un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

18.09.2023 Dr. Apinis 2. daļa

18.09.2023 Dr. Apinis 2. daļa

Diabēts Viesi: Indra Štelmane, Medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Kristīne Geldnere, PSKUS endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu...

18.09.2023 Dr. Apinis 1. daļa

18.09.2023 Dr. Apinis 1. daļa

Diabēts Viesi: Indra Štelmane, Medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Kristīne Geldnere, PSKUS endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu...

11.09.2023 Dr. Apinis 2. daļa

11.09.2023 Dr. Apinis 2. daļa

Integratīvā un holistiskā medicīna anesteziologa skatījumā Viesi: Edgars Vasiļevskis, algologs, anesteziologs, integratīvās medicīnas ārsts Pēteris Kļava, pediatrs, Bērnu klīniskās universitātes...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis16 stundas atpakaļ
Pēteris Apinis:
LATVIJAI IR VAJADZĪGS ROBERTS FŪRMANIS, KURŠ GLĀBJ DZĪVĪBAS

Tik ilgi, cik labprāt lasu Latvijas presi, šajā presē strādā Māra Libeka, viņa ir viena no azartiskākajām, profesionālākajām un rosīgākajām Latvijas žurnālistēm. Mārai ir vīrs, ietekmīgs un godājams ārsts un politiķis, un šā vai cita iemesla dēļ Māra regulāri pievēršas veselības aprūpes un medicīnas tēmām, un viņas spalva ir asa un trāpīga. Vēl jāpiebilst, ka Māra Libeka ir „Latvijas avīzes” seja, kuras raksti nereti ir šīs avīzes politikas vējrādītājs.

Šoreiz man jāteic, Māra Libeka ir maldināta, un viņas uzmanības centrā nonācis neatliekamās palīdzības speciālists Roberts Fūrmanis, kam viņa veltījusi rakstu sēriju, galvenokārt portālā „lasi.lv”. Mārai ir padomdevēji, kas viņai paģēr, ka šis Roberts Fūrmanis ir slikts cilvēks, iespējams, savulaik apsūdzēts kādā krimināllietā, iepējams, kādai darbiniecei teicis skarbus vārdus, un tas viss kopā, Libekasprāt, ir pietiekams iemesls lai uzskatītu, ka Roberts Fūrmanis ir cilvēks ar sliktu reputāciju un nekavējoši atlaižams no Paula Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības dienesta vadītāja posteņa.

Tad nu es rakstīšu dažus vārdus Roberta Fūrmaņa aizstāvībai. Ja mums Latvijā nebūtu Roberta Fūrmaņa, viņš mums būtu jāizdomā. Jau skolas gados sava tēva ietekmē sācis strādāt par sanitāru neatliekamās palīdzības (tolaik vēl sauktā par ātro palīdzību) brigādē, uz NMPD brigādes nostrādājis visus studiju gadus, visu rezidentūru, kļuvis par sertificētu anesteziologu, reanimatologu un neatliekamās palīdzības speciālistu, viņš vēl pēc vairāk nekā 20 gadiem nav zaudējis degsmi cīnīties par katra cilvēka dzīvību.

Robertam reanimācijas pasākumos Dievs ir stāvējis klāt, viņam ir izdevies no nāves izraut itin daudzus, un es pat pazīstu cilvēku, ko no klīniskās nāves glābis Roberts Fūrmanis. Pats būdams reanimatologs, zinu, cik reti ir veiksmīgs kardioreanimācijas iznākums. Tikai filmās rāda, ka ārsts sāk masēt krūšukurvi jaunai, glītai pacientei, veic elpināšanu mute-mutē līdz paciente pamostas un saka „paldies, dakter!”. Dzīvē tie lielākoties ir smagi, veci, multimorbīdi pacienti, kam aritmijas vai cita iemesla dēļ apstājusies sirdsdarbība. Jā, arī man mašīnas bagāžniekā allaž līdz ir maska un ambu- maiss, bet Robertam – vienmēr dzīvē līdzi ir arī savs defibrilators un intubācijas komplekts. Vienmēr dzīvē, un tas ir glābis cilvēkus.

Tas ir daudz vai maz?

Otru argumentu Roberta Fūrmaņa labā es stāstīšu par kardiopulmonālās reanimācijas apmācību. Visiem, kas ieguvuši autovadītāja tiesības, nācies kārtot eksāmenu kardiopulmonālajā reanimācijā. Cik daudzi ir gatavi palīdzēt cilvēkam, kam apstājusies sirdsdarbība un elpošana vismaz 15 minūtes – līdz atrauc neatliekamās palīdzības brigāde? Es varu ar pilnu atbildības sajūtu teikt – Roberts saviem audzēkņiem (un tādu ir tūkstošiem) ir ļoti kvalitatīvi mācījis šo palīdzības sniegšanas jomu.

Un trešais – ārsts no ārsta atšķiras pēc specialitātes. Nu salīdzināsim trauslu acu ārsti, kura operē mikroskopa kontrolē un varena auguma ķirurgu, kurš no vēdera dobuma izņem vēzi ar visām metastāzēm. Uzminiet, kurš no viņiem skaļāk komandē savus asistentus un agresīvāk diskutē ar anesteziologu?

Reanimācija prasa acumirklīgu rīcību un uzticību procesa līderim. 2019. gada 31. jūlijā tika saņemta informācija par iespējamajiem drošības riskiem Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Veselības vadības ārsta funkcijas un pacientu evakuāciju uzņēmās NMPD atbildīgais ārsts Roberts Fūrmanis. Kaut arī spridzeklis slimnīcā netika atrasts, pacientu drošība prasīja atsevišķus korpusus evakuēt, daļu smagu slimnieku pārvest uz citām slimnīcām, un Roberts Fūrmanis to veica par spīti toreizējās Veselības ministres un daudzu citu „padomdevēju” varonīgām pūlēm arī kaut ko komandēt un vadīt. Iedomājieties situāciju – vadības ārstam jāveic vairāku tūkstošu pacientu evakuācija, jāstrādā rokurokā ar glābšanas dienestu, policiju un militāristiem, bet bariņš gudrinieku maisās pa vidu. Man noteikti būtu bijusi nepārvarama vēlme nosūtīt visus šos gudrīšus „kaut kur”.

Šķiet, zināma daļa no personāla, kas stāvēja un smēķēja, nevis izpildīja Roberta Fūrmaņa norādījumus, toreiz šo to dabūja dzirdēt, par ko ausis sasvila.

Tagad nedaudz par neatliekamās palīdzības nodaļu. Visiem mīļajiem lasītājiem vēlos paskaidrot, ka neatliekamās palīdzības nodaļa no uzņemšanas nodaļas atšķiras, pie kam – krietni.

Uzņemšanas nodaļā ierodas pacients ar nosūtījumu, viņam tiek veikta primāra apskate, noformēta slimības vēsture, uzlikta plastmasas aproce, un pacients tiek nogādāts nodaļā.

Neatliekamās palīdzības nodaļā pacientu atved neatliekamās palīdzības dienesta speciālais transports vai kāds cits transports, pacients tiek izmeklēts, viņam tiek uzsākta ārstēšana, viņu konsultē speciālisti. Pasaules pieredze paģēr neatliekamās palīdzības nodaļā pacientam atrasties līdz trim diennaktīm. Protams, tas šobrīd īsti neattiecas uz Stradiņa slimnīcu, kur telpas neatliekamās palīdzības nodaļai ir pārlieku šauras un nepiemērotas, un visi gaida jauno korpusu, kur neatliekamo palīdzību varēs veikt civilizētos apstākļos.

Šeit man jāatgādina tālais 2009. gads, kad Tautas partija par veselības ministri cēla Baibu Rozentāli. Laiks bija smags, banku krīze lika samazināt finansējumu visām nozarēm, tai skaitā veselības aprūpei. Baiba Rozentāle šādos apstākļos sagrieza neiedomājamu rosības virpuli, un slēdza Rīgas 1. slimnīcu kā neatliekamās palīdzības slimnīcu. Daudzi simti profesionāļu tika atlaisti, ārsti un māsas devās uz ārzemēm, slimnīcā tika ieviests dienas stacionārs un divas poliklīnikas.

Neatliekamo palīdzību Baiba Rozentāle uzticēja veikt tikai divām slimnīcām Rīgā – Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai jau bija piemērotas telpas, un vēl jauna neatliekamās palīdzības nodaļa tika uzbūvēta papildus, kā arī Paula Stradiņa klīniskai universitātes slimnīcai, kura līdz tam bija specializēta slimnīca, pārsvarā ārstēja smagus slimniekus, ar ko galā netika lauku – reģionālās vai rajonu slimnīcas, šajā slimnīcā operēja sirdi un smadzenes, tajā bija vadošie konsultatīvie centri. Slimnīca pārorientējās, taču saglabāja „gudrākās un smalkākās” slimnīcas tradīcijas, neatliekamā palīdzība tika sniegta nepiemērotā šaurībā cerībā uz jauno korpusu. Bet, pateicoties „Vienotībai” kā pirmo jauno korpusu cēla to, kurā sniedz ambulatoro palīdzību, un neatliekamās palīdzības pacientiem un speciālistiem joprojām ir gauži slikti apstākļi, nu cerams tas beigsies pēc diviem gadiem.

Es necenšos attaisnot grūtības, kas pacientiem jāpiedzīvo Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Nudien ar saspiestību un nepiemērotību nevar attaisnot tīri cilvēciskas un organizatoriskas problēmas. Esmu dzirdējis daudzus pacientus, kas šajā nodaļā jutušies pamesti, gana neaprūpēti. Man zvanījuši radi un lūguši pasteidzināt procesu un palīdzēt pacientam nokļūt klīniskā nodaļā. Izmeklēšana un ārstu konsultācijas nereti notiek pārlieku cieši blakus citiem pacientiem. Un šādā situācijā slimnīcas vadība lēma – par neatliekamās palīdzības centra vadītāju celt Robertu Fūrmani, kurš ir ļoti darbaspējīgs, ļoti prasīgs pret sevi un citiem, un – fanātisks glābējs.

Cerības, ka šāds talantīgs, enerģijas pārpilns un gana zinošs kolēģis būs arī pieklājības ikona pret tiem, kas nepilda viņa norādījumus, slimnīcas vadība neloloja.

Svaru kausos – kvalitatīvāka, organizētāka palīdzība pacientiem vai atsevišķu darbinieku labklājība –, slimnīcas vadība izšķīrās par pacientiem. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrs strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Ik dienu neatliekamas palīdzības sniegšanu centrā nodrošina aptuveni 40 cilvēku liels personāls. Centrā diennaktī uzņem vidēji 140–210 pacientus. Jebkuram pacientam, kurš pats ieradies Neatliekamās medicīnas centrā vai arī atvests ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, saskaņā ar MK 1529. noteikumiem tiek garantēts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas prioritātes līmenis.

Neatliekamās palīdzības nodaļa nudien nav daiļu rakstu izšūšanas pulciņš. Neatliekamā palīdzība nozīmē (gandrīz vai militāru) disciplīnu un rīkojumu izpildi pat tad, ja kādam šķiet, ka jaunais vadītājs kaut ko dara nepareizi. Un slimnīcas vadības vēlme dažus kolēģus rotēt uz nodaļām ar mazāku spriedzi, ir bijis vieds lēmums. Medicīnai ir vajadzīgi gan ārsti, kas nekavējoties uzsāk intensīvo terapiju pat pirms radioloģiskās un laboratoriskās izmeklēšanas, gan ārsti, kas vairāku dienu garumā terapijas nodaļā piemeklē skrupulozi precīzas devas 8–10 medikamentiem, ko pacients saņem ikdienā savu multimorbīdo slimību ārstēšanai.

Bet atgriezīšos pie godātās „Latvijas avīzes” žurnālistes Māras Libekas. Jā, gaidāma tiesa – darbinieki pret slimnīcu. Pirms tiesas žurnalistiskiem līdzekļiem ietekmēt tiesas procesu ir Latvijā plaši pieņemts risinājums, bet nudien nav labs un korekts; rodas iespaids, ka Māra Libeka neuzticas tiesai (es te domāju Māras Libekas rakstu drukātā „Latvijas Avīzes” izdevumā par nepabeigtu tiesvedību).

Un vēl – es ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka Roberts Fūrmanis nekad nav kādu fiziski iespaidojis, pat ja šādas aizdomas kādam ir bijušas un kādā tiesvedībā šāda apsūdzība nonākusi. Vienīgos miesas bojājumus, ko viņš izdarījis, ir – salauzis dažas ribas, masējot sirdi (krušu kurvi) pacientiem ar klīnisku nāvi. Bet no šīs komplikācijas nudien neviens reanimatologs nav pasargāts.

Divas piebildes – esmu lasījis arī Laines Fedotovas rakstu „Mediķi uz nažiem –
• Stradiņa slimnīcas iekšējo konfliktu risinās tiesas zālē”;
• izvēlējos rakstam nelikt bildi, bet Roberta Fūrmaņa stāstīto par Neatliekamās palīdzības dienesta darbu raidījumā
„Dr.Apinis”:

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis16 stundas atpakaļ
PATIESA, AKTUĀLA INFORMĀCIJA PAR VESELĪBU UN MEDICĪNU –
portāls i-veseliba.lv
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis17 stundas atpakaļ
Kristīne Geldnere, PSKUS endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētāja

raidījumā Dr.Apinis:

Twitter