un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

VAR NOŅEMT CEPURI VALDĪBAS ANTIKOVIDISKĀS ROSĪBAS PRIEKŠĀ, BET NEVIS NOŅEMT GALVU

NELIELA ATSAUCE UZ 1980. GADA SIFILISA EPIDĒMIJU  Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām mācīties uz Ādu un venērisko slimību dispansera slēgto nodaļu Maskavas ielā, ko tautā mīļi dēvēja par triperbāru vai pitomņiku. 1980. gadā Latvijā plosījās sifilisa epidēmija. Ja atmiņā neviļ – bija vairāk par...

Lasīt vairāk

KUSTĪBA UN SPORTS KĀ GALVENAIS PROFILAKSES LĪDZEKLIS PRET COVID–19

Covid–19 pierādījis, ka ārsti ir pārmaiņu vēstnieki. Gluži kā ārlietās, vēstnieku sniegtos signālus nesaprot vai nevēlas saprast ne valdība, ne tauta. Jau trīsdesmit gadus galvenais signāls, ko ārsti stāsta valdībai un pacientiem, ir profilakse. Piemēram –ntiem, kas nodarbojas ar sportu, kas ir kustīgi, kam nav liekā svara, kam nav otrā tipa cukura diabēta, kas ārstējuši savu hiperholesterinēmiju un savu hipertoniju, tiem vīrusa slimības nav bīstamas. Atnāca Covid–19, ne...

Lasīt vairāk

Man nav grūti nēsāt masku

15 minūšu stāsts par maskām, elpceļiem un vīrusiem. Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu.  Elpojot ar masku netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā elpceļos, kas tīri teorētiski  varētu radīt miegainību un nogurumu.  Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no...

Lasīt vairāk

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19 (laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās) Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar COVID–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis...

Lasīt vairāk

Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid–19

Multimorbiditāte nozīmē vairākas slimības vienam pacientam. RSU profesore Jūlija Voicehovska, atsaucoties uz M. Tinetti rakstu amerikāņu medicīnas asociācijas žurnālā, raksta, ka 55–98% cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības. Man patīk tāds vienkāršāks uzstādījums ,– ka 2/3 cilvēku pēc 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības, pēc 70 gadiem – trīs, pēc 80 – četras. Sabiedrība noveco, slimo ar hroniskām slimībām. Visbiežāk dažādās...

Lasīt vairāk

Rīgas medicīnas institūtam / Latvijas Medicīnas akadēmijai / Rīgas Stradiņa universitātei aprit 70 gadi. Institūta dibināšana caur vēsturisku dokumentu un preses izdevumu prizmu

Autors pateicas Meldrai Usenko no Latvijas nacionālā arhīva, Ievai Miķelsonei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, profesoram Viktoram Kalnbērzam, Mārim Baltiņam un Dzintaram Mozgim un Absolventu asociācijas priekšsēdētājam, RSU rektora padomniekam Dinam Šmitam par atbalstu šī raksta tapšanā.

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

11.06.2021 Dr. Apinis 2. daļa

11.06.2021 Dr. Apinis 2. daļa

80 gadi kopš 1941. gada deportācijas. Sibīrijas bērni - ārsti Viesos: Juris Vidiņš, Viļānu slimnīcas galvenais ārsts Renāte Ligere, profesore, interniste, gastroenteroloģe Rafails Rozentāls,...

11.06.2021 Dr. Apinis 1. daļa

11.06.2021 Dr. Apinis 1. daļa

80 gadi kopš 1941. gada deportācijas. Sibīrijas bērni - ārsti Viesos: Juris Vidiņš, Viļānu slimnīcas galvenais ārsts Renāte Ligere, profesore, interniste, gastroenteroloģe Rafails Rozentāls,...

05.06.2021 Dr. Apinis 2. daļa

05.06.2021 Dr. Apinis 2. daļa

Sirds veselības mēnesis "Mēness Aptiekā" Viesos: Andrejs Ērglis, profesors, kardiologs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Ērika Pētersone, "Mēness Aptieka" farmaceite Ieva Virza, "Mēness...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 mēnesis atpakaļ
Ko vēlēt savai zemei, tautai un valstij svētkos?
Imanta Kalniņa tālajā 1988. gadā rakstīto himnu Tautas frontei „Pie pleca plecs”, ko iedziedājis Imants pats. Klausoties Imanta pravietisko mūziku, šķiet – astoņdesmito gadu laiks nav velti izšķiests, nav veltīgi iets pēc savas valsts un brīvības:

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 mēnesis atpakaļ
Mīļie vecāki!
Izlasiet šo interviju un pierakstiet savā atmiņu blociņā šo vārdu NILS SAKSS KONSTANTINOVS
Cilvēks, kas māk un grib palīdzēt pusaudžiem:
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 mēnesis atpakaļ
Docents AIGARS REINIS par to, kas sekos pēc Covid-19
raidījumā Dr. Apinis

Twitter

4 dienas atpakaļ
Raidījums Dr. Apinis– SIBĪRIJAS BĒRNI
Pirms 80 gadiem–1941. gada 14. jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju pirmā deportācija. Deportēja 15 424 Latvijas iedzīvotājus, no kuriem ap 3000 bija bērni
Saruna ar četriem ārstiem, kas 1941. gada 14. jūnijā kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju https://t.co/xm6ctNC5iL
PeterisApinis photo
2 nedēļas atpakaļ
paldies https://t.co/SEIacMeqNr par publikāciju. Virsrakstu un ilustrējošo attēlu izvēlējusies redakcija:
https://t.co/PPzlRqJZbd
2 nedēļas atpakaļ
Paldies https://t.co/huy2kBhHMC par publikāciju. Tiesa, virsraksts un attēli ir redakcijas izvēlēti:
https://t.co/Wn48ETOYcj