Pētera Apiņa mājaslapa
Nav legāla un nelegāla tabakas biznesa, ir tabakas industrijas vēlme nopelnīt, slepkavojot cilvēkus PDF Drukāt E-pasts

2015. gada 22. maijā

Izlasīju ziņu, ka Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts „Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, un jau gatavojos rakstīt slinku atsauci, ka mīļotā Veselības ministrija tikai stratēģijās ir drosmīga, bet likumprojektā gļēvi iztop tabakas industrijai. Jaunais likums gandrīz nekādu reālu uzlabojumu cīņā pret smēķēšanu neparedz. Šķiet likumprojekta gatavošanā tabakas tirgotāji bija kā rēgi klīduši pa Veselības ministriju un neuzkrītoši no likuma „izravējuši” virkni tirdzniecības un lietošanas ierobežojumu.
Tomēr tajā pašā dienā kāda Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone paziņoja, ka Veselības ministrijas rosinātie tabakas tirdzniecības un smēķēšanas ierobežojumi radot nopietnas bažas par nodokļu ieņēmumiem un nelegālās produkcijas izplatības pieaugumu, un vispār neatbilstot likuma vienīgajam mērķim– pārņemt Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas „Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu” prasības. Pēc dažām dienām Valsts Ieņēmumu dienests izplatīja Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas viedokli jau kā savējo, tiesa, tiem pašiem vārdiem, tām pašām gramatikas un sintakses kļūdām. Un neslēpj, ka rīt ( 26.05) draudzīgi tiksies ar Tabakas ražotājiem apspriest kopējo pretdarbību veselības jomai.
Likuma mērķis nav iztapt Eiropas Padomes direktīvai, bet gan nepieļaut cilvēku slepkavošanu ar smēķiem. Mūsu mērķis ir padarīt Latviju par teritoriju, kas brīva no cigarešu dūmiem.
Tad nu definēsim– nav legāla un nelegāla tabakas tirdzniecība– ir visaptveroša cilvēku slepkavošanu, ko ar šīs Maritas Jansones atbalstu veic tabakas ražotāji. Nezināmu iemeslu dēļ slepkavu rindās ar bungām un taurēm cenšas nostāties Valsts Ieņēmumu dienests. Iedomājos VID priekšnieci Ināru Pētersoni uzdejojam jautru deju pie vēža slimnieka gultas– cik labi, ka Tu esi pircis legālās cigaretes. Vai Ināra Pētersone Onkoloģijas slimnīcā kā padomju milicis ar zizli norāda, kurp sūtīt ārstēt slimniekus– šajā palātā tie, kas smēķējuši legālās cigaretes, bet tajā tālajā– tie, kas nelegālās.
Katru dienu Latvijā 20– 30 smēķētāji pāragri kļūst pataloganatoma klientiem– viņi vienkārši nomirst 7– 10 gadus priekšlaikus. Mēs mēdzam satraukties par viena cilvēka nāvi avārijā, bet izliekamies neredzam, ka katru nedēļu tabakas dēļ Latvijā mirst tikpat, cik mirtu, ja nokristu 2 AirBaltic lidmašīnas.
Tabakas smēķēšana ir galvenais riska faktors vēzim, insultam un infarktam, aizsērējušām artērijām un tamdēļ nogrieztām kājām. Smēķētājiem nav izredžu izvairīties no hroniskas elpošanas un sirdsdarbības mazspējas.
Likumā nekavējoši jāaizliedz smēķēt cita cilvēka klātbūtnē.
Smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēkēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks– cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē– viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien– savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē, pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam– nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem– pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.
Jāaizliedz smēķēt telpās, kurās mēdz atrasties bērni.
Smēķēšana ir bīstama ne tikai ar nikotīnu, bet arī ar darvas un pelnu daļiņām, kas izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, izklājot tās un neļaujot skābeklim uzsūkties asinīs. Hroniska smēķētāja plaušas nespēj uzsūkt pietiekami daudz skābekļa, tādēļ vecumdienās viņam izteikts skābekļa bads smadzenēs un citos vārgākos orgānos. Tieši tāda pati plāna, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas, aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem, apšuvuma. Bērni, spēlēdamies uz grīdas, uzjunda šo kārtiņu un ieelpo šajā brīdī jau trešējos dūmus.
Protams, atsauksies tabakas tirgotāji,– nevajag rāpot pa grīdu. Un vispār, šajos darvas putekļos kancerogēno vielu ir taču mazāk nekā pirmreizējos vai otrreizējos dūmos. Kaislīgu smēķētāju istabās šo trešējo dūmu ir gana daudz, un pētījumos pierādas, ka dažā mājā ar tiem piesūkusies bērna gultas veļa tādā apjomā, ka guļot bērna deguns uz spilvena ievelk darvu, kas atbilst daudzumam, ja bērns naktī izsmēķētu vairākas cigaretes.
Dīvaini, bet labākais rādītājs trešējiem dūmiem ir tirgus. Autotirgotāji zin, ka lietota automašīna, ar kuru braucis smēķētājs, pārdodama par 10–15% lētāk, jo pircējs inkstinktīvi smēķētāja lietotu automašīnu nepērk. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu– pat svaigi izremontēts smēķētāju dzīvoklis ir grūtāk pārdodams nekā nesmēķētāju, bet neremontēta smēķētāja dzīvokļa cena var būt par 15–20% lētāka par analogu dzīvokli, kurā neviens nav smēķējis.
Latvijas Ārstu biedrība iesaka likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmu slimniekiem, vēžiniekiem), kuru slimību izraisījusi smēķēšana.
Vācijas kolēģi ziņo, ka viņiem izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm. Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk– ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti pārtraucot 6.– 8. grūtniecības nedēļā. Latvijā 2/3 no smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā līdz 20 gadiem, īpaši ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.
Nekas bērnam nav sliktāks par mātes smēķēšanu grūtniecības laikā– rodas atkarība pret nikotīnu, bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai. Daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju rasties iedzimtām vai pārmantotām slimībām ir tabakas (arī alkohola) intoksikācijai tieši bērna ieņemšanas brīdī. Sasmēķējusies meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela iespēja hromosomāliem defektiem.
Ja mēs uzskatām, ka bērns nav mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami 12. gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesības šī bērna veselību apzināti bendēt– neatkarīgi no tā– vai šis bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.
Par mazu, taisnīgu samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt– kura ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēkēšana ir paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrības attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos ārstu biedrību (esam to pieredzējuši). Ārstu biedrība atgādina: smēķēšanas ierobežošanu pasaulē neatbalsta trīs politiķu un parlamentu deputātu grupas: (1) nekompetentie; (2) bērnus nīstošie un tie, kuri apskauž nākamo paaudzi; (3) korumpētie.
Ir vērts paraudzīties uz smēķēšanu kā ekonomisku problēmu. Salīdzināt dažu tabakas tirgotāju nopelnītos Jūdasa grašus pret citu cilvēku nāvi. Ienākumi valsts budžetā no tabakas akcīzes ir simtkārt mazāki par ārstēšanai un sociālajiem pabalstiem tērētiem līdzekļiem.
Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas. Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.
No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrobozējusi artērijas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nuda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu.
Un galu galā smēķētāji nodedzina mūsu valsti. 1/3 visu ugunsgrēku (vairāk nekā 300 mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana, bet dadzos gadījumos vienkārši smēķēšanu kā ugunsgrēka ieganstu nevar pierādīt.
1/2 no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Pērn smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeguši divi mazi bērni.
Cigarešu tirgotājs ir slepkava. Neatkarīgi no tā– tirgo cigaretes uz galda vai zem galda. Ierēdnis, kas publiski aizstāv tabakas ražotājus un tirgotājus ir korumpants. Politiķis, kas vēlas savas tautas nosmēķināšanu un cilvēku nāvi– nelietis.
Ik pēc 6 sekundēm pasaulē kāds nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.

Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 

  Joomla templates, advanced hosting.