Pētera Apiņa mājaslapa
Veselība
Veselības mācība skolās. PDF Drukāt E-pasts

Veselības mācība skolās nozīmē bērnu dzīves ilguma palielināšanu par vairākiem gadiem, kā arī meiteņu gatavību pēc skolas beigšanas kļūt par veselīgu bērnu māmiņām

Sāpina „DIENAS” pozīcija pret skolēnu izglītošanu veselībā. Cilvēku noskaņu un viedokļa attīstību visvairāk ietekmē mediji. Latvijā jau divdesmit gadus cilvēku viedokļa virzību nosaka „Diena”, īpaši gadījumos, kad risinājumi mēdz būt tieši pretēji.
Tā šoreiz „Diena” Anetes Ugaines personā rada viedokli, ka skolās nedrīkst bērnus vairāk nopūlēt ar veselības mācību, jo bērniem tāpat grūti, skolotāji tāpat vairāk nevar iemācīt par „tām pašām narkotikām, dzimumdzīvi, veselīgo dzīvesveidu”. Un viedoklis– vainojama
jaunā Veselības ministre Ingrīda Circene, kas uzspiež skolas direktoriem šo briesmīgo veselības mācību.
Sāpīgi, ka „Dienas” žurnāliste neapzinās, kas ir veselība un veselības izglītotība un visa žurnālistes sapratne ir narkotikās un dzimumdzīvē. Veselības mācība pilnībā korelē ar izglītotību, bet ir virkne lietu, ko var iemācīt tikai un vienīgi mērķtiecīgi mācot– kas, ko
un kā (dzīvot, kustēties, ēst, gulēt, ievērot higiēnu, mācīties, strādāt– tas viss ir veselība).

Lasīt tālāk...
 
Smēķēšanas ierobežošana ir valsts neatkarības jautājums PDF Drukāt E-pasts

Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums. Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu– gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei. Smēķētāju izraisīto slimību ārstēšana ir vismaz ceturtā daļa visa veselības budžeta. Visas diskusijas par iespējām ekonomēt 6–8 miljonus latu no kompensējamiem medikamentiem ir tukša mēles kulstīšana, ja mēs valstiski nesamazinam iedzīvotāju resursu, finansu un veselības tēriņus no tabakas.
Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 170–200 ēku. Dūmos vai ugunī ikgadu bojā aiziet 50–70 smēķētāju. Smēķētāji atbalsta negatīvo eksporta– importa bilanci. Smēķētāji mazāk ražīgi strādā, viņiem ir lielas „pīppauzes”.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas Veterinārārstu biedrībai 90. PDF Drukāt E-pasts

Daudz laimes Dzimšanas dienā!

Ziedus nenesīsim un nedāvāsim. Ziedi ir veterinārmediķu pacientu ikdienišķā barība. Vēlēsim laimes un daudz labi apmaksāta darba.
Sena prātula saka, ka ārsts ārstē cilvēku, bet veterinārārsts– cilvēci. Ja mēs labi zinam, ka cilvēka veselību nosaka tīrs gaiss, tīrs dzeramais ūdens un labs kvalitatīvs uzturs, tad tas uzturs lielā mērā ir veterinārārstu zinībā. Ne tikai Latvijā, kur par uzturu atbildīgā struktūra ir Pārtikas un veterinārijas dienests, bet arī citur pasaulē veterinārārsts pieskata uztura kvalitāti. Jo patiesībā cilvēks mūžā apēd 30 līdz 60 tonnas pārtikas, kas nozīmētu dažus vilciena vagonus ar visdažādāko ēdmaņu. Veterinārārsta uzmanības lokā ir gaļa, zivis, olas, piens, medus un visāda cita veida ēdmaņa. ASV cilvēks dzīves laikā apēdot 2400 vistu, 96 tītarus, 30 cūkas, 12 liellopus un divas aitas, bet Vidusāzijā 18 liellopus, 400 aitu un vēl vismaz vienu zirgu piedevām. Latvijas dati nekur nav atrodami, bet mēs itin droši varam teikt, ka padsmit govis vai teļus, dažus desmitus cūku, dažus tūkstošus vistu mēs apēdam gan.

Lasīt tālāk...
 
Ūdens. PDF Drukāt E-pasts

Par ūdeni šoreiz nevis tādēļ, ka politiķi lej ūdeni pirms tuvojošajām vēlēšanām, bet tamdēļ, ka sākoties jaunajam mācību gadam, saprotam– bērni par maz dzer ūdeni. Nereti bērnu sūdzības par galvas un muguras sāpēm, nogurumu, vājumu, vienkārši ir dehidratācija– ūdens zaudējums. Iespējams, ūdens trūkums raksturo arī skolotāju, kas arī mocas ar galvassāpēm. Tikai skolotājai atgādināšu, ka ūdens ķīmiskā formula ir H2O, molmasa 18.01528 g/mol, blīvums 1000 kg/m3, kušanas temperatūra O0 C vai 273.15 K, bet viršanas temperatūra 1000 C vai 373.15 K. Glāzē dzeramā ūdens ir 99.8% ūdens, glāzē sulas– 87%, glāzē kolas– 81%, bet glāzē konjaka– tikai 60%.
Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs– 84%, ādā– 80%, smadzenēs– 80%, muskuļos– 75%, bet kaulos– tikai 20%. Zīdaiņu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un sasniedz 75–80%. Ko labu dara ūdens cilvēka organismā? Pirmkārt, jau šķīdina ķīmiskus elementus, minerālus un barības vielas, lai tās būtu izmantojamas organismā, pārnes barības vielas un skābekli uz šūnām. Otrkārt, aizsargā cilvēka orgānus un audus, regulē ķermeņa temperatūru. Treškārt, uztur gremošanas funkciju un veic galaproduktu izvadi caur nierēm un aknām. Ceturtkārt, mitrina gļotādu acīs, nāsīs, mutē, mitrina locītavas.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā31323334353637383940NākamāBeigas»

40 lapa no 41
Joomla templates, advanced hosting.