Pētera Apiņa mājaslapa
Veselība
Sociālā determinance veselībā– pasaulē un Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Veselības sociālo priekšnoteikumu koncepcija uz zemeslodes ir kļuvusi banāla, kooptēta vai reducēta tikai un vienīgi uz smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu un trūcīgu pārtiku. Tie ir būtiski un nozīmīgi faktori, bet aiz šiem simptomiem atrodas sociāla konstrukcija, kas ir balstīta uz globalizētu hegemonisku kultūru, kuras galamērķis ir dzīves kā tādas komercializācija.

Būtiskākais rādītājs veselības aprūpē ir veselības pakalpojuma pieejamība.

Lasīt tālāk...
 
Veselības mācība skolās. PDF Drukāt E-pasts

Veselības mācība skolās nozīmē bērnu dzīves ilguma palielināšanu par vairākiem gadiem, kā arī meiteņu gatavību pēc skolas beigšanas kļūt par veselīgu bērnu māmiņām

Sāpina „DIENAS” pozīcija pret skolēnu izglītošanu veselībā. Cilvēku noskaņu un viedokļa attīstību visvairāk ietekmē mediji. Latvijā jau divdesmit gadus cilvēku viedokļa virzību nosaka „Diena”, īpaši gadījumos, kad risinājumi mēdz būt tieši pretēji.
Tā šoreiz „Diena” Anetes Ugaines personā rada viedokli, ka skolās nedrīkst bērnus vairāk nopūlēt ar veselības mācību, jo bērniem tāpat grūti, skolotāji tāpat vairāk nevar iemācīt par „tām pašām narkotikām, dzimumdzīvi, veselīgo dzīvesveidu”. Un viedoklis– vainojama
jaunā Veselības ministre Ingrīda Circene, kas uzspiež skolas direktoriem šo briesmīgo veselības mācību.
Sāpīgi, ka „Dienas” žurnāliste neapzinās, kas ir veselība un veselības izglītotība un visa žurnālistes sapratne ir narkotikās un dzimumdzīvē. Veselības mācība pilnībā korelē ar izglītotību, bet ir virkne lietu, ko var iemācīt tikai un vienīgi mērķtiecīgi mācot– kas, ko
un kā (dzīvot, kustēties, ēst, gulēt, ievērot higiēnu, mācīties, strādāt– tas viss ir veselība).

Lasīt tālāk...
 
Smēķēšanas ierobežošana ir valsts neatkarības jautājums PDF Drukāt E-pasts

Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums. Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu– gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei. Smēķētāju izraisīto slimību ārstēšana ir vismaz ceturtā daļa visa veselības budžeta. Visas diskusijas par iespējām ekonomēt 6–8 miljonus latu no kompensējamiem medikamentiem ir tukša mēles kulstīšana, ja mēs valstiski nesamazinam iedzīvotāju resursu, finansu un veselības tēriņus no tabakas.
Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 170–200 ēku. Dūmos vai ugunī ikgadu bojā aiziet 50–70 smēķētāju. Smēķētāji atbalsta negatīvo eksporta– importa bilanci. Smēķētāji mazāk ražīgi strādā, viņiem ir lielas „pīppauzes”.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas Veterinārārstu biedrībai 90. PDF Drukāt E-pasts

Daudz laimes Dzimšanas dienā!

Ziedus nenesīsim un nedāvāsim. Ziedi ir veterinārmediķu pacientu ikdienišķā barība. Vēlēsim laimes un daudz labi apmaksāta darba.
Sena prātula saka, ka ārsts ārstē cilvēku, bet veterinārārsts– cilvēci. Ja mēs labi zinam, ka cilvēka veselību nosaka tīrs gaiss, tīrs dzeramais ūdens un labs kvalitatīvs uzturs, tad tas uzturs lielā mērā ir veterinārārstu zinībā. Ne tikai Latvijā, kur par uzturu atbildīgā struktūra ir Pārtikas un veterinārijas dienests, bet arī citur pasaulē veterinārārsts pieskata uztura kvalitāti. Jo patiesībā cilvēks mūžā apēd 30 līdz 60 tonnas pārtikas, kas nozīmētu dažus vilciena vagonus ar visdažādāko ēdmaņu. Veterinārārsta uzmanības lokā ir gaļa, zivis, olas, piens, medus un visāda cita veida ēdmaņa. ASV cilvēks dzīves laikā apēdot 2400 vistu, 96 tītarus, 30 cūkas, 12 liellopus un divas aitas, bet Vidusāzijā 18 liellopus, 400 aitu un vēl vismaz vienu zirgu piedevām. Latvijas dati nekur nav atrodami, bet mēs itin droši varam teikt, ka padsmit govis vai teļus, dažus desmitus cūku, dažus tūkstošus vistu mēs apēdam gan.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā31323334353637383940NākamāBeigas»

40 lapa no 42
Joomla templates, advanced hosting.