Pētera Apiņa mājaslapa
Enerģijas dzērieni, Guntis Belēvičs, "AirBaltic" un medicīnas budžets PDF Drukāt E-pasts

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Mūsu likumdevēji enerģijas dzērienu aizliegumam pievēršas tieši tad, kad tiek skatīts budžets.

Neesmu dzirdējis nevienu vērā ņemamu ekspertu, sākot no Latvijas Bankas prezidenta, beidzot ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, kas būtu 2016. gada budžetā saskatījis jel kādas pozitīvas vēsmas. Budžets ir tik bezcerīgs, ka par to vairs nediskutē neviens, pat opozīcijas līderis pavicina kurpi un aizsteidzas ikdienas trauksmē. Taču tad budžeta skatīšanas laikā Tautsaimniecības komisija ņem rokās rungas un vāles un metas apkarot enerģijas dzērienus. Katram Saeimā pēkšņi ir viedoklis, cik šie enerģijas dzērieni ļauni un slikti, cik briesmīgi grauj mūsu bērnu veselību.

Iepriekšējo reizi enerģijas dzērienus Saeimā apkaroja tad, kad darba grupa Arvila Ašeradena vadībā mēģināja ierobežot alkohola pieejamību bērniem un jauniešiem. Atgādināšu – alkoholam pakratīja ar rādītājpirkstu (kā nekā partiju sponsors), bet par enerģijas dzērieniem izkliedzās uz nebēdu. Kaut zināms, ka 33% Latvijas bērnu 13–18 gadu vecumā regulāri lieto alkoholu, bet enerģijas dzērienus – tikai 8%. Ašerādenu un tos dažus, kas vēlējās bērnu alkoholismu ierobežot, nosūtīja politiskās vēstules mēstuvē.

Tie, kam labāka atmiņa, atceras, ka šī gadsimta pirmajos gados katru gadu budžeta likuma pieņemšana korelēja ar azartspēļu likuma izmaiņām, kur galvenokārt tika ierobežotas spēļu zāļu atrašanās pagrabstāvā vai koka ēkās, bet nekādā ziņā– azartspēlēšana kā tāda.

Par enerģijas dzērieniem lielākoties tiek runāts pārmērīgas kofeīna devas sakarā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pēc Eiropas Komisijas barga pieprasījuma radīja ekspertu grupu, kas ilgos un nogurdinošos pētījumos centās atbildēt uz jautājumu – vai un cik kaitīgs ir kofeīns, īpaši, ja tiek kombinēts ar citām enerģijas dzēriena sastāvdaļām (taurīnu un D-glikurona-γ-laktonu), alkoholu vai fizisku slodzi. Īpaši EFSA pētījusi kofeīna un citu enerģijas dzēriena sastāvdaļu ietekmi uz grūtnieču, zīdītāju un bērnu veselību. Un Eiropas Savienības Eiropas Pārtikas drošuma aģentūras 2015. gada maija zinātniskajā viedoklī par kofeīnu teikts, ka tas nerada apdraudējumu veselībai, ja tas no visiem produktiem (galvenokārt kafija, tēja, kola, šokolāde) uzņemts devās līdz 400 mg dienā. Latvijā veikta pētījuma rezultāti atklāja, ka šobrīd kofeīnu saturošie tā sauktie enerģijas dzērieni tiek patērēti tik niecīgā apmērā (proti, 11–12 mililitri dienā), ka šī iemesla dēļ riski veselībai nerodas. Kopējais kofeīna patēriņš no visiem produktiem Latvijā (285 mg kofeīna) ir tālu zem veselībai nekaitīgā apjoma (400 mg).

No medicīnas viedokļa nopietnākās problēmas mums rada bērni, kas nonāk Bērnu slimnīcā no klubiem un ballītēm, kur lietojuši enerģijas dzērienus kopā ar alkoholu. Kā labi saprotams, šī situācija satrauca arī deputātus, tiesa, neviens nesteidzās atbildēt uz jautājumu – kā bērni tikuši pie alkohola (likumā aizliegts bērniem iegādāties vai nodot alkoholu, bet, ja nu tirgotājs ir partijas sponsors, tad var), bet iekliedzās – neļaut bērniem tirgot enerģijas dzērienus.

Savā naivumā es Saeimas kuluāros un Veselības ministrijā izteicu domu, ka enerģijas dzērienu skaļā apkarošana nav saistīta ar bezcerīgo 2016. gada budžetu, bet valdības panākumiem "AirBaltic" investoru meklējumos un parādu kapitalizācijā. Painteresējos, kāpēc šī aktivitāte tik svarīga Guntim Belēvičam, kurš budžeta cīņās nav kļuvis par uzvarētāju, bet sēdē par "AirBaltic" investoru nav piedalījies.

Un tad Guntis Belēvičs izvilka no skapja divus maisiņus ar dažādiem enerģijas dzērieniem. Man prātā nebija nācis, ka to ir tik daudz. Kaut ministrs ir par mani dažus mēnešus vecāks, viņa acu gaišumam gadi nav kaitējuši, viņš paņēma vienu no pudelītēm un sāka lasīt sastāvu. Sākumā kofeīns, vienā enerģijas dzērienā vidēji bija 300–320 mg kofeīna. Eiropa saka – vienreizējā devā kofeīns 3 mg uz 1 kg ķermeņa svara ir nekaitīgs. Gan man, gan ministram Guntim Belēvičam ir svara centners, tātad mums šāda burciņa no kofeīna viedokļa nekaitētu, bet mazākiem ļaudīm – īpaši bērniem – tas būtu jau stipri daudz.

Bet tad Guntis Belēvičs lasa tālāk tos supermazos burtus, ko uz nedaudz nošmurgātās bundžai uzlīmētās lapiņas es nevarētu izlasīt nekad. Kas tik nav klāt šim enerģijas dzērienam – visu veidu vitamīni, minerālvielas, citas ķīmiskas un bioloģiskas vielas (taisnību sakot, dažiem enerģijas dzērieniem šo vielu nebija vai uz uzlīmes bija daudz īsāka informācija). Un tomēr – dažādu B grupas vitamīnu, D vitamīna, A vitamīna, dažādu provitamīnu devas pārsniedza dienas normas. Un Guntis Belēvičs atceras, kuros jogurtos, brokastu pārslās, vitaminizētās bērnu konfektēs, ievārījumos arī piejaukti klāt vitamīni "it kā veselībai". Tiesa, neviens lāgā nezin, kas ir pievienots kolai, bet lielā kolas pudele noteikti satur vairāk kofeīna nekā mazā enerģijas dzēriena burciņa.

Jāteic, ka ar šo atklājumu mēs nelikāmies mierā. Iegādājos dažas burciņas, pudelītes, plastmasas tūbiņas un želeju paciņas, kas paredzētas "sportistiem", ko nekontrolē neviens, taču sporta zālēs un veikaliņos (bērniem un amatiersportistiem) iesaka plaši. Daļa no šiem uzturbagātinātājiem arī satur kofeīnu vismaz tikpat, cik enerģijas dzēriens. Sporta dzērienam vai enerģijas dzērienam līdzīgie "sporta uzturbagātinātāji", kā likums, satur arī Acacia rigidula sastāvā esošo feniletilamīna hidrohlorīdu, dimetilkoklaurīnu, tiramīnu un N-metiltiramīnu, bet īpaši bieži – sinefrīnu, kas ir dabisks rūgtā apelsīna mizu alkaloīda ekstrakts ar adrenalīnam līdzīgu stimulējošu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.

Jāteic, Guntis Belēvičs mani pārliecināja, ka nedrīkst pieļaut šī nekontrolētā biznesa uzplaukumu, īpaši šos šķidrumus un želejas nedrīkst dot bērniem. Lietuvā enerģijas dzērienus bērniem līdz 18 gadiem aizliedza ar precīzu norādi, ka par enerģijas dzērieniem šī likuma izpratnē tiek uzskatīti dzērieni ar konkrētu kofeīna, taurīna, D-glikurona-γ-laktona sastāvu. Visai drīz parādījās bundžas ar nedaudz mazāku kofeīna saturu un lielu uzrakstu – „bērniem legāli atļauts enerģijas dzēriens” – un nopietnu reklāmu. Rezultātā bērni sāka šos dzērienus lietot pat vairāk. Un vēl – parādījušies dzīvesstila dzērieni (lifestile drink), kas patiesībā satur vēl vairāk pārdozētu vitamīnu un minerālvielu, aktīvus augu valsts produktus un dabisko kofeīnu.

Patiesībā šī raksta mērķis ir viens – jautājums par ķīmiski un bioloģiski aktīvu dzērienu tirdzniecību bērniem ir daudz plašāks par Saeimas balsojumu – neļaut bērniem līdz 18 gadiem iegādāties enerģijas dzērienus. Nāksies pārskatīt virkni ķīmisku un bioloģisku produktu, kas nedrīkst būt dzērienos un ēdienos, ko tirgo bērniem. Nu nedrīkst bērniem tirgojamā pārtikā būt vitamīni, jo tad tos var neticami viegli veselībai bīstami pārdozēt. Pilnvērtīgs uzturs Latvijā satur visas vajadzīgās minerālvielas un vitamīnus (es vēl piekristu nelielai D vitamīna un folskābes substitūcijai). Vislabāk būtu visus produktus, kas satur šādas vielas, aplikt ar akcīzes nodokli, turklāt ar nopietnu akcīzes nodokli, vismaz kā alum. Nāksies definēt procentuālo kofeīna sastāvu dzērienos, kas ļauj tos kategoriski aizliegt iegādāties un lietot bērniem. Un jādara tas būs Guntim Belēvičam, lai kaut nedaudz papildinātu medicīnas budžetu. Tā kā Veselības ministram piemīt pietiekami daudz godkāres veikt labus darbus un palikt vēsturē, ministra motivācijai neliels stāsts no nesenās vēstures: 2006. gadā veselības ministra Gundara Bērziņa vadībā ar Ministru kabineta noteikumiem Latvijas skolās tika aizliegts izplatīt saldinātos dzērienus. Pamatojums bija, ka vismaz 17% Latvijas bērnu sirgst ar liekā svara problēmām un aptaukošanos. Pret Gundara Bērziņa komandas ieceri samazināt kolas, enerģijas dzērienu, spraita un citu līdzīgu dzērienu lietošanu skolās protestēja ārvalstu investori. Latvijā ieradās bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, kas tikās ar Gundaru Bērziņu un, slēpjoties aiz cilvēktiesību lozungiem, pieprasīja atjaunot saldināto dzērienu tirdzniecību skolās. Ministrs nepiekrita šim viedoklim, Latvija pirmā Eiropā šādus ierobežojumus panāca, citas Eiropas valstis sekoja mūsu piemēram. Gundars Bērziņš vēlāk saņēma augstāko Pasaules Veselības organizācijas atzinības zīmi.

 

  Joomla templates, advanced hosting.