Pētera Apiņa mājaslapa
Veselība
Zemgales ziņām par orientēšanās sportu PDF Drukāt E-pasts

Par orientēšanās sportu būtu jārunā gan kā par lielo sportu ar ļoti smagām treniņslodzēm, ātruma izturību, psiholoģisko un fizisko sagatavotību, gan tautas sportu kā īpašu veselības uzturēšanas veidu gan bērniem, gan pieaugušiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem.

 

Latvijas valstij un pašvaldībām kā būtiskākais veselības raksturlielums būtu visu bērnu iesaiste sporta nodarbībās. Tas nav viegli, jo sports nav lēts, bet valsts un pašvaldības rīcībā līdzekļi sportam ir ierobežoti. Pašvaldību galvenais uzdevums būtu pētīt un domāt– cik bērnu trenēsies vienu, trīs vai septiņas reizes nedēļā par 1000 ieguldītiem eiro. Šobrīd valsts un pašvaldības līderi nereti uzskata, ka galvenais ir sabūvēt sporta būves, nedomājot– cik maksā to uzturēšana, infrastruktūra. Var, protams, uzbūvēt arēnu „Rīga” par 43 miljoniem, kuras pašizmaksa ir vairāki simti eiro stundā, kurā vienlaikus uz ledus sporto 12 hokejisti un trīs tiesneši, bet 10000 skatītāju vienīgā sportiskā aktivitāte tribīnēs ir alus kausiņa pacelšana un nolaišana. Bet itin lēti var sarīkot orientēšanās sacensības „Kāpa”, kur vienā kartē startē 3000 dažāda vecuma cilvēki, un visi pēc noskrietiem 2, 5, 10 vai 18 kilometriem ar dažādu sarežģītības pakāpi, ir ieguldījuši lielu artavu savai veselībai.

Lasīt tālāk...
 
2016. gads medicīnā un veselības aprūpē uz zemeslodes PDF Drukāt E-pasts

Lūdzu šo rakstu nelasīt klasiskos interneta komentētājus – tas ir tikai un vienīgi subjektīvs informācijas apkopojums. Latvijas publiskajā telpā ir pieņemts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā. Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums. Lai mēs paraudzītos uz globālo veselības jomu kopumā, nedaudz statistikas:

Lasīt tālāk...
 
Katram ārstam prast atteikties no pacienta jeb – kamdēļ jāraksta jauns Ārstniecības likums⨳ (Redaktora sleja “Latvijas Ārsts” novembra numurā) PDF Drukāt E-pasts

Rīgas Stradiņa universitāte atzīmēja Filozofu nakti un uzaicināja mani piedalīties diskusijā par to – ir vai nav ārstam tiesību atteikties no pacienta. Šķiet, cerētais uzstādījums bija – nav tiesību.

Jautājums ir pasaulē plaši apzelēts. Biežāk šādu diskusiju apspriež žurnālistiskās, politiskās vai demagoģiskās kategorijās:

(i) ir vai nav tiesības ārstam atteikties palīdzēt eitanāzijas vai asistētās nāves procesos valstīs, kur šāda palīdzība aiziešanai no dzīves ir likumiski atļauta;

(ii) ir vai nav tiesības ārstam atteikties veikt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, ja šai pārtraukšanai nav medicīnisku indikāciju;

(iii) ir vai nav tiesības ārstam atteikties sniegt palīdzību HIV/AIDS, C hepatīta vai, piemēram, Ebolas vīrusa infekcijas slimniekiem, ja nav pieejama pienācīga paša aizsardzība;

(iv) ir vai nav pienākums sniegt palīdzību teroristam, kura darbības rezultātā konkrētajā laikā un vietā ievainoti un nogalināti daudzi nevainīgi cilvēki;

(v) ir vai nav ārstam, pēc ticības Jehovas lieciniekam, jāpārlej asinis.

Šādā veidā var turpināt – pasaules literatūra un žurnālistika pilna šādiem pārspriedumiem, turklāt politiķu, žurnālistu vai filozofu pasaules uztverē citu pacientu nav kā vien tādi, par kuriem varētu rakstīt sižetu Holivudas grāvējam. Man ir pārliecība, ka ar Ebolas vīrusu un terora aktu Latvijas ārstiem saskarties nesanāks, arī par kolēģiem, pārliecinātiem Jehovas lieciniekiem, man neko nav gadījies dzirdēt, bet par Asinsdonora centra nejēdzīgu plāna pildīšanu un pārmērīgu laistīšanos ar asinīm gan.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas Ārstu biedrība: vēlamies, lai valsts nezaudē 11.3 miljonus bezjēdzīgi e– veselībā notrallināto naudu PDF Drukāt E-pasts

Ārstiem un medicīnas iestādēm parakstīt līgumu par e– veselību pašreizējā redakcijā ir neiespējami. Līgumu, tāpat kā e– veselību ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju. Vai nu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cilvēciski pārstrādās līgumu un ārsti to labprāt parakstīs vai sistēma netiks iedzīvināta un nebūs arī nākamgada līgumu par primārās aprūpes finansējumu.

Šobrīd, lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e– veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficināli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas– 1 minūte 30 sekundes). Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e– receptes. 60% Latvijas ārsti to dara ar citām– loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e– veselība ir brāķis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e– recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes.

Šobrīd, lai izrakstītu vienu murgaino darba nespējas lapu optimālajā variantā (īss pacienta vārds, uzvārds, slimības lapas iemesls ir trauma), ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 30 sekundes. Ārsti šim darbam vidēji patērētu 8 minūtes. Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsts vidēji izraksta vai pagarina 30 darba nespējas lapas. Lai izrakstītu šīs darba nespējas lapas ārstam jāpatērē 4 stundas.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas»

3 lapa no 42
Joomla templates, advanced hosting.