Pētera Apiņa mājaslapa
Ja etogo svoloča ņe čital, no znaju, čto ploho• PDF Drukāt E-pasts

Nevienam ministram neviens sabiedrisks spēks nav taisījis tādu publisku kampaņu kā asociācija „Ģimene” radījis Ilzei Viņķelei. Katrā ziņā man nekad nebūtu ienācis prātā izlasīt grāmatiņu „Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards”, kur nu vēl metodisko materiālu pedagogiem. Vēl trakāk– man nekad nebūtu ienācis prātā šīs grāmatas iegādāties. Un iegādāties tikai par milzīgu sociālo pazīšanos („blatu”), jo šīs grāmatas bija līdz pēdējai izķēruši interesenti pēc asociācijas „Ģimene” reklāmas kampaņas.

Vēl trakāk – draudzīgā „Ģimene”, kuras bērni, kā izrādas ir vēl 54 asociācijas, tagad piespiedušas grāmatiņu „Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards” izlasīt arī premjerministram, finanšu ministram un Saeimas priekšsēdētājai, un ļaunas mēles melš, ka valsts prezidenta darbinieki skraida pa grāmatveikaliem, cerībā atrast kaut vienu eksemplāru kādai valsts nozīmīgai amatpersonai, kas nesen savu atvasi palaidis skolā. Ar milzīgām pūlēm premjeministrs ir atrunāts no viena vāka līdz otram izlasīt metodisko materiālu pedagogiem, jo nevar tak visa valsts nodarboties tikai un vienīgi ar bērndārza vecuma bērnu pedagoģiju.

Pēc neoficiālām ziņām Izglītības ministrs Roberts Ķīlis un deputāts Imants Parādnieks, lasot grāmatu par Kārli un Rūtu esot raudājuši un nolēmuši paši ar savu piemēru virzīt valsts demogrāfijas problēmas risinājumu.

Uzzinājis visu šo informāciju juku jukām ar pieprasījumiem pēc Ilzes Viņķeles demisijas, es sēdos un izlasīju šo grāmatiņu. Sākumā no viena vāka līdz vidum, tad no otra vāka līdz vidum. Tad divreiz izklājamās lapiņas, tad iedvesmojošo metodisko līdzekli darbam ar dzimumlomām un līdztiesību „Pirmskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”, tad vēlreiz bērnu grāmatiņu, un tā arī neatradu nevienu rindiņu, kas kaut nedaudz būtu pretrunā ģimenes vērtībām, pretrunā pedagoģijai, aicinātu uz homoseksuālismu vai kaut ko tam līdzīgu. Un vēl es sapratu, ka grāmatiņa vairāk domāta vecākiem un vecvecākiem, bērnudārza audzinātājiem – vispār – mums pieaugušajiem. Protams, ar noteikumu, ka šie pieaugušie māk lasīt un spēj domāt vispārcilvēciskās vērtībās.

Un tad es sapratu, ka asociācija „Ģimene” ir viena izcila PR kompānija, kas ceļ atpazīstamību.

Es vēršos pie asociācijas „Ģimene”, vai viņi arī mums mediķiem nevarētu kaut kā palīdzēt ar savu enerģiju un izdomu. Varbūt viņi varētu palīdzēt iekustināt Izglītības ministriju un tās ministru, lai pirmskolas iestādēs un skolās tiek atjaunota veselības mācība, kur bērniem apgūt higiēnu, anatomiju, fizioloģiju, dzīvesveida labās un sliktās lietas, kustības pamatus, pamatinformāciju par dzimumdzīvi un bērnu audzināšanu. Jo patiesībā jau grāmatiņu „Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards” vajadzēja atbalstīt Izglītības ministrijai nevis Labklājības ministrijai. Bet Ilzei Viņķelei par pilsonisku attieksmi – PALDIES un nevalstisko organizāciju atbalsts.

• „Ja etogo svoloča ņe čital, no znaju, čto ploho”– es šo nelabo cilvēku neesmu lasījis, bet zinu, ka slikti– (kriev., tā darbaļaužu sapulcēs runāja par Aleksandra Solžeņicina darbiem septiņdesmitajos gados)

(26.09.2012.)

  Joomla templates, advanced hosting.