Pētera Apiņa mājaslapa
Vēsture
Tramvajs pāri Rīgas latviešu pīšļiem PDF Drukāt E-pasts

 

Mans vecvectēvs, manas mātes saukts par Grospapu, guļ zem Senču ielas. Viņš bija bagāts un Rīgā ietekmīgs vīrs, Armitsteda laikā strādājis par Rīgas fiziķi (kas varētu atbilst jēdzienam sanitārais ārsts), uzbūvējis vairākas ēkas Čaka un Stabu ielas stūrī, abiem saviem dēliem 20. gadsimta sākumā devis augstāko izglītību, bet vēlāk nopircis pa vasarnīcai. Līdzās augstajam amatam bijis čakls galdnieks, kas savai dzīves telpai taisījis ozolkoka rakstāmgaldus un skapjus. Latviešu dzimta bija ienākusi no Žemaitijas, un kā tolaik pieņemts, bija radusi savu stūrīti zemes Lielajos kapos, kur viņš pats tika guldīts ziemā tieši pirms krievu ienākšanas.

Viņa kundzei, kas nodzīvoja raženu mūžu krietni virs deviņdesmit, kas sagaidīja un izauklēja savus mazmazbērnus, vieta Lielajos kapos neatradās, viņu apglabāja Raiņa kapos. Proti, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Lielie kapi tika pilnībā slēgti un paredzēti pārveidei par parku, ko vēlāk čakli Krievijas kapu kultūras piepratēji Rīgas izpildvarā arī veica. Krievijā kapu kultūra ir stipri atšķirīga vai dažviet tās nav vispār. Padomju vara darīja visu lai latviešiem (arī Latvijas ebrejiem, vāciešiem) nebūtu savu sakņu, savas piemiņas- Rīgā kapi tika nolīdzināti. Šķērsām Lielajiem kapiem Senču ielu iekārtojuši visai brutāli- izrakuši kādu metru no augšas ar visu, kas tur bijis, sabēruši smiltis, granti, akmeņus- un asfaltu virsū. Pie tam tas izdarīts laikā, kad mans vectēvs centies iegūt atļauju savu tēvu pārapbedīt- vienkārši kādu dienu kapos jau bijuši ekskavatori un buldozeri.

Visi stāsti par to, ka, Senču ielu iekārtojot, notika mirstīgo atlieku pārapbedīšana, ir meli. Šī pārapbedīšana pat bija aizliegta, tiesa, dažām dzimtām to esot izdevies veikt. Mana māte svecītes vecvectēva piemiņai lika pie Krišjāņa Barona kapa, jo vecvectēvam esot bijis gods Baronu labi pazīt.

Kopš mana māte ir aizgājusi taisaulē, man nav neviena, kas varētu parādīt, kur tieši zem Senču ielas dus mans vecvectēvs. Vietu apmēram zinu. Mana māte zināja stāstīt par dzimtām, kas vecvectēva kapam dusējušas tuvumā. Tās bija pilsoniskās Rīgas latviešu dzimtas.

Neesmu ne rusofobs, ne kādas partijas ienaidnieks. Un tomēr- brīdī, kad man stāsta, ka nezināma biznesa vārdā pāri mirušu cilvēku pīšļiem tiks būvēts tramvajs uz nekurieni, manas asociācijas virzās uz tiem, kas piecdesmitajos un sešdesmitajos gados nolīdzināja ne tikai Lielos kapus, bet vēl vismaz piecu citu kapu teritorijas Latgales priekšpilsētā. Nezinu- kā 21. gadsimta Rīgas domkungiem šāda vīzdegunīga attieksme pret mirušu cilvēku piemiņu- varbūt vienkārši tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav sakņu. Savulaik Čingizs Aitmatovs, apzīmējot cilvēkus bez saknēm, lietoja vārdu Mankurts.

Esmu PRET tramvaja līnijas būvei cauri Lielajiem kapiem, un aicinu visus pretoties šai ļaunajai idejai.


Pēteris Apinis, ārsts

 

 
16. marts kā pārdomu diena, pieminot izcilus latviešu ārstus, ko liktenis iesauca karā PDF Drukāt E-pasts

Pieminot latviešu karavīru gaitas abās frontes pusēs, nereti piemirstam, ka karā piedalījās un cieta ne tikai karavīri, bet arī mediķi. Par leģiona ārstiem nav zinātnisku vēsturisku pētījumu un informācijas apkopojuma. 1974. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtrakstā (izdots Viskonsinā) ir Raimunda Pavasara apraksts par leģiona galveno ārstu, pulkvežleitnantu Jāni Puriņu, kurš kopā ar docentu Arvēdu Alksni 1943. gadā izveidoja leģiona slimnīcu. 1975. gada aprīlī šis pats mēnešraksts publicējis arī paša Jāņa Puriņa atmiņas, bet cienījamais 1. pasaules kara un Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, vēlāk Latvijas brīvvalsts laika Armijas štāba vecākais ārsts vairāk dalās atmiņās par to, kā Latvijas armija pārtapa 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940. gadā un kā viņam Litenē izdevies izbēgt no nošaušanas.

Lasīt tālāk...
 
Krievija, Ukraina un Krima– konsekvences PDF Drukāt E-pasts

Cilvēka atmiņai piemīt īpašība– atcerēties labās un īpaši sliktās lietas. Tā mana māte, kurai šodien 93 gadi, itin labi atceras 1939. gada Rībentropa Molotova paktu un tā konsekvences, un šodien velk tiešas paraleles ar Krimas aneksiju. Rībentropa Molotova noziedzīgajam paktam šogad paliek 75 gadi, un to atceras retais– visi tie, kas piedzimuši vēlāk to tik personiski neuztver.

Lasīt tālāk...
 
Dzimšanas dienas noskaņas mirušo piemiņas dienā. PDF Drukāt E-pasts

Dāvināšana mums ir dabā. Es pieļauju, ka dāvinot latvietis atbrīvojas no kompleksiem vai vainas apziņas par to, ka bērnībā nav atnesis vecmāmiņai paša zīmētu kartīti vai sirsnīgi sabučojis tanti, kas raustīja aiz vaiga. Un tā kā vecmāmiņa jau sen kapiņos, bet brangās tantas liktenis neskaidrs (droši vien turpat), tad dāvinam mēs viens otram un apdāvinam kā nu protam.

Lasīt tālāk...
 
70.dzimšanas dienu atzīmē viens no izcilākajiem latviešu ārstiem Bertrams Zariņš PDF Drukāt E-pasts

22. jūnijā 70. dzīves gadskārtu atzīmē viens no visu laiku izcilākajiem un ietekmīgākajiem latviešiem uz zemeslodes, ārsts profesors Bertrams Zariņš.

Bertrams Zariņš ir Massačūsetas sporta medicīnas un ortopēdijas profesors, kurš bijis ASV olimpiskās izlases galvenais ārsts, tai skaitā galvenais ārsts olimpiskajās spēlēs. Kopš 1976. gada ir NHL hokeja komandas The Boston Bruins, no 1982. gada amerikāņu futbola komandas The New England Patriots, bet no 1996. gada – futbola komandas The New England Revolution (MLS) galvenais sporta ārsts, bet vairākas reizes bijis arī basketbola komandas The Boston Celtics galvenais sporta ārsts. Bertramam Zariņam ir vairāk nekā 20 dažādu līgu čempionu gredzeni, kas pēc uzvaras līgā tiek ne tikai sportistiem, treneriem, bet arī galvenajam ārstam. Pekinas olimpiskajās spēlēs bija vadošais konsultējošais ortopēds.

Lasīt tālāk...
 
«SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas»

1 lapa no 2
Joomla templates, advanced hosting.