Pētera Apiņa mājaslapa
Raksti
Ko mēs gaidam no topošā Veselības ministra? PDF Drukāt E-pasts

Kamēr latviešu tauta sasprindzina uztveres maņas pie televizora, gaidot– kāda tad nu reiz būs jaunā koalīcija, mediķi kuluāros apspriež– kurš būs nākamais Veselības ministrs. Pieredze liecina, ka vienīgais veselības ministrs, kas ticis pie amata atkārtoti, ir Gundars Bērziņš, bet vidējais ministra amatā pavadītais laiks ir 9 mēneši. Vēl pieredze rāda, ka visi ministri sākuši ar vērienīgiem sapņiem un reformatora dziņām, tad noplakuši ikdienas darbos, bet savas darbības pēdējā mēnesī steiguši caurbīdīt it kā labus, bet neatrunātus, nesaskaņotus un pretrunīgus likumdošanas dokumentus.
Kādi būtu nākamajam ministram darāmie darbi, neatkarīgi– kādu partiju viņš pārstāvēs?
Likumdošanas jomā– ministram vajag stingru likumdošanas stratēģiju veselības aprūpē. Būtu jātop Sabiedrības veselības likumam, kas reglamentētu sabiedrības veselības jomu. Līdz šim virslikums medicīnā ir Ārstniecības likums, kurš aptver zināmu veselības veicināšanas, profilakses un veselības izglītotības (angl. Helth literacy) daļu. Veselības jautājumi šajā likumā ir izplūduši un nekonkrēti. Pienācis laiks Latvijai kļūt par valsti, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos cīnas par savu iedzīvotāju veselību. Ja ārstniecība visvairāk attiecas uz Veselības ministrijas jomu, tad veselība– uz vides (tīrs gaiss, tīrs ūdens), zemkopības (racionāls un veselīgs uzturs), izglītības (kustība, sports, bērnu apmācība veselīga dzīvesveida pamatos), iekšlietu (cīņa ar nelegālām tabakas un alkohola ražotnēm un izplatītājiem) un citām jomām. Tomēr Sabiedrības veselības likums jārada Veselības ministrijai, ja tai pietiktu veselīgas politiskās gribas. 

Lasīt tālāk...
 
Veselības aprūpes globalizācija un ārstu profesionālo organizāciju loma PDF Drukāt E-pasts

Šaurākā nozīmē par globalizāciju mēs saucam starptautiskus kontaktus, kā arī cilvēku un cilvēku grupu atkarību no starptautiskām aktivitātēm. Starptautiski kontakti pasaules vēsturē nav nekas jauns. Jau no senseniem laikiem tirdzniecība, migrācija un kari saveda kopā cilvēkus no dažādām vietām. Jēdziens “pasaules pilsonis” pieder grieķu filosofam Diogēnam 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Termins “globalizācija” un koncepcija par globālu attīstību parādījās astoņdesmitajos gados, un šo terminu pirmais plašāk 1981. gadā lietoja J.Mcleen, bet šo terminu izvērsa R.Robertson 1983.gadā. Plašāki pētījumi par globalizāciju kā par procesu vai parādību parādījās deviņdesmitajos gados. 1992. gadā iznāca R.Robertsona grāmata “Globalization”, bet 1995. gadā iznāca fundamentālā M. Votersa grāmata “Globalization”.
Galvenie 20. gadsimta sasniegumi– dators un kosmosa izpēte, globalizācija un saskarsme, antibiotikas un hormonālie preparāti medicīnā.

 

Lasīt tālāk...
 
Ir meli, lieli meli un Jura Bārzdiņa viedoklis PDF Drukāt E-pasts

Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas paziņojums presei :
"Juris Bārzdiņš: Necaurspīdīgā atlaižu sistēma medikamentiem ir izdevīga visiem, izņemot pacientus” ir melīgs pēc būtības. Ministru kabineta grozījumu projekts sastāv no trīs atsevišķām tiesiskā regulējuma jomām:

1) grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu jaunizveidotā valsts iestādē Nacionālais veselības dienests;

2) grozījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību ieslodzījuma vietās;

3) grozījumi, kas attiecas uz references zāļu sistēmas būtiskām izmaiņām (izrakstīšanas kārtība, pacientu tiesības iegādāties medikamentus, zāļu piegāžu un pieejamības nodrošināšana, u.c.).

Farmācijas jomas konsultatīvās padome vienbalsīgi atbalstīja pirmās un otrās Grozījumu jomas virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, taču kategoriski lēma neatbalstīt trešās Grozījumu jomas virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Lasīt tālāk...
 
Nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. PDF Drukāt E-pasts

Tie, kam šodien 50 vai 60 gadi, piedzīvos 2050. gadu– par to nav jautājums.

Jautājums ir – vai to sagaidīs aktīvi rosoties vai sociālās palīdzības nama gultā?

Tiem, kas šodien sadzīvojuši 50 vai 60 gadus, ar lielāko varbūtību var apgalvot– nāksies nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. Lai cik tas dīvaini neizklausītos– nāksies lasīt ziņas, vēlēt par jaunu reformu partiju, gausties par valdību, iebilst pret jaunatnes tikumiem, ēst, dzert, spēlēt kārtis, nodarboties ar vingrošanu, slēpošanu, velobraukšanu, seksu, jaunu apģērbu iegādi, vīriem– bārdas skūšanu, bet kundzēm– lielāka daudzuma kosmētikas lietošanu.
Tātad ar lielu daļu no Jums mēs tiksimies 2050. gadā. Gan tamdēļ, ka cilvēku ģenētiskais materiāls nosaka garāku dzīvi, gan tamdēļ, ka tāda nu vienkārši ir pasaules attīstība– cilvēki dzīvo ilgāk. Tātad 50 gadu, kas vēl 18. gadsimtā bija sirms vecums, šodien ir dzīves vidusceļš. Un tā kā nav ne mazākās cerības, ka valsts, bērni, mazbērni varēs uzturēt pensionāru no 62 līdz 100 gadiem, tad jāsamierinas, ka nāksies vēl ilgi strādāt.

Lasīt tālāk...
 
Vairāk rakstu...
«SākumsIepriekšējā4142434445NākamāBeigas»

45 lapa no 45
Joomla templates, advanced hosting.