Pētera Apiņa mājaslapa
BNS jautā– Pēteris Apinis atbild (27.01.2017) PDF Drukāt E-pasts

Vēlējos noskaidrot:

1. Vai Valsts kontroles veiktajiem secinājumiem var piekrist?

2. Kādi pasākumi, Jūsuprāt, ir nepieciešami, lai optimizētu ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā?

3. Vai, Jūsuprāt, ambulatorās veselības aprūpes sistēmas kvalitāti ir iespējams uzlabot esošā finansējuma ietvaros?

Ceru, ka varēsiet sniegt atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem.

Laura Legzdiņa, ziņu aģentūras BNS žurnāliste

Paldies par jautājumiem.

Manuprāt, Valsts kontroles darbs ir nozīmīgs, cienījams un vērtīgs. Nevēlos komentēt virkni jautājumu pirms Saeimas sēdes 1. februārī, kas paredzēta tieši ambulatorajai pieejamībai.

Pārfrazējot Čērčila teicienu: „Man ļoti nepatīk ģimenes ārstu dienests, bet nekas labāks par to pasaulē nav izdomāts”, vēlos teikt, ka Latvijā šobrīd nav nozīmīgākas jomas veselības aizsardzībā kā primārā aprūpe. Tieši kvalitatīva primārā aprūpe pagarina visas nācijas dzīves ilgumu. Piemēram, aknu transplantācija glābj viena cilvēka dzīvību un pagarina šī cilvēka mūžu, bet par šo naudu var 40 vēža slimniekiem paātrināt izmeklēšanu un ārstēšanu par vienu mēnesi. Šīs lietas nedrīkst nostādīt vienu pret otru, bet allaž naudas trūkuma apstākļos lietderīgi atcerēties par finanšu (līdz ar to diagnostikas, ārstniecības, rehabilitācijas) resursu pieejamību plašākai iedzivotāju daļai.

Latvijā šobrīd vairums veselības aprūpei paredzēto līdzekļu tiek prioritāri virzīti stacionārai palīdzībai, kompensējamajiem medikamentiem, smalkām tehnoloģijām, bet ne primārai aprūpei. Mērķtiecīgi ģimenes ārstu dienests ir nomelnots un pazemots, tiek turēts pusbadā un vajāts no Veselības inspekcijas un citām represīvām institūcijām. Patiesībā es brīnos, kā Latvijā ģimenes ārsti vēl joprojām turpina savu darbu. Tas nav Andas Čakšas nopelns, bet ilggadējs un mērķtiecīgs ģimenes ārsta dienesta nīdēšanas process, kas veikts iepriekšējo ministru viedā vadībā.

Arī šobrīd nepārtraukti tiek izdarīts spiediens pašreizējā finansējuma ietvaros palielināt finansējumu C hepatīta, HIV/AIDS un citu slimību pacientu kompensējamajiem medikamentiem, bet nav gandrīz nekāda atbalsta ģimenes ārstu dienestam. Es negrasos teikt, ka naudu šo slimnieku ārstēšanai nevajag, bet katrs šāds ārstniecības kurss izmaksā vairāk nekā viena ģimenes ārsta dienesta mēneša uzturēšana, ļaujot 30 pacientiem katru dienu šo ģimenes ārstu apmeklēt. Reforma Latvijas veselības aprūpē, pirmkārt, ir atbalsts primārās aprūpes un neatliekamās medicīnas dienestiem.

Gatavojos Saeimas sēdei kā cīņai par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz ārsta pieejamību, ko visiem var nodrošināt tikai uzlabojot primārās aprūpes dienestu darbu.

Pēteris Apinis

 

 

 

  Joomla templates, advanced hosting.