un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

Ar cieņu pret vīrusu kā kara ienaidnieku

Cilvēks uzskata sevi par radības kroni. Šķiet, ka arī vīrusi sevi uzskata par radības kroni. Ir atšķirības – vīrusu uz zemeslodes ir vairāk gan pēc skaita, gan pēc sugām, gan pēc svara, gan pēc ietekmes uz zemeslodes skābekļa apmaiņu, klimatu, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Vīrusi uz zemeslodes dzīvo vismaz 4 miljardus gadu ilgāk par cilvēku, un vīrusi dzīvos arī pēc tam, kad cilvēki izmirs vai vienkārši ar ķīmiju, ieročiem un skābekļa pārtēriņu padarīs zemeslodi...

read more

Par bailēm un neziņu, par Covid 19 IEVAS VESELĪBAI

Koronavīruss SARS 2 sēj slimību un nāvi, bet daudz vairāk sēj bailes un neziņu. Nevienam nav pieredzes kā ar koronavīrusu cīnīties. Tādas pieredzes nav ne pasaules gudrākajiem epidemiologiem un virusologiem, ne politiķiem, ne ierēdņiem, ne vienkāršiem cilvēkiem, kas dreb mājas karantīnā. Un katrs cer, ka kāds cits zina visu, ka tas zinošais atnesīs tableti un vakcīnu. Tad varēs šo tableti apēst, iet uz darbu, vakarā uz teātri, tusēt pie draugiem, braukt uz Taizemi atpūsties...

read more

Рекомендации главного редактора журнала „World Medical Journal” Всемирнoй ассоциации врачей и журнала „Latvijas Ārsts” Латвийского общества врачей, врача, Dr.med.H.c. Петериса Апиниса для пациентов

Эпидемия “Сovid 19” будет. Большинство заболеют. Ваша задача – переболеть эту болезнь в максимально легкой форме. Bы это можете       Ведущие эпидемиологи и инфекционисты мира признали, что распространение коронавируса SARS 2 практически невозможно остановить. По меньшей мере 2/3 жителей земного шара в более легкой или тяжелой форме (или вообще без симптомов) переболеют Covid 19. Всем моим пациентам, всем читателям этой статьи я прошу понять, что карантинные мероприятия...

read more

Raksts žurnālam IEVA: Drošākais līdzeklis pret vīrusu – sports ikdienā karantīnā kopā ar bērnu vai mazbērnu

Mīļās meitenes – māmiņas un vecmāmiņas! Ja nu Jūs karantīnas laikā lasiet manis rakstītas rindas, lūdzu jūs tās lasīt īpašā gaisotnē – kustībā. Noņemiet vīra kreklus no velotrenažiera (normālā ģimenē velotrenažieris jau sen ir pielāgots par veļas pakaramo), lieciet mazu slodzi un miniet trenažieri lasīšanas laikā. Minieties lēnām! Tas uzlabo ne tikai Jūsu kāju un iegurņa, bet arī smadzeņu asinsriti un skābekļa piegādi. Jūs labāk atcerēsieties lasīto. Jums tiešām mājas stūrī...

read more

Covid 19 un pārspīlējumu politika

Ārsti, kas daudz mācījušies un lasījuši, šobrīd zin itin maz par koronovīrusu SARS 2, toties zin krietni vairāk par šā vīrusa izraisīto slimību Covid 19. Ārsti neslēpj, ka zin pārlieku maz, jo vīrusu pazīstam tikai divarpus mēnešus, bet pasaules pētnieki jau šobrīd strādā pie pretvīrusu zālēm un vakcīnām. Ārsti ar katru dienu zin vairāk, katru dienu saņem jaunu informāciju, tādēļ mainās prognozes un taktika. Politiķi un ministriju ierēdņi informāciju par vīrusu uzņem jaukti...

read more

Ieteikumi katram latvietim, kā pārciest SARS CoV 2 vīrusa uzbrukumu

Pasaules Ārstu asociācijas (World Medical Assottiation – WMA) žurnāla „World Medical Journal” un Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts” galvenā redaktora, ārsta Pētera Apiņa ieteikumi pacientiem: KĀ IESPĒJAMI VIEGLI PĀRCIEST SARS CoV 2 EPIDĒMIJU Pasaules epidemiologi un infektologi dara visu iespējamo lai ierobežotu koronavīrusa SARS 2 tālāku izplatīšanos. Pasaules politiķi ik dienas pieņem pretrunīgus lēmumus, kam ir maz saistības ar slimības profilaksi un...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi

Raidījumi

Dr. Apinis

Skaties raidījumu “Dr.Apinis” jau no šodienas pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Jaunākie raidījumi

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis19 stundas atpakaļ
PAR LATVIJAS VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS GATAVĪBU UN NOZĪMI CĪŅĀ AR COVID - 19.

Saruna ar Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentu, anesteziologu, reanimatologu Robertu Fūrmani.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis22 stundas atpakaļ
PAR VALSTS ATTIEKSMI PRET ĀRSTIEM UN SARKANAJĀM LĪNIJĀM NO KURĀM BŪTU JĀATSAKĀS.

Saruna ar Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentu, anesteziologu, reanimatologu Robertu Fūrmani.
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis1 diena atpakaļ
📰PAR BAILĒM UN NEZIŅU, PAR COVID 19 IEVAS VESELĪBAI

Koronavīruss SARS 2 sēj slimību un nāvi, bet daudz vairāk sēj bailes un neziņu. Nevienam nav pieredzes kā ar koronavīrusu cīnīties. Tādas pieredzes nav ne pasaules gudrākajiem epidemiologiem un virusologiem, ne politiķiem, ne ierēdņiem, ne vienkāršiem cilvēkiem, kas dreb mājas karantīnā. Un katrs cer, ka kāds cits zina visu, ka tas zinošais atnesīs tableti un vakcīnu. Tad varēs šo tableti apēst, iet uz darbu, vakarā uz teātri, tusēt pie draugiem, braukt uz Taizemi atpūsties vai uz Briseli diskutēt.

Šobrīd neviens nezina, ko mums atnesīs nākamā nedēļa, nākamais mēnesis un nākamais gads. To nezina tramvaja vadītājs, medicīnas māsa, restorāna īpašnieks un nezina arī Krišjānis Kariņš. Atšķirība tā, ka pirmie četri savu viedokli ietvīto vai ieraksta portāla komentāros, bet Kariņam jāiznāk no izolācijas pie preses un jārada iespaids, ka viņš zina visu. Jārāda spēcīga vadītāja iespaids – sak, cik viedus lēmumus es pieņemu. Un Kariņš ar ministriem pieņem lēmumus – vēl kaut ko slēgt, nu teiksim, sporta zāles vai veikalus. Jo citu ieroču, citu zināšanu viņa rīcībā nav. Un tādas pieredzes, tādu zināšanu nav arī citu valdību vadītājiem, un tad ir tikai sacensība – ko viens vai otrs slēgs, cik stingru karavadoņa tēlu parādīs karā ar vīrusu, un paši kareivīgākie arī izved armiju ielās, it kā tanki vai policijas busiņi būtu labākie ieroči pret vīrusu.

Pasaules pieredze ar koronavīrusu SARS 2, kurš izraisa Covid 19 ir četru mēnešu pieredze – no novembra vidus, kad šis vīruss pārvarēja sugu barjeru un no sikspārņa – ar vai bez starpniekdzīvnieka atnāca pie cilvēka. Mēs daudz ko par jauno koronavīrusu nezinām – ne par to vai imunitāte būs pastāvīga, ne par organisma imūno atbildes reakciju, ne par vīrusa mainību, par viņa virulences izmaiņām. Šodien es izlasīju rakstu par 7 vīrusa apakštipiem, bet atsauces un izklāsts mani nepārliecināja.

Mums ir labas zināšanas par 200 citiem koronavīrusiem, īpaši veterinārijā, un pret šiem koronavīrusiem ir vakcīnas gan vistām, gan suņiem, gan cūkām. Nekad pasaules medicīnas zinātne nav tik strauji virzījusies uz priekšu kā pēdējos divus mēnešus. Pasaules lielākajā citējamo rakstu arhīvā PubMed šobrīd, kad rakstu šīs rindas, ir pāri par 600 augsti citējamu rakstu gan par vīrusu, gan organisma atbildes reakcijām, gan ārstēšanu, gan epidemioloģiju. Katru rītu ar lielu prieku izlasu vismaz desmit jaunu publikāciju, bet pēc tam – dienas laikā vēl daudz jauna uzzinu no kolēģiem infekcionistiem, virusologiem, endokrinologiem, kardiologiem, epidemiologiem. Esmu pārliecināts, ka infektologs profesors Uga Dumpis un epidemiologs Jurijs Perevozčikovs izlasa daudz vairāk un saņem vēl precīzāku informāciju. Es patiesībā apskaužu viņu zināšanas.

Pilna raksta versija lasāma šeit: https://apinis.lv/raksti/veselba/par-bailem-un-nezinu-par-covid-19-ievas-veselibai/

Twitter

4 nedēļas atpakaļ
paldies, Jurģi @JurgisLiepnieks ! Vislabākais par ienaidnieku, ko esmu lasījis : https://t.co/oisdXvgBmr
4 nedēļas atpakaļ
par koronavīrusu tviterī nerunāšu, īsais komentārs– pārstājiet „cepties” par nebūstiskām tēmām, un šis vīruss ir nebūtiska tēma. Ar koronavīrusu palīdzību nomirs tikai imunitātes novājinājuma skartie, hroniski slimie un vecie smēķētāji. Mēs– pārējie– šķaudīsim un kleposim
1 mēnesis atpakaļ
If EU Commissioners make money when big corporations get their way, how can we trust them to act for us? @vonderleyen please ensure Commissioners publish financial interests NOW. #EthicsNotProfits
1 mēnesis atpakaļ
kad visi par Covir–19 (2019–nCoV) zin jau visu un katram ir pārliecinošs globāls viedoklis, pamatots uz kādu tikpat pamatotu publicistisku avotu, ļoti vērtīgs ir skats no malas. Un tādu kā vienmēr akadēmiskā nosvērtībā sniedz Māris Zanders: https://t.co/LNViD8mKYh
1 mēnesis atpakaļ
Kāpēc meža ciršanas likuma izmaiņu bīdītājiem ir jāmelo un jāsagroza dati? @rebaltica pieķērusi melos @Zemkopibas_min https://t.co/MuNYat2ERn
1 mēnesis atpakaļ
EK prognozē, ka Latvijas 🇱🇻ekonomiskā izaugsme 2019 bija 2.1%, šogad un nākamgad saglabāsies līdzīgs izaugsmes temps: attiecīgi 2.3% un 2.4%. Straujais algu pieaugums un zemā inflācija veicinās privātā patēriņa kāpumu, kas būs galvenais izaugsmes dzinējspēks 2020. #ECForecast 🇪🇺 https://t.co/8OlKKhCMwi