un tad es pajautāju Dievam – kāpēc viņš sūtīja cilvēkam šo nelaimi, šo vīrusu? Un Dievs atbildēja – man nebija citu iespēju kā apturēt cilvēku karus un viņu postījumus uz zemes.

Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot

tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš

Jaunākie raksti

Jaunākie

Izcila latvieša Jāņa Frīdriha Baumaņa dzimšanas dienā

23. maijā, tālajā 1834. gadā Zaķusalas enkurnieka ģimenē dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Patiesībā jau pietiktu ar to, ka Rīgas Latviešu biedrība 1868. gadā ir dibināta viņa dzīvoklī, Rīgas Latviešu biedrību viņš vadīja no 1872. gada līdz 1875. gadam, organizēja un daļēji pats finansēja 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā 1873. gadā. Par viņa turību liecina tāds apstāklis, ka viņš diriģentiem, skolotājiem,...

read more

Kā sākt orientēšanos 50+ gadagājuma meitenei Covid–19 epidēmijas laikā? Raksts „IEVAS VESELĪBAI”

Piecdesmit gadus, kopš orientējos pats, uz šādu jautājumu būtu atbildējis gauži vienkārši– nedēļas vidū aizbrauc uz Magnētu (jo Magnēts tiešām notiek jau vairāk nekā 50 gadus), tur Tev iedos karti, kompasu, atzīmēšanās sistēmu un vēl iemācīs ar šiem verķiem rīkoties. Magnētā vienmēr atrodas ļaudis, kas māk un grib citiem iemācīt orientēties. Es uz Magnētu vadāju savus četrus un piecus gadus vecos mazdēlus, un viņi jau šo to no orientēšanās gudrībām bija apguvuši, līdz mūsu...

read more

Kur ņemt naudu Latvijas veselības aprūpei?

Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „Latvijas Ārsts” un „World Medical Journal” galvenais redaktors Pienācis brīdis, kad tauta ir sapratusi – medicīnai valdība un ierēdņi naudu vienmēr devuši pārlieku maz, bet novārdzinātā veselības aprūpe ar nepietiekamiem resursiem ir vienīgais glābiņš pandēmijā.  Covid –19 pandēmija nav beigusies, bet attālināta. Ar lielāko varbūtību ar SARS-CoV-2 vīrusu nāksies inficēties 60–70% zemeslodes iedzīvotāju (arī Latvijas iedzīvotāju) lai...

read more

Koronavīruss kā draugs

Jau piecus menešus mēs sadzīvojam uz šīs pasaules – cilvēks un koronavīruss SARS-CoV-2. Šķiet, esam iepazinušies. Vīruss dzīvo dažas dienas, kas ir gauži īss mūžs, salīdzinot ar cilveka mūžu, bet tikpat nenozīmīgs attiecībā pret zemeslodes vai visuma vēsturi. Un es aicināšu Jūs paraudzīties uz vīrusu ar pozitīvu skatu, jo patiesībā jau arī vīruss ir tādi pati Dieva radība kā mēs.  Cilvēcei koronavīruss ir vienlaikus sodība un vienlaikus unikāla dāvana. Nekad uz...

read more

Kāpēc amerikāņi pacientiem ar aizdomām uz Covid–19 liek gulēt uz vēdera?

Ārsts Pēteris Apinis sāk atbildēt uz daudziem simtiem viņam facebookā iesūtītajiem jautājumiem. Diemžēl katra atbilde nozīmē pārlasīt kaudzi rakstus un prasa dažas stundas. Šis konkrētais raksts galvenokārt balstās uz Amerikas Ārstu asociācijas žurnāla (JAMA) publikācijām ar laipnu izdevēju atļauju Kāpēc amerikāņi pacientiem ar aizdomām uz Covid–19 liek gulēt uz vēdera? No koronavīrusa SARS–CoV–2 izraisītās slimības Covid–19 vidēji smagām, smagām un ļoti smagām formām ir...

read more

Vai mums jāpotējas ar BCG vakcīnu lai izvairītos no Covid–19?

Ierunāju savu viedokli par to, ka cilvēkiem vajag uzlabot imunitāti, jo nekas cits no koronavīrusa (ne ministrija, ne maskas, ne internetā nopērkami brīnumlīdzekļi) mūs nepasargās kā tikai paša imunitāte, ko iegūstam ar kustībām, vingrošanu, racionālu uzturu, D vitamīnu, minerālvielām.  Savu uzrunu ieliku facebookā, to noskatījās visai daudz Latvijas iedzīvotāju. Saņēmu arī dažus tūkstošus jautājumu, kurus sagrupēju – sanāca trīs simti.  Nolēmu atbildēt uz dažiem...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

Dr. Apinis

Skaties raidījumu “Dr.Apinis” jau no šodienas pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

18.05.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Raidījuma tēma: Vīrusi, vakcīnas, sirds un asinsvadu slimības Viesos: Andrejs Ērglis, Indra Zeltiņa, Dace Zavadska

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis10 stundas atpakaļ
🔔SARUNA AR IZCILU ROKU TRAUMATOLOGU MĀRCI RADZIŅU👨‍⚕️

👉 Par akūtām traumām, kas saistītas ar velobraukšanu.🚴‍♂️

✅ Par galvenajiem šādu traumu iemesliem un to, cik bieži traumatologi saskaras ar velotraumām, kā arī ārsta viedoklis par to, cik velobraukšanai piemērota ir Rīgas un Pierīgas infrastruktūra.🤔
Pēteris Apinis
PĒTERIS APINIS: SARUNA AR IZCILU ROKU TRAUMATOLOGU MĀRCI RADZIŅU
Par akūtām traumām, kas saistītas ar velobraukšanu. Par galvenajiem šādu traumu iemesliem, par to cik bieži traumatologi saskaras ar velotraumām un arī par t...
youtube.com
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis18 stundas atpakaļ
Viktora Valaiņa rosināta saruna par Rīgas vietu reģionālajā reformā. Sarunu Viktors bija organizējis Bastejkalnā, kur pats, Daiga Mieriņa, es pats un operators ieradāmies ar velosipēdiem. Mani vienmēr pārsteidz tas, ka Viktors Valainis uz velosipēda pa Rīgu pārvietojas uzvalkā, šlipsē:
https://www.youtube.com/watch?v=M-W5MfDmDEY&feature=share&fbclid=IwAR2Q9qw4XaKkddD6oTrnaYm3CVUwUn9sNT96_oc1SkEDLchvfmX9wd3Lb9o
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
🎥 Plaša un detalizēta saruna ar Latvijas Vakcinācijas centra vadītāju, profesori DACI ZAVADSKU, par vakcīnām un vakcinēšanos dažādām vecuma un pacientu grupām.👨‍⚕️
Pēteris Apinis
PĒTERIS APINIS: Saruna ar Latvijas Vakcinācijas centra vadītāju, profesori DACI ZAVADSKU
Plaši un detalizēti par vakcīnām un to, cik tomēr svarīgi ikvienam no mums ir vakcinēties pret dažādām slimībām. Arī par to, kurām vecuma un pacientu grupām ...
youtube.com

Twitter

10 stundas atpakaļ
saruna ar traumatologu MARCI RADZIŅU par velosipēdista kritienu, atslēgas kaula, apakšdelma, delnas kaulu lūzumiem velosipēdistiem NESAKĀRTOTAS INFRASTRUKTŪRAS UN VELOCELIŅU NEESAMĪBAS DĒĻ. Īpaši veltīts @Talis_L : https://t.co/GKmNZ16uCM
18 stundas atpakaļ
Viktora Valeiņa rosināta saruna par Rīgas vietu reģionālajā reformā. Sarunu Viktors bija organizējis Bastejkalnā, kur pats, Daiga Mieriņa un es ieradāmies ar velosipēdiem. Pārsteidzoši – Viktors Valainis uz velosipēdapa Rīgu pārvietojas uzvalkā, šlipsē:
https://t.co/jOyZh64zCk
2 dienas atpakaļ
Mana saruna ar Bērnu infektoloģi, Latvijas Vakcinācijas centra vadītāju, profesori Daci Zavadsku par Covid–19 vakcīnu, gripas vakcīnu un vakcināciju kā tādu:
https://t.co/T7SXIhxDyg
3 dienas atpakaļ
Latviešu epidemioloģijas, sabiedrības veselības un veselības pratības Guru, profesors Ģirts Briģis: https://t.co/MLOoTyoXrw