Pētera Apiņa mājaslapa
Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem– putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās. PDF Drukāt E-pasts

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās– galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Maža sūnu ārda motobraucēji un kvadraciklisti.

Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.

Man nezināmu iemeslu dēļ jēdziens mednieks Latvijā nereti korelē ar jēdzieniem politiķis vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesūkušies kungi šauj uz nebēdu. Medības ir vieta, kur tiek kārtoti darījumi, slēgtas neoficiālas vienošanās, virzīti politiskie procesi. Medībās tiek iecelti ministri, bet vēl biežāk– pašvaldību vadītāji.

Nevaru ne atbalstīt, ne noraidīt man pazīstamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medības esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārītis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medībās kā partizāņi klusē kā šāvējs, tā cietušais. Medībās parasti dzer ļoti dārgu šņabi vai tā vietēji ražotu līdzinieku ar nosaukumu Dzimtenīte vai Latgalīte.

Augustā medības iegūst citu skaņu. Iegādājušies licences, sēdušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamību un benzīna patēriņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pēc traktora), dārgām bisēm un ļoti labu ēdmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medībās. Vienas nošautas pīles gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa– labu apetīti. Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar līmi, pie kuras pielipušas lakstīgalas, sarkanrīklītes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čuņčiņi un svirlīši. Arī šos, īkšķa lieluma putnus grieķi ķēra „uzturam”. Pīļu medības Latvijā kā iztikas veids vai ēšanas paradums ir labi maskēti meli.

Lasīt tālāk...
 
Dienas dziesma – Jānis Birks PDF Drukāt E-pasts

Sākšu stāstu gluži kā radio dīdžejs Artis Volfs, katru rītu piesakot „dienas dziesmu” Latvijas Radio: „Šodien savu apaļo dzimšanas dienu svin ārsts un eksmērs Jānis Birks.”

Tā kā man nav iespēju viņam nodziedāt vai nospēlēt kādu lustīgu meldiņu, centīšos savu godājamo kolēģi aprakstīt.

Rīgas Austrumu slimnīcā ir nodaļa, kurā strādājuši Mārtiņš Šics, Gundars Daudze, Jānis Birks, šo rindu autors un daudzas citas vairāk vai mazāk pazīstamas personas medicīnā, daži no viņiem šobrīd vada nozīmīgas firmas, medicīnas tehnoloģiju pārstāvniecības vai vismaz anestezioloģijas nodaļas svešās valstīs. Nodaļu vadīja Vija Cera, bet savs kabinets tajā bija arī profesoram Georgam Andrejevam un profesoram Viesturam Ligutam.

Jānis Birks, ko šodien cildinām, šajā nodaļā bija viens no zinošākajiem un enerģiskākajiem kolēģiem, kas allaž vēlējās kļūt vismaz par nodaļas vadītāju un slimnīcas galveno ārstu, bet dzīve iekārtojās tā, ka nācās šos amatus izlaist un ieņemt daudz nozīmīgākus. Viņš bija tiešām labs reanimatologs, un kā domā kolēģi: reanimācijas nodaļa daudz vairāk zaudēja, nekā Rīgas pilsēta ieguva, Jānim Birkam no ārsta kļūstot par politiķi. Jaunībā viņš bija gana sprigans un sportisks, tālumā lēca pāri par 7 metriem, sprintu skrēja zem 12 sekundēm, bet, pabeidzis savas sporta gaitas vieglatlētikā, braši grūstījās zem basketbola groza vai dzenāja dažādas mazākas bumbiņas ar vai bez raketes.

Lasīt tālāk...
 
Nāc nākdama veselības apdrošināšana! PDF Drukāt E-pasts

Folklorizējusies atziņa ir veselības apdrošināšana kā saule, kas nāks un visus sasildīs, atrisinās visas problēmas. Šī apdrošināšana atnāks, iedos veselības ministram 4.5% naudas no IKP, un visi kļūs veseli, algas mediķiem būs labas, tehnoloģijas un zāles varēs iegādāties tā, ka pietiks gan pacientiem, gan Saules aptiekai.

Par Gunta Belēviča plāniem izstrādāt veselības apdrošināšanas modeli līdz 1. jūlijam, vislabāk informāciju smelties no viņa intervijas 20. maija Rīta panorāmā, bet vienīgais korektais rakstuvārds par šo tematu ir intervija  ar ministru lvportālā, kas ir valsts oficiozs. No šiem informācijas avotiem var gūt atziņu, ka jaunā apdrošināšana būs darbaspēka nodoklim līdzīga nodeva gan darba devējam, gan ņēmējam, vidēji 25 eiro mēnesī vienam strādājošam, drīzāk regresīvs, nekā progresīvs nodoklis. Medicīnas māsai nodoklis būs līdzīgs ministra nodoklim, pensionāriem un bērniem nekāda nodokļa nebūs.

Es pieļauju, ka mēneša laikā viss mainīsies, bet vismaz šobrīd ministrs un darba grupas (ja Guntis Belēvičs vada vai vismaz piedalās darba grupā, viņš runā 90% sēdes laika, iespēju robežās neļauj izteikties citādi domājošajiem, tātad darba grupas viedoklis parasti pilnībā sakrīt ar Gunta Belēviča uzstādījumu) rada iespaidu, ka nauda būtu jāņem no darbaspēka nodoklim līdzīga maksājuma. 

Lasīt tālāk...
 
Portālam APOLLO.LV speciāli par transtaukiem kā nozīmīgu asinsvadu aizkaļķošanās un nāves iemeslu PDF Drukāt E-pasts

Bez taukiem cilvēks dzīvot nevar, tauki ir vajadzīgi šūnas uzbūvei, hormonu transportam, enerģijai, vielmaiņai. Tauki vajadzīgi uzturā ik dienas, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo paātrina aterosklerozi, infarktu un insultu. Tauki uzturā var būt redzamā veidā (eļļa, sviests) vai neredzamā (riekstos, avokado, pienā u.c.). Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri– triglicerīdi. Taukskābes taukos var būt piesātinātas un nepiesātinātas – polinepiesātinātas un mononepiesātinātas. Polinepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, linsēklu, rapšu, saulespuķu, sezama sēklu, kukurūzas, sojas eļļās, riekstos un sēklās. Mononepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, olīvu un avokado eļļās.

Vislabākie tauki ir zivs tauki, vislabāk ēst treknas jūras zivis, bet sliktākajā gadījumā– zivju eļļas kapsulas. Ļoti labi tauki ir spiesta olīveļļa. Salātus vajadzētu gatavot ar olīveļļu, arī maizīti ēst ar olīveļļu. Visai labi tauki ir kvalitatīvas augu eļļas, bet nevajadzētu lietot rafinētās eļļas. Vajadzīgi, bet retāk lietojami ir dzīvnieku tauki, kas rodami pienā un gaļā. Ar tiem pārspīlēt nevajadzētu.

Lasīt tālāk...
 
Veselības aprūpes nepieejamība– galvenā Latvijas valsts problēma* PDF Drukāt E-pasts

Šo tabulu („Neapmierinātas veselības aprūpes vajadzības starpvalstu un iekšvalstu skatījumā”) un skaidrojumu publicēju, galvenokārt, cerībā, ka daļa no politiķiem prot lasīt un analizēt. Angliski es šo tabuliņu publicēju tālab, lai Guntis Belēvičs un viņa advokāts Viktors Tihonovs man nepārmestu voluntārismu vai tendenciozitāti un arī šo rakstiņu nenestu pie tiesas, jo informāciju katrs var gūt EUROSTAT un Health for all datubāzēs.

Lasīt tālāk...
 
Par nepieciešamību P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. PDF Drukāt E-pasts

Vēstule adresēta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai un ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam.

 

Latvijas pacientiem ir vajadzīga Stradiņa slimnīca ar 21. gadsimtam atbilstošu infrastruktūru. Nepieciešamas jaunas slimnīcas ēkas. Diemžēl šobrīd slimnīcas celtniecība virzīta uz jaunas daudzstāvu garāžas un administrācijas ēkas būvniecību, kas nekādi neatrisinās galvenās slimnīcas problēmas– uzņemšanas nodaļas neesamību un haosu slimnieku loģistikā. Latvijas mediķiem nerodas pārliecība, ka Veselības ministrijas rīcība celtniecības un būvniecības jomā ir profesionāla. Bažas radīja daudzie pretrunīgie apgalvojumi Saeimas starpkomisiju sēdē, kas bija organizēta šīs problēmas risināšanai. Latvijā vairāki autoritatīvi pētījumi parādījuši, ka pelēkā ekonomika aizņem 40% būvniecības sfēras darbus, un Latvijas Ārstu biedrībā daudzkārt izskanējušas bažas, ka uz Stradiņa KUS celtniecību attiecināma šīs pelēkās ekonomijas daļa, kolēģi izsakās par iespējamiem neoficiāliem maksājumiem amatpersonām. Kaut šādiem apgalvojumiem nav nekāda juridiska pamata, tautas balsī allaž ir mērķtiecīgi ieklausīties, īpaši, ja tautas balss šos neoficiālos maksājumus dēvē par „otkatiem”.

Slimnīcas būvniecības virsvadību pirms pusotra gada pārņēma Veselības ministrs Guntis Belēvičs, sākumā viņš ļoti veiksmīgi apturēja celtniecību, lai novērstu kļūmes celtniecības darbos. Dažādi eksperti sniedza pretrunīgus vērtējumus par pieļauto kļūdu apjomu. Pēc tam, kad celtniecības darbi tika atsākti, par par kļūmēm, to labošanu runāts netiek.

Slimnīcas celtniecības pārtraukšana būtu pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja celtniecības kļūmes radītu reālu drošības apdraudējumu.

Lasīt tālāk...
 
Par to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs meklēšot politisko atbalstu zāļu cenu samazināšanai Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām – rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

7 lapa no 39
Joomla templates, advanced hosting.