Pētera Apiņa mājaslapa
Bulciņu drudzis Rīgas centrā PDF Drukāt E-pasts

Aplausiem un saksofoniem skanot, 100 m attālumā no Brīvības pieminekļa uzcelts kārtējais pseidopārtikas templis „Statoil”, kurā pārdod nevis degvielu, bet elektriski karsētas desas. Rinda gluži tāda kā pie Onkoloģijas centra, kad „izsviestas” kvotas. Šeit rindā stāv bērni, visi no Rīgas centra prestižajām skolām. Visi iepērk zem karsto suņu un kokteiļu izkārtnes labi slēptas karsētas cukura, sāls un konservantu bumbas kopā ar enerģijas dzērienu vai kolu (kas patiesībā ir viens un tas pats, tikai dažādos šķaidījumos).

 

Triumfē tirgotāji un iebarotāji. Amerika tieši šādā veidā ir sasniegusi laikus, kad 60% iedzīvotāju ir liekais svars, aptaukošanās, bet 40% – cukura diabēts. Eiropa no Amerikas mācās tikai sliktāko – arī eiropieši nobarojas un netiek iepriekšējās nedēļas apģērbā. Nez kādēļ demokrātija mums nozīmē pārņemt tikai sliktāko – zem norvēģu zīmola Rīgā ienāk amerikānisms ar pārmērīgu rīšanu. Vienā dienā par darbības imitāciju kļūst bulciņu tirdzniecības aizliegumu skolās.

Nesenais lēmums par bulciņu ierobežojumu skolās izrādās darbības imitācija.

Mēs stāvam pie Vecrīgas vārtiem – vienā pusē makburgers, otrā karstais suns. Te nav strītbola grozu. Nekādas vairs skriešanas, nekādas veselības. Bulciņu drudzis pašā Rīgas centrā. Atliek „Statoil” karsto suņu vasaras kafejnīcu atvērt tieši pie Brīvības pieminekļa.

Edgars Šneps, Pēteris Apinis

 

 

  Joomla templates, advanced hosting.