Jaunākie raksti

Jaunākie

VAR NOŅEMT CEPURI VALDĪBAS ANTIKOVIDISKĀS ROSĪBAS PRIEKŠĀ, BET NEVIS NOŅEMT GALVU

NELIELA ATSAUCE UZ 1980. GADA SIFILISA EPIDĒMIJU  Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām mācīties uz Ādu un venērisko slimību dispansera slēgto nodaļu Maskavas ielā, ko tautā mīļi dēvēja par triperbāru vai pitomņiku. 1980. gadā Latvijā plosījās sifilisa epidēmija. Ja atmiņā neviļ – bija vairāk par...

read more

KUSTĪBA UN SPORTS KĀ GALVENAIS PROFILAKSES LĪDZEKLIS PRET COVID–19

Covid–19 pierādījis, ka ārsti ir pārmaiņu vēstnieki. Gluži kā ārlietās, vēstnieku sniegtos signālus nesaprot vai nevēlas saprast ne valdība, ne tauta. Jau trīsdesmit gadus galvenais signāls, ko ārsti stāsta valdībai un pacientiem, ir profilakse. Piemēram –ntiem, kas nodarbojas ar sportu, kas ir kustīgi, kam nav liekā svara, kam nav otrā tipa cukura diabēta, kas ārstējuši savu hiperholesterinēmiju un savu hipertoniju, tiem vīrusa slimības nav bīstamas. Atnāca Covid–19, ne...

read more

Man nav grūti nēsāt masku

15 minūšu stāsts par maskām, elpceļiem un vīrusiem. Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu.  Elpojot ar masku netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā elpceļos, kas tīri teorētiski  varētu radīt miegainību un nogurumu.  Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no...

read more

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19 (laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās) Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar COVID–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis...

read more

Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid–19

Multimorbiditāte nozīmē vairākas slimības vienam pacientam. RSU profesore Jūlija Voicehovska, atsaucoties uz M. Tinetti rakstu amerikāņu medicīnas asociācijas žurnālā, raksta, ka 55–98% cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības. Man patīk tāds vienkāršāks uzstādījums ,– ka 2/3 cilvēku pēc 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības, pēc 70 gadiem – trīs, pēc 80 – četras. Sabiedrība noveco, slimo ar hroniskām slimībām. Visbiežāk dažādās...

read more

Rīgas medicīnas institūtam / Latvijas Medicīnas akadēmijai / Rīgas Stradiņa universitātei aprit 70 gadi. Institūta dibināšana caur vēsturisku dokumentu un preses izdevumu prizmu

Autors pateicas Meldrai Usenko no Latvijas nacionālā arhīva, Ievai Miķelsonei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, profesoram Viktoram Kalnbērzam, Mārim Baltiņam un Dzintaram Mozgim un Absolventu asociācijas priekšsēdētājam, RSU rektora padomniekam Dinam Šmitam par atbalstu šī raksta tapšanā.

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

28.11.2020 Dr. Apinis 2. daļa

28.11.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Kurp virzās Latvijas farmācija? Viesos: Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Juris Bundulis, farmācijas eksperts, ķīmijas doktors Agnese Ritene, Latvijas Aptieku biedrības valdes...

28.11.2020 Dr. Apinis 1. daļa

28.11.2020 Dr. Apinis 1. daļa

Kurp virzās Latvijas farmācija? Viesos: Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Juris Bundulis, farmācijas eksperts, ķīmijas doktors Agnese Ritene, Latvijas Aptieku biedrības valdes...

23.11.2020 Dr. Apinis 2. daļa

23.11.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Onkoloģijas pandēmija Viesos: Aija Geriņa-Bērziņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētājs, profesors...

Intervijas

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis atjaunoja savu statusu.11 stundas atpakaļ
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis18 stundas atpakaļ
Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore Juta Kroiča
Latvijas Medicīnas akadēmijā un vēlāk – Rīgas Stradiņa universitātē no 1992. līdz 2008. gadam bija Starptautisko studiju nodaļas dekāne, bet no 2008. līdz 2014. gadam Akadēmisko un starptautisko sakaru departamenta direktore.
Šobrīd RSU Senāta priekšsēdētāja vietniece.
Pateicoties Jutas Kroičas darbam, enerģijai, kreativitātei un svešvalodu zināšanām RSU kļuva par nozīmīgāko ārvalstu studentu apmācības augstskolu Baltijā un vienu no ietekmīgākajām Austrumeiropā
Pievērsa Latvijai sākotnēji arābu studentus, vēlāk šrilankiešus, bet tad veica lielo studiju programmu reorganizāciju. Šobrīd RSU studē galvenokārt Rietumeiropas topošie ārsti.
Saruna ar profesori Jutu Kroiču par studijām Rīgas Medicīnas institūtā septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito sākumā.
Par to, kā Mikrobioloģijas katedrā pie profesores Aijas Žilēvicas saprata savu aicinājumu– mikrobioloģiju, viruoloģiju un imunoloģiju.
Par to, kāpēc nepārlika eksāmenu un neuzlaboja vienīgo nedaudz zemāko atzīmi un nesaņēma „sarkano diplomu”, bet uzreiz pēc studijām aizbrauca aspirantūrā uz Maskavu
Kā Juta Kroiča apvienoja aspirantūru Maskavā, māmiņas rūpes un pētniecību Mikrobioloģijas institūtā Rīgā
Stāsts par darbu Mikrobioloģijas institūtā un pedagoga gaitām Rīgas Medicīnas institūtā. Viņas katedras vadītāja, profesore, tolaik Mācību prorektore Aija Žilēvica vienkārši savu līdzstrādnieci nozīmēja par ārvalstu studentu piesaistes organizatoru, ar vārdiem, ka tur jau nu nekas daudz nebūšot jādara.
Kā starptautiskās izglītības izstādēs sākās ārvalstu studentu piesaiste. Par draudzību un konkurenci ar Kauņas Medicīnas institūtu (šobrīd Kauņas humanitāro universitāti) ārvalstu studentu piesaistē
Par ļoti daudziem doktorantiem, kas parasti laikā pabeidz doktorantūru ar doktora grādu, par studentu konferencēm un zinātnes forumiem.
Saruna par mūsu Alma Mater – Rīgas Medicīnas institūtu / Rīgas Stradiņa universitāti, kas šogad atzīmē 70. gadskārtu
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis2 dienas atpakaļ
Par vakcīnām pret Covid–19. Kam un kāpēc vakcinēties?
Vai vakcīnas drošas?
Šo nelielo uzrunu biju ierakstījis jau pagājušonedēļ, bet pārdomāju – nu vai nu vajag man par to runāt.
Uzrakstīju savas pārdomas par vakcīnām kā stāstiņu un nopublicēju:

https://www.la.lv/par-koronavirusu-sars-cov-2-un-vakcinam

Izrādās, ka cilvēki lasa
Bet daži vēloties klausīties
Tad nu te ir īsais ierunātais tekstiņš par vakcīnām
Bet labāk izlasiet
Pēteris Apinis

Twitter

3 dienas atpakaļ
Rīt saruna TV24 raidījumā Dr.Apinis par farmāciju. Raidījumā piedalīsies: Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, Latvijas Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, Farmācijas eksperts, ķīmijas doktors Juris Bundulis. Atkārtojums svētdien plkst. 19.00 https://t.co/hcmg9yXUOy PeterisApinis photo
6 dienas atpakaļ
Pirmdie, 23. novembrī plkst. 13.00 TV24 raidījums Dr. Apinis par ONKOLOĢIJU: https://t.co/vMhtLmWXEs PeterisApinis photo
2 nedēļas atpakaļ
Pirmdien raidījumā Dr.Apinis runāsim par aritmijām https://t.co/TtylQ9W79b PeterisApinis photo
3 nedēļas atpakaļ
Svecītes aizdegsim rītvakar pie Rīgas pils mūra!
Ja nebūtu 11. novembra, nebūtu Latvijas.
No Covid–19 nav jābaidās, bet no tā ir jāizvairās. Ievērosim distanci. Ārtelpā, vējā praktiski vīrusu nodot citam ir neiespējami.
Ar cieņu, ārsts Pēteris Apinis https://t.co/Y09Vk1jZbk
PeterisApinis photo