Pētera Apiņa mājaslapa
Ja valsts nemaksā par mediķu apmācību, nebrīnieties, ka pašiem iedzīvotājiem būs dārgi jāmaksā par savu ārstniecību PDF Drukāt E-pasts

2015. gada 9. jūnijā
Medicīnas studijas Latvijā šogad beidz 280 studentu, bet rezidentūras vietu ir tikai 180. Uz šīm rezidentūras vietām pretendē arī tie, kas rezidentūrā neiekļuva pērn un aizpērn, šo gadu vai divus čakli strādājuši uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās palīdzības dienesta automašīnā, tagad alkst līdz ar rezidentūru iegūt sertifikātu un strādāt savā profesijā. Liela daļa aizbrauc tālāk mācīties un strādāt uz Rietumeiropu, Latvijai šie ārsti zaudēti uz mūžiem.
– Apdomā, Latvijas valsts! Vai tiešām Tu tik viegli pazaudē savus jaunos talantīgos cilvēkus un nosvied zemē viņu izglītībā tērētos simtus tūkstošus vai miljonus?
Latvijas valsts padomā un izlemj, ka tas ir jaunā censoņa bizness, tad bārdaina valsts vadītāja personā nolemj naudu ieguldīt jauna Iekšlietu ministrijas nama celtniecībā, atstājot Rīgas centrā vairākus tukšus namus, kuros svilpos vējš vai mākslas lietpratēji ievietos krustā sistu Putinam līdzīgu lelli. Pēc tam Latvijas valsts paraksta līgumu par Valsts ieņēmuma dienesta telpu izīrēšanu no kāda Putinam draudzīga Krievijas multimiljonāra jaunā nevēdināmā ēkā pie Rīgas TEC-1, ievērojami palielinot graustu un tukšo namu skaitu Rīgā.
Sešdesmit medicīnas studiju absolventi meklē risinājumu. Iespēja ir maksas rezidentūra – jaunais kolēģis maksā par to, ka viņam atļauj rezidentūras laikā aizpildīt slimības vēstures, skriet uz uzņemšanas nodaļu un aizpildīt dokumentāciju slimnīcā. Proti, rezidents strādā slimnīcā un pats par to maksā. Pazīstu kādu jaunu kolēģi, kas apgūst anestezioloģiju kā maksas rezidents. Lai samaksātu par rezidentūru un savāktu kaut nelielu iztiku sev un ģimenei ar diviem bērniem, viņš neatliekamās palīdzības brigādē dežurē desmit diennaktis mēnesī. Šīs diennaktis viņš rezidentūrā, protams, nav, bet nākamajā diennaktī ir sanīcis un noguris.
– Apdomā, Latvijas valsts! Vai tiešām Tu vēlies pilnībā izmocītus jaunos ārstus?
Latvijas valsts padomā un izlemj, ka tas ir jaunā censoņa bizness, Buratino līdzīga ministra izskatā par simtu miljonu garantē bezcerīgu aizdevumu "Liepājas metalurgam".
Varētu jau padomāt, ka tie, kas tikuši rezidentūrā, ēd pilnu vēderu, brauc ar labu mašīnu un vēl īrē dzīvokli savai ģimenei bez bēdu. Rezidentūras laikā alga ir 350 eiro "uz rokas", patiesībā 12 ar pusi eiro dienā. Man dažkārt liekas interesanti sarīkot televīzijā realitātes šovu, kurā populāriem cilvēkiem (deputātiem, Finanšu ministrijas ierēdņiem, drošības policistiem, televīzijas laika ziņu vadītājiem) vajadzētu izdzīvot trīs mēnešus par šādu naudu.
– Apdomā, Latvijas valsts! Vai tiešām Tu ceri, ka vislabākā metode, kā audzināt jaunus ārstus, ir turēt tos pusbadā?
Latvijas valsts padomā un izlemj, ka tas ir jaunā censoņa bizness, bārdaina plikpaura izskatā paziņo "BET!" un iegrūž miljardu latu "Parex" bankas glābšanā.
Un tomēr topošais mediķis ir neticami dzīvelīgs. Viņš mācās, strādā Latvijas mazpilsētā, dežurē Rīgā un naktī tulko zāļu firmai anotācijas. Viņš pabeidz rezidentūru, saņem sertifikātu un dodas uz savu darbavietu. Dažam veicas – pirmā alga ir 500 eiro uz rokas, citiem – tikai 450. Bet jaunā specialitāte prasa zināšanas, kas Latvijā nav apgūstamas. Nu nevar iemācīties jauno operāciju vai manipulāciju tikai še pat Latvijā. Kursi Vācijā vai Nīderlandē maksā 10 tūkstošus, kursi Amerikā – 30 tūkstošus.
– Palīdzi, valsts! Apmaksā jaunu zināšanu apguvi ārstam! Viņam šīs zināšanas vajag mūsu valsts pacientu ārstēšanai.
Latvijas valsts padomā un izlemj, ka tas ir jaunā censoņa bizness, skaistuļa galvaspilsētas supermeņa izskatā nopērk jaunus pašus krutākos trolejbusus par miljonu eiro gabalā, bet vecos pārdod Tallinai par 10 tūkstošiem. Jaunajiem trolejbusiem ir ne tikai akumulatori un dīzeļģneratori, videonovērošanas, pasažieru skaitīšanas un vizuālās novērošanas sistēmas, u.t.t u.tml tikai tādēļ., lai viens tāds brīnums varētu maksāt 807 600 eiro, kas nudien tiek izmantoti tikai tādēļ, lai neviens nevarētu teikt, ka tie ir lieki. Citstarp, viens tāds trolejbuss pie rezidentūras aptuvenajām izmaksām 3000 eiro apmērā atbilst 269 rezidentu apmācīšanai vienu gadu.
Tai laikā mūsu varonis ir 6 gadus studējis medicīnu, nereti mācījies cauras naktis, voluntējis un slaucījis operāciju zāles. Viņš ir mācījies rezidentūrā, proti, pats maksājis par šo apmācību, bet naudu pelnījis, dežurējot mazpilsētas slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Viņš ir sācis darba gaitas, braucis uz konferencēm par savu naudu, pasūtījis specialitātes žurnālu par savu naudu, pircis grāmatas angļu valodā par brangu naudu. Viņš ir samaksājis par kursiem un metodes apgūšanu no savas vai savu vecāku kabatas, bet valsts Saeimas, Ministru kabineta, finanšu ministra personā vienmēr ir teikusi: "Tā ir viņa problēma, tas ir viņa bizness," – un glābusi "Parex", "Air Baltic", "Liepājas metalurgu" un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvīri ir būvējuši oranžos "zelta" tiltus un nerentablas ēkas, viņi ir pirkuši dārgākās mašīnas, autobusus un tramvajus, gandrīz nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks. Valsts vadītāji 25 gadus ir vienkārši ieņirguši par topošajiem mediķiem.
Un tad pēkšņi ārsts saka: "Mans darbs ir ļoti dārgs, cienījamais pacient. Un, tā kā valsts man par to nemaksā ne mazāko daļu no manis ieguldītā, par šo izmeklējumu, operāciju, ārstniecības kursu jums nāksies maksāt pašam un tūlīt. Jo jūs ar savu balsi vēlēšanās esat ļāvis finanšu ministram strādāt par finanšu ministru un nedot medicīnai naudu."
Un tajā mirklī valsts tās sīkam knābim līdzīgas amatpersonas izskatā ķērc, ka tas nav godīgi, ka ārsta pienākums esot ārstēt visus bez maksas. Jo, lai strādātu par lielu algu knābim līdzīgajā iestādē, mazajam bļaustīklim vajadzēja četrus gadus nožāvāties juridiskai izglītībai līdzīgā apmācībā, nevis kā ārstam – sešus studiju, piecus rezidentūras gadus un visu mūžu tālākmācības veidā.
Otrdien, 9. jūnijā, Saeimas komisijai atkal jāizskata jautājums – būt vai nebūt rezidentūrai tiem jaunajiem kolēģiem, kas sešus gadus smagā darbā apguvuši medicīnas zināšanas un 18. jūnijā RSU vai 25. jūnijā LU saņems diplomus ar ierakstu "ārsts". Atkārtošu – šogad universitāšu medicīnas fakultātes absolvēs apmēram 280 studentu, bet šiem jaunajiem ārstiem būs pieejamas tikai 180 rezidentūras vietas. Latvijas Ārstu biedrība ir rakstījusi vēstules un klauvējusi pie visām valstsvīru durvīm, taču nav saņēmusi nevienu konstruktīvu atbildi, nav vērota nekāda reāla rīcība situācijas risinājumam. Mēs gaidām Saeimas un Ministru kabineta izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai Latvija nezaudētu ap 100 izcili izglītotu, spējīgu jaunu cilvēku.
Pēteris Apinis

  Joomla templates, advanced hosting.