un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

25.10.2021 Dr. Apinis 2. daļa

25.10.2021 Dr. Apinis 2. daļa

Oktobris - krūts veselības mēnesis Viesos: Andrejs Srebnijs, LU docents, ķirurgs, onkolos, Krūts slimību asociācijas vadītājs Alinta Hegmane, LU profesore, onkoloģe-ķīmijterapeite Kalvis Pastars,...

25.10.2021 Dr. Apinis 1. daļa

25.10.2021 Dr. Apinis 1. daļa

Oktobris - krūts veselības mēnesis Viesos: Andrejs Srebnijs, LU docents, ķirurgs, onkolos, Krūts slimību asociācijas vadītājs Alinta Hegmane, LU profesore, onkoloģe-ķīmijterapeite Egīls Purmalis,...

18.10.2021 Dr. Apinis 2. daļa

18.10.2021 Dr. Apinis 2. daļa

Anestezioloģija Viesos: Anna Klēšmite, Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, anestezioloģe Iveta Golubovska, profesore, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Agnese...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis6 stundas atpakaļ
EJ PROJĀM, DANIEL PAVĻUT!
TU ESI CILVĒKS, KAS PIESAUC NELAIMI – MAXIMAS TRAĢĒDIJU, NEVAKCINĒŠANOS UN MIRSTĪBU NO COVID–19

„Ir cilvēki, kas piesauc nelaimi”, man uz ielas centās paskaidrot kāda sieva. Es parasti nemēdzu ieklausīties tajā, ko man mēģina iestāstīt garāmejoši ļaudis, ieraugot manu atpazīstamo pliko pakausi. Bet šī sieva man bija izlēmusi padalīties stāstā par kādu bēdubrāli – par Danielu Pavļutu.

Viņa atgādināja par to, ka Maxima Zolitūdē sabruka tad, kad atbildīgais ekonomikas ministrs bija Daniels Pavļuts, un viņa ekonomēšanas laikā tika pilnībā iznīcināta būvuzraudzība. Nē, Daniels Pavļuts pats ar savu galvu droši vien nesadomāja samazināt celtniecības kontroli, bet viņš plinkšķināja klavieres un televizorā stāstīja par saviem panākumiem.

Bet – Daniels Pavļuts toreiz pat negrasījās atkāpties. Atkāpās premjerministrs Valdis Dombrovskis, kuram nudien nebija nekāda sakara ar būvuzraudzību. Daniels Pavļuts tad steidzīgi stājās partijā, zvanīja visiem vadoņiem, lūdzot sevi saglabāt ministra amatā.

Un vēl – tieši Daniels Pavļuts bija ministrs laikā, kad tika izsniegts visvairāk OIK licenču. Nē – viņš pats tās neizsniedza, nu varbūt kaut ko norādīja, kaut ko parakstīja. Bet šobrīd katrs var par Pavļuta sniegumu pārliecināties, ieskatoties savā elektrības rēķinā.

Šobrīd Latvija trijās vietās ir Eiropas līderis:
1) saslimstībā un mirstībā no Covid–19. Ziemeļeiropā viss ir atvērts, bērni iet skolā, sporto, uzņēmumi darbojas, Latvijā viss ir slēgts, lokdauns, visa veida ierobežojumi un tik un tā saslimstība aug. Atcerieties, kā Pavļuts un viņa re:čekisti ņirgājās par Zviedrijas modeli?;
2) tautas pretestībā vakcinācijai. Beļģijā vakcinēti 95%, Latvijā – nedaudz pāri pusei;
3) vienas vakcīnas devas dārdzībā. Tad, kad Eiropā vakcināciju veica mediķi savās praksēs un valsts maksāja par vakcināciju ārstu praksēm, Pavļuts organizēja vakcināciju izstāžu kompleksos, sporta zālēs, tirgū, autobusā, bet klaji aizvainojoši piesmēja ģimenes ārstus. Zāļu, konferenču telpu, telšu, krāmu tirgus un autobusu pārveide par vakcinācijas kabinetu bija daudzkārt dārgāka (uz vienu vakcinējamo) kā tika tērēts jebkur Eiropā.

Vārdu sakot – Pavļuts nejēdzīgām reklāmām, muļķīgiem vakcinācijas centriem, Vakcinācijas birojam un citām darbībām izmeta milzu naudu uz valsts ārējā parāda pieauguma rēķina, bet panāca absolūti sliktākos rezultātus Eiropā.

Patiesībā Daniels Pavļuts ir simpātisks puisis, labi spēlē klavieres, labi dzied un skaidri runā. Es viņu pazinu gan kā Kultūras ministrijas valsts sekretāru, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekli. Viņš vienkārši ir cilvēks, kam māte stāvējusi klāt ar siksnu līdz viņš pabeidza konservatoriju, kļuva par pianistu, bet tikai tad uzzināja, ka viņa uzvārds nav ne Šimkus, ne Osokins.

Viņš nespēja nokāpt no skatuves, tādēļ kļuva par politiķi, kura viedā vadībā sabruka Maxima, bet tagad katru dienu mirst vismaz 20 cilvēku. Un šie cilvēki mirst tikai tādēļ, ka Pavļuts atņēma vakcināciju medicīnai un nodeva politikai un reklāmai (par mūsu – nodokļu maksātāju naudu).

Man kāds draugs nule atsūtīja bildīti ar uzrakstu – „nešaujiet uz pianistu, viņš spēlē kā māk”.
Tomēr šim senajam uzrakstam līdzi nāk vēsturisks stāsts, ka konkrēto pianistu, kam ASV mežonīgo rietumu krodziņā bija veltīts šis uzraksts, nošāva analfabēti.

Tajā reizē, kad Pavļuts piedalījās Ārstu biedrības valdes sēdē (tūlīt pēc iecelšanas ministra amatā) viņš paziņoja, ka medicīnu saprot itin labi, jo mākot un varot iešpricēt. Šis vēsturiskais paziņojums ir vēsturiski ierakstīts vēsturiskā failā. Un Pavļuts vakcināciju tā arī saprata – kā iešpricēšanu.

Pavļuts klavieres spēlē labi. Tiešām labi. Un man nekad nebūtu nācis prātā viņam aizrādīt – kā pareizi spēlēt. Bet šis pianists man pēkšņi katru dienu māca – kā ārstēt slimniekus, kā rūpēties par sabiedrības veselību, kā vakcinēt. Nu tad es mēģināšu viņam atbildēt.

Katrs ir redzējis video – Pavļuts spēlē, Kariņš dzied.

Par vokālistu man nav īsti ko teikt, ja nu vien par atbalstošās koristes kaismīgi spalgo piebalsošanu pustakti par ātru.
Vērsīšu uzmanību klaudzošajam Daniela Pavļuta pavadījumam, kur panta otrajā daļā tonikas septakorda vietā labāk būtu izvēlēties paralelās tonalitātes minora trijskani – konkrētajā gadījumā nevis sol mažora septakordu, bet gan mi minoru, pēc tam to atrisinot uz la minoru. Šāda harmonija šķistu atbilstošāka smeldzīgajam lūgumam, kas izteikts dziesmas vārdos – „nenāc pie manis, nemeklē laimi, kas bijis sen jau pagājis”

Noslēgumā – krievu laikos bija pastāstiņš: „redzu: trīs sit vienu. Steidzos palīgā. Ar grūtībām četratā viņu dabūjām gar zemi”.
Es saprotu, ka tūlīt pēc tam, kad Latvijas Ārstu biedrība uzņēmās atbildību pieprasīt Pavļuta demisiju, saskries bariņš dažādu dēkaiņu, kas palīdzēs sist Pavļutu. Bet es nespēšu iet viņu aizstāvēt, jo tik ļoti ļaunu Latvijas iedzīvotāju veselībai vēl nav nodarījis neviens cits, un tik ļoti grāvis un postījis Latvijas medicīnu arī līdz šim nav neviens cits.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis8 stundas atpakaļ
MĀRCIS BENDIKS:

Mārcis Bendiks. Kad tev, puisim, kauna nau, Es tev kaunu padarīšu...

aprinkis.lv

Raiņa teksts no “Pūt, vējiņi” 3. cēliena 16. skata uznira manā atmiņā, lasot sirdi plosošo paziņojumu par Akadēmiskās vides ekspertu grupas sadarbības pārtraukšanu ar valdību šīs sadarbības mazjēdzīguma dēļ. Tiem, kam latvju literatūras hrestomātija nav bijusi mīļa vai arī vienkārši apsūbējusi atmiņā, atgādināšanai še Barbas vārdi, atbildot uz daugavieša Ulža agresiju:

– Raudas nost! žēlas nost!
Pati sevi aizstāvēšu:
Kad tev, puisim, kauna nau,
Es tev kaunu padarīšu:
Pati acis es atsedzu,
Lai tu redzi, kā tās mirdz,
Tevi, puisi, nicinot!
(Viņa norauj pati sev lakatiņu no galvas.)

Te nu noderēs arī pāris trīs citu atgādināšana. Nu, piemēram, nosaukumā “Akadēmiskās vides ekspertu grupa” it kā nejauši ir sakomponēti vārdi “akadēmiskā” un “vide”, tātad mēģināts radīt iespaidu, ka šai grupā strādā tikai Zinātņu akadēmijas akadēmiķi vai vismaz korespondētājlocekļi. Šī ir tīši maldinoša blēdība: mūsdienu izpratnē “akadēmiskā vide” ietver visu ap augstskolām notiekošo saimniecību – sākot ar profesoriem un dekāniem un beidzot ar garderobistiem un apkopējām.

Un vēl atgādināšu, ka ekspertu grupas ieteikumi mums ir devuši tādus ziemas priekus kā dabas taku slēgšana, aizliegumi uz slēpošanas kalniem, kā arī pašvaldības policijas iesaiste sevišķi kaitīgas aktivitātes – bērnu slidināšanās no slidkalniņiem – novēršana un pārkāpēju adekvāta sodīšana.

Un vēl atgādināšu, ka šī “akadēmiskās vides ekspertu grupa” ir apspriedusi sabiedriskā transporta pieturvietu izravēšanu, atstājot tikai katru trešo, bet ne reizes nav iekunkstējusies par mikroautobusu kustību kā tādu.

Ilustrācijai: ap to laiku, kad “akadēmiskās vides eksperti” apsprieda valdībai rekomendētā scenārija D sekas, biju ap brokastlaiku ieklīdis Mellužos iepirkt kaut ko svaigi no krāsns nākušu. Savai ceļa biedrei ienākt līdzi veikalā, izrādās, nedrīkstēju, jo tajā telpā, pēc “ekspertu” rekomendācijām un saskaņā ar MK noteikumiem, atrasties drīkstēja tieši viena persona. Lai arī es biju no tās pašas mājsaimniecības un vīrusa izplatīšanas nozīmē visu ļauno mēs jau bijām sastrādājuši, pie letes divatā atrasties nedrīkstējām. Jo eksperti bija ieteikuši un valdība nolēmusi.

Izmantoju brīvo brīdi, aplūkojot veikala telpas. Tajās bez grūtībām divos stāvos savietotos četri mikroautobusi, kuros mierīgi sēdētu pāris duču pasažieru un kuri saskaņā ar “zinātnes atzinumiem” nekādu skādi nevarētu cits citam nodarīt atšķirībā no kāda pārīša vienlaicīgas atrašanās bulciņu ceptuves priekštelpā.

Te nu jāsaka gauži vienkārši: karsti mīļotā valdība un dārgie eksperti, jūsu stulbums jau sen no parasti sadzīviska ir pāraudzis maigas debilitātes apdvestā bezjēdzībā, un, ja Ministru kabinets mums pienākas pēc Satversmes un tādēļ ir jāpacieš aiz cieņas pret savu valsti, tad slidkalniņu un dabas taku aizliegšanas eksperti manis pēc var doties prom pa ikkatru taku, ko vien atrod. Vai citētās lugas variantā varētu arī tā – akadēmiķi spītā norauj lakatiņus un ienirst savā akadēmiskajā vidē:

– Še tev mans vainadziņš,
Še es pati, – nu es eju!
(Ielec no laivas Daugavā.)

Plunkš!

Šitādas lepnās jumpravas, kas, bizi atmetušas, spēlē cildenu aizvainojumu, mums nav vajadzīgas ne par naudu, ne par velti. Vēl vairāk – ja valdīšana tiešām man piemetīs tos 20 eiriķus mēnesī par bargo ziemu, es varētu pat piemaksāt kādu cēneri, lai mūs atbrīvo no biedru Vespers & Co akadēmisma.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis8 stundas atpakaļ
Daniel Pavļut, ej lūdzu spēlēt klavieres!

Twitter