Pētera Apiņa mājaslapa
Vai Latvijai ir jāmaksā par brāķi, ja to rada Pasaules Bankas eksperti? PDF Drukāt E-pasts

Pasaules Banka prezentējusi dokumentu, ko sauc par Pasaules Bankas atlīdzināmiem konsultāciju pakalpojumiem: „Atbalsts veselības sistēmas stratēģijas izstrādei attiecībā uz prioritārajām saslimšanām Latvijā”. Savu pētījumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un savus ieteikumus. Viss pētījums ir pilns banālām faktoloģiskām kļūdām. Šo kļūdu ir tik daudz, ka praktiski nevar akceptēt pilnīgi neko no šī darba. Bet šis „pētījums” Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro.

Viss Pasaules Bankas pētījums balstās uz nepareizu metodoloģiju un kļūdainiem datiem. Pētījumā pilnībā nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā veic lielāko daļu ambulatorisko pakalpojumu. Izliekoties, ka Latvijā nav puses no reāli strādājošās medicīnas, Pasaules Bankas „eksperti” iesaka jaunas aparatūras iegādi tur, kur tā ir. Pētījumā ir tādas unikālas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri, limbažnieki – uz Madonu. Pilnībā nav ņemts vērā valsts ģeopolitiskais stāvoklis, valsts drošības apsvērumi, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas laikus saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāds apstāklis, ka Latvijā nav un nebūs militāro hospitāļu, apzināti ignorēts. Nemaz nerunājot par tādu ūnikumu, ka Rīgas jūras līci pētnieki nosaukuši par Botnijas līci (tas ir lielākais Baltijas jūras līcis starp Zviedriju un Somiju).

 

Dīvaini, ka Pasaules Bankas ekspertiem neliekas nekas īpašs- kļūda 30% apjomā, kas radusies, dažā Latvijas reģionā privātās klīnikas uzskatot par valsts klīnikām, bet citos – ne.

Reti gadījies redzēt tik vīzdegunīgus ekspertus, kas pat netaisās labot savas kļūdas. Piemēram, ieteikumos veselības ministrei parādās atziņa, ka Latvijā ir par daudz ortopēdu un viņu skaits būtu samazināms līdz aptuveni 170. Nezināmu iemeslu dēļ bankas ekspertiem nav ienācis prātā paskatīties Latvijas ārstu sertifikācijas reģistrā, kur traumatologu šobrīd ir 165, bet no nezināma pirksta ir izzīsts, ka Latvijā ir 205 traumatologi ortopēdi.

Tāpat pētījumā kategoriski nav pieminētas (ignorētas) operācijas un manipulācijas, kas nav valsts apmaksātas.

Interesanti, ka Pasaules Bankas eksperti pilnībā nav „pamanījuši” ārstu palīgus, kas īsteno lielāko daļu NMPD izsaukumu. Nesaprotamu iemeslu dēļ šie eksperti ir saskaitījuši 220 ārstus, kas veic intravazālu lielo asinsvadu katetrizāciju (to veic tikai aptuveni 20 ārsti Paula Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS, Liepājā, Daugavpilī un Valmierā).

Tajā mirklī, kad tu ieraugi ziņojumā simtiem būtisku faktoloģisku kļūdu, kas visas balstās uz pieņēmumiem (un, protams, Veselības ministrijas pakļautības iestāžu bezcerīgo statistiku), nevar noticēt nekam.

Šobrīd publiskajā telpā tiek pasniegts, ka tieši profesionāļi pretojas Pasaules Bankas gudrajiem ieteikumiem, kā sakārtot veselības aprūpi Latvijā. Patiesībā ir tieši otrādi – gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība, gan Latvijas Veselības darba devēju asociācija ilgus gadus ir bijušas kā saucēja balss tuksnesī, aicinot – jāveic slimnīcu tīkla optimizācija. Jānodrošina pieejamība, stabilizējot un finansiāli stiprinot primārās aprūpes ārstu tīklu. Veselības ministrijai ir iesniegti desmitiem pētījumu un projektu, ko korektiem skaitļiem izstrādājuši Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesori un docētāji. Bet uzklausīt savus speciālistus ne Ingrīdai Circenei, ne Guntim Belēvičam nebija laika, un bija arī vīzdegunīgais uzstādījums – ko tad tie te zina.

Pasaules Bankas eksperti ar milzīgu entuziasmu bija atklājuši, ka ģimenes ārstu Tukumā ir par daudz, bet Engures novadā, kas apliecas Tukumam – par maz. Fantastisks atklājums, ja zinām, ka Engures novads ar centru Smārdē sākas tieši pie Tukuma pilsētas robežas un liela daļa Tukuma apkārtnes iedzīvotāju uz pilsētu nedodas. Taču to, ka daudziem ģimenes ārstiem ir par lielu prakses, ka nav iespējams Rīgā iznomāt nevienu prakses vietu, kuras īre nepārsniegtu visus ienākumus, kādus ģimenes ārstam maksā NVD, ka primārās aprūpes finansējums ir nepamatoti mazs, bet profesionālais prestižs – noniecināts, to nu eksperti pamanījuši nebija.

Mēs jau sen bijām aicinājuši izstrādāt Latvijas medicīnas kartējumu. Un atbrauca Pasaules Bankas eksperti, veica kartējumu ar cirkuli. Sākumā sanāca, ka Ventspilī slimnīcu nevajag, bet attiecībā uz šo jūras pilsētu viņu viedoklis strauji mainījās – atliek tikai minēt, no kādiem argumentiem. Toties attiecībā par Alūksni, Cēsīm, Dobeli, Kuldīgu un citām pilsētām nemainījās – kaut sadalījums 5 kategorijās ir visai adekvāts – neviens cits aspekts kā cirkuļa aplis vērā netika ņemts. Var jau Latvijā palūgt metodiku profesoram Ģirtam Briģim vai profesoram Dzintaram Mozgim – jāņem vērā virkne faktoru, piemēram, iedzīvotāju skaits, blīvums un novecošana, attālumi, ceļu stāvoklis un tīkls, aizsardzības un drošības apsvērumi, kā arī reālās iespējas. Atkārtošos ar piemēru, ko jau esmu minējis: vēsturiski izveidojies, ka Madonas slimnīcā ir izcila traumatoloģijas un ķirurģijas, kā arī intensīvās terapijas nodaļa. Tieši Madonā šobrīd veic 228 gūžu endoprotezēšanu gadā, bet Rēzeknē – tikai 8. Diez vai būtu mērķtiecīgi ar direktīvām metodēm tagad atvērt traumatoloģijas nodaļu Balvos, kur traumatoloģijas vairs nav vispār, bet aizvērt Madonā un Alūksnē, kur šīs nodaļas strādā ļoti labi.

Problēma ir apstāklī, ka kādas slimnīcas aizvēršana nozīmē to aizvērt uz visiem laikiem. Mēs to varam vērot Rīgā, kur Baiba Rozentāle slēdza Rīgas 1. slimnīcu un pārvērta to par dienas stacionāru. Rezultāts – pārpildītas un neefektīgi strādājošas uzņemšanas kapacitātes Stradiņa KUS un Austrumu KUS. Pēc tam visi ministri mēģinājuši atjaunot neatliekamo uzņemšanu Rīgas 1. slimnīcā, bet tas vairs nav iespējams, jo nav paša galvenā – profesionāla personāla (mazāk te jautājums par ārstiem, cik par māsām, ārstu palīgiem, radioloģijas asistentiem utt.).

Ja pārvērtīs Alūksnes slimnīcu par dienas stacionāru, tad nekādas neatliekamās palīdzības Malēnijā nebūs, nu vismaz tuvākā traumatoloģija, pēc Pasaules Bankas priecīgā ziņojuma, būs Rēzeknē.

Latvijā slimnīcu izkārtojums un darbības apjoms nav tikai medicīnas, bet arī drošības jautājums. Latvijā nav un nebūs militāro hospitāļu, tātad visa palīdzība NATO karakalpiem (arī Latvijas karavīri ir NATO karavīri) būs Latvijas civilo slimnīcu problēma. NATO zelta standarts – 1 stunda – to arī nozīmē – anesteziologs (labākā gadījumā arī ķirurgs) stundas attālumā. Tas attiecas uz militārām medicīnas rezervēm, kurām būtu jāatrodas pie universitātes slimnīcām Rīgā, kā arī Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils un Liepājas slimnīcām. Un, otrkārt, valsts drošības interesēs, bažās par terora aktiem, katastrofām, militāriem draudiem, mums nāksies dažās slimnīcās atstāt diennakts ārstu dežūras kā neatliekamās palīdzības centrus. Patīk kādam tas vai ne – neatliekamās palīdzības slimnīcas statuss attieksies arī uz Madonu un Alūksni. Vēlos norādīt, ka NATO līdz ar 2% budžeta aizsardzībā prasa arī savu cilvēku drošību.

Secinājumi, ko veikuši Pasaules Bankas eksperti, ir sabiedrības veselības mācību grāmatu līmenī. Piemēri – copy paste no citiem līdzīgiem papīru šmurgājieniem kā šis Pasaules Bankas „pētījums”. Atziņas, kas tika pasniegtas kā augstākā gudrība vai apbrīnas vērti atklājumi, atrodami sensenos Pasaules Veselības organizācijas dokumentos, kas tiek uzskatīti par preambulu sabiedrības veselībai, tātad tos no galvas zina katrs, kas šo priekšmetu mācījies augstskolā vai studējis maģistrantūrā.

Mani mazliet pārsteidz Andas Čakšas sajūsma par sentencēm, ko viņai vajadzēja jau apgūt pirms divdesmit gadiem. Aicinu valdību parādīt mugurkaulu, uzrakstīt korektu atzinumu par šo pētījumu un nemaksāt par brāķi.

 

Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents

  Joomla templates, advanced hosting.