un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

PAR ČŪSKĀM, ABINIEKIEM, KUKAIŅIEM UN ĒRCĒM ORIENTIERISTA CEĻĀ ODZE, BITE un LAPSENE

Raksts nav mana brīvprātīga izvēle, to man gandrīz vai ar varu piespieda rakstīt Juris Vaidakovs. Es esmu sliktākais padomdevējs šajā jomā, jo tajā vienīgajā reizē, kad odze iekoda man, rīkojos pilnīgi pretēji tam, ko mācu citiem.Tas notika tālajos laikos pagājušā gadsimta beigās, kad „Magnētu” vēl rīkoja Jānis Kažemaks, un to darīja tikai trešdienās. Saulainā pavasara dienā viņš bija startam izvēlējies stigu netālu no tagadējās 333 mototrases Silakroga kartē. Tie bija...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR COVID–19 SMAGU SLIMĪBAS GAITU UN SAISTĪBU AR SIRDS ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORIEM

Šobrīd valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju verstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir...

Lasīt vairāk

SARS-CoV-2 CEĻŠ NO SIKSPĀRŅA UZ CILVĒKU – CAUR STARPNIEKDZĪVNIEKU VAI CAUR LABORATORIJU ?

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis dēļ slimības gaitas, izplatīšanās viļņiem, saslimstības, mortalitātes vai medikamentiem. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem.Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības...

Lasīt vairāk

PAR VAKCINĀCIJU PRET COVID–19, PRET OBLIGĀTU VAKCINĀCIJU, PRET IEDZĪVOTĀJU ŠĶELŠANU PĒC PAZĪMES – VAKCINĒJIES VAI NĒ

Esmu vakcinējies, kaut man bija pietiekami augsti antivielu skaitļi un nebija iespēju saslimt ar Covid–19. Es vakcinējos, lai nepārnēsātu vīrusu. Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus vakcinēties pret Covid–19.Un tomēr esmu pret obligātu piespiedu vakcināciju, pret Latvijas iedzīvotāju šķelšanu pēc pazīmes – „vakcinējies vai nevakcinējies”. Jo patiesībā šī sabiedrības šķelšana ir tikai un vienīgi politisks uzstādījums, tieši tāds pats kā „krievi nāk – fašisms neizies...

Lasīt vairāk

PAVĻUTA VAKCĪNU LOTERIJAS BIZNESS

Viss jaunais ir labi piemirsts vecais. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ekskursijā uz Padomju savienību esot atbraucis kāds amerikānis. Vēlējies iedzert gāzēto ūdeni par 1 kapeiku. Iemet automātā kapeiku – ūdens netek, iemet vēl vienu kapeiku – joprojām ūdens netek, iemet trešo kapeiku – automāts sāk rūkt un ielej ūdeni. Amerikānis aizdomājies. Tā esot radušies spēļu automāti.Kā raksta sociālie tīkli, „Attīstībai PAR” azartspēļu bizness esot sirdij tuvs. Daniels...

Lasīt vairāk

VĒLREIZ PAR MASKĀM – KĀPĒC TĀS DRĪZĀK KAITĪGAS NEKĀ DERĪGAS VĪRUSA INFEKCIJAS NOVĒRŠANĀ

Tad, kad valdības rupors atver muti, viņš braši runā par medicīniskajiem individuālajiem aizsardzības līdezkļiem. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ievērojami plašāks jēdziens par maskām, tie ir līdezkļi, kas paredzēti, lai medicīnas personāls un pacienti nonāktu iespējami mazā saskarē ar bīstamiem infekcioziem, ķīmiskiem, radioloģiskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. Atcerēsimies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzības līdzeklis, kas samazina...

Lasīt vairāk

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

04.07.2022 Dr. Apinis 2. daļa

04.07.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Dzirdes traucējumi un reibonis Viesi: Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu Dzirdes centra vadītāja, otorinolaringoloģe, RSU Rehabilitācijas katedras docente Inese Gžibovska, Latvijas Bērnu Dzirdes centra...

04.07.2022 Dr. Apinis 1. daļa

04.07.2022 Dr. Apinis 1. daļa

Dzirdes traucējumi un reibonis Viesi: Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu Dzirdes centra vadītāja, otorinolaringoloģe, RSU Rehabilitācijas katedras docente Inese Gžibovska, Latvijas Bērnu Dzirdes centra...

01.07.2022 Dr. Apinis 2. daļa

01.07.2022 Dr. Apinis 2. daļa

Vēnu slimības, to ārstēšana un profilakse Viesi: Ingars Burlaks, VCA ģimenes ārsts Ilze Rosicka, "Tonus Elast" mārketinga direktore Arnolds Kadišs, Dr. Med., docents, flebologs, asinsvadu ķirurgs,...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

Lasīt vairāk

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

Lasīt vairāk

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

Lasīt vairāk

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis9 stundas atpakaļ
LABORATORIJA, APTIEKA, PRIMĀRĀ APRŪPE – IETEIKUMI PRIEKŠVĒLĒŠANU SOLĪJUMIEM, NODERĪGI ESOŠAM VESELĪBAS MINISTRAM UN TOPOŠAJIEM VESELĪBAS MINISTRIEM

Laboratorija, aptieka un fizioterapija ienāk primārajā aprūpē.

Moderna primārā veselības aprūpe ir komandas darbs – nevis vientuļš ārsts ar fonendoskopu kā vienīgo diagnostikas instrumentu.

Šis raksts tapa divu ieganstu dēļ. Pirmais bija Veselības ministra Daniela Pavļuta nesakarīgais, bet pārliecinošais skatījums uz primāro veselības aprūpi, kur ministrs ģimenes ārstu saskata kā zemstes ārstu ar fonendoskopu, tonometru, e-recepti un superdatoru ministrijas iegribu pildīšanai. Priekšvēlēšanu kampaņā ministrs katru dienu nāk ar jauniem paziņojumiem, kas ir pilnīgi kontraversāli un nekādi neatbilst moderai sabiedrības veselībai.

Un vēl – pagājušās nedēļas nogalē man bija saruna ar ļoti augstu ierēdni. Viņa kritizēja privātās laboratorijas, jo tās strādājot tikai dēļ peļņas, bet galvenais – šīs laboratorijas esot saistītas ar ģimenes ārstiem un speciālistiem. Iemesls uzbraucienam bija faktā, ka šogad ievērojami pieaudzis laboratorisko izmeklējumu apjoms, un budžetā izmeklējumiem nepietiek naudas.

Taisnība – ieskatoties skaitļos –, redzam ka Latvijā ārsti pacientus uz laboratoriskiem testiem nosūta vairāk nekā iepriekšējos gadus. To šobrīd varam mēģināt skaidrot ar diviem aspektiem:

• Covid–19 pandēmija ievērojami samazināja veselības aprūpes pieejamību citu slimību ārstēšanai, tagad šīs slimības ir ielaistas, prasa nopietnāku izmeklēšanu, dārgāku monitoringu un ārstēšanu;

• SARS-CoV-2 vīruss pēc Covid–19 pārslimošanas atstāj paliekošas izmaiņas dažādās orgānu sistēmās, pacientiem ir dažāda veida atlieku parādības un simptomi, kas ir nespecifiski – tātad prasa plašāku laboratorisko izmeklējumu klāstu.

Nav skaidrs, kāpēc veselības-ministrijas-prāt laboratorija ir atbildīga par pārstrādi, ja tā pilda tikai ārstu konkrēti nozīmētus laboratorijas testus. Laboratoriju padarīšana par politisku grēkāzi valsts veselības budžeta deficītam ir vismaz nekorekti, ja ne ļauni.Savukārt – ierēdnes sapnis, ka katras poliklīnikas 1. stāvā strādās trīs dažādas laboratorijas un četras aptiekas (tad pacientiem būtu izvēles iespēja), neiztur kritiku, jo šo iestāžu uzturēšana būtu pārlieku dārga, kas savukārt palielinātu gan zāļu, gan laboratorijas izmeklējumu cenas.

VISAPTVEROŠA VESELĪBAS APRŪPE (Universal health coverage) NENOZĪMĒ VISLĒTĀKO IESPĒJAMO PRIMĀRO APRŪPI, KĀ LABPATĪKAS SAPRAST VESELĪBAS MINISTRIJAS BURTA KALPIEM

Visaptveroša veselības aprūpe atšķiras dažādās valstīs. Ugandā vairumam valsts iedzīvotāju vispārējo aprūpi nodrošina medicīnas māsa vai māsas palīgs ar gada izglītību. Tas nenozīmē, ka šāds līmenis nosaka primāro aprūpi arī citviet pasaulē. Šobrīd Eiropā par primāro aprūpi tiek uzskatīts ne tikai ģimenes ārsts, kam palīdz vismaz viens ārsta palīgs un divas medicīnas māsas, bet arī pediatrs, ginekologs, acu ārsts, psihiatrs, psihoterapeits, fizioterapeits, ergoterapeits, kā arī – laboratorija un aptieka. Šķiet, ka Latvijā šobrīd svarīgākais uzdevums ir primārajā aprūpē iekļaut fizioterapeitus (40% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars vai pat aptaukošanās), jo tikai fizioterapeits var iemācīt kustības mazkustīgajiem.

Modernā veselības sistēmā ģimenes ārsts ir lielas primārās aprūpes komandas loceklis, viņš ne tikai pazīst pārējos dalībniekus, bet ar tiem arī konsultējas, apspriež diagnostikas un ārstniecības iespējas, plāno darbus. Manuprāt murgaini ir Veselības ministrijas uzstādījumi, ka ģimenes ārsts tikai ierakstīs e-veselībā nosūtījumu pie ginekologa vai acu ārsta, bet dators nozīmēs – pie kura. Pierādījumi liecina, ka konsultanta pienesums ir par 30–50% lielāks, ja ārsti sazinās un konsultējas savā starpā par konkrēta pacienta veselību. Tātad – ģimenes ārstam nav jāpazīst kardioķirurgs, alergologs vai gastroduodenoskopists (arī pie šiem speciālistiem viņš mēdz nosūtīt savus pacientus, bet tad nosūtījums tomēr būs, piemēram, uz P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas konsultatīvo nodaļu), bet jāpazīst un jāstrādā kopā ar tiem ārstiem, kas ir vai kam būtu jābūt primārajā aprūpē. Latvijā līdz šim primārā aprūpe allaž bijusi pabērna lomā – ministri atraduši un dalījuši naudu celtniecībai, remontiem, smalkai aparatūrai, datoriem un e-veselībai (Pavļutam atradās nauda Vakcinācijas birojam ar milzu algām), vēl cik necik – terciārai aprūpei, bet nekad –primārajai aprūpei.

Ja Eiropā no daudz bagātākā valstu veselībai atvēlētā budžeta primārai aprūpei vidēji tiek novirzīti 11–12%, tad Latvijā – 6–7% (nedaudz atšķiras uzskaites metodika).Šobrīd pasaule virzās uz modeli, kur primārajā aprūpē cieši tiek sasaistīts arī ģimenes ārsts un aptiekārs. Daudzviet Latvijas mazpilsētās un ciemos aptieka un ģimenes ārsta kabinets atrodas vienā ēkā, un jāteic, ka šī sasaite itin labi strādā. Laukos un dažkārt pilsētas poliklīnikā ārstam ir aptiekāra, bet aptiekāram – ārsta telefona numurs (to lielā mērā ieviesa Anda Čakšas vārdā nosauktā, mūžam nestrādājošā e-veselība, jo pacients nevar stundām gaidīt, kamēr e-veselība atmodīsies no vairākstundu dīkstāves, tad ārsts un aptiekārs uzticas viens otra balsij telefonā).

Ārsta un aptiekāra sasaiste nav tādēļ, lai izrakstītu dārgākus medikamentus, bet gan – lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi. Katru gadu budžeta pieņemšana laikā parādas kāds pasūtījuma raksts, kura vadmotīvs ir – farmācijas industrija korumpē ārstus, lai tie izraksta konkrētus medikamentus. Pašā labākajā gadījumā farmācijas industrija ģimenes ārstam ir uzdāvinājusi pildspalvu vai bloku ar glītām lapiņām. Toties Veselības ministrija ik pa trim mēnešiem nosauc citus medikamentus, kurus nu tagad visiem vajadzētu izrakstīt, un 90% no nesapratnes zāļu izrakstīšanā un lietošanā ir ar vietējās birokrātijas izcelsmi. Lai cik tas neliktos dīvaini – pasaule atgriežas modelī vai sistēmā, kur ārsta prakse, laboratorija, vizuālās diagnostikas centrs un aptieka strādā cieši kopā, ja iespējams – vienā uzņēmējdarbības sistēmā. Šoreiz vairāk par sasaisti: ārsts – laboratorija.

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE 21. GADSIMTĀ NOZĪMĒ LABORATORISKOS IZMEKLĒJUMUS

Laboratorija ir modernākais primārās veselības aprūpes resurss. Laboratorijas rezultāti ir 70% medicīnisko pieprasījumu sastāvdaļa, tas nozīmē, ka laboratorijas izmeklējumi ir pamatā 70% medicīnisko lēmumu un aizpilda 70% medicīnisko ierakstu.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir katra medicīniskā lēmuma neatņemama sastāvdaļa.Jebkurš laboratorijas tests ir iejaukšanās, un jebkura veida diagnostiska vai ārstnieciska iejaukšanās ir attaisnota tikai tad, ja ar lielāko iespēju tā pacientam dod labumu, nevis kaitē, pie kam – ja to var veikt par saprātīgām izmaksām un ar saprātīgu risku.

Klīniskās medicīnas nozares nereti laboratoriju izmanto līdzīgi kā ražotāji izmanto derīgo izrakteņu krātuvi, un gluži tāpat kā rūpniecībā – to atstāj nedaudz novārtā. Tiesa, Covid–19 pandēmija parādīja laboratoriju nozīmi, laboratoriju spēju pielāgoties, veikt neiedomājami lielu testu skaitu, meklēt jaunus risinājumus, patiesībā – testēt visu valsti vai pat visu pasauli. Tiklīdz pandēmija beidzās, Finanšu un Veselības ministrija, NVD un citi izlēma nesamaksāt laboratorijām par padarīto darbu, sak –, tāpat jau šajos divos gados daudz nopelnījāt. Ja nu Latvija tiecas izveidot modernāku, efektīvāku un uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, tad mums jāpieņem, ka laboratoriskā medicīna ir šīs veselības aprūpes sastāvdaļa, un – ka tā ir šobrīd atstāta novārtā.

Lai veselības aprūpes ekosistēma veiksmīgi attīstītos, laboratorijas speciālistiem nepieciešams tāds pats statuss kā citiem ekspertiem savās medicīnas disciplīnās.Man nav pietiekamu pierādījumu (Latvijā nav pietiekami reprezentatīvu pētījumu) par veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu komunikāciju starp ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un laboratorijas speciālistiem. Toties pasaules literatūrā atrodams milzums pētījumu, kas norāda, ka šai komunikācijai būtu jābūt labākai – laboratoriju eksperti netiek pietiekami izmantoti kā medicīnas konsultanti. Jaunu un pareizu testu atkārtošana, kā arī patofizioloģiskās interpretācijas prasmes laboratorijas ekspertus nostāda ideālā pozīcijā, lai konsultētu savus kolēģus ārstus par to, kā pareizi pasūtīt un interpretēt laboratorisko testu rezultātus.Savukārt Veselības ministrija un NVD mūsdienu attīstībā saskata tikai un vienīgi laboratorisko izmeklējumu skaita pieaugumu, papildus izdevumus. Ministrija vēlas tikai lētus izmeklējumus, kas lielākoties ir nespecifiski un maz-informatīvi.

Palūkosimies – kāpēc laboratorija būtu iekļaujama primārajā veselības aprūpes sistēmā?Galvenie mērķi būtu:

• uzlabot informācijas pieejamību ārstam un pacientam, sniedzot informāciju, kas palīdz ārstam nodrošināt labāku un efektīvāku pacientu aprūpi;

• paātrināt jaunu, uz pierādījumiem balstītu diagnostikas tehnoloģiju ieviešanu;

• pārveidot diagnostikas ceļus, lai atvieglotu integrētu pakalpojumu sniegšanu.

Šo mērķu sasniegšanu virza un traucē divi nozīmīgi faktori:

• nozīmīgi tehnoloģiskie sasniegumi (pilnīga laboratorijas automatizācija, molekulārās diagnostikas tehnika, biočipi, jaunās paaudzes sekvencēšana, genoma pētījumu paplašināšana utt.) ļauj diagnosticēt ātrāk, precīzāk, mērķtiecīgāk utt., bet sadārdzina pakalpojumu;

• ekonomiskais spiediens ierobežo laboratoriju budžetu. Liela daļa no laboratorijas budžeta ir loģistikas izdevumi, enerģētikas izdevumi, testu sagāde, kas visi pieaug konkrētajos inflācijas apstākļos. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī laboratorijas pakalpojumi kļūs dārgāki, pretējā gadījumā ar laboratorijas stobriņu uz Rīgu būs jābrauc katram pacientam pašam. Tiesa, Latvijā laboratorisko izmeklējumu izmaksas ir lētākas nekā Lietuvā, Igaunijā, nerunājot par Ziemeļvalstīm, un lielā mērā to nodrošinājusi laboratoriju pakalpojumu konsolidācija un reģionalizācija.

LABORATORISKO IZMEKLĒJUMU KĻŪDAS BIJA, IR UN BŪS, TAČU PĒDĒJĀS DESMITGADES LAIKĀ DAUDZKĀRT SAMAZINĀJIES TO SKAITS

No pacienta viedokļa jebkura kļūda tiek uztverta vienādi, neatkarīgi no tā – vai tā ir pieļauta pirmsanalītiskajā, analītiskajā vai pēcanalītiskajā posmā. Lielākā daļa kļūdu rodas ārpus laboratorijas – dažādu pirmsanalītisku faktoru dēļ, piemēram, materiāla paņemšanā, transportēšanā, uzglabāšanā. Liela daļa kļūdu rodas arī pēcanalītiskajā posmā.

Gan Latvijas, gan Eiropas pieredze liecina, ka visveiksmīgākais kļūdas novēršanas veids nozīmē testa materiālu iegūt laboratorijā. Ja E. Gulbja laboratorija vai Centrālā laboratorija atrodas konkrētajā medicīnas iestādē, tad mērķtiecīgi būtu šajā laboratorijā iegūt visus materiālus izmeklējumiem (cik nu iespējams, jo piemēram – operācijas materiālu ņem operācijas zālē). Lai cik tas neliktos dīvaini, laboratorijas speciālistu piesaiste organizatoriskiem procesiem, valsts izdevumus samazinātu, nevis palielinātu, kā labpatīk skaidrot Veselības ministrijai. Un otrādi – laboratorijas ekspertiem vajadzētu uzticēt kontroli par tiem procesiem, kuros viņiem ir labāka izpratne. Piemēram, laboratorijas ekspertiem būtu jākontrolē testēšanas periodi – pieturos pie viedokļa, ka biežāk nekā 48 stundās C-reaktīvo olbaltumu (CRO) noteikt nav jēgas, bet arī vienreizējai kontrolei pie augstiem CRO skaitļiem nav informatīvas nozīmes. Laboratoriskiem izmeklējumiem vispār raksturīgs zināms cikliskums vai biežums, piemēram, ģenētiskais tests iedzimtām slimībām jāveic reizi mūžā, nieru funkcija cukura diabēta pacientiem būtu jākontrolē reizi gadā, glikozētais hemoglobīns cukura diabēta slimniekiem optimāli būtu kontrolējams vismaz reizi trijos mēnešos utt.

Lielāka uzticēšanās laboratorijai arī nozīmējot analīzes, ļautu sasniegt labākus sabiedrības veselības rādītājus. Lai arī cik līdzīgas ir laboratoriju sniegtās atbildes pēc noformējuma, apraksta kvalitātes, informācijas plašuma, tomēr dažādām laboratorijām atšķiras.

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka atsevišķas informācijas trūkuma, sliktas salasāmības vai nepareizu references intervālu dēļ neveiksmīgi strukturēts laboratorisko testu ziņojums var negatīvi ietekmēt laboratorisko testu interpretāciju. Un – te ieteikums, kas ir pilnīgi pretējs mūsu Veselības ministrijas ieteiktajam algorimam – PVO iestādei iesaka slimnīcai, poliklīnikai vai citai medicīnas iestādei strādāt ar iespējami mazu laboratoriju skaitu (ja iespējams – ar vienu konkrētu laboratoriju). PVO uzskata, ka poliklīnikas un laboratorijas institucionālā savietojamība ir laba. Un vēl – PVO Eiropas reģionālā institūcija uzskata, ka satraucoša problēma esot laboratorisko izmeklējumu terminoloģijas nesaskaņotība, pie kam references intervāliem būtu jāatrodas uz ārsta galda zem stikla, nevis uz rezultātu lapas.

Latvijā visi, kas saņēmuši atbildi no E. Gulbja vai Centrālās laboratorijas, jūtas glaimoti, ka aiz rezultātiem redz references intervālus, un var satraukties tikai tad, ja atbildes cipari atrodas ārpus iekavās drukātajiem (normas) skaitļiem. Laboratorijas nav un nekad arī nebūs pilnīgi vienādas, nekad pilnībā neizmantos ne to pašu aparatūru, ne tos pašus testus. Standartizācijai ir ietekme uz rezultātiem un references intervāliem, un pasaulē ir pat izdomāti speciāli rīki mobilajos telefonos, kas ļauj sinhronizēt dažādu laboratoriju sniegtos rezultātus, jo katrai laboratorijai ir atšķirīga darba politika.

SECINĀJUMS – LABORATORIJĀM JĀBŪT INTEGRĒTĀM PRIMĀRAJĀ VESELĪBAS APRŪPĒ

Laboratoriju ekspertiem mūsdienu veselības aprūpē ir nozīmīga loma klīniskās efektivitātes uzlabošanā. Neviena medicīnas specialitāte nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, tādēļ veselības aprūpes sistēma globāli lēnām virzās uz viedām multidisciplinārām komandām. Katrā no šīm komandām ir vajadzīgi laboratorijas speciālisti. Laboratoriju speciālisti, spriežot pēc pēdējo divu gadu pandēmijas pieredzes, ieņems arvien nozīmīgāku vietu veselības aprūpes sistēmā.

Eiropas veselības aprūpe kā nākotnes primārās aprūpes struktūrelementu saskata nelielu poliklīniku (koppraksi) ar vairākiem ģimenes ārstiem, ginekologu, okulistu, kardiologu, psihoterapeitu, psihiatru, pediatru un citus ārstus, kas pieņem dažas reizes nedēļā, fizioterapeitu, ergoterapeitu, uztura konsultantu, kā arī laboratoriju un aptieku
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis21 stundas atpakaļ
STALĢENES ĢIMENES ĀRSTS AINIS DZALBS TV24

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis21 stundas atpakaļ
VIESTURS ĶERUS TV24

Twitter

3 dienas atpakaļ
Raidījums par dzirdi, dzirdes traucējumu ārstēšanu. Reiboņi un to ārstēšanas iespējas. Bērnu Dzirdes centram – trīsdesmit https://t.co/M1rcnr9Qpr PeterisApinis photo
6 dienas atpakaļ
Šodien papildus raidījums DR. APINIS par vēnām, par vēnu kompresijas zekēm, par profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu,
TONUS ELAST zeķes ražo Liepājā https://t.co/tLtsuAFDXo
PeterisApinis photo