Pētera Apiņa mājaslapa
Ir meli, lieli meli un Baibas Rozentāles pausme PDF Drukāt E-pasts

Tāpat kā Amerikā ik pa pāris gadiem pāri traucas tornado, visu dzīvo noslaucīdams, bet nedzīvo sagraudams, Latvijas politikai laiku pa laikam pāri brāžas Baiba Rozentāle, citkārt kā kompartijas, citkārt kā sociāldemokrātu, citkārt kā Tautas partijas biedre, bet šoreiz jau kā Saskaņas centra pārstāve.

Šķiet, lielāko virpuli Baiba sagrieza 2009. gadā, kad, Tautas partijas atbalstīta, nonāca veselības ministres krēslā, aizslēdza Rīgas 1. slimnīcu, slēdza Sabiedrības veselības aģentūru (SVA).

Līdz Baibai Rozentālei nevienam pasaulē nebija ienācis prātā aizvērt vienīgo kompetento iestādi valstī, kas atbild par profilaksi un prevenciju, un pārvērst visu šo darbību par infekcijas slimību meklēšanu un apkarošanu. Pēc SVA likvidācijas Latvija kļuva par vienīgo valsti pasaulē ar samērojamu sociālo attīstību, kurā nebija nevienas iestādes, kas rūpētos lai iedzīvotāji neslimotu, nevis cīnītos ar sekām.


Šo faktu pasaule uzņēma ar neslēptu interesi, apsprieda Pasaules Veselības organizācijas Ģenerālajā asamblejā un pat retoriski jautāja– vai Latvija eksperimenta kārtībā negribētu atteikties arī no primārās aprūpes? Trīs gadus visa Latvija katru dienu klausījās šausmu stāstus par briesmīgo legionellu un nāvējošo gripas vīrusu, bet pilnībā piemirsa profilaksi pret sirds slimībām vai nepieciešamību pārbaudīties pret krūts vēzi.

Baibas Rozentāles veikums ir arī Latvijas iedzīvotāju neuzticība vakcinācijai un vakcinācijas apjoma strauja krišanās. Ja vienā gadā tiek veiktas visas iespējamās reformas vakcinācijā un pievienotas četras jaunas vakcīnas, tad ģimenes ārsti, pediatri un citas personas, kas rūpīgi darījušas savu darbu, sāk neuzticēties valsts politikai.

Vēl vairāk neuzticēties sāk jaunās māmiņas, un visiem rodas iespaids, ka visa vakcinācijas jezga saistīta tikai un vienīgi ar faktu, ka iepirkšana notika caur Infektoloģijas centru, kas no malas, iespējams, izskatījās gauži koruptīva nodarbe.

Nekad nevienam Latvijā nav izdevies veikt tik daudz asu, haotisku sociālu kustību, kas jebkurā valstī ar attīstītāku iedzīvotāju pašcieņu novestu pie sociāliem satricinājumiem. Atcerieties, pa dienām: slimnīca būs slēgta; nē– slimnīca būs atvērta, nē – slimnīcas vietā būs traumpunkts, bet tad pēkšņi – slimnīcas budžets līdzināsies divām nullēm. Vēl gadsimtu katra Baibas Rozentāles emocionāli radošā sociālā performance būtu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas vērta.

Rīgas 1. slimnīca divus gadsimtus bija nozīmīgākā ātrās un neatliekamās palīdzības sniegšanas vieta. Slimnīca bija gatava jebkurā mirklī uzņemšanas nodaļā sagaidīt vairākus desmitus pacientu vienlaicīgi. Baiba Rozentāle slimnīcu slēdza tikai personiskas antipātijas dēļ. Nelabvēļi gan melsa, ka slimnīcas vadība atteikusies profesorei maksāt slavenos „saskaņas otkatus”, bet es šīm nepārbaudāmām ziņām neticu.

Pret 1. slimnīcas slēgšanu iebilda premjers Valdis Dombrovskis, un man kā viņa padomniekam bija iespējas būt klāt situācijās, kad premjers strikti pieprasīja aprēķinus šādai slēgšanai un stratēģiju tālākai veselības aprūpei Rīgā. Diemžēl aprēķinus un citu dokumentāciju Veselības ministrijas ierēdņi tolaik sastādīja, akli izpildot Baibas Rozentāles uzstādījumus. Rīgas 1. slimnīca tika slēgta, nodaļu vadītāji un spēcīgākie kolēģi devās uz ārvalstīm, māsas un sanitāri darbu meklēja kur kurais.

Šobrīd Rīgas 1. slimnīca akūtos pacientus vairs nepieņem, galvenokārt sniedz ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus. Stradiņa slimnīca, kas nekad nav bijusi neatliekamās palīdzības slimnīca, nespēj savā nelielajā uzņemšanā tikt galā ar pacientu plūsmu. Nila Ušakova vēlme atjaunot neatliekamo palīdzību Rīgas 1. slimnīcā nav lāga realizējama, jo neatliekamo darbu veic personāls, nevis telpas. Pirmsrozentāles ērā Rīgas 1. slimnīca bija perfekta mašīna, kurā bija apmācīts katrs zobratiņš– ārsts, māsa, ārsta palīgs, sanitārs, rentgenlaborants. To atjaunot ir faktiski neiespējami.

Visiem tiem, kas piemirsuši Baibas Rozentāles lielos darbus, atgādināšu Bauskas medicīnas darbinieku iztramdīšanu no Bauskas tilta ar policijas specvienību palīdzību, kad baušķēnieši protestēja pret Baibas Rozentāles lēmumu noņemt Bauskas slimnīcai pilnīgi visu finansējumu.

Savulaik Daugavpils ātrās palīdzības stacija izsludināja konkursu jaunas vieglās automašīnas iegādei. Mašīnai vajadzēja ādas krēslus un speciālas halogēnu spuldzes, īpašu aprīkojumu. Iepirkumu izsludināja Daugavpils neatliekamās palīdzības stacija, bet mašīnu saņemtu jau Neatliekamās palīdzības centrs. Vai šo mašīnu vajadzēja Daugavpils feldšerīšiem, lai aizbrauktu pie pacienta?

Nē, mašīna bija paredzēta veselības ministrei Baibai Rozentālei, jo viņa, lūk, nevar braukt tumšas krāsas mašīnā – tas viņai nepiestāvot un esot psiholoģiski nomācoši. Lai iegādātos jauno Mercedes, Neatliekamās palīdzības dienests noslēdza līgumu ar Domenikss grupu.

Protams, Daugavpils kolēģiem negribējās iesaistīties afērā, viņi nopludināja informāciju, ka tiks iepirkta šāda automašīna. Par to uzzināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un pieprasīja paskaidrojumus. Un tad pēkšņi ministre Baiba Rozentāle pikti norāja daugavpiliešus par šādu iepirkumu. Tā nu ministrei nācās braukt ar prastu Audi 6.

Un tomēr ir kāds prieciņš par Baibas Rozentāles brāzmaino atgriešanos politikā. Tālajā 2010. gada pavasarī Andris Šķēle nolēma atsaukt visus Tautas partijas ministrus no valdības, jo saprata, ka Baiba Rozentāle spēs partiju nogremdēt. Tautas partijai tolaik bija izcils ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, talantīgs kultūras ministrs Ints Dālderis, rosīgs reģionālās attīstības ministrs Edgars Zalāns, kas visi vēl labprāt būtu strādājuši valsts un tautas labā, bet bija jāiet prom.

Kā zināms, pēc šīs promiešanas Tautas partija vairs neatguvās. Tā nu Saskaņas centrs var braši doties Tautas partijas pēdās, iedodot Baibai Rozentālei uzvarošo Krustiņsones karogu rokās.

Baibas Rozentāles vārdu varētu akmenī iecirst ar šādu tekstu: „Viņai izdevās sagraut Rīgas 1. slimnīcu, kas pirms tam bija veiksmīgi strādājusi 200 gadu, un simtiem Latvijas ārstu aizsūtīt svešumā veiksmīgāk nekā Staļinam ar represijām."

 

Pēteris Apinis

26.05.2013.

  Joomla templates, advanced hosting.