Pētera Apiņa mājaslapa
Tramvajs pāri Rīgas latviešu pīšļiem PDF Drukāt E-pasts

 

Mans vecvectēvs, manas mātes saukts par Grospapu, guļ zem Senču ielas. Viņš bija bagāts un Rīgā ietekmīgs vīrs, Armitsteda laikā strādājis par Rīgas fiziķi (kas varētu atbilst jēdzienam sanitārais ārsts), uzbūvējis vairākas ēkas Čaka un Stabu ielas stūrī, abiem saviem dēliem 20. gadsimta sākumā devis augstāko izglītību, bet vēlāk nopircis pa vasarnīcai. Līdzās augstajam amatam bijis čakls galdnieks, kas savai dzīves telpai taisījis ozolkoka rakstāmgaldus un skapjus. Latviešu dzimta bija ienākusi no Žemaitijas, un kā tolaik pieņemts, bija radusi savu stūrīti zemes Lielajos kapos, kur viņš pats tika guldīts ziemā tieši pirms krievu ienākšanas.

Viņa kundzei, kas nodzīvoja raženu mūžu krietni virs deviņdesmit, kas sagaidīja un izauklēja savus mazmazbērnus, vieta Lielajos kapos neatradās, viņu apglabāja Raiņa kapos. Proti, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Lielie kapi tika pilnībā slēgti un paredzēti pārveidei par parku, ko vēlāk čakli Krievijas kapu kultūras piepratēji Rīgas izpildvarā arī veica. Krievijā kapu kultūra ir stipri atšķirīga vai dažviet tās nav vispār. Padomju vara darīja visu lai latviešiem (arī Latvijas ebrejiem, vāciešiem) nebūtu savu sakņu, savas piemiņas- Rīgā kapi tika nolīdzināti. Šķērsām Lielajiem kapiem Senču ielu iekārtojuši visai brutāli- izrakuši kādu metru no augšas ar visu, kas tur bijis, sabēruši smiltis, granti, akmeņus- un asfaltu virsū. Pie tam tas izdarīts laikā, kad mans vectēvs centies iegūt atļauju savu tēvu pārapbedīt- vienkārši kādu dienu kapos jau bijuši ekskavatori un buldozeri.

Visi stāsti par to, ka, Senču ielu iekārtojot, notika mirstīgo atlieku pārapbedīšana, ir meli. Šī pārapbedīšana pat bija aizliegta, tiesa, dažām dzimtām to esot izdevies veikt. Mana māte svecītes vecvectēva piemiņai lika pie Krišjāņa Barona kapa, jo vecvectēvam esot bijis gods Baronu labi pazīt.

Kopš mana māte ir aizgājusi taisaulē, man nav neviena, kas varētu parādīt, kur tieši zem Senču ielas dus mans vecvectēvs. Vietu apmēram zinu. Mana māte zināja stāstīt par dzimtām, kas vecvectēva kapam dusējušas tuvumā. Tās bija pilsoniskās Rīgas latviešu dzimtas.

Neesmu ne rusofobs, ne kādas partijas ienaidnieks. Un tomēr- brīdī, kad man stāsta, ka nezināma biznesa vārdā pāri mirušu cilvēku pīšļiem tiks būvēts tramvajs uz nekurieni, manas asociācijas virzās uz tiem, kas piecdesmitajos un sešdesmitajos gados nolīdzināja ne tikai Lielos kapus, bet vēl vismaz piecu citu kapu teritorijas Latgales priekšpilsētā. Nezinu- kā 21. gadsimta Rīgas domkungiem šāda vīzdegunīga attieksme pret mirušu cilvēku piemiņu- varbūt vienkārši tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav sakņu. Savulaik Čingizs Aitmatovs, apzīmējot cilvēkus bez saknēm, lietoja vārdu Mankurts.

Esmu PRET tramvaja līnijas būvei cauri Lielajiem kapiem, un aicinu visus pretoties šai ļaunajai idejai.


Pēteris Apinis, ārsts

 

 
Dalai Lama, pašmāju politiķu draudzība ar Ķīnu un globālā sasilšana PDF Drukāt E-pasts

Rīgā šobrīd viesojas un lekcijas lasa Viņa Svētība Tenzin Gjatco, ko visa pasaule pazīst kā Tibetas garīgo līderi četrpadsmito Dalai Lamu. Kā allaž, kad Dalai Lama viesojas kādā no Eiropas valstīm, oficiālās Ķīnas amatpersonas publiski izrāda savu nepatiku, bet čaklākie politiķi draudzīgā korītī piebalso oficiālajam negatīvajam Ķīnas viedoklim. Lielākoties tie ir politiķi, kas jau aizvesti vai cer tikt aizvesti ekskursijā uz Ķīnu. Šīs politiķu ekskursijas par politiskām vizītēm nevar uzskatīt- vienkārši Ķīna nesaprot tādus lielumus kā Latvijas iedzīvotāju skaits.

Distancējoties no politikas Himalaju liktenis mums ir ļoti nozīmīgs. Globālā sasilšana nozīmē sniega un ledus pārmēra kušanu ne tikai Ziemeļpolā un Antarktīdā, bet arī Himalajos, ko varētu uzskatīt par trešo pasaules ledus cepuri.

Lielā mērā ekoloģisko katastrofu Himalajos nosaka Ķīnas attieksme pret Tibetu, kas lielā mērā atgādina iebrucēju attieksmi pret okupēto teritoriju. Ķīna pilnībā Tibetu anektēja 1959. gadā, kad pēc Ķīnas komunistu veiktās tibetiešu sacelšanās apspiešanas Dalai Lama bēga pāri Himalajiem uz Indiju, kur šobrīd Indijas pilsētā Daresalmā strādā Tibetas trimdas valdība.

Lasīt tālāk...
 
Ārstu streiks Igaunijā, Valgas piezīmes PDF Drukāt E-pasts

Otrdiena, 20. septembris. Streiko igauņu ārsti un māsas. Tas ir vienas stundas brīdinājuma streiks, kurā piedalās visas Igaunijas slimnīcas, šādu streiku Igaunijā var pieteikt trīs dienas iepriekš. Turklāt Igaunijā likumdošana daudz plašākas pilnvaras paredz profesionālajām un sabiedriskām organizācijām atšķirībā no Latvijas, kur visas streikošanas funkcijas atstātas tikai komunisma skolai – arodbiedrībai.

 

Igaunijas slimokase, kas patiesībā ir mūsu Nacionālā veselības dienesta līdzinieks, kolektīvo līgumu slēdz ar Igaunijas Ārstu biedrību, nevis nododas nesaprotamām trīspusējām sarunām. Iepriekšējais līgums noslēgts uz diviem gadiem un šoruden beigsies, jauno neizdodas noslēgt, tas ārstus dara bažīgus. Igaunijas slimokasei ir 33 miljonu zaudējumi, kas liek šai institūcijai meklēt dažādus taupības variantus. Klasiskā formā tas izpaužas tā, ka ārstam ir zināma pacientu kvota, par šīs kvotas pārtēriņu maksā ar koeficientu 0,7 vai pat 0,3. Pēc igauņu ārstu domām, slimokase pārāk daudz no slimokases naudas tērējot slimnīcu remontiem, dzelžiem un nejēdzīgai e-veselībai. Igaunijā strauji turpina optimizēt stacionāro un ambulatoro palīdzību. Ārstus tas satrauc, īpaši jaunā sistēma, kad slimokase nemaksā pediatram, kardiologam, reimatologam mazākās pilsētās, bet šīs specialitātes ir tikai četrās Igaunijas lielpilsētās – Tallinā, Tartu, Pērnavā un Narvā, bet turienes speciālisti drīkst braukt konsultēt uz mazpilsētām. Pašlaik Valgas pediatrs formāli strādā Tartu, bet patiesībā katru dienu konsultē Valgā. 

Lasīt tālāk...
 
Klusais un necerīgais laiks veselības jomai PDF Drukāt E-pasts

Jau vairāk nekā divus mēnešus veselības ministres amatā strādā Anda Čakša. Simpātiska kolēģe, jauks sarunu biedrs un enerģiska vadītāja. Trešā blondīne plejādē aiz Baibas Rozentāles un Ingrīdas Circenes.

Andas Čakšas iecelšana bija neparasti ātra – Guntis Belēvičs vēl zvērēja, ka nekad nav ārstējies Rīgas Austrumu slimnīcā, viņa partijas biedri vēl televīzijā apzvērēja ticību visam, ko Guntis saka, bet patiesībā aizkulisēs jau bija vienojušies par Andas Čakšas virzīšanu Gunta Belēviča vietā. Es lāgā nezinu, kas tieši Čakšu ministra amatā iebīdīja, bet man ir patiesas aizdomas, ka tie bija ietekmīgākie profesori. Pieļauju, ka viņi Andai Čakšai solīja ikdienas atbalstu, palīdzību, idejas un gatavu veselības apdrošināšanas koncepciju, kā arī savu politisko ietekmi, pārdalot valsts budžetu par labu veselībai. Jāteic, ka es pats visai aktīvi publiski iebildu pret Andas Čakšas kandidatūru. Tiesa, mans viedoklis balstījās tikai uz tām retajām reizēm, kurās nejēdzīgās sapulcēs, likumprojektu sēdēs un darba grupās biju sēdējis ar viņu pie viena galda, turklāt attālās nometnēs. Pirmo reizi divatā ar viņu man iznāca aprunāties televīzijas tiešraidē raidījumā Ārsts.lv, kur visas 26 minūtes ministre izrādīja izpratni, zināšanas, viedokli un reālu gatavību strādāt. Jāteic, ka šajos divos mēnešos mans viedoklis par viņu ir mainījies uz labo pusi, turklāt ievērojami. Bet neceriet – vairāk nekā laba par ministri nebūs.

Čērčils savulaik teica– ministrs nav ministrs, ja trijās dienās nav visiem pierādījis, kurš te ir saimnieks mājās, bet simt dienās veicis nozīmīgāko savu reformu. Anda Čakša nekādas lielās uzvaras šajos divos mēnešos nav guvusi. Un mana prognoze par viņas iespējām kaut ko paveikt nav pārlieku rožaina.

Lasīt tālāk...
 
Eiropas Veselības nedēļa kā iespēja pagarināt dzīvi un ilgāk izvairīties no medicīnas PDF Drukāt E-pasts

Latvijas iedzīvotāji šobrīd, salīdzinot ar 1991. gadu dzīvo par 8.5 gadiem ilgāk. Tā ir būtiskākā atbilde uz jautājumu- vai bija vērts iegūt neatkarīgu valsti. Tas viss- par spīti tam, ka medicīna Latvijā atstāta bārenītes lomā, kam valsts vadība nepiešķir ne naudas, ne uzmanības, ja nu vienīgi tukšus solījumus. Iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanās, protams, nenozīmē mūžīgu dzīvi, slimības un nāves neesamību. Bet mūsu mērķis ir katram Latvijas iedzīvotājam ļaut nodzīvot ilgākus veselīgus un pilnvērtīgus dzīves gadus.

Medicīna cilvēka dzīves pagarināšanā piedalās ar 15-20% pienesumu, bet viss pārējais ir: tīrs gaiss un tīrs ūdens, veselīgs uzturs, kustības, protams- arī iedzimtība un kaitīgu ieradumu neesamība. Un visai objektīvi- gaiss un ūdens mums ir gana tīrs, lai mūs apskaustu 90% zemeslodes iedzīvotāju, arī uzturs ir labāks nekā vairumā pasaules valstu, arī sports un kustības ienāk latviešu ikdienā- visur redzami skrienoši un riteņbraucoši veci un jauni ļaudis, kas tur rūpi par savu veselību. Sporta zāļu, ledus haļļu un trenažieru zāļu skaits pieaudzis eksponenciāli, tās ir labi aprīkotas un visai apdzīvotas.

Lielākais nopelns sabiedrības veselības veicināšanā tomēr pienākas tautas sporta organizatoriem- tādiem kā iknedēļas skriešanas, riteņbraukšanas, orientēšanās tautas sacensībām, vingrošanai mežā un parkos, līnijdeju komandām, Ghetto Games un viņiem līdzīgām struktūrām. Vai esam šai ziņā labāki vai sliktāki par citām valstīm Eiropā un pasaulē?

Lasīt tālāk...
 
Kur ņemt naudu veselības aprūpei PDF Drukāt E-pasts

Kā Iļja Muromietis ceļu krustojumā nostājusies veselības ministre Anda Čakša, piedāvājot trīs variantus – papildu nodokli, ko Latvijas Bankai labpatīk saukt par apdrošināšanu, pārdalīt sociālo nodokli vai piesaistīt naudu valsts pamatbudžetam, bet veselībai ņemt no tā vairāk.

Es pieslietos pēdējam variantam, kaut veselības ministre simpātijas izrādījusi otrajam. Vismaz pašlaik politiķiem ar papildu līdzekļu atrašanu veselības aprūpei raiti nesokas, notiekošo varētu saukt par darbības ilūziju vai lāpīšanos. Pienācis laiks pārskatīt visu nodokļu politiku, kur valsts varētu papildu līdzekļus gūt. Šoreiz – par apgrozāmiem nodokļiem – mans mērķis ir pierādīt, cik nesakārtota ir akcīzes nodokļa sistēma, cik daudz iespēju valsts budžetu papildināt.

Alus nodoklis

Lai gan jau kopš slavenā kareivja Šveika laikiem zināms, ka kritīs valdība, kas alum pacels nodokli, Latvijas valdībai pie kausa ķerties vajadzēs. Tagad deputāti metušies aizliegt pārdot alu divu litru plastmasas pudelēs. Risinājums jauks, taču alkoholismu šis aizliegums samazinās tieši tikpat, cik smēķēšanu, izkarot zīmīti par smēķēšanas aizliegumu 10 metrus no namdurvīm.

Lasīt tālāk...
 
Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem– putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās. PDF Drukāt E-pasts

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās– galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Maža sūnu ārda motobraucēji un kvadraciklisti.

Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.

Man nezināmu iemeslu dēļ jēdziens mednieks Latvijā nereti korelē ar jēdzieniem politiķis vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesūkušies kungi šauj uz nebēdu. Medības ir vieta, kur tiek kārtoti darījumi, slēgtas neoficiālas vienošanās, virzīti politiskie procesi. Medībās tiek iecelti ministri, bet vēl biežāk– pašvaldību vadītāji.

Nevaru ne atbalstīt, ne noraidīt man pazīstamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medības esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārītis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medībās kā partizāņi klusē kā šāvējs, tā cietušais. Medībās parasti dzer ļoti dārgu šņabi vai tā vietēji ražotu līdzinieku ar nosaukumu Dzimtenīte vai Latgalīte.

Augustā medības iegūst citu skaņu. Iegādājušies licences, sēdušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamību un benzīna patēriņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pēc traktora), dārgām bisēm un ļoti labu ēdmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medībās. Vienas nošautas pīles gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa– labu apetīti. Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar līmi, pie kuras pielipušas lakstīgalas, sarkanrīklītes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čuņčiņi un svirlīši. Arī šos, īkšķa lieluma putnus grieķi ķēra „uzturam”. Pīļu medības Latvijā kā iztikas veids vai ēšanas paradums ir labi maskēti meli.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

5 lapa no 38
Joomla templates, advanced hosting.