Pētera Apiņa mājaslapa
Nāc nākdama veselības apdrošināšana! PDF Drukāt E-pasts

Folklorizējusies atziņa ir veselības apdrošināšana kā saule, kas nāks un visus sasildīs, atrisinās visas problēmas. Šī apdrošināšana atnāks, iedos veselības ministram 4.5% naudas no IKP, un visi kļūs veseli, algas mediķiem būs labas, tehnoloģijas un zāles varēs iegādāties tā, ka pietiks gan pacientiem, gan Saules aptiekai.

Par Gunta Belēviča plāniem izstrādāt veselības apdrošināšanas modeli līdz 1. jūlijam, vislabāk informāciju smelties no viņa intervijas 20. maija Rīta panorāmā, bet vienīgais korektais rakstuvārds par šo tematu ir intervija  ar ministru lvportālā, kas ir valsts oficiozs. No šiem informācijas avotiem var gūt atziņu, ka jaunā apdrošināšana būs darbaspēka nodoklim līdzīga nodeva gan darba devējam, gan ņēmējam, vidēji 25 eiro mēnesī vienam strādājošam, drīzāk regresīvs, nekā progresīvs nodoklis. Medicīnas māsai nodoklis būs līdzīgs ministra nodoklim, pensionāriem un bērniem nekāda nodokļa nebūs.

Es pieļauju, ka mēneša laikā viss mainīsies, bet vismaz šobrīd ministrs un darba grupas (ja Guntis Belēvičs vada vai vismaz piedalās darba grupā, viņš runā 90% sēdes laika, iespēju robežās neļauj izteikties citādi domājošajiem, tātad darba grupas viedoklis parasti pilnībā sakrīt ar Gunta Belēviča uzstādījumu) rada iespaidu, ka nauda būtu jāņem no darbaspēka nodoklim līdzīga maksājuma. 

Lasīt tālāk...
 
Par nepieciešamību P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. PDF Drukāt E-pasts

Vēstule adresēta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai un ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam.

 

Latvijas pacientiem ir vajadzīga Stradiņa slimnīca ar 21. gadsimtam atbilstošu infrastruktūru. Nepieciešamas jaunas slimnīcas ēkas. Diemžēl šobrīd slimnīcas celtniecība virzīta uz jaunas daudzstāvu garāžas un administrācijas ēkas būvniecību, kas nekādi neatrisinās galvenās slimnīcas problēmas– uzņemšanas nodaļas neesamību un haosu slimnieku loģistikā. Latvijas mediķiem nerodas pārliecība, ka Veselības ministrijas rīcība celtniecības un būvniecības jomā ir profesionāla. Bažas radīja daudzie pretrunīgie apgalvojumi Saeimas starpkomisiju sēdē, kas bija organizēta šīs problēmas risināšanai. Latvijā vairāki autoritatīvi pētījumi parādījuši, ka pelēkā ekonomika aizņem 40% būvniecības sfēras darbus, un Latvijas Ārstu biedrībā daudzkārt izskanējušas bažas, ka uz Stradiņa KUS celtniecību attiecināma šīs pelēkās ekonomijas daļa, kolēģi izsakās par iespējamiem neoficiāliem maksājumiem amatpersonām. Kaut šādiem apgalvojumiem nav nekāda juridiska pamata, tautas balsī allaž ir mērķtiecīgi ieklausīties, īpaši, ja tautas balss šos neoficiālos maksājumus dēvē par „otkatiem”.

Slimnīcas būvniecības virsvadību pirms pusotra gada pārņēma Veselības ministrs Guntis Belēvičs, sākumā viņš ļoti veiksmīgi apturēja celtniecību, lai novērstu kļūmes celtniecības darbos. Dažādi eksperti sniedza pretrunīgus vērtējumus par pieļauto kļūdu apjomu. Pēc tam, kad celtniecības darbi tika atsākti, par par kļūmēm, to labošanu runāts netiek.

Slimnīcas celtniecības pārtraukšana būtu pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja celtniecības kļūmes radītu reālu drošības apdraudējumu.

Lasīt tālāk...
 
Par to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs meklēšot politisko atbalstu zāļu cenu samazināšanai Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām – rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas veselības aprūpē – viss kā Ēģiptes kūrortā PDF Drukāt E-pasts

Intervija www.nra.lv

Pēteris Apinis ir skarbs: «Veselības aprūpei šobrīd vadības nav. Mēs varam teikt, ka veselības aprūpei ir seja, bet nav galvas. Seja zīmējas un sola, bet veselības aprūpe čubina kā sērdienīte bez mātes, mīlestības un naudas.»

Lasīt tālāk...
 
Portālam APOLLO.LV speciāli par transtaukiem kā nozīmīgu asinsvadu aizkaļķošanās un nāves iemeslu PDF Drukāt E-pasts

Bez taukiem cilvēks dzīvot nevar, tauki ir vajadzīgi šūnas uzbūvei, hormonu transportam, enerģijai, vielmaiņai. Tauki vajadzīgi uzturā ik dienas, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo paātrina aterosklerozi, infarktu un insultu. Tauki uzturā var būt redzamā veidā (eļļa, sviests) vai neredzamā (riekstos, avokado, pienā u.c.). Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri– triglicerīdi. Taukskābes taukos var būt piesātinātas un nepiesātinātas – polinepiesātinātas un mononepiesātinātas. Polinepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, linsēklu, rapšu, saulespuķu, sezama sēklu, kukurūzas, sojas eļļās, riekstos un sēklās. Mononepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, olīvu un avokado eļļās.

Vislabākie tauki ir zivs tauki, vislabāk ēst treknas jūras zivis, bet sliktākajā gadījumā– zivju eļļas kapsulas. Ļoti labi tauki ir spiesta olīveļļa. Salātus vajadzētu gatavot ar olīveļļu, arī maizīti ēst ar olīveļļu. Visai labi tauki ir kvalitatīvas augu eļļas, bet nevajadzētu lietot rafinētās eļļas. Vajadzīgi, bet retāk lietojami ir dzīvnieku tauki, kas rodami pienā un gaļā. Ar tiem pārspīlēt nevajadzētu.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas medicīna 2016. gada maijā PDF Drukāt E-pasts

Šis žurnāla Latvijas Ārsts numurs noslēdz mūsu darbības 27. gadu. Žurnāls sāka iznākt 1989. gada jūnijā Latvijas PSR kā gandrīz nelegāls izdevums, pārdzīvojis vairākus redaktorus, noformējumus un ideoloģijas, savā būtībā palicis profesionālākais medicīnas izdevums latviešu valodā un joprojām var tikt uzskatīts par vienu no profesionālākajiem un nozīmīgākajiem Eiropas nacionālo ārstu organizāciju izdevumiem. Profesionālo organizāciju (ārstu biedrību vai kameru) izdevumi parasti ir žurnāli lasītājam (ierindas ārstam), nevis rakstītājam (mazāk uzmanību pievērš citējamībai, vairāk – plašai multidisciplinārai informācijai).

Žurnālam Latvijas Ārsts ir vēl kāda īpašība – tas ir vienīgais informatīvais materiāls, kas ik gadu dod plašu apskatu – kas noticis Latvijas medicīnā, kādas bijušas prioritātes, kādas – problēmas, kādi risinājumi. Rakstot ievadrakstu par situāciju Latvijas veselības aprūpē konkrētajā gadā vai mēnesī, jāatceras, ka šo rakstu lasīs arī pēc 20 gadiem un izdarīs secinājumus. Patīk vai ne – internetā strukturētu informāciju par divdesmit gadu garu vēsturi atrast ir grūtāk, jo pārāk liela ir interneta datu kapsēta.

Lasīt tālāk...
 
Guntim Belēvičam ir pauti* **. PDF Drukāt E-pasts

Tiesa, tie ir brieža pauti. Guntis tos ikdienā ēd ar maizīti, sīpoliņu, pipariņu un saka: „svaiguma garša”. Runā, ka ar saviem pautiem viņš uzcienājis arī Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības līderi Valdi Keri. Valdis Keris 1. maijā rīkos Vislatvijas diždūku „Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā”, kurā pieprasīs atlaist Saeimu un Eiropas Parlamentu. Saeimas deputāts Guntis Belēvičs publiski solidarizējas ar šo atlaišanas pieprasījumu.

Brīdi pa brīdim rodas iespaids, ka Guntis Belēvičs ir nāves eņģelis. Pagājušajā Gunta medicīnas vadības gadā Latvijā nomira 12 grūtnieces un dzemdētājas (salīdzināšanai– grūtnieces un mātes mirstība Ingrīdas Circenes valdīšanas gados 2012– 4; 2013–5; 2014–3). Arī šogad Latvijā ir vairāki grūtnieču un dzemdētāju nāves gadījumi. Mums ir Eiropas līderpozīcijas mirstībā ar onkoloģiskajām slimībām, ar sirds un asinsvadu slimībām, ar diabētu. Bet tad, kad kāds prasa– ko Guntis paveicis cīņā ar šo traģisko situāciju (kāpēc solītais „zaļais koridors” onkoloģiskajiem slimniekiem pārvērties par „melno taku”), mēs pretī saņemam vētrainu cīņu ar enerģijas dzērieniem vai 2 litru alus pudelēm. Starp citu, tikai 4% Latvijas bērnu regulāri dzer enerģijas dzērienus, bet vairāk nekā 30%– alkoholu. Bet nudien neesmu dzirdējis, ka cīņa ar pudeles izmēru korelētu ar cīņu pret bērnu alkoholismu.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

5 lapa no 37
Joomla templates, advanced hosting.