Pētera Apiņa mājaslapa
Sports un meldonijs (mildronāts)– raksts Latvijas Olimpiskās komitejas un sporta federāciju padomes mājas lapām PDF Drukāt E-pasts

Pasaules sporta dzīvi ikdienu pāršalc dopinga skandāli, bet 2016. gada dopinga aktivitātes notiek zem meldonija zīmes. Latvijā meldoniju ražo a/s Grindex ar nosaukumu mildronāts, tādēļ mēs biežāk sarunu valodā lietojam tieši šo nosaukumu.  Starptautiskajā publiskajā telpā notiek dzīvas diskusijas par to– ir vai nav meldonijs uzskatāms par dopingu, ir vai nav meldonijs kaitīgs cilvēka veselībai, ir vai nav meldonijs labs sirds muskuļa protektors.

Atsauce. Šo rindu autors ir ārsts, nav saistīts ar farmaceitisko ražošanu un tirdzniecību, nekad nav saņēmis finansiālu atbalstu par zāļu reklamēšanu vai ieteikšanu. Nekad nav izrakstījis vai pats lietojis mildronātu, nav piedalījies farmakoloģiskos pētījumos. Ir bijis redaktors vairākos žurnālos angļu, krievu un latviešu valodā, kur publicēti materiāli par meldonija klīniskajiem pētījumiem, rediģējis un recenzējis publikācijas par meldoniju.

Mūsdienu medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze  (evidence based medicine).  Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. 

Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika.  Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kuri iegūti randomizētos parelēlu grupu pētījumos, bet starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (double-blind) pētījumus. Arī par meldoniju (mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām manuprāt (esmu medicīnas žurnālu redaktors un galvenais redaktors ar 27 gadu stāžu) atbilst tikai 8 pētījumi, kas veikti Latvijā, Ukrainā, Japānā un Krievijā. Visi šie pētījumi ar ticamiem rezultātiem attiecas vienīgi uz meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem, proti, meldonijam ir pozitīva ietekme koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un perifēro artēriju slimības gadījumā. Koronārās sirds slimības slimnieku ar hronisku sirds mazspēju ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo to dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, uzlabo miokarda sistolisko funkciju, uzlabo perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskas un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru.

Nav neviena pētījuma, kas būtu veikts ar meldoniju sportistu vai vispārēji veselu cilvēku gadījumā. Neviena, nekur pasaulē. Tātad– nekur nav neviena zinātniska pamatojuma atzīt meldoniju par vielu, kas uzlabo rezultātus sportistiem. Tomēr, ja jau meldonijs uzlabo sirds funkciju un sirds muskuļa darbību slimiem cilvēkiem, jādomā, ka tam ir arī pozitīva ietekme uz vesela cilvēka sirdi. Šī raksta mērķis nav apstrīdēt Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu iekļaut meldoniju aizliegto preparātu sarakstā (kā zināms, Pasaules Antidopinga aģentūra no 1. janvāra iekļāvusi meldoniju aizliegto preparātu sarakstā. Tas ir aizliegts gan sacensību, gan ārpussacensību periodā un iekļauts „Hormonu un vielmaiņas modulatoru” kategorijā). Iekļaušana aizliegto vielu sarakstā galvenokārt balstās uz pieņēmumu, ka meldonija pārmērīga lietošana var radīt veselības problēmas, tiesa, šis apgalvojums attiecas gandrīz uz jebkurām zālēm, jebkuru ķīmiski aktīvu vielu. Literatūras avotos meldonija ieteicamā deva sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā nepārsniedz 1 gramu un daudzos pētījumos pierādīts, ka lielākas devas nerada nekādas priekšrocības. Savukārt meldonija deva 1 grams nav radījis praktiski nekādas blaknes un pilnīgi nekādus veselības traucējumus. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, sporta ārsti atsevišķiem sportistiem nozīmējuši tieši šādu devu – 1 g meldonija dienā.

Šobrīd sportā attiecībā uz meldoniju ir trīs problēmas. Pirmā ir tā, ka daudzi sportisti šo preparātu lietojuši gadiem, jo nekur, nevienā publikācijā, nevienā pētījumā, nevienā zinātniskā rakstā nav bijusi pat minimāla norāde, ka meldonijs rada atkarību, paaugstina sportistu funkcionālās, garīgās vai fiziskās spējas, ka varētu būt uzskatāms par dopingu.

Otrā – nav pētījumu un pierādījumu – cik ilgi meldonija sadalīšanās produkti saglabājas organismā. Jādomā, ka lielākā daļa no meldonija dopinga skandālā ierautajiem sportistiem nelieto preparātu 2016. gadā, un, kā apgalvo sporta ārsti, nav lietojuši kopš uzzinājuši par meldonija iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā. Šobrīd ir skaidrs, ka meldonija atlieku preparāti atrodami cilvēka organismā vismaz četrus mēnešus.

Trešā – meldonijs no „lielā sporta” pārcēlies uz „tautas sportu”. Jau šobrīd tādas populāras dopingvielas kā steroīdi, testosterona derivāti, EPO un citi daudz vairāk tiek lietoti neolimpiskajos, „izdzīvošanas”, „hiperpārslodžu” sporta veidos. Šie preparāti faktiski nav atrodami neviena daudzmaz cienījama Eiropas un pasaules līmeņa olimpiskā vai populāra neolimpiskā sportista asinīs, bet pasaules literatūrā redzam atsauces, ka tautas sportā dopingvielu lietošana palielinās, jo faktiski nav dopinga kontroles. Par meldonija pārvākšanos uz tautas sportu liecina tā pilnīga izpirkšana Eiropas savienības un Krievijas aptiekās, kā arī cenas nesamērīgs pieaugums interneta aptiekās. Būtisks simptoms ir pastiprināta interese par meldoniju no Ķīnas un Japānas puses.

Šobrīd sporta publiskajā telpā nereti notiek mēdīšanās, rādot ar pirkstu vienam uz otru un apsaukājot par „dopinga sportistu”. Atkārtošos– nevienam visā pasaulē nav neviena dubultaklā pētījumā gūta pierādījuma par meldonija dopinga raksturu. Bet vēl gadu atpakaļ nekur nenotika pat publiskas diskusijas un netika publicētas pat aizdomas, ka meldonijs varētu būt dopingviela, kas iekļaujama WADA aizliegto vielu sarakstā. Vismazāk par šādām aizdomām bija informēti sportisti.

Secinājums– ievērosim sportā Pasaules Antidopinga aģentūras noteiktos aizliegumus no tā brīža, kad šāds aizliegums ir noteikts, un nemēģināsim noskaidrot– vai kāds pirms šī aizlieguma ir vai nav lietojis šo medikamentu.

 

 

Pēteris Apinis,

 

Latvijas Ārstu biedrības prezidents, Latvijas sporta federāciju padomes viceprezidents, bijušais Latvijas Orientēšanās sporta federācijas prezidents

 

  Joomla templates, advanced hosting.