Pēteris Apinis:
PATEIKSIM ŠODIEN "PALDIES" LATVIJAS KARDIOLOGIEM UN PACIENTU BIEDRĪBAI "PAR SIRDI"

29. septembris ir Pasaules Sirds diena. To 1999. gadā radīja Pasaules Sirds federācijas prezidents Antonijs Baie de Luna, un šī diena tika atzīmēta katra gada septembra pēdējā svētdienā kopš 2000. gada, bet 2012. gadā tika pārcelta uz katra gada 29. septembri. Šīs globālās iniciatīvas mērķis ir vairot izpratni par sirds slimībām un veicināt profilaktiskos pasākumus sirds un asinsvadu slimību apkarošanai. Sirds slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un šī diena ir būtisks atgādinājums par sirds veselības nozīmi.

2023. gada tēma ir "Lietojiet sirdi, iepazīstiet sirdi" (Use Heart, know Heart), tā mudina izmantot sirds emodži kā simbolu. Emodži ir universāls saziņas veids, kas pārvar valodas barjeras, padarot tos par spēcīgu līdzekli svarīgu vēstījumu nodošanai. Sirds emodži kalpo kā vizuāls sirds mīlestības, sirds aprūpes un sirds uzmanības pievēršanas simbols.

Tomēr manuprāt nozīmīgāks virziens ir "iepazīsti sirdi" (Know Heart), kas uzsver zināšanas par sirds veselību. Nereti cilvēkiem trūkst būtiskas informācijas par sirds un asinsvadu veselību. Veicinot izpratni un izglītojot cilvēkus par viņu sirdi, zināšanas dod cilvēkiem iespēju kontrolēt savu labsajūtu. Kad cilvēki zina vairāk par savu sirdi, viņi var pieņemt informētus lēmumus un veikt aktīvus pasākumus sirds veselības saglabāšanai.

Sirds un asinsvadu slimības ik gadu globāli prasa vairāk nekā 20 miljonus dzīvību. Nozīmīgu daļu no šiem nāves gadījumiem izraisa infarkti, insulti un sirds mazspēja.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis visā pasaulē, un tās izraisa 30–35 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Latvijā Pasaules Sirds dienas aktivitātes organizē Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība, bet darba lielāko smagumu ceļ un apjomu veic pacientu biedrība "ParSirdi.lv".

Pacientu biedrība "ParSirdi.lv" apvieno sirds un sirds asinsvadu slimību pacientus, kā arī viņu tuviniekus un atbalstītājus. Manuprāt, šodien tieši pacientu biedrība "ParSirdi.lv" jāizceļ un jālavē. Pulcējot domubiedrus un sirds veselības entuziastus, šī biedrība izveidota 2011. gadā. Biedrības virsuzdevums ir mazināt sirds un sirds asinsvadu slimību izplatību Latvijā, veicinot sabiedrības izglītošanu un uzlabojot veselības aprūpes pieejamību. Biedrību vada "ParSirdi.lv" cilmes šūna (tieši tā viņa pati sevi dēvē) Inese Mauriņa, un man reti dzīvē gadījies sastapt tādu mūžīgo dzinēju (Perpetum mobile), kurā apvienotas zināšanas, organizatora dotības un publicista prasmes.

Es šodien vēlos pateikties visiem Latvijas kardiologiem, kardioķirurgiem, kardioreanimatologiem, invazīvajiem kardiologiem, aritmologiem, internistiem un ģimenes ārstiem. Tieši šie ārsti katru dienu glābj daudz vairāk dzīvību nekā kopumā bija apdraudējis „Covid–19”.

Uzskaitīt un ar slavinājuma tekstu atzīmēt visus kardiologus ir neiespējami, taču man gribas pieminēt trīs dižos profesorus (Profesores Magnifices), kas mūs šodien māca, kas paši ikdienā strādā, operē, veic manipulācijas, konsultē pacientus, nozīmē terapijas, ziņo pasaules dižākajos kongresos un ar savām publikācijām cildina Latvijas vārdu pasaulē – Andreju Ērgli, Oskaru Kalēju un Pēteri Stradiņu. Visiem daudzajiem kardiologiem, ko pazīstu kā izcilus savas jomas speciālistus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, šoreiz jāiztiek bez sava vārda publikācijas, jo visus nekad nosaukt nevar.

Un tomēr – atzīmējot Pasaules Sirds dienu, es vēlos noslēpties aiz Mg.sc.sal. Ineses Mauriņas vārda un zināšanām un saīsinātā veidā publicēt viņas izcilu publikāciju. Lieta tāda, ka nevajag rakstīt labas lietas, ja kāds to jau ir uzrakstījis labāk nekā tu pats jebkad spētu.

INESE MAURIŅA:
LIELĀKS FINANSĒJUMS SIRDS VESELĪBAI – VAIRĀK IZGLĀBTU DZĪVĪBU

Kā atklāj 2023. gada rudenī publiskotais Eiropas Kardiologu biedrības (EKB) un Oksfordas Universitātes kopīgais pētījums, sirds un asinsvadu slimības (SAS) Eiropas Savienībai (ES) 2021. gadā izmaksāja aptuveni 282 miljardus eiro. Šī summa ir līdzvērtīga aptveni 2% no ES iekšzemes kopprodukta un pārsniedz visu ES budžetu, kas paredzēts pētniecības, lauksaimniecības, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanai.Pētījuma ietvaros SAS izraisītie izdevumi 27 dalībvalstīm tika sadalīti trīs kategorijās:

1. Veselība un sociālā aprūpe. Šī kategorija veido 155 miljardus eiro (55%) no kopējām izmaksām un atbilst 11% no ES kopējiem veselības aprūpes izdevumiem.

2. Neformālā jeb tuvinieku aprūpe. Radinieki un draugi sniedza aptuveni 7,5 miljardu stundu neapmaksātu aprūpi personām, kuras skārušas SAS. Pārrēķinot šīs stundas darba izmaksās, “neformālā” jeb tuviniekiem sniegtās aprūpes izmaksas visā ES sastādīja vismaz 79 miljardus eiro.

3. Produktivitātes zudums. Zaudētie vai potenciāli negūtie ienākumi sirds-asinsvadu slimību dēļ visā ES veidoja 15 miljardus eiro. SAS priekšlaicīgas nāves rezultātā tika zaudēti 1,3 miljoni darba gadu un radīti produktivitātes zaudējumi 32 miljardu eiro apmērā.Pētījuma ietvaros apkopotie dati par Latviju liecina, ka SAS slogs uz vienu iedzīvotāju 2021.gadā vidēji veidoja 516 euro.

INESE MAURIŅA: VAI “VISS IR SLIKTI” KARDIOLOĢIJĀ?

Šī ir bezkaislīga statistika – faktiskie apmēri visdrīzāk pāsniedz šos skaitļus, jo ne visās valstīs ir pieejami detalizēti slimību reģistri, informācija par sociālajām izmaksām un zināmi individuālie izdevumi. Tomēr aiz katra skaitļa stāv cilvēka dzīvība un veselība. Un mēs Latvijā ik gadu zaudējam daudz par daudz cilvēkus, kuru sirdis pārstāj pukstēt priekšlaicīgi. Sirds veselības izpratnē esam augsta riska valsts. Latvijā 62% iedzīvotāju ir paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, 36% paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir 27% Latvijas iedzīvotāju, bet paaugstināts ķermeņa masas indekss ir 63% iedzīvotāju. Nemaz nerunājot par to, ka esam līderos ar mirstību no SAS, kā arī ar vismazāk veselībā nodzīvotiem gadiem ES (sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads).

Kad jautājam mūsu pacientiem, kādas ir biežākās problēmas sirds un asinsvadu ārstēšanā Latvijā, tiek nosaukta sliktā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – gan fiziskā (garās rindas, speciālistu un izmeklējumu trūkums reģionos), gan finansiālā pieejamība, kā arī medikamentu pieejamība un līdzmaksājumi vai pilna maksa par jauniem nekompensētiem medikamentiem. Nav noslēpums, ka vairāk nekā 40% izdevumu par veselības izmeklējumiem cilvēki sedz no savas kabatas. Tāpat par medikamentiem līdzmaksājumos, kā arī maksājot pilnu summu par inovatīvām un valsts nekompensētām zālēm sakrājas summas virs 100 un vairāk eiro mēnesī.

INESE MAURIŅA: KĀDA IR VAKCĪNA PRET SIRDS SLIMĪBU EPIDĒMIJU?

Atšķirībā no citām slimībām, līdz pat 80% no SAS iespējams vai nu novērst, vai krietni attālināt ar izmaiņām dzīvesveidā. Tātad mūsu “sirdsspēju” veicina veselīgs uzturs (daudz dārzeņu un augļu, pilgraudu produkti, zivis, olīveļļa u.c.), regulāras fiziskās aktivitātes, atsacīšanās no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas, veselīgs miegs, kā arī stresa mazināšana un mentālās veselības uzlabošana. Tomēr, pieaugot cilvēku vecumam, palielinās arī hronisko slimību risks, un šiem pacientiem jau šobrīd nepietiek ar veselīgu dzīvesveidu, bet nepieciešami arī regulāri veselības izmeklējumi, ārstu konsulācijas, medikamenti, operācijas un procedūras, rehabilitācija utt.

INESE MAURIŅA: LIELĀKI VALSTS IZDEVUMI IEDZĪVOTĀJU VESELĪBAI – ZEMĀKI MIRSTĪBAS RĀDĪTĀJI

Analizējot sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājus Eiropas valstīs, apstiprinās sakarība – jo lielāki veselības sektora izdevumi un augstāks IKP un iedzīvotāju ienākumu līmenis, jo zemāka ir novēršamā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat arī ir pierādījumi tam, ka lielāki izdevumi profilaktiskajai aprūpei nozīmē zemāku mirstību no profilaktiski novēršamajām sirds un asinsvadu slimībām. Pasaules Veselības organizācijas un OECD datu analīze pierāda arī to, ka zemāka mirstība vērojama tur, kur ir labāka veselības aprūpes speciālistu pieejamība, lielāki budžeta izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, lielāki ieguldījumi veselības profilakses pasākumos un lielāki izdevumi stacionārajai un ambulatorajai veselības aprūpei.

INESE MAURIŅA: SIRDS UN ASINSVADU VESELĪBA – LATVIJAS PRIORITĀTE NR.1

Nevar noliegt to, ka Eiropā kopumā sasniegts ievērojams progress mirstības mazināšanā no sirds un asinsvadu slimībām. Jāatzīst, ka šo kritumu pamatā ietekmējusi savlaicīgu veselības aprūpes pasākumu pieejamība (recepšu medikamenti, medicīniskās ierīces u.c.). Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kardioloģiskā aprūpe strauji attīstās, un arī Latvijā arvien vairāk ir pieejamas mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī inovatīvi un efektīvi medikamenti, kas ļauj dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Mēs regulāri dzirdam par pasaulē unikālām operācijām, ko veikušas mūsu sirds ķirurgu un invazīvo kardiologu komandas, atgriežot smagiem pacientiem viņu veselību un dzīvību. Mums arvien vairāk ir pacientu, kuri var turpināt dzīvot aktīvu dzīvi, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem, pat ja bijis infarkts, diagnosticēta sirds mazspēja vai veikta sirds transplantācija. Taču tas iespējams tikai ar vienu lielu nosacījumu - ja veselības aprūpe savlaicīgi ir pieejama pacientiem gan fiziski, gan finansiāli.

Šobrīd Veselības ministrijā ir uzsākts nopietns darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādes 2025. –2027. gadam. Šajā plānā, sadarbojoties nozares vadošajiem ārstiem, sabiedrības veselības ekspertiem un pacientu organizācijām, tiek apkopoti priekšlikumi un risinājumi Latvijas iedzīvotāju sirds veselības uzlabošanai. Tam nepieciešamas gan investīcijas, gan politikas veidotāju iedziļināšanās. Ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības samazināšanos var panākt tikai ar kompleksu pieeju, veicinot gan dzīvesveida izmaiņas (uztura, asinsspiediena, holesterīna, glikozes līmeņa un tabakas patēriņa kontrole), gan uzlabojot veselības aprūpes pieejamību.

Tikai tad, ja būsim fiziski un garīgi stipri un veseli, varēsim parūpēties par sevi un saviem tuvajiem, varēsim aizsargāt mūsu valsti, veicināt labklājību un izaugsmi.

Pēteris Apinis:

CUKUROTS SVEICIENS FINANŠU MINISTRAM ARVILAM AŠERĀDENAM PASAULES SIRDS DIENĀ!

Pasaules Sirds diena ir izcils brīdis lai parunātu par nodokļu politiku Latvijā. Mūsu valdība veselības aprūpei naudu nevar atrast, un raud gaužas asaras par ārējiem parādiem, budžeta nepildīšanos, eksporta kritumu un citām ligām, bet kategoriski atsakās pievērsties akcīzes nodoklim tabakai, alkoholam un cukuram. No kardiovaskulāro risku viedokļa tabakas smēķēšana ir risks Nr.1, kas katru dienu pāragri kapā noved 20–28 Latvijas iedzīvotājus. Risks Nr.2 ir mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts (lūdzu šā raksta kontekstā skatīt šos faktorus kopā). Latvijā ir ap 100 000 otrā tipa diabēta slimnieku, un vēl tikpat lielam skaitam var atrast prediabēta pazīmes.

Protams, par galveno cēloni prediabētam un diabētam mēs uzskatām mazkustību, bet ļoti liela nozīme ir arī pārmērīgi uzņemtam cukuram.

PASAULES SIRDS DIENĀ AICINU PAAUGSTINĀT AKCĪZES NODOKLI CUKUROTAJIEM DZĒRIENIEM UN IEVIEST NODOKLIRAFINĒTAJAM CUKURAM

2022. gada 13. decembrī Pasaules Veselība organizācija publicēja pirmo globālo nodokļu rokasgrāmatu par cukuru saturošiem saldinātiem dzērieniem ar aicinājumu uzlikt (vai paaugstināt) nodokļus ar cukuru saldinātiem dzērieniem, lai glābtu dzīvības. Nodokļi saldinātiem dzērieniem pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm ir spēcīgs veselības veicināšanas instruments, jo tie glābj dzīvības un novērš slimības, vienlaikus veicinot vienlīdzību veselības jomā un mobilizējot ieņēmumus valstīm, ko varētu izmantot, lai īstenotu vispārēju veselības aprūpes nodrošinājumu. Šobrīd pasaulē 85 valstīs jau ir ieviesti kaut kādi nodokļi cukurotajiem dzērieniem un rafinētajam cukuram, bet par veiksmīgākajām tiek uzskatīta Meksikas, Dienvidāfrikas Republikas un Apvienotās Karalistes pieredze.

Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka saldinātu bezalkoholisko dzērienu, saldināta piena, enerģijas dzērienu, vitamīnūdeņu, augļu sulu un saldinātu ledus tēju lietošana ir saistīta ar paaugstinātu zobu bojājumu, 2. tipa diabēta, svara pieauguma un aptaukošanās risku gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī (!) sirds slimībām, insultu un vēzi. Pasaules Veselības organizācijas savākto pierādījumu apjoms liecina, ka ieviešot nodokļus saldinātajiem dzērieniem un rafinētajam cukuram palielinās produktu cenas (vairāk ietekmē tirgotāju, nevis pircēju) un samazinās pieprasījums, kā rezultātā samazinās pirkumu skaits.

Lai man nepārmestuu, ka es ar savu aicinājumu palielināt akcīzes nodokli atstāšu jauno māmiņu bez mīļotās aukstās tējas, talantīgo basketbolistu bez sporta dzēriena, bet tālbraucējšoferi – bez enerģijas dzēriena, atgādinašu, ka Latvijā jau šobrīd bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem tiek aplikti ar nodokli 7.40 eiro par 100 litriem, bet bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem – ar nodokli 14.00 eiro par 100 litriem. Tas ir viens no globāli mazākajiem nodokļiem cukurotajiem dzērieniem pasaulē, kuru jau nākamā gada budžetu sastādot būtu mērķtiecīgi vismaz divkāršot. Pasaules Veselības organizācija šobrīd cenšas panākt globālu saldināto dzērienu nodokli, kas šo dzērienu cenas palielinātu par 50%, bet ienākumus novirzītu veselības aprūpei – galvenokārt, 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai.

CUKURA NODOKĻA MĒRĶIS IR SAMAZINĀT CUKURA PATĒRIŅU UN GLĀBT DZĪVĪBAS, NEVIS GLĀBT BUDŽETU

Pasaules pieredze liecina, ka jebkurš mēģinājums palielināt akcīzes nodokli tabakai, alkoholam un cukuram sastop stingru pretdarbību. Globālajā literatūrā noliedzošo „pētījumu” par šāda nodokļa nelietderību ir vismaz tikpat kā to, kas pierāda šāda nodokļa nepieciešamību. Šo rindu autors pat nešaubas par agresiju, ko izsauks viedoklis – palielināt cukuram nodokli. Globālā saldināto dzērienu uzņēmumu taktika, ko tie izmanto, lai iebilstu pret saldināto dzērienu nodokļiem, līdzinās tabakas uzņēmumu taktikai cīņā pret jebkādu akcīzes nodokļa paaugstināšanu, tostarp, finansējot pētījumus, kas apstrīd to produktu radīto risku veselībai.

Globālā cīņa pret kolas aizliegumiem mums labi zināma arī Latvijā, savulaik, kad Latvijas Ārstu biedrības (tajā laikā Ilze Aizsilniece vēl ārstu biedrībai tuvumā nebija) rosināts Veselības ministrs Gundars Bērziņš nolēma aizliegt saldināto dzērienu izplatīšanu skolās, pie viņa ar demaršu (un draudiem) tika atsūtīta Madlēna Olbraita. Gundars Bērziņš smaidīja, savu lēmumu nemainīja, bet vēlāk par šo veikumu saņēma Pasaules Veselības organizācijas Goda zīmi. Man bija tas gods vērot cienījamās politiķes iestudēto kolas aizstāvības monologu. Nešaubos ne mirkli, ka arī šobrīd mēģinājums palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem saņemtu vērienīgu pretdarbību.

Un tomēr – 29. septembris ir Pasaules Sirds diena, un mans uzdevums ir aicināt katru Latvijas iedzīvotāju turēt rūpi par savu sirdi, lai šķērssvītrotais muskulis ritmiski un bez pārslodzes strādātu mums katram atvēlētos 100 gadus. Sirds slimības ir atbildīgas par 30–35 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē (Latvijā pat vairāk), tieši sirds slimības un akūti notikumi rada visvairāk pāragru nāvju. Atkārtošos – visvairāk sirdi bendē smēķēšana, bet komplekss – aptaukošanās, mazkuustība un 2. tipa cukura diabēts ir otrajā vietā. Ikdienas saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar ilgtermiņa sirds problēmām ar bēdīgām sekām.

Aptaukošanās šobrīd ir globāla sabiedrības un veselības politikas problēma, arī Latvijā strauji pieaug tādu cilvēku īpatsvars, kam ir lieks svars vai pat aptaukošanās. ASV pētnieki raksta, ka viena pudele saldināta dzēriena dienā pie parasta ASV uztura rada 15 kilogramu svara pieaugumu gada laikā. Piekrītu visiem, kas jau šobrīd sašutuši kliedz, ka cukurs ir ne tikai sulas un kolas problēma, bet tā ir daudz par daudz apstrādātos un gatavos pārtikas produktos, piemēram, brokastu pārslās, šokolādē, saldējumā, cepumos, jogurtos, un īpaši – našķos un dzērienos, ko ražo mazumtirgotāji.

Un tomēr – ar cukuru saldināti dzērieni ir galvenais kaloriju avots pusaudžu uzturā, un tieši puaudža vecumā sākas ceļš uz 2. tipa cukura diabētu. 2. tipa diabēts kļūst par arvien lielāku veselības problēmu visā pasaulē, un tiek lēsts, ka ar to mūsdienu mazkustīgajā un sasaldinātajā pasaulē saslimst 10% visu cilvēku dzīves laikā. Vismaz attiecībā uz 2. tipa cukura diabētu var droši teikt, ka cukurotie dzērieni ir bīstamāki par cukuru ēdienā – cukurs no dzērieniem organismā nonāk tik ātri, ka pārslogo aizkuņģa dziedzeri un aknas, veicina insulīna rezistenci, bet laika gaitā izraisa diabētu un sirds slimības.

Atradu ļoti nopietnu pētījumu, kurā pierādīts, ka viena līdz divu cukurotu dzērienu lietošana dienā (domāta glāze, nevis kolas pudele) palielina diabēta attīstības risku par 26 %.Arguments, ko vienmēr nepiecieams atgādināt vecākiem: bērnu zobu kariess – zobu bojāšanās, ir visizplatītākā neinfekciozā slimība pasaulē, un arī tā ļoti nopietni skar pusaudžus tieši patērētā saldinātā sķidruma dēļ.

MĒRĶTIECĪGI PALIELINĀT NODOKLI CUKURAM UN CUKUROTIEM DZĒRIENIEM, PAPILDUS IENĀKUMUS BUDŽETĀ NOVIRZOT VESELĪBAS APRŪPEI

Palielināt nodokļus saldinātiem produktiem, nozīmē rosināt uzņēmumus mainīt produktu sastāvu, lai, samazinātu ar nodokli apliekamās sastāvdaļas (proti, cukura) izmantošanu produktā, saglabājot patērētājiem pieņemamas izmaksas.

Savukārt valdības ieņēmumi no šiem nodokļiem būtu novirzāmi sabiedrības veselības uzlabošanai, un pasaulē šajā jomā ir laba pieredze, Finanšu ministrijas rīcībā ir globāli pierādījumi. Apvienotā Karaliste vienlaikus ar cukura nodokļa ieviešanu, uzsāka sakņu un dārzeņu pieejamības subsidēšanu, kā arī plašas informatīvas kampaņas, aicinot iedzīvotājus vairāk lietot saknes un dārzeņus.

Akcīzes nodokļa slogs dzīvē sadalās starp patērētāju un pārdevēju, un ir atkarīgs no nodokļa elastības. Patiesībā valsts politikai cukura aplikšanai ar nodokli vajadzētu balstīties uz Ministru kabineta locekļu izpratni par cukura negatīvo ietekmi uz budžetu. Ja pārmērīga cukura patēriņa dēļ rodas tādas slimības kā aptaukošanās un 2. tipa diabēts, kas savukārt rada aterosklerozi, nieru un sirds slimības, aklumu, polineiropātiju un pāragru nāvi, tad valsts uzdevums ir mazināt cukura patēriņu ar fiskāliem līdzekļiem. Atcerēimies, ka sirds slimību un cukura diabēta komplikāciju ārstēšanu patiesībā lielā mērā sedz budžets (nodokļu maksātāji), bet zaudētās produktivitātes izmaksas sedz darba devēji.

Lai nekaitinātu savus lasītājus un nejauktu galvu budžeta sastādītājiem, es šoreiz nerunāšu par Pasaules Veselības organizācijas ieteikto Pigovian nodokli – tas ir princips, kad ārējos faktorus iekļauj dzēriena cenā. Tas zināmā mērā liek cilvēkiem, kuri pārmērīgi lieto gāzētos dzērienus, maksāt par veselības aprūpes izmaksām, ko viņi rada, un tas, pēc aizstāvju domām, ir taisnīgāk. Teorētiski šo nodokli varētu noteikt tādā līmenī, kas samazinātu patēriņu, līdz kolektīvais privātais ieguvums līdzsvarotu kolektīvās izmaksas par sliktāku veselību. Man škiet, ka to varētu panākt, ienākumus no cukura akcīzes novirzot bērnu uztura programmu vai aptaukošanās profilakses programmu izveidei.

VĒLĒJUMI KATRAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM PASAULES SIRDS DIENĀ

• nesmēķē! Neļauj nevienam smēķēt tavā klātbūtnē! Neļauj smēķēt bērna klātbūtnē un jebkādā veidā nodot bērnam cigareti un citus tabakas izstrādājumus!

• celies, kusties, dzīvo! Piecas reizes nedēļā vismaz pusstundu trenējies! Sporto jebkurā vecumā, sacenties! Bērniem jāsporto katru dienu.

• mācies – izglītība nozīmē veselības lietpratību, ilgu mūžu un labu veselību!

• ēd gudri! Izvairies no transtaukiem! Lieto saknes un dārzeņus, samazini sāls, cukura un konservantu saturu savā uzturā!

• nedzer alkoholu tik daudz, cik spēj! Nekad nedod alkoholu bērniem!

• tici savam ārstam! Zāles palīdz tikai tad, ja tās lieto. Esi līdzestīgs ārsta ieteiktajām dzīvesveida izmaiņām un nozīmētai ārstniecībai! Nepakļaujies šarlatānu, nekompetentu cilvēku, uzturbagātinātāju uun saldināto produktu biznesa un reklāmas mārketinga speciālistu uzspiestajam viedoklim.

Lasiet portālu i-veseliba.lv!
Jauna un droša informācija par veselību un slimību ārstēšanu
Iesaka Dr.Apinis: