Pētera Apiņa mājaslapa
Veselība
Ūdens. PDF Drukāt E-pasts

Par ūdeni šoreiz nevis tādēļ, ka politiķi lej ūdeni pirms tuvojošajām vēlēšanām, bet tamdēļ, ka sākoties jaunajam mācību gadam, saprotam– bērni par maz dzer ūdeni. Nereti bērnu sūdzības par galvas un muguras sāpēm, nogurumu, vājumu, vienkārši ir dehidratācija– ūdens zaudējums. Iespējams, ūdens trūkums raksturo arī skolotāju, kas arī mocas ar galvassāpēm. Tikai skolotājai atgādināšu, ka ūdens ķīmiskā formula ir H2O, molmasa 18.01528 g/mol, blīvums 1000 kg/m3, kušanas temperatūra O0 C vai 273.15 K, bet viršanas temperatūra 1000 C vai 373.15 K. Glāzē dzeramā ūdens ir 99.8% ūdens, glāzē sulas– 87%, glāzē kolas– 81%, bet glāzē konjaka– tikai 60%.
Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs– 84%, ādā– 80%, smadzenēs– 80%, muskuļos– 75%, bet kaulos– tikai 20%. Zīdaiņu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un sasniedz 75–80%. Ko labu dara ūdens cilvēka organismā? Pirmkārt, jau šķīdina ķīmiskus elementus, minerālus un barības vielas, lai tās būtu izmantojamas organismā, pārnes barības vielas un skābekli uz šūnām. Otrkārt, aizsargā cilvēka orgānus un audus, regulē ķermeņa temperatūru. Treškārt, uztur gremošanas funkciju un veic galaproduktu izvadi caur nierēm un aknām. Ceturtkārt, mitrina gļotādu acīs, nāsīs, mutē, mitrina locītavas.

Lasīt tālāk...
 
Vēlreiz par sardelēm un cīsiņiem. PDF Drukāt E-pasts

Veselības ministrija beidzot noteikusi– par nodokļu maksātāju naudu skolās un medicīnas iestādēs skolniekiem un slimniekiem jāsaņem veselīgs uzturs. Vēl tīkamāk būtu dzirdēt– par nodokļu latviešu maksātāju naudu skolās un medicīnas iestādēs skolniekiem un slimniekiem jāsaņem Latvijā ražoti veselīgi produkti.
Nebūt nav grūti precīzi formulēt– ko mēs vēlamies pasniegt pusdienās saviem skolniekiem, lai viņi augtu veselīgi un neslimotu ar alimentārām slimībām. Pirmais noteikums– ierobežot sāli un cukuru. Nekādi saldinātie dzērieni skolās, skolas pavāram ar likumu aizliegt turēt skolā sāli, jo veikalos iegādātajos produktos sāls jau tāpat ir par daudz. Skolas pavārīti, kura ar devīgu roku pieber šķipsnu sāls pie zupas– atlaist un tiesāt par apzinātu kaitējumu bērnu veselībai!
Bērniem un slimniekiem ir vajadzīgs sabalansēts uzturs, kur ir gan olbaltumvielas, gan tauki, gan ogļhidrāti, gan minerālvielas, gan vitamīni. Visvairāk jāuzmanas ar taukiem. Bērnu un slimnieku uzturā nevajadzētu nonākt trans–taukiem. Vislabākie tauki ir zivs tauki. Ļoti labi tauki ir olīveļļa, kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas, bet ievērojami sliktāki– dzīvnieku un piena tauki. Pārtikas rūpniecībā plaši lietotie trans– tauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Tad, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē pārtikas nozarē ienāca eļļu dehidrogenizācija, neviens nezināja, ka tie ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai. Visā pasaulē dehidrogenizētie tauki bija ienākuši gan konditorejas izstrādājumos (vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos), piena produktos (krējuma produkts, sviesta produkts), majonēzē un īpaši margarīnā.

Lasīt tālāk...
 
Vēlreiz par trans– taukiem un vafelēm. PDF Drukāt E-pasts

Sākumā nedaudz par taukiem. Tauki ir ikdienā vajadzīgi uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo paātrina aterosklerozi, infarktu un insultu.

Vislabākie tauki – zivs tauki.
Ļoti labi tauki – olīveļļa.
Labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.
Slikti tauki – dzīvnieku un piena tauki (uzturā samazināt!).
Vissliktākie tauki – trans–tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā (maksimāli izslēgt no uztura!).


Pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai.

Tad, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē pārtikas nozarē ienāca eļļu dehidrogenizācija, neviens nezināja, ka tie ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai. Īstermiņā– dažos gados: trans– tauki neko sliktu cilvēka veselībai nenodara. Pētījumi, kas pierādīja trans– tauku lomu insulta un infarkta izraisīšanā, parādījās tikai 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tajā laikā gandrīz visā pasaulē dehidrogenizētie tauki bija ienākuši gan konditorejas izstrādājumos (vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos), piena produktos (krējuma produkts, sviesta produkts), majonēzē un īpaši margarīnā. Visas ražošanas līnijas bija pārveidotas, lai ražotu lētākus un izskatīgākus produktus.

 

Lasīt tālāk...
 
Nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. PDF Drukāt E-pasts

Tie, kam šodien 50 vai 60 gadi, piedzīvos 2050. gadu– par to nav jautājums.

Jautājums ir – vai to sagaidīs aktīvi rosoties vai sociālās palīdzības nama gultā?

Tiem, kas šodien sadzīvojuši 50 vai 60 gadus, ar lielāko varbūtību var apgalvot– nāksies nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. Lai cik tas dīvaini neizklausītos– nāksies lasīt ziņas, vēlēt par jaunu reformu partiju, gausties par valdību, iebilst pret jaunatnes tikumiem, ēst, dzert, spēlēt kārtis, nodarboties ar vingrošanu, slēpošanu, velobraukšanu, seksu, jaunu apģērbu iegādi, vīriem– bārdas skūšanu, bet kundzēm– lielāka daudzuma kosmētikas lietošanu.
Tātad ar lielu daļu no Jums mēs tiksimies 2050. gadā. Gan tamdēļ, ka cilvēku ģenētiskais materiāls nosaka garāku dzīvi, gan tamdēļ, ka tāda nu vienkārši ir pasaules attīstība– cilvēki dzīvo ilgāk. Tātad 50 gadu, kas vēl 18. gadsimtā bija sirms vecums, šodien ir dzīves vidusceļš. Un tā kā nav ne mazākās cerības, ka valsts, bērni, mazbērni varēs uzturēt pensionāru no 62 līdz 100 gadiem, tad jāsamierinas, ka nāksies vēl ilgi strādāt.

Lasīt tālāk...
 
Vairāk rakstu...
«SākumsIepriekšējā31323334353637383940NākamāBeigas»

40 lapa no 41
Joomla templates, advanced hosting.