukāt E-pasts

Valsts un pašvaldību budžets kopā saucas konsolidētais budžets. Nav atsevišķa nabagā valsts un bagātā Rīgas budžeta. Naudas valstij un pašvaldībām kopā ir tieši tik, cik tiek savākts no nodokļiem un nodevām. Vēl var aizņemties, bet tas ir uz nākotnes nodokļu rēķina. Rīgai iepērkot divkārt pārmaksātus trolejbusus, pensijas būs mazākas, un nebūs algu pielikumi policistiem, medicīnas māsām un skolotājām.

Lasīt tālāk...
 
Redaktora sleja. “Latvijas Ārsts”, maijs. PDF Drukāt E-pasts

 

Mūžsens jautājums: “Ko darīt?” Ko darīt situācijā, kad naudas nepietiek? Ko darīt situācijā, kad politiķi nesaprot? Patīk kādam vai nepatīk, Latvijas valsts budžets nekad nav veidots pēc sistēmas, cik procentu no budžeta vai no IKP kurai nozarei vajag. Latvijas budžets allaž veidots pēc principa – iepriekšējais budžets ar korekciju. Latvijas ekonomika gadā pieaug par 2–5%, nedaudz vairāk pieaug budžets, un nākamā gada budžets tiek rēķināts 102–105% no iepriekšējā gada. Tos dažus procentus tad nu uz savu pusi staipa armija (likumā paredzēti 2%, kas garantē dalību NATO, bet realitātē armiju finansējam mazāk), iekšlietas (policisti un muitnieki savu toleranto attieksmi pret kontrabandistiem, točkām, huligāniem pie Brīvības pieminekļa pamato ar mazajām algām), izglītība un zinātne, kultūra un, protams, medicīna. Tātad objektīvi medicīna varētu pretendēt uz 1% no iepriekšējā gada budžeta klāt. Un tas nebūtu maz, vismaz vairāk nekā nekas. Bet man šķiet – nebūs nekas.

Lasīt tālāk...
 
Ir meli, lieli meli un Baibas Rozentāles pausme PDF Drukāt E-pasts

Tāpat kā Amerikā ik pa pāris gadiem pāri traucas tornado, visu dzīvo noslaucīdams, bet nedzīvo sagraudams, Latvijas politikai laiku pa laikam pāri brāžas Baiba Rozentāle, citkārt kā kompartijas, citkārt kā sociāldemokrātu, citkārt kā Tautas partijas biedre, bet šoreiz jau kā Saskaņas centra pārstāve.

Šķiet, lielāko virpuli Baiba sagrieza 2009. gadā, kad, Tautas partijas atbalstīta, nonāca veselības ministres krēslā, aizslēdza Rīgas 1. slimnīcu, slēdza Sabiedrības veselības aģentūru (SVA).

Līdz Baibai Rozentālei nevienam pasaulē nebija ienācis prātā aizvērt vienīgo kompetento iestādi valstī, kas atbild par profilaksi un prevenciju, un pārvērst visu šo darbību par infekcijas slimību meklēšanu un apkarošanu. Pēc SVA likvidācijas Latvija kļuva par vienīgo valsti pasaulē ar samērojamu sociālo attīstību, kurā nebija nevienas iestādes, kas rūpētos lai iedzīvotāji neslimotu, nevis cīnītos ar sekām.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā313233343536373839NākamāBeigas»

34 lapa no 39
Joomla templates, advanced hosting.