un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

28.11.2022 Dr. Apinis 2. daļa

28.11.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Paliatīvā aprūpe - palīdzība cilvēka mūža noslēgumā Viesi: Anda Jansone, pediatre, BKUS Bērnu paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, RSU docētāja Līga Keiša-Ķirse, RAKUS paliatīvās aprūpes...

28.11.2022 Dr. Apinis 1. daļa

28.11.2022 Dr. Apinis 1. daļa

Paliatīvā aprūpe - palīdzība cilvēka mūža noslēgumā Viesi: Anda Jansone, pediatre, BKUS Bērnu paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, RSU docētāja Līga Keiša-Ķirse, RAKUS paliatīvās aprūpes...

21.11.2022 Dr. Apinis 2. daļa

21.11.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Hroniska obstruktīva plaušu slimnībs - HOPS Viesi: Alvils Krams, LU profesors, Tuberkulozes un plaušu ārstu asociācijas vadītājs, pneimonologs Renāte Snipe, pediatre, pneimonoloģe, Bērnu klīniskās...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis12 stundas atpakaļ
4. decembrī plkst.21.00 TV24
raidījums DR.APINIS

par paliatīvo aprūpi

Sarunā piedalās:
ANDA JANSONE, pediatre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu paliatīvās aprīpes dienesta vadītāja, RSU docētāja
LĪGA KEIŠA ĶIRSE, paliatīvās aprūpes speciāliste, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
KRISTIĀNS DĀVIS, ārsts, rezidents, Liepājas aprūpes centra „Rūre” vadītājs
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis20 stundas atpakaļ
Pēteris Apinis:

PAR SPORTU VALDĪBAS DEKLARĀCIJĀ UN PAR VALDĪBAS DEKLARĀCIJU SPORTĀ

Jau divus mēnešus ar izsīkstošu interesi sekoju līdzi projektam, kas saucas valdības sastādīšana. Valsts prezidenta Egīla Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa retorika būtu apzīmējama ar prātulu „Esam ilgi mācījušies, lai garos un sarežģītos teikumos nepateiktu neko”. Īpaši šī prātula noder lai izskaidrotu – kā tas gadījies, ka viedā Krišjāņa Kariņa vadībā valsts ir iekūlusies milzīgos ārējos parādos, ekonomika ir sagrauta, bet atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm ievērojami pieaugusi. Man nav pārliecība, ka es un mani tautieši vēlas nākamos četrus gadus valdības vadītāju, kas sevi jau pieradījis ar negatīvu vektoru tautsaimniecības vadībā iepriekšējos četros gados. Mani nepamet sajūta, ka līdzīgi domā vairums Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta deputātu un politiķu.

Katru rītu braucot uz darbu, radio saklausu sākumdaļu no raidījuma „Kā labāk dzīvot”. Izcils žurnālists Elvis Jansons allaž raidījumu sāk ar pārdomām divu rindkopu garumā, kam ir minimāla saistība ar pašu raidījuma saturu, bet tieši viņa uzruna pievelk klausītājus. Es te nu ņemu piemēru no stila žurnālista un arī pirmajās divās rindkopās tikai minimāli un margināli pieskaros raksta saturam un būtībai.

Patiesībā vienīgais, kas saglabā interesi par nākamo valdību un tās iespējami darāmajiem darbiem, ir topošā valdības deklarācija. Šīs deklarācijas dažādi varianti klīst pa sociālajiem tīkliem, tiek pārsūtīti ar kodētiem nosaukumiem whatsapā vai elektroniskajā pastā. Kaut kur sēž nezināmi partiju atbalstītāji, kas veic labojumus, piemēram, mēģina pieļāvuma formā ierakstīt valsts uzņēmumu privatizāciju vai vismaz kotēšanu biržā. Patiesībā šo rindu autoram īsteni saistoši ir tikai tie valdības deklarācijas punkti, kas attiecas uz veselības aprūpi, veselības pratību, veselības veicināšanu un sportu kā ļoti nozīmīgu fiziskās un garīgās veselības sastāvdaļu. Uzreiz piebildīšu – sportu kā katra skolasbērna ikdienas nodarbību, katra pieauguša cilvēka fizisko aktivitāti un veterānu sportu kā manu laikabiedru (60+) iespēju ilgāk dzīvot šajā pasaulē.

Tātad – ko mūsu iespējamā valdība sadomājusi sporta jomā veikt nākamajos četros gados? Valdības deklarācijas 78. punkts nosaka, ka tiks pilnveidots sporta finansēšanas un pārvaldības modelis, un piemin paralimpisko sistēmu kā labu esam. 79. punktā mūsu nākamās valdības veidotāji apņemas izstrādāt jaunu Sporta likumu. 80. punktā gatavojas attīstīt infrastruktūru, 81. punktā gatavojas prioritizēt bērnu un jaunatnes sportu, 82. punktā apņemas palielināt veselību veicinošu sporta aktivitāšu pieejamību, un neskaidri atkal atgriežas pie naudas pārdales sporta jomā, bet 83. punktā sola pilnveidot sociālo garantiju sistēmu sportistiem un sporta veterāniem. Viss.

KAS VIRSVADĪS SPORTA DZĪVI LATVIJĀ; SPORTĀ PERSONĪBAI IR LIELA LOMA

Ar lielāko varbūtību sporta jomas pārraudzība tiks Jaunajai Vienotībai, un kā Izglītības un zinātnes ministre tiek minēta Anda Čakša. Es jau gara acīm redzu Andu Sēnas krastā Olimpisko spēļu atklāšanā, slaidu, sportisku un izskatīgu, tērptu Nīcas tautas tērpā ar pīpeņu pušķi mājam Latvijas sportistiem. Somijas un Igaunijas premjerministres paliek ēnā un no šīs ēnas vairs nekad neiznāk.

Patiesībā Anda Čakša kā bērnu ārste tiešām labi saprot, cik traģisks ir iepriekšējā Ministru kabineta veikums – 32% skolasbērnu ar aptaukošanos vai virssvaru, hiperholesterinēmiju un palielinātu cukura līmeni asinīs, 50% puišu, kas nevar izpildīt nekādus normatīvus, stājoties militārajā vai iekšlietu dienestā, depresijas un trauksmes pusaudžiem, stājas traucējumi un atkarības no tabakas, alkohola un azartspēlēm sākot jau no 13 gadu vecuma. Pateicoties mājsēdei un sporta aizliegumiem (aizliegumi bērniem nodarboties ar sportu Latvijā bija muļķīgākie Eiropā), esam ieguvuši ļoti slimīgu nākamo paaudzi.

Andai Čakšai tieši Izglītības un zinātnes ministrijā būs jākļūst par īsteno veselības ministri, un patiesībā viņa saprot gan problēmu, gan spēj rast risinājumus. Izmantojot gadījumu piebildīšu, ka tautas veselība sākas no veselības pratības, veselības pratība no bērnu apmācības veselības mācībā skolā, bet skolas programma no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tad nu Andai Čakšai būs ne tikai jāpanāk ikdienas sporta nodarbības bērniem, bet arī jāatjauno no programmām izsviestā veselības mācība.

Nosapņoju, ka Sporta apakškomisijas vadītājs Saeimā būs labi izglītots futbolists ar Briseles darba pieredzi Dāvis Mārtiņš Daugavietis no tās pašas Jaunās Vienotības. Futbolā viņš esot spēlējis aizsarga pozīcijā, labi pārredzējis laukumu un labprāt dalījies ar piespēlēm. Sporta apakškomisijas vadītājs sporta nozarei ir ļoti nozīmīgs cilvēks, jo patiesībā ir vienīgais sporta advokāts un pārstāvis varas ešalonos, kuram nāktos piestaigāt pēc naudas uz Finanšu ministriju, draudzīgi sastrādāties ar olimpisko komiteju, paralimpisko komiteju un sporta federāciju padomi, padomāt par Olimpisko vienību un vienlaikus – par bērnu, amatieru un veterānu sportu.

Dāvim Mārtiņam Daugavietim gan ir fantastiskas priekšrocības – vienkārši sliktāk un stulbāk strādāt par viņa priekšgājēju Sandi Riekstiņu nav iespējams. Laiks, kamēr sporta dzīvi raustīja Sandis Riekstiņš, Latvijas taimkodā būs ievilkts kā melna svītra. Unikāls, protams, ir fakts, ka par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru tiek celts cilvēks ar apšaubāmu vidējo izglītību (un lepojas ar to, ka nav studējis), kura zināšanas un sapratne par sportu ir izsakāma vienā vārdā „nauda”. Sandis Riekstiņš kā sporta funkcionārs runāja tikai par naudu, par labām atzina federācijas, kuras bija piemeklējušas finansētājus azartspēļu biznesā (patīk vai nē, bet likmju likšana uz sporta sacensībām ir azartspēles, un kā jebkuras azartspēles nodara ļaunumu sportam kopumā).

Un Sandis Riekstiņš ne reizi pandēmijas laikā neiestājās par bērnu sportu – kaut vai ārtelpās, neiestājās par maratona atļaušanu pat tad, kad to par labu redzēja epidemiologi Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs, tā laika izglītības un veselības ministres. Sports Sanda Riekstiņa laikā nozīmēja pieturēties pie motocikla stūres un nofotografēties, vai arī naudas plūsmas organizēšana starptautiskām sporta sacensībām, kam nudien nav nekādas korelācijas ar bērnu un jauniešu kustībām un veselību.Tad nu vēlos Dāvim Mārtiņam Daugavietim norādīt, ka bezjēdzīga sporta dzīves vadīšana ar bezjēdzīgu, pilnīgi nesaprotamu karu pret Olimpisko komiteju bija viens no iemesliem, kāpēc konservatīvā partija gāja skuju taku politikā. Tiesa, šis pats Sandis Riekstiņš uzreiz nodemonstrēja žurkas cienīgu mukšanu no grimstoša kuģa, tiklīdz konservatīvos tauta bija izslaucījusi vēstures mēslainē, viņš šos konservatīvos pameta.

Un vēl viena piebilde kā neliela atsauce uz Riekstiņa izteikumiem par sportu.

Žorža Tikmera vadītā Olimpiskā komiteja ne tikai ved sportistus uz olimpiskajām spēlēm, bet nodrošina Olimpisko vienību, uztur sporta celtnes, rūpējas par bērnu sportošanu kaut vai sistēmā „sporto visa klase”. Es ļoti lūdzu Andu Čakšu un Dāvi Mārtiņu Daugavieti ierakstīt valdības deklarācijā vai vismaz sev sirdsapziņā, ka mērķis ir: „sporto visas klases”. Visās Latvijas klasēs visiem bērniem ir jāsporto vismaz reizi dienā vismaz stundu, neskaitot ģērbšanos, iesildīšanos, atsildīšanos. Man šķiet, ka Anita Muižniece to saprata, bet nespēja paveikt Riekstiņa virssvara klātbūtnē.

KAS BŪTU JĀPAPILDINA VALDĪBAS DEKLARĀCIJĀ PAR SPORTU?

Nācijas lepnums ir cilvēki, kas rīko tautas sacensības. Šāds lepnums ir Aigars Nords, kurš ne tikai rīko Rīgas maratonu, bet māca cilvēkus skriet cauru gadu, gatavojoties maratonam. Nācijas lepnums ir Igo Japiņš, kas māca tūkstošiem cilvēku uzkāpt uz velosipēda, nācijas lepnums ir Henrijs Freimanis, kurš organizē tautas sporta sacensības „Magnēts” vairākas reizes nedēļā un daudzi citi orientēšanās un rogaininga seriālu organizatori Latvijā. Pa īstam nācijas lepnums ir Raimonds Elbakjans, kas radījis „Gheto games”, un, protams, stirnu buks Rimants Liepiņš. Es nevaru šeit nosaukt visus, bet arī pilsētu pusmaratoni vai izdzīvošanas sacenības, pludmales volejbola un futbola turnīri ir ceļš uz veselīgu nākotni.

Mīļie deputāti, nākamās valdības sastādītāji! Ietveriet savā deklarācijā atbalstu tautas sportam un masu sportam, tas ir Latvijas veselības garants. Es lūgtu ierakstīt valstiski labvēlīgu attieksmi arī pret sporta un trenažieru zālēm, fizioterapeitiem, kas vingro ar grupām baseinā, sporta zālē vei Mežaparka pļavā, slēpošanas organizatoriem Šmerlī vai apkārt nojauktajam okupeklim.

Ir lieta, ko Latvijā gandrīz nepiemin. Eiropas vadlīnijās krūšu vēža pacientēm ir ierakstītas sporta nodarbības ikdienā. Sports ir un var būt ļoti nozīmīgs līdzeklis ne tikai – lai izvairītos no cukura diabēta un hipertonijas, vēža vai demences, bet sports var būt arī ārstniecības līdzeklis. Un šeit pat ļoti balstāma ir Latvijas Paralimpiskā komiteja ar savām rūpēm, piesaistot sportam cilvēkus ar dažādām veselības problēmām (atcerēsimies, ka Riekstiņš piesmēja paralimpisko sportu). Un vēl viens papildinājums – veterānu sports ir nācijas veselības pamats, jo tieši sports vecāku ļaužu grupā nodrošina ilgus veselīgi nodzīvotus mūža gadus.

Atvērsim sporta zāles arī vecākiem ļaudīm. Pēdējo trīs gadu problēma Latvijā bija valdības vadītāja (es viņu pieminēju pirmajā rindkopā) nevēlēšanās saprast, ka ar Covid–19 mira (vai ļoti smagi slimoja) cilvēki ar lieku svaru, aptaukošanos un mazkustīgi. Tieši sporta un pat vienkāršu kustību ierobežojumi bija iemesls milzīgajai mirstībai no Covid–19 Latvijā. Ar vienu pusteikumu būtu jāieraksta valdības deklarācijā, ka sports ir godīga lieta, un Latvijas sportā nav vietas dopingam.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis21 stundas atpakaļ
privātā aprūpes centra “’Rūre” vadītājs.
Ieteikt

KRISTIĀNS DĀVIS

raidījumā DR.APINIS

Twitter

12 stundas atpakaļ
4. decembrī plkst.21.00 TV24
raidījums DR.APINIS

par paliatīvo aprūpi

Sarunā piedalās:
ANDA JANSONE, BKUS Bērnu paliatīvās aprīpes dienesta vadītāja;
LĪGA KEIŠA ĶIRSE, RAKUS paliatīvās aprūpes speciāliste
KRISTIĀNS DĀVIS, ārsts, Liepājas aprūpes centra „Rūre” vadītājs https://t.co/pvz8ii0rZh
PeterisApinis photo
7 dienas atpakaļ
28.11. plkst.13.00 TV24
raidījums DR.APINIS
par
PALIATĪVO APRŪPI https://t.co/nEyoK0q9bT
PeterisApinis photo
1 nedēļa atpakaļ
27. 11. plkst. 21.00 TV24 raidījums DR.APINIS par hronisku obstruktīvu plaušu slimību un smēķēšanas postu.

Piedalās ALVILS KRAMS, pneimonologs, Latvijas Universitātes profesors,
RENĀTE SNIPE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste
IVETA KROIČA, pneimonoloģe, https://t.co/IxTSlBqr1L
PeterisApinis photo