un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

Par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli ESAO valstu skaitļos un veselības aprūpes pieejamību caur prizmu “Veselība visās politikas jomās”

Evikas Siliņas Ministru kabinetam svinības – veiksmīgi aizvadīti divi mēneši. Veselības ministrs Hosams Abu Meri šovakar diētiskā tortītē varēs iespraust divus burkāniņus un iedzert glāzi laba smūtija.Mani katru dienu aplaimo desmitiem medicīnisku preses relīžu un paziņojumu. Vismaz divi no tiem veltīti Hosama Abu Meri aktivitātēm; viņš ir patiesi enerģisks, tiekas ar slimnīcu kolektīviem, dažādu asociāciju un nevalstisko organizāciju biedriem, vēstniekiem, speciālistiem,...

Lasīt vairāk

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

18.03.2024 Dr. Apinis 2. daļa

18.03.2024 Dr. Apinis 2. daļa

Bērnu sports, tautas sports un olimpiskā kustība Viesi: Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) ģenerālsekretāre Rimants...

18.03.2024 Dr. Apinis 1. daļa

18.03.2024 Dr. Apinis 1. daļa

Bērnu sports, tautas sports un olimpiskā kustība Viesi: Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) ģenerālsekretāre Rimants...

11.03.2024 Dr. Apinis 2. daļa

11.03.2024 Dr. Apinis 2. daļa

Rehabilitācija ambulatorajā praksē pēc traumām un insulta Viesi: Una Skutule, VCA poliklīnikas „AURA" rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārste Arturs Kraucis, sertificēts fizikālās un...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

[fts_facebook type=page id=1854321788195516 access_token=EAAP9hArvboQBAAxbVBjWe9iRlGSO1cuvkbd7mZAccZCPlzJLYO5iFD4zSTUZCGLZA4wpyZAkfN7f4fY20nuwKj7C8k3hdoHQ6avt5Ta1FAhDwlnedSZAwMzfnuSaW5XGzPVBceDgoFLohRSFUoZBwDkQZAGQZBAZADIbzFUafelRUGxQZDZD posts=3 description=yes posts_displayed=page_only]

Twitter

[fts_twitter twitter_name=@peterisapinis tweets_count=9 cover_photo=yes stats_bar=yes show_retweets=yes show_replies=yes]