un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

23.05.2022 Dr. Apinis 2. daļa

23.05.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Asinis, Transfuzioloģija, Imūnhematoloģija Viesi: Natālija Zlobina, Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja, transfuzioloģe, reanimatoloģe, Aferēzes centra vadītāja Egita Pole, Valsts asinsdonoru...

23.05.2022 Dr. Apinis 1. daļa

23.05.2022 Dr. Apinis 1. daļa

Asinis, Transfuzioloģija, Imūnhematoloģija Viesi: Natālija Zlobina, Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja, transfuzioloģe, reanimatoloģe, Aferēzes centra vadītāja Egita Pole, Valsts asinsdonoru...

16.05.2022 Dr. Apinis 2. daļa

16.05.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Viesi: Kaspars Peksis, Headline klīnikas vadītājs, medicīnas zinātņu doktors, otorinolaringologs Ingrīda Čēma, RSU Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnikas vadītāja, mutes, sejas un...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis3 dienas atpakaļ
Daļa no ievada raidījumam DR.APINIS – piesakot raidījuma viešņas – EGITU POLI un NATĀLIJU ZLOBINU

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis3 dienas atpakaļ
MĀRIS ZANDERS
Ko nozīmē 'atbrīvoties no padomju mantojuma'?

Delfi plus

Kad Latvijā sāka "pievērt" dažādus Kremļa propagandas kanālus, izskanēja iebildumi, ka šādi tiek zaudēta iespēja saprast "ko domā pretinieks". Es šādai tēzei nepiekritu jau agrāk un nepiekrītu arī tagad, paliekot pie uzskata, ka rūpīgākas vēstures studijas atsver nervu bojāšanu, sekojot Kremļa informatīvā tīklojuma kārtējiem "brīnumiem".

Ir kaitinoši piemēri par to, ka Krievijas okupācijas karavīri uz laiku ieņemtajos Ukrainas rajonos dala iedzīvotājiem "humanitāro palīdzību" (nereti nozagtu pašai Ukrainai), šādas akcijas, protams, rūpīgi filmējot. Tas nav nekas jauns, it īpaši ja patur prātā bieži lietoto Putina un Hitlera izveidoto režīmu salīdzinājumu.

Ņemam, manuprāt, pienācīgi nenovērtēta akadēmiskā izdevuma Latvijā – žurnāla "Latvijas Arhīvi" – vienu no pēdējiem numuriem, un lasām profesora Ērika Jēkabsona sagatavoto Latvijas sūtniecības Varšavā atašeja 1939. gadā Nikolaja Zēberga ziņojumu. Ārvalstu diplomāti evakuējas no Vācijas ieņemtās Polijas galvaspilsētas, un "… ap plkst. 6 no rīta sasniedzām Vācijas bijušo robežstaciju Deutsch-Eylau, kur mūs sagaidīja bagātīgi klāti galdi. Netrūka maizes, sviesta, desu, kafijas, dažādu konservu un citu lietu. Viss bija bez maksas braucēju rīcībā. Laipnība un izpalīdzība bija neticama, bet visam tam bija ļoti stipra propagandas un bravūras piegarša.. Braucējus aicināja fotografēties un filmēties kopā ar SA vīriem pie bagātīgajiem galdiem utt. Līdzīgas ainas mazākos apmēros atkārtojās gandrīz katrā stacijā, kurā vilciens pieturēja. … Vilcienā dabūju zināt, ka mani neatlaidīgi meklējis mums piekomandētais vācu virsnieks ar dažiem citiem kungiem, lai piedabūtu mani pie mikrofona saviem propagandas nolūkiem." [1]

Es, protams, jūtu līdzi Latvijas diplomātiem Krievijā, kuriem jāsadzīvo ar pret Latviju vērstiem piketiem un melīgiem apvainojumiem – šķiet, hronoloģiski pēdējais notika Maskavā 13. maijā. Tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka šis būtu kas jauns mūsu vēsturē.

Lūk, fragments no vēsturnieces Ilonas Enninas pētījuma par Latvijas konsulātu tolaik Polijas kontrolētajā Viļņā, kad vietējās poļu aprindās 1932. gadā izplatījās ziņas (tostarp pārspīlētas) par Latvijas varas iestāžu īstenotiem poļu minoritātes Latvijā ierobežojumiem. "3. oktobra vakarā Viļņas Universitātē tika veikta aģitācija par demonstrācijas sarīkošanu pie konsulāta ēkas ar karoga saplēšanu un logu izsišanu. Nākamajā dienā, 4. oktobrī, apmēram 100 poļu studentu pie Latvijas konsulāta sarīkoja demonstrāciju, izkliedzot draudus un naidīgus saukļus pret Latviju un tās pārstāvniecību: "Lai dzīvo Latvijas poļi, poļu skolas un poļu teātris Latvijā!", "Nost ar Latviju, nost ar konsulātu, nost ar konsulu!", "Pakārt konsulu (stryczek na konsula)!", "Izviest no Viļņas Latvijas pārstāvi!".

Satraukums Viļņas presē nenorima arī turpmākajās dienās – tā aicināja Viļņas sabiedrību pulcēties lielā demonstratīvā sapulcē, kuru 7. oktobrī kā protestu pret Latvijas antipoliskajām represijām teātrī "Lutnia" plānoja rīkot centrālā studentu organizācija "Bratnia Pomoc" un daži Viļņas Universitātes profesori. Pēc mītiņa, kurā piedalījās ap 1500 personu, sakot runas un paužot rezolūcijas, "karstākā" un neapmierinātākā sabiedrības daļa devās uz konsulātu, izkliedzot naidīgus saukļus pret Latviju. Zinot par gaidāmo sapulci, kurai, iespējams, varētu sekot demonstrācija, Viļņas policijas nodaļa pie Latvijas pārstāvniecības dežurēja visu dienu. Pirmo policijas ķēdi demonstrantiem tomēr izdevās pārraut. Policijas papildspēkiem, kas bija paslēpti apkārtējās mājās, naidīgo pūli izdevās apturēt vien 53 soļus no konsulāta" [2].

Par vēstures pētīšanas noderību vēlējos arī parunāt kontekstā ar aizvadītajā nedēļā notikušo gājienu [3], precīzāk sakot, ar tajā deklarēto prasību "atbrīvoties no padomju mantojuma". Prasības pašsaprotamība ir tikai šķietama. Kas ir šis "padomju mantojums", jo jēdzienā ietilpst ļoti daudzas un dažādas, teiksim tā, lietas, parādības un paradumi? Aktīvisti par laimi ir konkretizējuši, aicinot "steidzamības kārtā apzināt un demontēt visus PSRS jeb Krievijas okupācijas varas pieminekļu pazīmes un piemiņas zīmes", kā arī "nomainīt ar padomju funkcionāriem saistītos ielu, laukumu un skvēru nosaukumus visā Latvijas teritorijā".

Ja tik tālu esam, tad vienalga vēsture noderēs, apgādājot mūs ar pārcenšanās vienā vai otrā virzienā piemēriem. 2019.gadā iznāca pētījums "L'oeil Blesse" – neprotot franču valodu, esmu iepazinies ar atsevišķiem fragmentiem, bet nu jau arī nopērkams tulkojums krievu valodā.[4] Grāmata būtībā ir par "pieminekļu un simbolu kariem" Francijā 18.-19.gadsimtā. Man subjektīvi nav iebildumu pret, teiksim, gāzta monarha statujas demontāžu, vilkšanu pa ielām un noliešanu ar no miesnieka bodes ņemtām asinīm. Tomēr, kā saka, nevajag arī ienīstā režīma simbolu nīdēšanā pārspīlēt. 1815.gadā Lionā žandarmi dodas patrulēt ielās, protams, nu jau bez Napoleona Bonoparta laika atšķirības zīmēm, tomēr nelaimīgā kārtā viņi vēl nav saņēmuši arī jaunas pogas mundieriem – ar lilijām. Ērgļi uz pogām karaļa piekritējus nokaitina tā, ka sākas nekārtības un žandarmiem tiek dots rīkojums līdz "pareizo" pogu pieveduma palikt kazarmās. Un otrādi – pārspīlējumi iespējami arī mīļoto simbolu aizstāvēšanā. 1822. gadā kāds policijas komisārs Pikardijas reģionā konfiscēja nažu kravu gadatirgū, jo nažu spalu zīmējumā saskatīja karaļa Luija XVI seju, turklāt, pēc tiesībsarga domām, stiprinošās naglas speciāli izdzīta caur monarha "kaklu" [5].

Tomēr jebkurā gadījumā labi, ka jēdziens "padomju mantojums" ir sašaurināts līdz konkrētam segmentam (pieminekļi, vietvārdi), jo pretējā gadījumā mēs diezgan neizbēgami ieslīdētu garās un neauglīgās diskusijās. Okupācijas perioda literatūra, tostarp joprojām par klasiķiem uzskatītu autoru kompromisi ar okupācijas režīmu, arī ir atmetams "padomju mantojums"? Ko darīt ar līdzīgiem kompromisiem mākslā, zinātnē, mūzikā, sportā? Ko darīt ar, atvainojos, šašlikiem un vēl virkni latvju nācijas iecienītu vēdera un gara iepriecināšanas formu, kas iegūtas padomju laikā?

Respektīvi, jebkurā "mantojumā" ir segmenti, kuriem it kā nevajadzētu būt tik polarizējošiem kā piemineļi, ielu nosaukumi, svētki, tomēr kuru vērtējums sabiedrības dažādās grupās atšķiras. Pēdējais piemērs no vēstures. Kad 19.gadsimta otrajā pusē Eiropā modē nāca dažādas "vispasaules sasniegumu izstādes", ieskaitot etnogrāfiskus artefaktus, Francijā attieksme pret pašu zemnieku "kultūras mantojuma" demonstrēšanu, bija pretrunīgs [6]. Vieniem zemnieki asociējās ar tradīciju, nesamaitātību, tuvību zemei un dabai. Citiem – ar reakcionāriem politiskiem uzskatiem, nepiedodamu turēšanos pie reliģijas, tumsonību. "Mantojuma" pārskatīšana, atsacīšanās no tā, dažkārt šī mantojuma izdomāšana – ar šīm tēmām jāapietas uzmanīgi.

1. "Latvijas Arhīvi". 2020.gada Nr. 3. 181.-182.lpp.
2. Turpat, 151.-152.lpp.
3. Video: Vairāki tūkstoši gājienā pieprasa 'atbrīvoties no padomju mantojuma' - DELFI
4. Оскорбленный взор (nlobooks.ru)
5. Citēts no tulkojuma krievu valodā, 11.lpp.
6. T. Baycroft, & D. Hopkin. Folklore and Nationalism in Europe During the Long Nineteenth Century (National cultivation of culture, vol. 4). Brill. 2012. 99 – 137.lpp.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis3 dienas atpakaļ
ALVIS HERMANIS:
Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

no pietiek.com

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.

1. Rietumiem joprojām grūti apjēgt, ka krievi ir pilnīgi cita civilizācija. Tas ir optisks apmāns. Viņi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Viņu uzvedībai ir maz kā kopēja ar rietumu civilizāciju. Akcentēju - viņi nav kaut kādi otrās šķiras cilvēki, viņi vienkārši ir citādāk iekārtoti.

2. Krievijas gadījumā nav iespējams runāt par sabiedrības subjektu. Tai zemē nekad nav bijis sabiedrības tai nozīmē, kā mēs to saprotam. Tādas, kura spējīga pati organizēties. Tur vienmēr gadsimtiem ir bijis tikai bars jeb biomasa, kura pakļaujas vienam cilvēkam. Un cerības uz pretējo ir laika tērēšana.

3. Kļūdainais pieņēmums, ka krievu tauta nenes atbildību par impērisma agresīvo uzvedību. Jo ir tieši otrādi - tiekot vaļā no visādiem Staļiniem un Brežņeviem, nekas nemainās, un viss atsākas no jauna. Jo impērisma ideja nāk tieši no pašas tautas.

4. Ir arī godīgi jāatzīst, ka Krievijas opozicionāri tomēr tikai ļoti retos gadījumos ir krievu tautības cilvēki. Kā redzam arī šobrīd - tie ir pārsvarā ebreji vai gruzīni, tatāri un citi. Jā, krievi starp viņiem ir, bet maz.

5. Krievu psiholoģiskais kokteilis (vairākuma gadījumos) sastāv no diviem pamata elementiem - mazvērtības kompleksa un lieluma mānijas. Jeb mūžīgais upura sindroms plus mistiska izredzētības apziņa. Masveidīgs darbs psihoterapeitiem.

6. Krievu kultūras atbildība ir ļoti diskutējams jautājums. Jo liela daļa krievu kultūras patiešām tautai ir iegalvojusi, ka tieši krievi ir apveltīti ar īpašu garīgumu ("duhovnostj"), kurš citām tautām tomēr gluži nepiemīt, un līdz ar to ir pārāki par tām. Arī slavenā frāze "veļikaja russkaja kuļtura", kuru turpina lietot daudzi, tai skaitā - opozicionāri, arī norāda uz impēriskiem kompleksiem. Neesmu nekad dzirdējis, piemēram, itāļus sakām - "veļikaja italianskaya kultura". Esmu daudz kontaktējies ar krievu mākslas cilvēkiem, un kultūras šovinisma un augstprātības izpausmes diemžēl piemīt pat vissakarīgākajiem.

7. Vācijas, Francijas un tagad arī Itālijas aicinājums vienoties ar Putinu izskatās pēc idejas 1943. gada beigās tomēr mēģināt vienoties ar Hitleru.

Jo ātrāk atzīsim rūgto patiesību, jo lielākas cerības kaut kad panākt mieru Eiropā. Kopš New York Times publicēja Snaidera (fašisma vēsturnieka, cita starpā) viedokli, ka fašisma apzīmējums šodienas Krievijas gadījumā nav vairs nekāds eifēmisms, būtu tikai godīgi arī mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts.

Twitter

3 dienas atpakaļ
Daļa no ievada raidījumam DR.APINIS – piesakot raidījuma viešņas – EGITU POLI un NATĀLIJU ZLOBINU

https://t.co/Gb4rwVzzrq
4 dienas atpakaļ
Raidījums 23.05. Dr. APINIS par hemotransfūziju, par asinīm, plazmu, eritrocītu masu https://t.co/tVvGT4hwH0 PeterisApinis photo
5 dienas atpakaļ
22.05. plkst. 21.00 TV24 raidījums Dr.APINIS par mutes, deguna, haimora dobumu, implantiem, zobu un žokļu traumām, mutes mikrofloru, vēzi:
stomatoloģe, onkoloģe,
profesore INGRĪDA ČĒMA;
mutes, sejas, žokļu ķirurgs, profesors ĢIRTS ŠALMS
Headline otorinolaringologs KASPARS PEKSIS https://t.co/jlfbtzVYDS
PeterisApinis photo