un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

20.09.2021 Dr. Apinis 2. daļa

20.09.2021 Dr. Apinis 2. daļa

Personalizēta medicīna - ganāmpulka imunitāte Viesos: Viesturs Rudzītis, ārsts psihoterapeits Gunta Vīlere, Neatliekamās palīdzības un reanimācijas speciāliste Jānis Ozols, ārsts psihoterapeits,...

20.09.2021 Dr. Apinis 1. daļa

20.09.2021 Dr. Apinis 1. daļa

Personalizēta medicīna - ganāmpulka imunitāte Viesos: Viesturs Rudzītis, ārsts psihoterapeits Gunta Vīlere, Neatliekamās palīdzības un reanimācijas speciāliste Jānis Ozols, ārsts psihoterapeits,...

13.09.2021 Dr. Apinis 2. daļa

13.09.2021 Dr. Apinis 2. daļa

Skola, testi, bērnu veselība Viesos: Stella Lapiņa, Veselības centru apvienība (VCA) un SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Valsts zinātniskā institūta "Bior" direktora...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis atjaunoja savu statusu.2 dienas atpakaļ
Tā notiek gadījumos, ja satura īpašnieks ir dalījies ar to tikai ar nelielu cilvēku grupu, mainījis iestatījumus, kurš to var redzēt, vai ir to izdzēsis.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
MĀRIS KRAUTMANIS: Katra jauna kovidslimnieka gulta izmaksājusi 666 tūkstošus eiro. Te vajag lielu gudrību, lai to saprastu

nra.lv

Vai, draugi, nebūtu labi, ja Krišjāņa Kariņa (JV) valdība beidzot atmestu haotisku, nepamatotu, nepārdomātu aizliegumu politiku, ja censtos nevis hipohondriski uzvilkt sev dubultas maskas, gāzmasku, gumijas tērpu un cimdus, ieturot kilometra sociālo distanci, bet raudzītos apkārt, kas notiek pasaulē, kas notiek kaimiņvalstīs, un ņemtu par piemēru labākos risinājumus kovida sērgas ierobežošanā?

Un arī padomātu, kā šie risinājumi varētu strādāt pie mums, jo ne visas citvalstu pieredzes ir iestādāmas latvju zemes akmeņainajā augsnē.

Kaimiņvalstī Lietuvā ir spēkā noteikums, ka lielveikalos nelaiž personas bez kovidsertifikāta. Lielveikaliem tas rada milzu zaudējumus - apgrozījums un pircēju skaits samazinājies par trešdaļu. Neidealizēsim kaimiņvalsti, kur vara tāpat kā Latvijā ir diezgan pa celmiem klūpoša un uz deguna krītoša. Šāds gājiens kaitē lielveikaliem, tostarp arī pašu lietuviešu “Maxima”, un tas tā kā palīdz mazākiem veikaliņiem. Bet kopsummā rada mulsinošu iespaidu, ka politiķi gaida kukuļus. Ja kukuļi no lielveikaliem būs, tad prasība par vakcinēto kovidsertifikātiem atcelsies.

Bet tajā pašā Lietuvā ir arī viens visnotaļ saprātīgs varas piegājiens lietai - Lietuvā tiek ņemts vērā antivielu daudzums cilvēka organismā. Ja antivielu ir daudz, tas loģiski nozīmē, ka cilvēks ir pārslimojis kovidu un kādu laiku viņam saglabājas imunitāte un mazāka varbūtība inficēties un saslimt. Tikmēr Latvijā antivielas ir kaķim zem astes - tās netiek ņemtas vērā.
Vienīgais veids, kā dabūt sadarbspējīgo sertifikātu, ir tad, ja persona ir veikusi testu tad, kad bija slima. Ja šāds tests nav veikts, tad persona nevar pierādīt, ka slimojusi. Līdz ar to ir ļoti daudz cilvēku, kas ir kopuši savus kovidslimos radiniekus, slimojuši vieglā formā vai pagulējuši ar augstu temperatūru divas trīs dienas, varbūt nedēļu. Taču viņi nav skrējuši pie daktera, un arī dakteris pa tālruni ir ieteicis palikt mājās un nestaigāt apkārt.

Šie cilvēki ir izmesti no aprites, un viņiem tiek uzspiesta vakcinācija, ja viņi grib tikt pie sadarbspējīgā sertifikāta. Bet vakcinācija viņiem ir labākajā gadījumā bezjēdzīga vai varbūt pat kaitīga. Iznāk secinājums, ka Kariņa valdībai svarīgāk par sabiedrības veselību ir pašmērķīgi palielināt vakcinācijas aptveri, lai kaut kur varētu nogrūst “veco kefīru” jeb vakcīnas, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas.

Ir trīs miljardi eiro (!) papildu “kovidnaudas”, no kuriem pieci miljoni piešķirti zinātnieku pētījumiem, taču nav atradusies nauda konkrētai un reālai vajadzībai papētīt, kāds antivielu daudzums cilvēka organismā var pavēstīt, ka viņš ir slimojis ar kovidu, un cik ilgi viņš ir pielīdzināms tam, kurš kovidslimības laikā ir bijis testēts un kam pārslimošana ir birokrātiski fiksēta.

Itālijā valdība nolēmusi ieviest līdz šim Eiropā stingrākos noteikumus saistībā ar Covid-19 sertifikātu pieprasīšanu. To uzrādīšana būs obligāta visiem gan valsts, gan privātā sektora darbiniekiem.

Ja sertifikāta nebūs, iedzīvotājiem darbavietās vai nu ik pēc divām dienām būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, vai arī jāmaksā soda nauda un jāpamet darbavieta bez atalgojuma saņemšanas.

Tas ir skarbi. Un Itālijas sabiedrība šīs prasības visnotaļ labi ir sagremojusi. Taču starp Itāliju un Latviju ir divas lielas atšķirības. Itālija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur pēc Ķīnas un Irānas kovids atnāca ar skarbu nāves pļauju. Itālieši redzēja, ka tik tiešām kovids pastāv un ar kovidu vai no kovida iet bojā sabiedrībā pazīstami cilvēki, kovids bija jūtams tā, ka slimoja un mira daudzu ļaužu draugi, radi, paziņas, bet vakcīnas tajā laikā vēl nebija.

Tikmēr Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar vai no kovida ir miruši 2658 cilvēki. Tas arī ir daudz, jo ikviens cilvēks ir svarīgs, taču tas ir ļoti maz, ja salīdzina ar nāvēm no vēža, infarkta, insulta. Pat pašnāvības ekonomiskas bezcerības dēļ un tradicionālā noslīkšana vasarās peldoties un pavasaros bļitkojot, un autoavārijas aiznes debesīs tādu ļaužu skaitu, kas salīdzināms ar kovida aiznestajiem. Latvija un Itālija nav salīdzināmas. Itālija ir zeme, kur sakari ar citu pasauli ir aktīvi, kur rūpniecība un tirdzniecība ir attīstīta, tūrisms ir attīstīts un kur piedevām cilvēki ir draudzīgi, viesmīlīgi - apkampjas un bučojas. Šī bučošanās laikam bija būtisks faktors, lai kovids strauji izplatītos.

Tikmēr Latvija ir Eiropas Savienības tālākā ziemeļaustrumu nomale, kas ir ekonomiski vārga, depresīva, introverta un emocionāli vēsa. Valdība pati grauj nost savas bankas, ostas un tranzītu.

Ja nav ekonomiskas rosības, tad tā ir laime nelaimē. Ir novadi dažviet laukos, līdz kuriem laikam pat mēris netiktu - cilvēki dzīvo mežā un mežmalās, apdzīvotība ir niecīga, cits citu satiek reti. Ja cits citu satiek reti, tad arī kovids neizplatās.

Pārstādīt tādus likumus kā Itālijā uz Latviju vismaz pagaidām nav nekādu cerību. Tad būs protesti, īgnums un nepakļaušanās, un “vakcinācijas aptvere” pildīsies vēl lēnāk nekā tad, ja cilvēkus liks mierā un ļaus viņiem pašiem domāt un izvēlēties. “Vakcinācijas aptvere” sāks strauji pildīties tikai tad, ja latvieši redzēs, ka “bumbas sāk krist tuvu” - ja pazīstami cilvēki saslimst un iet bojā. Taču, kamēr zibens nav spēris tuvā kokā, zemnieks nepārkrustīsies. Vismuļķīgākais pašlaik ir draudēt un biedēt. Vajadzētu vairāk izskaidrot un darīt to mierīgā, neaizvainojošā tonī.

Pārstādīt uz Latviju Lietuvas aizliegumu iet lielveikalā, protams, var. Tas būtu izcils pierādījums tam, ka Latvijas Ministru kabinetam nav smadzeņu. Lielveikalos ir daudz labāka ventilācija nekā mazos veikalos, līdz ar to arī kovida izplatības risks mazāks. Lielveikalos ir ierīkoti vakcinācijas centri, un, ja kas, tie nemaz nav tik slikti apmeklēti - pie tiem stāv rindas. Aizliegt ieeju lielveikalā, lai cilvēks nevar tikt līdz vakcinācijas centram, būtu īsteni Kariņa valdības garā. Neba nu pirmais absurds, ko esam pieredzējuši.

Latvijas valdībai vairāk vajadzētu skatīties uz Vāciju, kura ir pirmā valsts, kas sāk uzdot pati sev jautājumu: “Kas ir kumulatīvie kovida izplatības rādītāji?” Tie ir cipari, kas rāda inficēto skaitu pret testēto skaitu. Vai tad tas ir kāds kritērijs?

Vācieši tagad rēķina citādi - vai valstī ir veselības aprūpes kapacitāte, lai varētu uzņemt slimnīcās pietiekami daudz kovidslimo? Atkarībā no tā, cik ir kovidslimo, un vai veselības aprūpes sistēma spēj viņus absorbēt aprūpējot, tiek zvanīta trauksme.

Bet kāda tad īsti ir kapacitāte Latvijā? Izrādās, ka par 80 miljoniem eiro izveidotas 120 Covid-19 gultas. Tātad viena gulta izmaksā 666 tūkstošus eiro? Kādā tādā melnā caurumā pazūd nauda? Par to vakar bija pārsteigts pat pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) taisnojās, ka slimnīcas gultas izveide nav tikai gulta un matracis. Šīs gultas esot aprīkotas ar daudzām medicīniskām ierīcēm, kas veido lielāko izmaksu daļu.

Tomēr interesanta ir pašlaik ministru attieksme pret kovidu un darbu kā tādu. Vakar no rīta uz valdības sēdi bija spējuši atnākt tikai pieci ministri. Pārējie slēdzās klāt attālināti. Sākumā pat nebija īsti kvoruma.

Iepriekš Valsts kancelejas direktors, Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis bija solījis valdībai cīņai pret Covid-19 izplatību piedāvāt “ātru un izlēmīgu rīcību”.

Valdība neko konkrētu neizlēma, bet nolēma, ka lems. Ko izlems? Jācer, ka neizlems atkal kādus kārtējos ārkārtējos absurdus un neloģiskumus.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis3 dienas atpakaļ
Pēteris Apinis

Twitter