un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

Izcila latvieša Jāņa Frīdriha Baumaņa dzimšanas dienā

23. maijā, tālajā 1834. gadā Zaķusalas enkurnieka ģimenē dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Patiesībā jau pietiktu ar to, ka Rīgas Latviešu biedrība 1868. gadā ir dibināta viņa dzīvoklī, Rīgas Latviešu biedrību viņš vadīja no 1872. gada līdz 1875. gadam, organizēja un daļēji pats finansēja 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā 1873. gadā. Par viņa turību liecina tāds apstāklis, ka viņš diriģentiem, skolotājiem,...

read more

Kā sākt orientēšanos 50+ gadagājuma meitenei Covid–19 epidēmijas laikā? Raksts „IEVAS VESELĪBAI”

Piecdesmit gadus, kopš orientējos pats, uz šādu jautājumu būtu atbildējis gauži vienkārši– nedēļas vidū aizbrauc uz Magnētu (jo Magnēts tiešām notiek jau vairāk nekā 50 gadus), tur Tev iedos karti, kompasu, atzīmēšanās sistēmu un vēl iemācīs ar šiem verķiem rīkoties. Magnētā vienmēr atrodas ļaudis, kas māk un grib citiem iemācīt orientēties. Es uz Magnētu vadāju savus četrus un piecus gadus vecos mazdēlus, un viņi jau šo to no orientēšanās gudrībām bija apguvuši, līdz mūsu...

read more

Kur ņemt naudu Latvijas veselības aprūpei?

Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.  Covid –19 pandēmija nav beigusies, bet attālināta. Ar lielāko varbūtību ar SARS-CoV-2 vīrusu nāksies inficēties 60–70% zemeslodes iedzīvotāju (arī Latvijas iedzīvotāju) lai...

read more

Koronavīruss kā draugs

Jau piecus menešus mēs sadzīvojam uz šīs pasaules – cilvēks un koronavīruss SARS-CoV-2. Šķiet, esam iepazinušies. Vīruss dzīvo dažas dienas, kas ir gauži īss mūžs, salīdzinot ar cilveka mūžu, bet tikpat nenozīmīgs attiecībā pret zemeslodes vai visuma vēsturi. Un es aicināšu Jūs paraudzīties uz vīrusu ar pozitīvu skatu, jo patiesībā jau arī vīruss ir tādi pati Dieva radība kā mēs.  Cilvēcei koronavīruss ir vienlaikus sodība un vienlaikus unikāla dāvana. Nekad uz...

read more

Kāpēc amerikāņi pacientiem ar aizdomām uz Covid–19 liek gulēt uz vēdera?

Ārsts Pēteris Apinis sāk atbildēt uz daudziem simtiem viņam facebookā iesūtītajiem jautājumiem. Diemžēl katra atbilde nozīmē pārlasīt kaudzi rakstus un prasa dažas stundas. Šis konkrētais raksts galvenokārt balstās uz Amerikas Ārstu asociācijas žurnāla (JAMA) publikācijām ar laipnu izdevēju atļauju Kāpēc amerikāņi pacientiem ar aizdomām uz Covid–19 liek gulēt uz vēdera? No koronavīrusa SARS–CoV–2 izraisītās slimības Covid–19 vidēji smagām, smagām un ļoti smagām formām ir...

read more

Vai mums jāpotējas ar BCG vakcīnu lai izvairītos no Covid–19?

Ierunāju savu viedokli par to, ka cilvēkiem vajag uzlabot imunitāti, jo nekas cits no koronavīrusa (ne ministrija, ne maskas, ne internetā nopērkami brīnumlīdzekļi) mūs nepasargās kā tikai paša imunitāte, ko iegūstam ar kustībām, vingrošanu, racionālu uzturu, D vitamīnu, minerālvielām.  Savu uzrunu ieliku facebookā, to noskatījās visai daudz Latvijas iedzīvotāju. Saņēmu arī dažus tūkstošus jautājumu, kurus sagrupēju – sanāca trīs simti.  Nolēmu atbildēt uz dažiem...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

Dr. Apinis

Skaties raidījumu “Dr.Apinis” jau no šodienas pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Raidījuma tēma: Vīrusi, vakcīnas, sirds un asinsvadu slimības Viesos: Andrejs Ērglis, Indra Zeltiņa, Dace Zavadska

18.05.2020 Dr. Apinis 1. daļa

18.05.2020 Dr. Apinis 1. daļa

Raidījuma tēma: Vīrusi, vakcīnas, sirds un asinsvadu slimības Viesos: Andrejs Ērglis, Indra Zeltiņa, Dace Zavadska

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis3 stundas atpakaļ
🎥 Saruna ar Latvijas Vakcinācijas centra vadītāju, profesori DACI ZAVACKU👨‍⚕️

👉 Plaši un detalizēti par vakcīnām un to, cik tomēr svarīgi ikvienam no mums ir vakcinēties pret dažādām slimībām.

👉 Kurām vecuma un pacientu grupām būtu noteikti jāvakcinējas.

👉 Kad visā pasaulē un Latvijā varētu būt pieejama vakcīna pret Covid-19.
Pēteris Apinis
PĒTERIS APINIS: Saruna ar Latvijas Vakcinācijas centra vadītāju, profesori DACI ZAVACKU
Plaši un detalizēti par vakcīnām un to, cik tomēr svarīgi ikvienam no mums ir vakcinēties pret dažādām slimībām. Arī par to, kurām vecuma un pacientu grupām ...
youtube.com
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 diena atpakaļ
Latviešu epidemioloģijas, sabiedrības veselības un veselības pratības Guru, profesors Ģirts Briģis: https://jauns.lv/raksts/zinas/387308-rsu-profesors-nosauc-iemeslu-kas-latvija-kave-vel-sekmigaku-cinu-ar-covid-19
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
🔔 IZCILA LATVIEŠA JĀŅA FRĪDRIHA BAUMAŅA DZIMŠANAS DIENĀ.🎉

📜 23. maijā, tālajā 1834. gadā Zaķusalas enkurnieka ģimenē dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.🇦🇹

Patiesībā jau pietiktu ar to, ka Rīgas Latviešu biedrība 1868. gadā ir dibināta viņa dzīvoklī, Rīgas Latviešu biedrību viņš vadīja no 1872. gada līdz 1875. gadam, organizēja un daļēji pats finansēja 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā 1873. gadā. Par viņa turību liecina tāds apstāklis, ka viņš diriģentiem, skolotājiem, vadošajiem dziedātājiem, vārdu sakot 2000 viesiem, uzsauca svinīgās pusdienas, kurās par vācisko Rīgu uzrunu teica Jānis Cimze, un viņām ar pirmo latviešu nacionālās konsolidācijas uzrunu atbildēja Kronvaldu Atis.

Jānis Frīdrihs Baumanis par savu naudu uzbūvējis estrādes pirmajiem diviem Dziesmu svētkiem un slēgtu koncertzāli 3. Dziesmu svētkiem 1888. gadā. Ar to taču būtu gana, lai viņa vārdu uz visiem laikiem ierakstītu latviešu vēsturē ar pateicību par Dziesmu svētkiem.
Un te nu man iebilstu arhitekti, kas teiktu, ka Jāņa Frīdriha Baumaņa vārds zelta burtiem ierakstīts Rīgas un Livonijas guberņas arhitektūrā. Viņš bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Bijis Līvlandes guberņas [Government of Livonia, Livland] (Vidzeme un Dienvidigaunija kopā ņemtas) valdes arhitekts un ražīgākais Rīgas privātpraktizējošais arhitekts. Uzbūvējis 150 ēkas Rīgā, ieskaitot 90 daudzstāvu mūra mājas centrā. Projektējis un būvējis 30 krievu pareizticīgo baznīcas Līvlandes guberņā. Uzbūvējis daudzas nozīmīgas Rīgas publiskās ēkas – pirmo Rīgas Latviešu biedrības namu (1872) Merķeļa ielā 13, Valsts bankas Rīgas kantora ēku (1877) Pils ielā 12, Aleksandra ģimnāziju K. Barona ielā 1 (1875), Apgabaltiesas namu Brīvības bulvārī 34 (1888), Rīgas cirku Merķeļa ielā 4 (1889), un citas reprezentatīvas ēkas. Eklektikas meistars, kura ēkās saskatāmi daudzi neorenesanses un neogotikas elementi. Viņa darbi ir slaveni ar to smalkajām detaļām, kā arī ar izstrādātajām plastiskajām formām.

No 1879. līdz 1886. gadam Jānis Frīdrihs Baumanis bija Rīgas rātskungs, ietekmīgākis Rīgas latvietis, kas realizēja Johana Daniela Felsko ieplānoto bulvāru loku Rīgā un uzcēla tajā apmēram trešdaļu no visām ēkām. Attīstot šo rajonu, ieviesis principu zem lielajām ielām veidot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ieteicis Rīgas ielas klāt ar kaltiem bruģakmeņiem, un viņa rīkojums kļuva par pamatu Rīgas ielām būt bruģētām, nevis grantētām. Cilvēks, kura rīcība un izlēmība radīja Rīgas tālākās attīstības vīziju, kas vēlāk pārvērta Rīgu par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām.

Kā jau teikts Jānis Frīdrihs Baumanis dzimis 1834. gadā Rīgā, Zaķusalā. Mācījies Morica skolā, bet no 1856. līdz 1860. gadam strādājis arhitekta Heinriha Šēla [Heinrich Scheel] būvbirojā. Tur viņu pamanīja Sanktpēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets [Ludwig [Franz Karl] Bohnstedt], kas sniedza atbalstu Baumaņa arhitektūras studijām. No 1860. gada Baumanis studēja Berlīnes Būvakadēmijā, bet 1865. gadā nokārtojis pārbaudījumus kā eksternis, ieguva arhitekta – mākslinieka diplomu un būvtiesības Pēterburgas Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Studiju laikā 1863. gadā Jānis Frīdrihs kopā ar arhitektu Robertu Pflūgu [Robert Pflug] uzvarēja konkursā par Livonijas bruņniecības nama [Haus der Livländischen Ritterschaft] celtniecību. Tagad šis nams ir Latvijas parlamenta – Saeimas nams. 1862. gadā Jānis Frīdrihs Baumanis bija viens no Krievijas Arhitektu biedrības pamatlicējiem un ilggadējiem vadītājiem, bet 1879. gadā izveidoja profesionālu arhitektu savienību Rīgā.

No 1857. līdz 1863. gadam tika nojaukti Rīgas cietokšņa mūri. Pilsēta strauji izpletās. Arhitekts Johans Daniels Felsko [Johann Daniel Felsko] ieplānoja Rīgai bulvāru loku, pašu prestižāko Rīgas rajonu. Bulvāru lokā 54 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas celtas pēc Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Baumaņa lietotais eklektisma stils bija izteikts vispāreiropiskās akadēmiskās būvmākslas izteiksmes līdzekļu un formu apvienojums. Baumaņa celtnes sasaucas ar lielāko Eiropas arhitektu veiksmēm šajā laikā. Vienlaikus Baumanis ietekmējās no itāliešu renesanses, tādēļ viņa celtajām mājām raksturīgs māksliniecisks vieglums. Tā daudzajos bulvāru loka īres namos Baumaņa izpildījumā ienāca neorenesanse un citi neostili dažādās kombinācijās, kas allaž harmonēja un radīja nedalāmi viengabalainu apbūves ainavu.

Savā radošajā mūžā Jānis Frīdrihs Baumanis Rīgā uzbūvējis 90 mūra un 60 koka ēku. Nozīmīgākās no tām – Apgabaltiesas nams, Visu Svēto Pareizticīgo baznīca Katoļu ielā, Rīgas cirka ēka, Francijas vēstniecības ēka, Rīgas strēlnieku biedrības nams, Rīgas amatu biedrības nams un citas vēl šodien ir Rīgas lepnums un seja. Kā Rīgas pilsētas ietekmīgākais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis daudz palīdzējis citiem Rīgas arhitektiem, veidojot vienotu Rīgas arhitektonisko stilu, ko šodien mēs ar lepnumu saucam par sešstāvu pilsētu. Visvairāk ideju un mākslinieciskās gaumes no Jāņa Frīdriha Baumaņa smēlās Konstantīns Pēkšēns, kas pēc meistara nāves kļuva par nozīmīgāko Rīgas arhitektu.

Bet atgriezisimies pie Rīgas Latviešu biedrības, organizācijas, kuras dēļ latvieši sevi apzinājās par latviešiem, sarīkoja Dziesmu svētkus, sāka izglītošanās atbalstīšanu, bet vēlāk pavēra ceļu uz brīvu Latvijas valsti. 1868. gadā Igaunijā plosījās bads. Jāņa Frīdriha Baumaņa dzīvoklī tika uzrakstīti statūti biedrībai, kas sākotnēji saucās Rīgas latviešu palīdzības biedrība tiem badu cietošajiem igauņiem, bet jau pēc gada kļuva par Rīgas Latviešu biedrību. Sākotnēji Jānis Frīdrihs Baumanis bija šās biedrības priekšnieka vietnieks, bet vēlāk – priekšnieks. Baumanis bija ne tikai iniciators un finansētājs 1. vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem, bet viņa ietekmē un lielā mērā finansēts bija arī pirmais latviešu teātris, zinību biedrība un bibliotēka.

Jānis Frīdrihs Baumanis bijis arī ļoti sportisks cilvēks, viņš studiju gados ir uzvarējis 1. Viskrievijas sacensībās airēšanā, bet vēlāk Rīgā izveidoja vingrotāju biedrību un par saviem līdzekļiem uzbūvēja pirmo vingrošanas zāli Rīgā.
Arhitekta veikums bija ļoti atzīts cariskajā Krievijā – Jānis Frīdrihs Baumanis saņēmis Svētā Staņislava un Svētās Annas ordeni, kas nozīmēja dižciltības iegūšanu (un ļāva viņam kā latvietim būt par vienu no ietekmīgākajiem Rīgas rātskungiem). Viņa ļoti darbīgo un raženo dzīvi 46 gadu vecumā 1891. gada 19. martā aprāva onkoloģiska slimība. Jānis Frīdrihs Baumanis apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Šis stāstiņš ir nedaudz pārstrādāta versija no manis paša rakstītas grāmatas „100 izcili latvieši”. Es ceru, ka šis pārstāsts nonāks līdz pašreizējiem Rīgas pašpārvaldniekiem, kā arī bijušajiem un topošajiem deputātiem. Būtu taču varen labi, ja mēs varētu lepoties arī ar mūsdienu Rīgas rātskungiem.

Twitter

1 diena atpakaļ
Latviešu epidemioloģijas, sabiedrības veselības un veselības pratības Guru, profesors Ģirts Briģis: https://t.co/MLOoTyoXrw
3 dienas atpakaļ
Viesturs Kerus par saimniekošanas efektivitāti mežā: https://t.co/hXfLTpxEz8
4 dienas atpakaļ
vienkārši un saprotami visiem (pat Eiropai), izņemot Latvijas valdībai: https://t.co/HNXKZiLK94
4 dienas atpakaļ
Gundars Āboliņš ar skaidri saprotamu un pareizu vēstījumu: https://t.co/oSzv3kk5xE
5 dienas atpakaļ
60% viedokļa, kas ir pretējs manējam, tādēļ godājams un lasāms. Mūsu laime ir tā, ka neesam vienādi un domājam dažādi: https://t.co/E2YFNZzUKQ
5 dienas atpakaļ
tiešām uzskatu, ka Varakļānus pašvaldību reformā vajadzētu atstāt Latgalē. Tieši tādēļ visiem lūdzu iepazīties ar pretējo viedokli. Izcils publicists un konservatīvs politiķis Ilmārs Latkovskis: https://t.co/EIWqmgMBr6