Pētera Apiņa mājaslapa
Latvija - zeme, tauta, valsts
Dalai Lama, pašmāju politiķu draudzība ar Ķīnu un globālā sasilšana PDF Drukāt E-pasts

Rīgā šobrīd viesojas un lekcijas lasa Viņa Svētība Tenzin Gjatco, ko visa pasaule pazīst kā Tibetas garīgo līderi četrpadsmito Dalai Lamu. Kā allaž, kad Dalai Lama viesojas kādā no Eiropas valstīm, oficiālās Ķīnas amatpersonas publiski izrāda savu nepatiku, bet čaklākie politiķi draudzīgā korītī piebalso oficiālajam negatīvajam Ķīnas viedoklim. Lielākoties tie ir politiķi, kas jau aizvesti vai cer tikt aizvesti ekskursijā uz Ķīnu. Šīs politiķu ekskursijas par politiskām vizītēm nevar uzskatīt- vienkārši Ķīna nesaprot tādus lielumus kā Latvijas iedzīvotāju skaits.

Distancējoties no politikas Himalaju liktenis mums ir ļoti nozīmīgs. Globālā sasilšana nozīmē sniega un ledus pārmēra kušanu ne tikai Ziemeļpolā un Antarktīdā, bet arī Himalajos, ko varētu uzskatīt par trešo pasaules ledus cepuri.

Lielā mērā ekoloģisko katastrofu Himalajos nosaka Ķīnas attieksme pret Tibetu, kas lielā mērā atgādina iebrucēju attieksmi pret okupēto teritoriju. Ķīna pilnībā Tibetu anektēja 1959. gadā, kad pēc Ķīnas komunistu veiktās tibetiešu sacelšanās apspiešanas Dalai Lama bēga pāri Himalajiem uz Indiju, kur šobrīd Indijas pilsētā Daresalmā strādā Tibetas trimdas valdība.

Lasīt tālāk...
 
Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem– putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās. PDF Drukāt E-pasts

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās– galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Maža sūnu ārda motobraucēji un kvadraciklisti.

Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.

Man nezināmu iemeslu dēļ jēdziens mednieks Latvijā nereti korelē ar jēdzieniem politiķis vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesūkušies kungi šauj uz nebēdu. Medības ir vieta, kur tiek kārtoti darījumi, slēgtas neoficiālas vienošanās, virzīti politiskie procesi. Medībās tiek iecelti ministri, bet vēl biežāk– pašvaldību vadītāji.

Nevaru ne atbalstīt, ne noraidīt man pazīstamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medības esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārītis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medībās kā partizāņi klusē kā šāvējs, tā cietušais. Medībās parasti dzer ļoti dārgu šņabi vai tā vietēji ražotu līdzinieku ar nosaukumu Dzimtenīte vai Latgalīte.

Augustā medības iegūst citu skaņu. Iegādājušies licences, sēdušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamību un benzīna patēriņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pēc traktora), dārgām bisēm un ļoti labu ēdmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medībās. Vienas nošautas pīles gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa– labu apetīti. Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar līmi, pie kuras pielipušas lakstīgalas, sarkanrīklītes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čuņčiņi un svirlīši. Arī šos, īkšķa lieluma putnus grieķi ķēra „uzturam”. Pīļu medības Latvijā kā iztikas veids vai ēšanas paradums ir labi maskēti meli.

Lasīt tālāk...
 
Septiņi vietēji ļaudis un zirgs, autofotoorientēšanās sacīkstes Malēnijā un Latgalē vērojot 2010. gada jūlija sākumā PDF Drukāt E-pasts

Ņ.:

Svētdien gotiņu piesēju pie ceļa, svētdienās jau neviens uz Vecslobodu nebrauc. Mums garām aizbrauca sešdesmit mašīnas ar numuriem pie priekšējā stikla. Iznācu gotiņu izslaukt– nepazinu– brūnās gotiņas vietā man tagad bija pelēkā gotiņa.

T.:

Visa ģimene aizgājām svētdienā uz Pasienas baznīcu atzīmēt vīratēva zelta kāzas. Visi tādi smuki sapucēti. Iznācām no dievkalpojuma, nostājāmies ar mugurām pret baznīcu. Pie baznīcas cits aiz cita sāka braukt automobiļi, no tām leca laukā ļaudis un fotografējās pie baznīcas. Tā arī mums nesanāca neviena bilde, kurā tikai mūsu ģimene pie baznīcas– vienmēr kadrā ieskrējis kāds nošmucēts radījums. Bet kāpēc tie trakie baznīcu fotografētāji visi centās nobildēt manus vīra vecākus? 

Lasīt tālāk...
 
Aivaram Lembergam laulības ostā iestūrējot PDF Drukāt E-pasts



Iespējams, šim vajadzēja būt tostam mana drauga Aivara Lemberga kāzās. 2015. gada 27. novembrī, kad šajās kāzās cēlos kājās runāt, nebiju šo tostu uzrakstījis uz papīra, visu sakāmo neatcerējos, un tosts sanāca nepiedienīgi īss – kādas minūtes sešpadsmit. Turklāt cenzūra visu laiku bakstīja man sānos, tādējādi no tosta tika svītrotas visas pikantās detaļas. Tad nu mēģināšu to likt uz papīra jau pusotru mēnesi pēc šī svinīgā notikuma Ventspils pilī.

Lasīt tālāk...
 
Zaļš sveiciens Jūrmalas domei PDF Drukāt E-pasts

Jūrmalā beidzot ir zaļā dome. Un mēs ar to lepojamies. Tieši ar šādu izjūtu Līgo dienā pārstaigāju vienu no Jūrmalas skaistākajiem objektiem– Ragakāpas dabas taku, kas gandrīz divu kilometru garumā veidota, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem apmācītu zaļo domāšanu. Visvienkāršāk to sasniegt ir aizbraucot līdz 36. līnijai. Ragakāpa ir 800 metru garš kāpu valnis, dižām priedēm noaudzis. Pati dabas taka ir būvēta dažus gadus atpakaļ no koka laipām ar vairākiem skatu laukumiem un savulaik rūpīgi iedalīta kukaiņu takā, augu takā utt.

Lasīt tālāk...
 


Joomla templates, advanced hosting.