Pētera Apiņa mājaslapa
Veselība
Par nodokļu un veselības reformu PDF Drukāt E-pasts

Nodokļu reforma un veselības reforma var izdoties, tikai pārskatot jautājumu par iedzīvotāju novecošanos, bet tas nozīmē arī strauju pensionēšanās vecuma celšanu

Šajā rakstā netiks analizēta unikālā sistēma: „Gribu maksāt mazākus nodokļus – pieprasu vairāk naudas medicīnai, zinātnei, izglītībai, ceļu būvei un aizsardzībai.” Šīs pieejas pārstāvjiem lūdzu meklēt citu lasāmvielu vai uzreiz ķerties pie komentāru rakstīšanas. Šī raksta autors pārstāv viedokli, ka naudas valstij ir tik, cik mēs paši ar nodokļiem iemaksājam, ka valsts uzdevums ir ļoti cītīgi no visiem iedzīvotājiem nodokļus iekasēt un ļoti taupīgi šos līdzekļus tērēt – ar uzsvaru uz vārdu „taupīgi”. Un vēl šo rindu autors kategoriski iebilst vēl lielākam valsts aizņēmumam, kas nozīmē savas problēmas pārkraut uz bērnu un mazbērnu pleciem.

Lasīt tālāk...
 
Veselības aprūpes reforma – kas tas tāds par vārdu savienojumu? “Veselīgs ubags ir daudz laimīgāks par slimu karali.” (Šopenhauers) PDF Drukāt E-pasts

Valstiskā līmenī galvenais pieprasījums šobrīd ir pēc reformas veselības aprūpē. Pēdējā mēneša laikā par šo jautājumu izteikušies un izrakstījušies visi interesenti, visvairāk pati ministre Anda Čakša un kāds pietiek.com lasītājs. Šis pietiek.com lasītājs neslēpj savu īgnumu un nepatiku pret premjerministru, veselības ministri un viņas padomniecēm, Ārstu biedrību, Slimību profilakses un kontroles centra vadību, bet visvairāk par iepirkumiem Stradiņa slimnīcā un Valsts asinsdonoru centrā. Kaut arī šis pietiek.com lasītājs ir kompetents grafomāns, tomēr neviens anonīms eksperts nav eksperts, un viņa rakstītais vēsturei paliks tikai amatpersonu kaitināšanas rindas. Pārējie eksperti reformu vairāk vai mazāk redz kā savas jomas prioritarizēšanu. Šo rindu autors vēlas, lai viņa viedoklis tiktu uztverts kā pārdomas un neliels ieteikums. 

Lasīt tālāk...
 
Bisfenols A kā globāla superinde un ķīmiskā kara deformētas izpausmes Latvijā PDF Drukāt E-pasts

Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam „ķīmiskais karš”. 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku. Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.

Cilvēka un dzīvnieka organismam bīstamākās vielas šodien medicīnā definē kā iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), broma liesmu novērsēji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā), kā arī smagie metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.

Lasīt tālāk...
 
Zemgales ziņām par orientēšanās sportu PDF Drukāt E-pasts

Par orientēšanās sportu būtu jārunā gan kā par lielo sportu ar ļoti smagām treniņslodzēm, ātruma izturību, psiholoģisko un fizisko sagatavotību, gan tautas sportu kā īpašu veselības uzturēšanas veidu gan bērniem, gan pieaugušiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Latvijas valstij un pašvaldībām kā būtiskākais veselības raksturlielums būtu visu bērnu iesaiste sporta nodarbībās. Tas nav viegli, jo sports nav lēts, bet valsts un pašvaldības rīcībā līdzekļi sportam ir ierobežoti. Pašvaldību galvenais uzdevums būtu pētīt un domāt– cik bērnu trenēsies vienu, trīs vai septiņas reizes nedēļā par 1000 ieguldītiem eiro. Šobrīd valsts un pašvaldības līderi nereti uzskata, ka galvenais ir sabūvēt sporta būves, nedomājot– cik maksā to uzturēšana, infrastruktūra. Var, protams, uzbūvēt arēnu „Rīga” par 43 miljoniem, kuras pašizmaksa ir vairāki simti eiro stundā, kurā vienlaikus uz ledus sporto 12 hokejisti un trīs tiesneši, bet 10000 skatītāju vienīgā sportiskā aktivitāte tribīnēs ir alus kausiņa pacelšana un nolaišana. Bet itin lēti var sarīkot orientēšanās sacensības „Kāpa”, kur vienā kartē startē 3000 dažāda vecuma cilvēki, un visi pēc noskrietiem 2, 5, 10 vai 18 kilometriem ar dažādu sarežģītības pakāpi, ir ieguldījuši lielu artavu savai veselībai.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

2 lapa no 41
Joomla templates, advanced hosting.