un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

31. maijs – Diena bez tabakas

Pēteris Apinis, ārsts 31. maiju kā globālo cīņas dienu pret tabakas industriju atzīmē Pasaules veselības organizācija kopā ar visiem par veselību domājošiem cilvēkiem visā pasaulē. Kaut arī PVO šobrīd atrodas sarežģītā disputā ar ASV valdību, strādā globālās pandēmijas apkarošanas štābā un risina virkni citu sarežģītu uzdevumu, Diena bez tabakas šodien ir organizācijas aktualitāte. Šodien uzmanība īpaši pievērsta bērnu un jauniešu smēķēšanai.  Katru gadu tabakas...

read more

Medicīnas darbinieki pasaulē ir apdraudēti Covid–19 epidēmijas laikā

Pēteris Apinis, ārsts Lai cik tas neliktos dīvaini, visvairāk Covid–19 epidēmijas laikā gan fiziski, gan mentāli apdraudēti ir ārsti, māsas, farmaceiti un citi medicīnas profesionāļi. Pirmkārt, tas ir tādēļ, ka viņi sastopas ar tiešām akūtiem, SARS-CoV-2 infekciju izdalošiem pacientiem. Līdz ar to saslimušo skaits medicīnas profesionāļu vidū ir augstāks nekā vispārējā populācijā. Arī ārsti un māsas noveco, arī viņiem mēdz būt hroniskas slimības, un šie kolēģi būtu...

read more

Veloceliņš rīdzinieku drošībai (pēc sarunas ar Tāli Linkaitu)

Velosipēdisti katru gadu gūst traumas un iet bojā uz Latvijas ceļiem. Biežākās traumas ir atslēgas kaula lūzums, apakšdelma spieķa kaula lūzums (bieži kombinācijā ar elkoņa kaula lūzumu), plaukstas kaulu lūzumi (plauksta sastāv no 27 kauliem), apakšžokļa lūzums un visdažādākā līmeņa galvas traumas. Darba nespēja parasti no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem. Velosipēdisti traumas gūst daudz vairāk nekā gājēji vai autobraucēji (rēķinot uz 100 000 atbilstošā pārvietošanās veida...

read more

Izcila latvieša Jāņa Frīdriha Baumaņa dzimšanas dienā

23. maijā, tālajā 1834. gadā Zaķusalas enkurnieka ģimenē dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Patiesībā jau pietiktu ar to, ka Rīgas Latviešu biedrība 1868. gadā ir dibināta viņa dzīvoklī, Rīgas Latviešu biedrību viņš vadīja no 1872. gada līdz 1875. gadam, organizēja un daļēji pats finansēja 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā 1873. gadā. Par viņa turību liecina tāds apstāklis, ka viņš diriģentiem, skolotājiem,...

read more

Kā sākt orientēšanos 50+ gadagājuma meitenei Covid–19 epidēmijas laikā? Raksts „IEVAS VESELĪBAI”

Piecdesmit gadus, kopš orientējos pats, uz šādu jautājumu būtu atbildējis gauži vienkārši– nedēļas vidū aizbrauc uz Magnētu (jo Magnēts tiešām notiek jau vairāk nekā 50 gadus), tur Tev iedos karti, kompasu, atzīmēšanās sistēmu un vēl iemācīs ar šiem verķiem rīkoties. Magnētā vienmēr atrodas ļaudis, kas māk un grib citiem iemācīt orientēties. Es uz Magnētu vadāju savus četrus un piecus gadus vecos mazdēlus, un viņi jau šo to no orientēšanās gudrībām bija apguvuši, līdz mūsu...

read more

Kur ņemt naudu Latvijas veselības aprūpei?

Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.  Covid –19 pandēmija nav beigusies, bet attālināta. Ar lielāko varbūtību ar SARS-CoV-2 vīrusu nāksies inficēties 60–70% zemeslodes iedzīvotāju (arī Latvijas iedzīvotāju) lai...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

Dr. Apinis

Skaties raidījumu “Dr.Apinis” jau no šodienas pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Raidījuma tēma: Vīrusi, vakcīnas, sirds un asinsvadu slimības Viesos: Andrejs Ērglis, Indra Zeltiņa, Dace Zavadska

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 diena atpakaļ
Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors.

📣31. MAIJS – DIENA BEZ TABAKAS🚭

👉 31. maiju kā globālo cīņas dienu pret tabakas industriju atzīmē Pasaules Veselības organizācija kopā ar visiem par veselību domājošiem cilvēkiem, visā pasaulē.🙋‍♀️🙋‍♂️

Kaut arī PVO šobrīd atrodas sarežģītā disputā ar ASV valdību, strādā globālās pandēmijas apkarošanas štābā un risina virkni citu sarežģītu uzdevumu, Diena bez tabakas šodien ir organizācijas aktualitāte. Šodien uzmanība īpaši pievērsta bērnu un jauniešu smēķēšanai.

Katru gadu tabakas industrija tiešā un netiešā smēķēšanas propagandā iegulda 9 miljardus $USD. Reklāmas mērķis ir tikai un vienīgi piesaistīt smēķēšanai bērnus un jauniešus, lai aizstātu tos 8 miljonus cilvēku, ko tabaka katru gadu nogalina.

Atkārtošu – 8 miljonus cilvēku katru gadu nogalina tabakas smēķēšana. Ar Covid–19 (vai Covid–19 paātrinājis hronisku slimnieku nāvi) līdz šim kopā miruši 369 tūkstoši cilvēku. Vismaz pusei no šiem Covid–19 upuriem būtiskais nāves iemesls ir smēķēšana. Tieši smēķētāji un smēķēšanas rezultātā saslimušie HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) slimnieki ir biežākie Covid–19 upuri. Ķīnieši pat nosaukuši algoritmu – Covid–19 apdraudēts ir vecāka gadagājuma ilgstoši smēķējošs vīrietis ar sirds slimību, diabētu un HOPS. Bet šim slimniekam taču arī sirds slimības iemesls ir smēķēšana. Tomēr pasaules valstu valdības nav izveidojušas karantīnas zonas ap tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietām.

Tabakas industrija katru dienu izplata dažādas „fake news”, lai pierādītu, ka smēķēšana nav kaitīga Covid–19 pacientiem. Sākumā nebūtiski portāli izplata ziņu par kādu Ķīnā, Itālijā vai Honkongā it kā veiktu pētījumu, ka tabakas smēķēšana palīdz Covid–19 slimniekiem. Pēc tam tūkstošiem troļļu šo ziņu izplata sociālajos tīklos. Beigu beigās to pārpublicē arī lieli, it kā cienījami portāli, kuros tabakas industrijai „ir iestrādes”. Unikāli melīga reklāmas kampaņa bija sociālajos tīklos straumēti paziņojumi, ka vakcīna pret Covid–19 tikšot izstrādāta tabakas lapas šūnās un to atbalstīšot tabakas industrija.
Otra nesaudzīga, cilvēkus dezinformējoša tabakas reklāma šajā Covid–19 laikā bija bezmaksas „zīmola” maskas un neiedomājams lobijs, lai cigaretes tiktu uzskatītas par būtisku produktu, kura tirdzniecību nedrīkst aizliegt. Atcerieties – Latvijas valdība ievērojami ierobežoja grāmatu tirdzniecību, bet nemaz neierobežoja, bet realitātē pat veicināja tabakas un alkohola tirdzniecību Covid–19 epidēmijas laikā. Par to, kurš tieši valstsvīriem par šiem lēmumiem maksāja, paliks neatminēts noslēpums, bet ķēdītes galā smīn miljardieri, tabakas industrijas īpašnieki.

Pasaules Veselības organizācija šodien īpašu uzmanību pievērš tādiem tabakas industrijas reklāmas pasākumiem kā tabakas industrijas rīkotās ballītes un koncerti, e–cigarešu aromāti, košļājamās gumijas un konfektes ar aromātiem, garšu, nikotīnu un baudvielām.

Šobrīd globāli 40 miljoni jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem smēķē. 9 no 10 smēķētājiem pasaulē (un arī Latvijā) šo ļauno paradumu sāk pusaudža gados. Tabakas reklāma nav izformēšana. Tabakas reklāma ir cīņa par bērnu un jauniešu smadzenēm, tabakas rūpniecībai vajag jaunus upurus, kas pienesīs miljonus. Vidējais smēķētājs Latvijā gadā nopīpē 1000 eiro (vidējais smēķēšanas ilgums ir 35 gadi līdz nāvei vai smēķēšanas atmešanai. Matemātikas uzdevums – cik daudz naudas globālajām tabakas kompānijām dzīves laikā uzdāvina Latvijas smēķētājs?).

PVO Veselība veicināšanas direktors Rūdigers Krehs šodien īpaši uzsvēra nepieciešamību sniegt jauniešiem zināšanas par tabakas rūpniecības manipulācijām. Pasaules Veselības organizācijas vārdā viņš aicināja palīdzēt pārtraukt tabakas industrijas mārketinga taktiku, kas medī bērnus un jauniešus. PVO aicina skolām nepieļaut nekādu tabakas industrijas pārstāvju iespēju uzstāties skolēnu priekšā. PVO aicina visām slavenībām, influenceriem un viedokļu līderiem noraidīt jebkuru tabakas industrijas sponsorēšanas piedāvājumu. PVO aicina pilnībā pārtraukt televīzijā un digitālajā straumēšanā veikt smēķēšanu un elektronisko smēķēšanas ierīču demonstrācijas, bet sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām pilnībā atteikties no tabakas un ar to saistīto produktu tirdzniecības un tirdzniecības reklāmas. Un būtiski – PVO aicina nopietni vērsties pret elektroniskajām cigaretēm kā „vārtiem”, caur kuriem bērni nonāk pie smēķēšanas. Visiem smēķētājiem es vēlos norādīt, ka elektroniskās cigaretes ir tieši tikpat kaitīgas kā parastās cigaretes un gluži kā parastās cigaretes kombinācijā ar SARS–CoV–2 vīrusu nozīmē ceļu uz krematoriju.

Katrs tabakas vairumtirgotājs un mazumtirgotājs pārdod nāvi.

Pilnīgi vienalga vai plaušu vēzis rodas no legālām vai nelegālām cigaretēm– diemžēl plaušu vēzis ar nāvi beidzas 2– 3 gadu laikā. Un 90% gadījumu plaušu vēzis ir smēķētāju slimība, bet pārējos gadījumos – pasīvo smēķētāju slimība.
Kuņģa, aizkuņģa, barības vada, smadzeņu vēzi, kā arī leikozes lielā mērā rodas tabakas dūmu iedarbības dēļ. Smēķētājs, kas apsmēķē savu bērnu, patiesībā novēl šim bērnam smagu slimību, jo pasīvā smēķēšana ir gandrīz tikpat kaitīga kā paša dūma vilkšana caur cigareti vai caur ūdenspīpi.
Manā skatījumā cigarešu tirgotājs ir slepkava neatkarīgi no tā– kur viņš tirgo savas cigaretes – tirgū ar vārdiem „spirķik, sigareti” vai piespiežot veikaliem tirgot cigaretes mazumtirdzniecībā (es nepārmetu lielveikalu pārdevējām, par slepkavām jāuzskata vairumtirgotājus, lielveikalu īpašniekus un menedžerus)
Smēķētājiem Latvijā katru gadu nogriežam (amputējam) 1000 kāju, bet 600 no tām – virs ceļa locītavas. Līdz šim Latvijā ar Covid–19 kopā miruši 24 cilvēki, bet tabakas smēķēšanas dēļ 24 cilvēki Latvijā mirst katrās divās dienās.
1/2 no dzīvi sadegušajiem ugunsgrēkos (Latvijā – 80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Pērn smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeguši četri mazi bērni. Vairāk nekā 1/2 meža ugunsgrēku izraisa zemē nomesta cigarete.

Vai Latvijas valdība lobē tabakas industriju?

Problēma ir gan smēķēšanā, gan valsts attieksmē pret smēķēšanu. Naudas medicīnai nav. Ekonomiskā krīze garantēta. Bet Finanšu ministrija kategoriski iebilst pret akcīzes celšanu tabakas izstrādājumiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvā akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem 2020. gadā nepalielināt, par 5% palielināt 2021. gadā, bet 2022. gadā joprojām nepalielināt. Jēgpilna izskaidrojuma tādam piedāvājumam nav. Mērens nodokļa paaugstinājums, piemēram 5– 10% gadā nekādi nedraud ar nelegālās daļas pieaugumu. Šobrīd 95% no tabakas akcīzes nodokļa nāk no cigaretēm.

Ieskatīsimies, ko Latvijai iesaka Pasaules banka: regulāru tabakas akcīzes nodokļa palielinājumu katru gadu un specifiskās nodokļu komponentes palielināšanu, vienlaikus samazinot ad valorem daļu (īss skaidrojums – tabakas akcīzes nodoklis sastāv no divām daļām – specifiskā komponente tiek aprēķināta uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem daļa ir procenti no cigarešu cenas). Šobrīd specifiskais nodoklis cigaretēm ir 78.7 eiro uz 1000 cigaretēm, bet ad valorem – 20%.
Latvijas tabakas akcīzes nodoklis ir ievērojami zemāks nekā Lietuvai un Igaunijai.

Finanšu ministriju var godprātīgi saukt par elektronisko cigarešu „jumtu”, bet Jāni Reiru– par „krusttēvu”. Šobrīd elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi tiek akcizēti ar 0.01 eiro, bet 1 ml nikotīna – ar 0.005 eiro. Ar šādu akcīzi iekasēšanas izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem. Vai Jānis Reirs savā informatīvajā ziņojumā plāno iekasēt vairāk naudas no nikotīna (ir nopērkami šķidrumi, kuru 10 mililitros ir 5, 10, 15 vai 20 ml nikotīna)? Nē – Jānis Reirs plāno tikai nedaudz palielināt akcīzi par pašu šķidrumu.
Visa Finanšu ministrijas politika ir vērsta uz tabakas ražotāja un tirgotāja interesēm, bet kategoriski pret valsts politiku samazināt smēķēšanas postu.

👉 Mūsu iedzīvotāju veselības dēļ mums ir jāpanāk, lai Latvija būtu brīva no tabakas dūmiem!
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors.

🔥 MEDICĪNAS DARBINIEKUS VISĀ PASAULĒ ŠOBRĪD APDRAUD NE TIKAI COVID–19 EPIDĒMIJA😷

👉 Lai cik tas neliktos dīvaini, visvairāk Covid–19 epidēmijas laikā gan fiziski, gan mentāli apdraudēti ir ārsti, māsas, farmaceiti un citi medicīnas profesionāļi.👩‍⚕️👨‍⚕️

Pirmkārt, tas ir tādēļ, ka viņi sastopas ar tiešām akūtiem, SARS-CoV-2 infekciju izdalošiem pacientiem. Līdz ar to saslimušo skaits medicīnas profesionāļu vidū ir augstāks nekā vispārējā populācijā. Arī ārsti un māsas noveco, arī viņiem mēdz būt hroniskas slimības, un šie kolēģi būtu iekļaujami reālā riska grupā (Lielbritānijā diezgan skaidri ir pateikts, ka ar pacientiem tiešā kontaktā zobārstniecībā, anestezioloģijā, otorinolaringoloģijā, oftalmoloģijā un dažās citās nozarēs nedrīkst strādāt kolēģi vecumā virs 65 gadiem, kolēģi ar hroniskām slimībām un kolēģi ar āfrikānisku izcelsmi vecumā virs 45 gadiem, jo šīs grupas ir ar lielu smagas saslimšanas risku).

Otrkārt, medicīnas darbinieki apdraud savus tuviniekus, jo viņiem ir lielāka iespēja atnest slimību līdzi no darba un aplipināt savus tuviniekus, un tas globāli ārstus un māsas satrauc vairāk nekā iespēja saslimt pašam.

Treškārt, darbs ārkārtas apstākļos izdedzina, un medicīnas darbinieki, kas tieši strādā ar Covid –19 pacientiem, biežāk redz smagu slimības gaitu un nāvi, tādēļ vairāk paši pakļauti depresijai, trauksmei, izsīkumam, psihosomātiskām slimībām. Bet ir kāds aspekts, par kuru parasti publiski nerunā nevienā sabiedrībā, (visur pieņemts teikt: „pie mums jau tā nenotiek”) – ārsti un māsas globāli ir vairāk pakļauti vardarbībai. Bailēs no slimības un medicīnas darbiniekiem, kā iespējamiem vīrusa pārnēsātājiem, mazāk izglītoti ļaudis dažādās pasaules valstīs izvairās no medicīnas darbiniekiem, izturas kā pret spitālīgiem. Pret medicīnas darbiniekiem ir mesti akmeņi, viņi ir piekauti, viņi ir izdzīti no mājām un kopienas. Globālajā literatūrā katru dienu var atrast aprakstus par mutisku un fizisku vardarbību pret ārstiem. Arī latviski rakstītajos un runātajos sociālos tīklos neglaimojošie uzbrukumi profesoram, infektologam U. D., epidemiologam J. P. un ministrei I. V. brīžiem robežojas ar emocionālu vardarbību.
Šonedēļ Pasaules Ārstu savienība, Starptautiskā Māsu padome, Organizācija „Ārsti par cilvēktiesībām” un citas organizācijas nāca klajā ar paziņojumiem, kuros nosodīja vardarbību un negācijas pret medicīnas darbiniekiem un aicināja pasaules valstu valdības un pašvaldības stingri vērsties pret šādām situācijām.

Patiesībā Latvijā cilvēki ir toleranti, korekti un lielā vairumā gadījumu sirsnīgi pateicas medicīnas darbiniekiem. Tomēr es nolēmu iztulkot ievadrakstu no žurnāla „The Lancet” (viens no pieciem ietekmīgākajiem, ja ne pats ietekmīgākais pasaules ārstu žurnāls), lielā mērā arī tāpēc, ka viens no raksta autoriem ir mans šefs Pasaules Ārstu savienībā (WMA), šīs organizācijas ģenerālsekretārs Otmārs Kloibers. Paziņojuma rakstu esmu tulkojis brīvi, bet tiem, kam ir vēlme redzēt oriģinālu angļu valodā ar visām atsaucēm, iesaku lasīt to šeit:

https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(20)31191-0/fulltext?utm_campaign=500500_FY20%20May%20COVID-19%20Webinar%20Invitation%2011%2C%20Email%201&utm_medium=email&utm_source=Physicians%20for%20Human%20Rights&dm_i=4GV7,AQ6S,1IFCKA,14FFN,1

Donna Makkeja, Mihele Heislere, Ranita Mišori, Hovards Katons, Otmārs Kloibers

📣 UZBRUKUMIEM PRET VESELĪBAS APRŪPES PERSONĀLU IR JĀAPSTĀJAS, ĪPAŠI LAIKĀ, KAD PASAULE CĪNĀS AR COVID–19❗️

Gan ārsti, gan medicīnas māsas un citi veselības aprūpes darbinieki daudzās valstīs ir godināti kā varoņi par cīņu ar Covid–19 pandēmijas laikā.
Tomēr ne visi un visur novērtē viņu centienus un ieguldījumu. Kopš pandēmijas sākuma ziņu virsraksti ir fiksējuši arī stāstus par veselības aprūpes personālu, kas ir saskārušies ar uzbrukumiem darbā, ceļā uz savu darbu veselības aprūpes iestādēs vai ceļā no tā.
Medicīnas māsas un ārsti ir apmētāti ar olām un fiziski savainoti Meksikā.
Kā tiek ziņots, Filipīnās, kādai medicīnas māsai uzbruka vīrieši, uzlēja viņai uz sejas balinātāju, nodarot nopietnu kaitējumu redzei.

Ziņojumos no Indijas ir aprakstīts, kā veselības aprūpes darbinieki tiek piekauti, nomētāti ar akmeņiem, apspļaudīti, saņem draudus un tiek padzīti no mājām. Tie ir tikai daži piemēri no daudzām valstīm, tostarp ASV un Austrālijas. Diemžēl vardarbība pret veselības aprūpes personālu nav jauna parādība.
Arvien biežāki uzbrukumi tika dokumentēti pasaules klīnikās un slimnīcās jau pirms Covid–19 pandēmijas.

Agresija pret veselības aprūpes darbiniekiem un veselības aprūpes iestādēm ir kā nožēlojama kara taktika, kas noraida starptautiskos cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktus. 2020. gada maijā Afganistānā notika bruņots uzbrukums Kabulas slimnīcas dzemdību nodaļai, kurā tika nogalināti vismaz 24 civiliedzīvotāji, tostarp divus zīdaiņi.
Pat ārkārtas stāvokļa laikā tūkstošiem cilvēku, kas humānās palīdzības ietvaros ir pārvietoti opozīcijas pārvaldītajos Sīrijas ziemeļrietumu apgabalos, tiek bombardēti, un Sīrijas valdība turpināja bombardēt veselības aprūpes iestādes šajā reģionā.
Vardarbības akti ir jānosoda jebkurā kontekstā.

Pašreizējos uzbrukumus īpaši šausminošus padara fakts, ka veselības aprūpes profesionāļi ikdienā reaģē uz krīzi, kas dziļi ietekmē visu sabiedrību.
Dažu valstu valdību nespēja pienācīgi nodrošināt un pārvaldīt resursus šajā pandēmijas laikā nozīmē tikai to, ka veselības aprūpes personāls katru dienu riskē ar savu dzīvību, rūpējoties par Covid–19, viņiem nav pietiekams individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājums un nav veikti citi drošības pasākumi viņu darbavietās.
Tā rezultātā tūkstošiem veselības aprūpes darbinieku visā pasaulē paši ir inficējušies ar smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) izraisīto slimību Covid–19, un tādējādi paši tiek uztverti par sabiedrības veselības apdraudējumu.
Šī situācija ir radījusi vardarbību pret viņiem viņu darbavietās. Šī reakcija, visticamāk, vēl vairāk saasinās ar Covid–19 saistītu stresu un sarežģījumus, ko veselības aprūpes darbinieki un viņu ģimenes piedzīvo šajā pandēmijas laikā.
Līdz ar visu valstu veselības aprūpes sistēmu pārslodzi šajos Covid–19 pandēmijas apstākļos, uzbrukumi veselības aprūpes darbiniekiem nozīmē uzbrukumus visiem iedzīvotājiem.

Mēs visi esam atkarīgi no veselības profesionāļu veselības un labklājības, lai viņi varētu turpināt nodrošināt veselības aprūpi indivīdiem, ģimenēm un kopienām ar un bez Covid–19.
Uzbrukuma un ļaunprātīgas izmantošanas iemesli pret veselības aprūpes personālu ārkārtas situācijās ir dažādi, atšķiras vietējie apstākļi. Dažos apstākļos visticamākie dzinuļi Covid–19 ir bailes, panika, nepareiza informācija par SARS-CoV-2 izplatīšanās ceļiem un veidu, kā arī maldu ziņu radītas dusmas.

Dažu valstu valdību vadītāji ir reaģējuši, paziņojot par ātru un dažos gadījumos pat par drakonisku sodu tiem, kas uzbrūk veselības aprūpes darbiniekiem. Tomēr pagaidām vardarbības cēloņi nav novērsti, un ir maz ticams, ka ar sodiem vien šie uzbrukumi tiks ierobežoti. Lai sniegtu efektīvas atbildes, ir jāpievēršas pamatcēloņiem.

Ieteicams nekavējoties veikt šādas darbības:

✅ pirmkārt, visās valstīs ir jāapkopo datus par to, cik bieži un kā notiek uzbrukumi veselības aprūpes personālam, tostarp, saistībā ar Covid–19 pandēmiju, lai pilnībā izprastu problēmas mērogu un izstrādātu intervences pasākumus uzbrukumu novēršanai un izstrādātu reakciju uz tiem.
Valstu un starptautiskām struktūrām jāiesaistās PVO koordinētos globālos centienos. Šajā iniciatīvā jāiekļauj mācības, kas gūtas no iepriekšējiem centieniem dokumentēt vardarbību pret veselības aprūpes personālu, piemēram, uzbrukumiem ārstiem, kas vadīja poliomielīta vakcinācijas kampaņas, vai mediķiem, kas rūpējas par Ebolas vīrusa izraisītās slimības pacientiem.
Dati par uzbrukumiem, kas raksturīgi Covid–19 pandēmijai, ir sistemātiski jāapkopo un jāiekļauj Veselības aprūpes iestāžu uzraudzības sistēmā. Lai izveidotu stingru uzraudzības sistēmu, ļoti svarīgs ir visu dalībvalstu un to kopienu globālais atbalsts šiem centieniem. Valstiskos datus būtu jāapkopo veselības, labklājības vai drošības ministrijās. Ir jāizstrādā vai jāpaplašina mehānismi, kas ļauj analizēt, apmainīt un izplatīt informāciju par vardarbību pret veselības aprūpes personālu, par piemēru izmantojot ziņojumus no veselības aizsardzības drošības militāros konfliktos koalīcijas un datus, kurus apkopojusi Insecurity Insight.

✅ otrkārt, ir jānovērš un jānosoda uzbrukumi veselības aprūpes personālam. Ir jāveido partnerības vardarbības novēršanai.
Vietējām un valstu valdībām ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, sabiedrības grupām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, lai uzsvērtu problēmu – uzbrukumiem veselības aprūpes darbiniekiem. Īpaši jāsadarbojas sabiedrību profilakses, blakus pasākumu un ziņošanas jautājumos. Piemēram, Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas Veselības aprūpes grupa (HealthCare in Danger) nesen publicēja kontrolsarakstu, lai novērstu vardarbību pret veselības aprūpes darbiniekiem, reaģējot uz Covid–19 pandēmiju, kurā iekļauti arī ieteikumi komunikācijai un sadarbībai.

✅ treškārt, ir jānovērš nepareiza informācija un dezinformācija par Covid–19 pandēmiju. Plaši izplatītā neinformētība un dezinformācija par Covid–19, tostarp, sazvērestības teorijām, ir veicinājusi dažu grupu, piemēram, veselības aprūpes darbinieku, dēmonizāciju.
Valdībām, starptautiskajām sadarbības struktūrām un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot un izvērst efektīvas sabiedrības informēšanas kampaņas, lai nodrošinātu sabiedrības locekļu informētību un izglītošanu, kā arī, lai labotu nepareizu informāciju. Tajos būtu jāiekļauj skaidra un kodolīga informācija par to, kā SARS-CoV-2 tiek un kā netiek izplatīta, kā arī par zinātni, kas spēj sniegt atbildes. Ņemot vērā to, ka daudzviet sabiedrību raksturo liela neuzticība, panākumus var gūt tikai, iesaistot informācijas kampaņās arī galvenos uzticamos kopienas dalībniekus un organizācijas.

✅ ceturtkārt, ir nepieciešama atbildība. Mums ir jāpieprasa valstu un pašvaldību spēcīgas un atbildīgas atbildes reakcijas un darbības pret vainīgajiem, kas veic uzbrukumus medicīnas profesionāļiem. Pret šādu, pret veselības aprūpes personālu vērstu vardarbību jāvēršas ar ātru reakciju no tiesībaizsardzības un tiesību sistēmu puses. Vietējām tiesībaizsardzības iestādēm ir pilnībā jāizmeklē incidenti, par ko ir saņemtas ziņas, izmantojot objektīvu, uz pierādījumiem balstītu procesu. Ir jānodrošina pilnīga atbildība par šiem noziegumiem, un vainīgie ir jāsauc pie atbildības.

✅ visbeidzot, veselības nozares profesionālajām apvienībām, biedrībām un visu specialitāšu un disciplīnu medicīnas organizācijām ir jāapvienojas, lai stingri vērstos pret visiem diskriminācijas, iebiedēšanas un vardarbības aktiem pret veselības aprūpes darbiniekiem. Tām ir nekavējoties jānosoda vardarbība, ja tāda notiek, un jāpiedalās iniciatīvās, kuru mērķis ir reaģēt uz vardarbības izskaušanu.
Šie pasākumi ir jāveic tūlīt un tagad.

🔔 Aizsargājot veselības aprūpes personālu, mēs aizsargājam savas vērtības cīņā pret Covid–19: ārstus, medicīnas māsas, neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķus, medicīnas un elpošanas tehniķus, laboratorijas darbiniekus un daudzus citus, kas atrodas pandēmijas apkarošanas cīņas priekšējās rindās.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
🎥SARUNA AR LATVIJAS PARALIMPISKĀS KOMITEJAS PREZIDENTI DAIGU DADZĪTI.🇱🇻

👉Par paralimpiskā sporta attīstību Latvijā, to cik intensīvi trenējas paralimpieši un to, kā paralimpisko sportu ietekmējuši Covid laikā noteiktie ierobežojumi.😷
Pēteris Apinis
PĒTERIS APINIS: SARUNA AR LATVIJAS PARALIMPISKĀS KOMITEJAS PREZIDENTI DAIGU DADZĪTI
Saruna par paralimpiskā sporta attīstību Latvijā, to cik intensīvi trenējas paralimpieši un to, kā paralimpisko sportu ietekmējuši Covid laikā noteiktie iero...
youtube.com

Twitter

23 stundas atpakaļ
Paldies https://t.co/ExyipUkwuP par publikāciju: piekauti, nomētāti ar akmeņiem, apspļaudīti – medicīnas darbinieki pasaulē ir apdraudēti Covid–19 epidēmijas laikā https://t.co/4XM8h1sVmq via @puarolv
1 diena atpakaļ
šodien– 31. maijs – Diena bez tabakas. Šis ir mans komentārs par to, ka PVO šodien liek uzskaru uz cīņu pret tabakas industrijas centieniem piesaistīt smēķēšanai bērnus un pusaudžus: https://t.co/jN7UJu9gnO
1 diena atpakaļ
Ļoti skaidri un saprotami par ceļu uz Covid–19 vakcīnām un meklējumiem šajā laukā raksta Dins Šmits. Vērts izlasīt un dot lasīt vecāko klašu skolēniem kā mācību materiālu: https://t.co/IWcCX2gcAA
1 diena atpakaļ
pasaulē ārsti, medicīnas māsas un citi medicīnas profesionāļi ir apdraudēti ne tikai no SARS–CoV–2 infekcijas, bet arī no cilvēku bailēm, agresijas, medicīnas darbinieku dēmonizācijas, kas noved pie vardarbības pret medicīnas darbiniekiem: https://t.co/5PqlXO6jgz