Pētera Apiņa mājaslapa
Kur ņemt naudu veselības aprūpei PDF Drukāt E-pasts

Kā Iļja Muromietis ceļu krustojumā nostājusies veselības ministre Anda Čakša, piedāvājot trīs variantus – papildu nodokli, ko Latvijas Bankai labpatīk saukt par apdrošināšanu, pārdalīt sociālo nodokli vai piesaistīt naudu valsts pamatbudžetam, bet veselībai ņemt no tā vairāk.

Es pieslietos pēdējam variantam, kaut veselības ministre simpātijas izrādījusi otrajam. Vismaz pašlaik politiķiem ar papildu līdzekļu atrašanu veselības aprūpei raiti nesokas, notiekošo varētu saukt par darbības ilūziju vai lāpīšanos. Pienācis laiks pārskatīt visu nodokļu politiku, kur valsts varētu papildu līdzekļus gūt. Šoreiz – par apgrozāmiem nodokļiem – mans mērķis ir pierādīt, cik nesakārtota ir akcīzes nodokļa sistēma, cik daudz iespēju valsts budžetu papildināt.

Alus nodoklis

Lai gan jau kopš slavenā kareivja Šveika laikiem zināms, ka kritīs valdība, kas alum pacels nodokli, Latvijas valdībai pie kausa ķerties vajadzēs. Tagad deputāti metušies aizliegt pārdot alu divu litru plastmasas pudelēs. Risinājums jauks, taču alkoholismu šis aizliegums samazinās tieši tikpat, cik smēķēšanu, izkarot zīmīti par smēķēšanas aizliegumu 10 metrus no namdurvīm.

Labā ziņa alus pudeļu aizliegumam ir cīņa pret plastmasas pudelēm, jo tās dabai tiešām ir kaitīgākas par stikla pudelēm, otrs nozīmīgs pavērsiens ir cīņa pret pārlieku stipru, iespējams, stiprinātu, alu.

Cīņā ar tautas pārdzirdīšanu daudz nozīmīgāk būtu alum celt akcīzes nodokli, bet ieņēmumus no alus sektora akcīzes nodokļa novirzīt aknu transplantācijai (jo arī divlitru lētais alus ir ceļš uz aknu cirozi).

Alum kopumā faktiski ir divreiz zemāka akcīzes likme nekā vīnam. Spēkā esošā akcīzes nodokļa likme 100 litriem alus ir 4,20 eiro par katru tilpumprocentu. Tas nozīmē, ka alum ar 7,5% tilpumprocentu akcīzes nodoklis ir 31,5 eiro par 100 litriem, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā vīnam, par kura 100 litriem jānomaksā 74 eiro. Un arī pēc 2017. un 2018. gada 1. marta, kad tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes, šī grūti izprotamā atšķirība saglabāsies – alum akcīzes nodoklis pieaugs tikai līdz 4,50 eiro un 4,80 eiro par 100 litriem. Šeit pilnīgi nevietā lepoties ar ziņu, ka Valgas igauņi brauc alu iepirkt Valkā, jo mums akcīze ir turpat divreiz mazāka nekā igauņiem, bet viņiem valsts budžets uz 1,4 miljoniem iedzīvotāju ir lielāks par Latvijas budžetu. Šis ir temats, par kuru Veselības ministrijai būtu pilnīgas tiesības un iemesls runāt – akcīzes nodokli alum ir iespējams palielināt un līdz ar to iegūt papildu finansējumu veselības aprūpei.

Likumā par akcīzes nodokli jau tagad ir ieviesta īpaša likmes diferencēšanas loģika – mazajām alus darītavām likme ir divreiz mazāka nekā lielajām. Ņemot vērā šo loģiku, Veselības ministrija varētu rosināt noteikt divas reizes augstāku akcīzes likmi alum, kas pildīts liela tilpuma pudelēs vai citos traukos.

Cigarillu nodoklis

Neizprotamas un ar prātu neaptveramas atšķirības akcīzes likmē novērojamas arī starp cigaretēm un cigarillām, starp kurām no sabiedrības veselības viedokļa nav ne mazākās atšķirības. Cigaretēm minimālā akcīzes likme par 1000 vienībām ir 93,70 eiro, bet par cigarillām par šādu pašu daudzumu – 42,69 eiro. Finanšu ministrija nostājusies viena produkta pusē, un šobrīd tirgus sadale virzoties cigarillu virzienā. Cigarillām ir ievērojams patēriņa pieaugums, kamēr cigaretēm patēriņš samazinās, pateicoties iedzīvotāju pozitīvai attieksmei pret veselību. Neesmu smēķējis ne vienas, ne otras, bet esmu vaicājis smēķētājiem – kāda ir atšķirība. Daži teikuši, ka cigarillas smēķējoties labāk un čaklāk. Veselības ministrijai būtu pienākums pieprasīt paaugstināt akcīzes nodokli cigarillām līdz cigarešu likmes līmenim, tādējādi saņemot iespēju veselības aprūpes izdevumiem papildus nodrošināt 2–3 miljonus eiro.

Lieki piebilst, ka Igaunijā, kuru mēs bieži igauņu racionālās pieejas dēļ minam kā piemēru, likmes šiem tabakas izstrādājumiem ir vienādas.

Bezalkoholisko, saldināto un kofeīnu saturošo dzērienu nodoklis

Latvijā bezalkoholiskajiem, cukuru saturošajiem dzērieniem akcīzes nodoklis ir noteikts, bet igauņi pašlaik izstrādā savu nodokli, kas būšot 10–15% liels. Latvijā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis ir 7,40 eiro par 100 litriem. Arī Latvijā bez bēdu šo nodokli varētu palielināt līdz 10%. Tas palielinātu barjeru bērniem piekļūt pie šīs saldinātās dziras. Jādomā, ka šāda likmju paaugstināšana neizraisītu negatīvu efektu, piemēram, pārrobežu tirdzniecības pieaugumu.

Bezalkoholiskajiem dzērieniem tomēr nav akcīzes marku, līdz ar to šī nodokļa nomaksa ir uzņēmēju godaprāta jautājums, uz kuru ne vienmēr var paļauties. Akcīzes marku vai līdzīgu kontroles elementu ieviešana varētu būt viens no instrumentiem, kas palielinātu nodokļa ieņēmumu, līdz ar to rastos iespēja papildināt veselības aprūpes budžetu.

Sabiedrības interesēs būtu Veselības ministrijas aktīva sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai ieviestu kontroles mehānismu bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes nodokļa nomaksai. Valsts gadā no kafijas un bezalkoholiskajiem dzērieniem iekasē aptuveni 13–14 miljonus eiro, un mums ir pilnīga pārliecība, ka uzņēmēji nenomaksā 30–50% šā nodokļa. Sakārtojot bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes iekasēšanu, Veselības ministrija budžetā varētu papildus iegūt 4–5 miljonus eiro. Kafijas akcīzes nodokļa likme ir 142,29 eiro par 100 kilogramiem. Veicot nelielu vairumtirgotāju aptauju, nav grūti pārliecināties, ka šāda summa ir pietiekami liela, lai rastos kārdinājums izvairīties no akcīzes nodokļa nomaksas.

Kafija, atšķirībā, no trim iepriekšminētajiem produktiem, manuprāt, ir veselīgs produkts (esmu pretojies šīs akcīzes ieviešanai) un ir pieskaitāma pārtikai, tomēr, ja reiz akcīze tai ir ieviesta, tad sabiedrības interesēs būtu paaugstināt tās nomaksas kontroli.

 

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

  Joomla templates, advanced hosting.