Pētera Apiņa mājaslapa
Atbildes žurnālam IR uz jautājumiem par Pasaules bankas projektu optimizēt un sašaurināt slimnīcu tīklu Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Pasaules bankas pētījumā ir tik daudz principiālu kļūdu, ka tas kā informācijas līdzeklis ir neuzticams. Vienkārši tā– ja skaitļi ir pagrābti no gaisa, ja pilnībā ignorēta puse Latvijas medicīnas (privātais sektors), ja aprēķini balstās uz maldiem, tad nav vērts skatīt secinājumus.

Kādēļ tas tā noticis, kādēļ radušās kļūdas, ja zinām Pasaules bankas ekspertus kā zinošus, atvērtus un pieredzējušus pētniekus? Lieta tāda, ka pētījuma galvenais apjoms tika veikts Gunta Belēviča ministrēšanas laikā. Guntim Belēvičam bija tikai viena taisnība– viņējā. Tātad– veselības aprūpē viņš zināja visu, bet pārējie viedokļi bija nepareizie. Laika gaitā Guntis Belēvičs pamanījās samaitāt attiecības ar visiem ārstiem, kas kaut reizi izteica savu viedokli. Protams, cilvēki, kas kaut reizi bija izteikuši nepareizo viedokli, vairs netika pielaisti valstiskiem jautājumiem. Pasaules bankas pētniekiem tika atļauts komunicēt tikai ar tādiem Latvijas ekspertiem, kas bija gatavi vārds vārdā atkārtot Gunta Belēviča tēzes. Bet, lai arī kāds skaistulis un gudrinieks bija Belēvičs, jautājumos par veselības aprūpi viņam ir lielas iespējas savas zināšanas uzlabot.

Šķiet, ģeogrāfijas zināšanas neapgrūtināja ne Gunti Belēviču, ne viņa padomniekus, ne Pasaules bankas pētniekus. Tā Rīgas Jūras līcis pārtapa par Botnijas līci, parādījās ieteikumi Limbažu pacientus vest uz Madonu, bet tukumniekus uz Ogri. Pilnībā netika ņemti vērā citi apstākļi, piemēram, katastrofas vai terorisma gadījums, gatavība valsts aizsardzībai, NATO standarti par palīdzības sniegšanas attālumiem un ātrumu. Šajos standartos pēc būtības bija akcentējamas Universitātes klīniskās slimnīcas Rīgā un TOS, kā arī Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes un Valmieras slimnīcas (un viss). Pilnībā tika ignorēta Latvijas ekonomikas attīstība (ideja par helikopteru transportu), kā arī iedzīvotāju novecošanās, kas rada uzsvaru uz hronisku slimnieku ārstēšanu.

Līdz ar daudzajām kļūdām līdzi nāca nepārtraukta dokumentu pārrakstīšana, tādēļ šobrīd neviens nav drošs par kādu dokumenta versiju šobrīd tiek diskutēts. Skaitļi, kas raksturo ārstu skaitu reģionos, speciālistu skaitu, kas dara vienu vai otru manipulāciju, šajos dokumentos mainījušies kā situācijas hokejā, tādēļ iedziļināties– no kura dokumenta, kurš cipars nācis, vairs nevienam nav pa spēkam. Katrā ziņā, neatkarīgi no tā, kā kurā dokumentā rakstīts, artēriju kateterizāciju ar vai bez stenta ielikšanas veikuši tikai 28 kardiologi konkrētās slimnīcās, nevis mistiski skaitļi pāri par 200. Man grūti izskaidrot, no kurienes Pasaules bankas pētnieki ņēmuši šos skaitļus, bet skaitli „28 sertificēti kardiologi” nāk no Latvijas Kardiologu biedrības.

Tātad– jebkurā gadījumā Latvijā slimnīcu tīkla optimizācija būtu jāveic. Nav grūti tepat Latvijā palūgt metodiku profesoram Ģirtam Briģim vai profesoram Dzintaram Mozgim– jāņem vērā virkni faktoru, piemēram, iedzīvotāju skaits, blīvums un novecošana, attālumi, ceļu stāvoklis un tīkls, aizsardzības un drošības apsvērumi, kā arī reālās iespējas. Minēšu piemēru– vēsturiski izveidojies, ka Madonas slimnīcā ir izcila traumatoloģijas un ķirurģijas, kā arī intensīvās terapijas nodaļa. Tieši Madonā šobrīd veic 228 gūžu endoprotezēšanu gadā, bet Rēzeknē– tikai 8. Diez vai būtu mērķtiecīgi ar direktīvām metodēm šobrīd atvērt traumatoloģijas nodaļu Balvos, kur traumatoloģijas vairs nav vispār, bet aizvērt Madonā un Alūksnē, kur šīs nodaļas strādā ļoti labi. Piebildīšu– nezināmu apsvērumu dēļ kolēģi no Balvu– Gulbenes slimnīcu apvienības ir pārvākušies tieši uz Madonu. Par šiem nezināmajiem apsvērumiem mēļo, ka tie esot saistīti ar vadības attieksmi pret padotajiem.

Problēma ir apstāklī, ka kādas slimnīcas aizvēršana nozīmē to aizvērt uz visiem laikiem. Mēs to varam vērot Rīgā, kur Baiba Rozentāle slēdza Rīgas 1. slimnīcu un pārvērta to par dienas stacionāru. Rezultāts– pārpildītas un neefektīgi strādājošas uzņemšanas kapacitātes Stradiņa KUS un Austrumu KUS. Pēc tam visi ministri mēģinājuši atjaunot neatliekamo uzņemšanu Rīgas 1. slimnīcā, bet tas vairs nav iespējams, jo nav paša galvenā– profesionāla personāla (mazāk te jautājums par ārstiem, cik par māsām, ārstu palīgiem, radioloģijas asistentiem utt.)

Ja pārvērtīs Alūksnes slimnīcu par dienas stacionāru, tad nekādas neatliekamās palīdzības Malēnijā nebūs. Pat tad, ja Alīda Vāne mēģinās tādu radīt sev piederošajā Gulbenes slimnīcā, viņai tas neizdosies.

Attiecībā par Kārli Ketneru, esmu apņēmies jau novembrī viņu aizvest apskatīt dažas reģionālās un akūtās palīdzības slimnīcas, pie kam vest nevis pa parādes durvīm, bet parādīt visu, ko nozīmē slimnīca. Viņš ir labs finansists, taču pagaidām lāga nenojauš– kādā vidē šobrīd strādā. Šobrīd Kārlis Ketners tikai sāk apzināties, ka medicīna nenozīmē viendimensijas atziņu, bet reālu cēloņu un seku likumsakarību plūsmu. Latvijas Ārstu biedrība tiešām piekrīt, ka ir iespējas optimizēt slimnīcu tīklu. Diemžēl jautājums par Alūksnes slimnīcas pārprofilēšanu vismaz no malas izskatās koruptīvu interešu, nevis loģikas un aprēķinu vadīts.

 

Pēteris Apinis

 

 

  Joomla templates, advanced hosting.