Jaunākie raksti

Jaunākie

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19 (laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās) Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar COVID–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis...

read more

Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid–19

Multimorbiditāte nozīmē vairākas slimības vienam pacientam. RSU profesore Jūlija Voicehovska, atsaucoties uz M. Tinetti rakstu amerikāņu medicīnas asociācijas žurnālā, raksta, ka 55–98% cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības. Man patīk tāds vienkāršāks uzstādījums ,– ka 2/3 cilvēku pēc 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības, pēc 70 gadiem – trīs, pēc 80 – četras. Sabiedrība noveco, slimo ar hroniskām slimībām. Visbiežāk dažādās...

read more

Rīgas medicīnas institūtam / Latvijas Medicīnas akadēmijai / Rīgas Stradiņa universitātei aprit 70 gadi. Institūta dibināšana caur vēsturisku dokumentu un preses izdevumu prizmu

Autors pateicas Meldrai Usenko no Latvijas nacionālā arhīva, Ievai Miķelsonei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, profesoram Viktoram Kalnbērzam, Mārim Baltiņam un Dzintaram Mozgim un Absolventu asociācijas priekšsēdētājam, RSU rektora padomniekam Dinam Šmitam par atbalstu šī raksta tapšanā.

read more

Kādus solījumus prasīt Rīgas deputātu kandidātiem veselības un medicīnas jomā?

Deputāts ir cilvēks, kas priekšvēlēšanu laikā taujā un sola. Brīdī, kad deputāta kandidāts pārtop par deputātu, viņš aizmirst jautāt, ieklausīties un sadzirdēt, tad viņš sāk klāstīt savu dzīves pieredzi, gudrību un viedumu un iegūst tipisko deputāta veidolu.  Tādēļ priekšvēlēšanu laiks ir vienīgais brīdis, kad deputāta kandidātam var kaut ko ieteikt, pārliecināt viņu vai pat iegūt deputāta solījumu atbilstošo problēmu risināt vai arī kādu patiesi labu darbu darīt....

read more

Stāsts par sarkanbaltsarkano karogu Raunā 1973. gada 20. – 22. jūlijā un manu draugu Druvi Skulti, kas nodarījumā atzinās 44 gadus vēlāk

Stāsts par sarkanbaltsarkano karogu Raunā 1973. gada 20. – 22. jūlijā un manu draugu Druvi Skulti, kas nodarījumā atzinās 44 gadus vēlāk Īss vēsturisks priekšraksts  Padomju Latvijā Dziesmu svētkus bija pieņemts pieskaņot 21. jūlijam. Daudziem šī svinamā diena vairs neko neizsaka, bet 21. jūlijs Padomju histogrāfijā bija ļoti nozīmīgs – 1940. gadā tā saucamā Latvijas Tautas Saeima pasludināja Latviju par Padomju republiku. Šī Tautas Saeima bija ievēlēta 14.—15. jūlija...

read more

Elitas Veidemanes intervija ar Pēteri Apini nra.lv: Valdības lielākā kļūda bija kampaņa “sēdi mājās”

„Veselības ministrei Viņķelei ir tikai viens – savējais – viedoklis. Jebkurš cits viedoklis viņā raisa dusmas. Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi,” uzskata Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „World Medical Journal” un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors. Viņa spriedumi ir loģiski un līdzsvaroti, dažkārt paradoksāli un daudziem nepatīkami, toties – patiesi. Vai...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

19.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

19.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Valsts apmaksātais taisnās zarnas vēža skrīnings Viesos: Dins Šmits, veselības uzņēmumu grupas Repharm padomes loceklis Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore Baiba Putniņa,...

19.10.2020 Dr. Apinis 1. daļa

19.10.2020 Dr. Apinis 1. daļa

Valsts apmaksātais taisnās zarnas vēža skrīnings Viesos: Dins Šmits, veselības uzņēmumu grupas Repharm padomes loceklis Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore Baiba Putniņa,...

12.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

12.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Muguras sāpes Viesos: Jānis Šlēziņš, neiroķirurgs, ārsts VCA Inese Svikliņa, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste, NRC "Vaivari" Anna Mihailova, RSU docente, reimatoloģe Vladimirs...

Intervijas

Pēteris Apinis: saruna ar RMI docentu Julianu Spružu

Pēteris Apinis: saruna ar RMI docentu Julianu Spružu

Julians Spružs bija Rīgas Medicīnas institūta Marksisma ļeņinisma un politekonomijas katedras vadītājs un institūta partijas sekretārs. Viņš vienmēr bijja mierīgs, smaidošs un laipns pret studentiem, bet nodarbībās tikai nošūpoja galvu par visiem tekstiem, ko studenti...

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis11 stundas atpakaļ
Farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja, profesore Dace Bandere šobrīd vada farmaceitu izglītību Rīgas Stradiņa universitātē

Viņas vecāki ir izcili ārsti – ortopēds un acu ārste. Vecāku darbs dežūrās un pārslodze slimnīcās (arī Tēva darbs, vadot lielāko valsts slimnīcu un visu Latvijas veselības aprūpi) likusi viņai izvēlēties ārstniecībai tuvu, bet ne gluži ārsta profesiju
Izcila ķīmiķe ar fundamentālām ķīmijas zināšanām
Disertāciju aizstāvējusi par difterijas pētījumiem
Ilgstoši strādājusi praktiski par farmaceiti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas aptiekā
Mīl studentus, mīl savus kolēģus
Farmācijas fakultāte šobrīd ir visstraujāk attīstošā fakultāte Stradiņa universitātē, sadarbojas gan ar visām citām lielākajām Latvijas augstskolām, gan farmācijas ražošanas uznēmumiem, gan pasaules farmaceitiskām un farmakoloģiskām institūcijām
Farmācijas fakultātei pievienojusies arī Farmakoloģijas katedra ar fantastiskām tradīcijām un zināšanu bagāžu
Saruna par tradīcijām, izciliem pedagogiem, paaudžu maiņu un studentiem
Saruna par farmaceita vietu veselības aprūpē, par mūsdienīgu farmaceitisko aprūpi, par aptiekas nozīmi, par aptiekas kolektīvu
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis atjaunoja savu statusu.24 stundas atpakaļ
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis24 stundas atpakaļ
ĪSAIS SKAIDROJUMS – KĀPĒC NOSKATĪTIES MANU FACEBOOKĀ

15 MINŪŠU STĀSTU PAR MASKĀM ELPCEĻIEM UN VĪRUSIEM

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.

Elpojot ar masku netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā – elpceļos, kas tīri teorētiski
varētu radīt miegainību un nogurumu.

VIENREIZ LIETOJAMA MASKA IR BIZNESS

Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no miklā izelpojamā gaisa, deguna sekrēta un siekalām un veido izcilu mikrobu barotni.

Maska nav nododama citam cilvēkam, jo tad vīrusu un mikrobu pārneses risks būtu patiesi liels. Salīdzinājumā – lietot cita cilvēka jau nēsātu masku ir kaut kas līdzīgs iespējai dalīties ar lietotu pamperi vai tamponu.

Vienreiz lietojama maska, kuras pašizmaksa, iespējams, ir mazāka par eirocentu, Latvijā maksā no 60 līdz 80 eirocentiem, un dod kādam eldorādo peļņu. Vai valdībai pietuvinātiem cilvēkiem ir kāda saistība ar masku biznesu, man nav zināms.

Valdības mēģinājums piespiest nabadzīgākiem cilvēkiem tērēt 50 eiro mēnesī maskām ir:
• mēģinājums viņus piespiest neēst, jo daļai nabagāku ļaužu nāksies izšķirties – maskas vai uzturs;
• mēģinājums piespiest viņus lietot masku daudzkārtīgi;
• mēģinājums piespiest dalīties ar lietotām maskām.

Veiciet nelielu eksperimentu. Uzlieciet masku un nostājieties netālu no smēķējoša cilvēka. Jūs sajutīsiet tabakas dūmus. Jebkurš, kas caur masku saož cigaretes vai tabakas izstrādājumu dūmus, var būt 100% pārliecināts, ka saostais ir dūmu daļiņas, kas nākušas no otra cilvēka elpošanas ceļiem.

Dūmu daļiņas izmērs ir 20 līdz 300 mikrometri (mikrometrs ir metra miljonā daļa. 1µm=1/1000mm=1/1000000m. Mikrometru parasti apzīmē ar "µm", arī "um", kas izskatās līdzīgi).

Vīrusi ir daudz mazāki. Vīrusu lielums ir mērāms nanometros (nanometrs ir metra miljardā daļa). Koronavīrusi ir visai lieli vīrusi – 80 līdz 120 nanometru lieli.

Tātad jebkurš vīruss ir 1000x mazāks par dūmu daļiņas izmēriem. Salīdzinājums starp vīrusu un dūmu daļiņu būtu kā tenisa bumbiņai ar gaisa balonu, ar kādu pāri Latvijai nereti lidinās Gunārs Dukšte.

Vislabākās maskas filtrējošā slāņa caurumiņi mērāmi milimetra desmitdaļās vai simtdaļās, kas savukārt ir 1000x lielāki par dūmu cietajām daļām (šeit es vispār nerunāju par auduma maskām, dizaina maskām un šallēm līdzīgiem sejas aizsegiem, kas tiešām der tikpat kā drāšu ogs pret odiem).

DAUDZ BŪTISKĀK PAR MASKU VALKĀŠANU IR RŪPĒTIES PAR SAVIEM ELPCEĻIEM

Deguns ir ieeja elpceļos. Tas kalpo kā gaisa kondicionētājs un ķīmisku vielu sensors. Daļiņas un gāzes tiek filtrētas, un liela to daļa nosēžas degunā. Deguna epitēlijs ik brīdi ir saskarsmē ar kairinātājiem, alergēniem un potenciāliem infekciju izraisītājiem, un tas aizsargā dziļos elpceļus no vielu kaitīgās ietekmes.

Starp deguna valnīti un gliemežnīcu, kā arī deguna starpsienas priekšējām daļām gaisa plūsma palēninās un veidojas turbulence. Turbulences dēļ visas smalkās daļiņas – gan dūmu daļiņas, gan baktērijas, gan vīrusi tiek sviesti pret deguna vai dziļāku elpceļu gļotādu, kur pielīp un pirmo reizi saskaras ar organisma aizsargsistēmām.

Galvenais aizsargs ir elpceļus klājošais šķidrums. Tas gan degunā, gan dziļajos elpceļos sastāv no diviem slāņiem:
• apakšējā sola slāņa, kam ir zema viskozitāte;
• augšējā gļotu slāņa, kas sastāv no ūdens un mucīniem, kuri izdalās, reaģējot uz tiešu ķīmisku kairinājumu, iekaisuma citokīniem un holīnerģisko neironālo stimulāciju.

Tiem piemīt antimikrobiāla efektivitāte.
Deguna sekrēti ir nozīmīgi visu elpceļu aizsardzībā, jo satur imūnglobulīnus, piemēram, IgA, kas ir pirmā aizsardzība pret infekcijām.
Vesela cilvēka deguna gļotāda ir galvenais aizsardzības spēks pret vīrusu, nevis maska vai vizieris. Ja mēs vēlamies izvairīties no elpceļu vīrusu infekcijām, tai skaitā koronavīrusu infekcijas, galvenās rūpes ir par augšējo elpceļu veselību, kas nozīmē deguna elpošanu, nesmēķēšanu un izvairīšanos no piedūmotām telpām.

KĀPĒC MEDIĶI VALKĀ MASKAS?

Kādēļ medicīnas darbinieki slimnīcā nēsā maskas, ja paši itin labi apzinās, ka šīs maskas pret vīrusiem nelīdz? Iemesli ir vairāki, bet būtiskais, ka maska tiešām ir derīga mikrobu, baktēriju aizturei, jo baktērijas ir tūkstoškārt lielākas par vīrusiem, pie kam nereti ir sasaistītas pa divām vai lielākos klāsteros, un tos jau tiešām maska var palīdzēt aizturēt. Nav nekā būtiskāka kā slimnīcā neizplatīt hospitālo vai nazokomiālo infekciju, un tur maskas ir tiešām derīgas.

Es jūs aicinu pārdomāt – vai nav izdevīgāk maskas vietā uzreiz pāriet uz vizieri, paplašinātām brillēm un citiem līdzekļiem, kas ir vairākkārt vai pat ilgstoši lietojami, notīrāmi, un aizsargā arī acis.

Arvien vairāk pasaules literatūrā parādās informācija, ka SARS–CoV-2 vīrusa ieejas vārti ļoti bieži ir nevis elpceļi, bet acu gļotāda. Plakstiņu gļotāda nav sagatavota cīņai ar vīrusiem, tādēļ pietiek ar mazāku vīrusu slodzi lai vīrusu iemantotu vai pat saslimtu.

IZDARIET SECINĀJUMUS NO MANA STĀSTĪTĀ UN RAKSTĪTĀ

• 2 metru distancēšanās ir daudz drošāka aizsardzība no vīrusa kā maska (mums nav iespējams salīdzināt, bet pieņemsim, ka tūkstoškārt);

• ar svešiem cilvēkiem komunicēšanai izvēlieties ārtelpas. Mežā, pie jūras, uz purva laipas un pat parkā nekad gaisā nebūs tādas vīrusu koncentrācijas, lai kāds saslimtu. Valdība jums jau vienreiz meloja, kad visiem lika palikt mājās, pie kam savus melus izplatīja caur PR aģentūrām, maksājot par to mūsu– nodokļu maksātāju naudu;

• telpās izvairieties atrasties ar citu cilvēku seja pret seju ilgāk par 10 minūtēm, pat ja esiet uzvilkuši maskas;

• no vīrusa nevajag baidīties, bet no tā var izvairīties. Ar vīrusu var inficēties, bet arī tad personīgā imunitāte noderēs daudz vairāk par valdības klaigām un pretvīrusu reklāmās izmestajiem nodokļu maksātāju naudas tūkstošiem;

• ja jūs katru dienu stundu sportosiet, imunitāte būs pietiekoša ne tikai pret SARS-CoV–2, bet arī pret citiem vīrusiem. Mūsu visu pienākums ir piespiest valdību atdot bērniem un tautai sportu, lai stiprinātu veselību. Papildus nozīmīgs ir normāls uzturs ar saknēm un dārzeņiem, D vitamīns un varbūt arī cinks un selēns, kā arī nelasīt šausmu stāstus par mirstību no vīrusa;

• maskas vietā izvēlēties vizieri – tas ir daudzkārt lietojams un aizsargā acis;

• tiem, kas no vīrusa patiesi baidās, maskas ir obligāti jānēsā, jo arī maskām piemīt placebo efekts;

• valdības mēģinājumi piespiest visiem nēsāt maskas, sarīkot milzīgu strīdus kampaņu starp masku mīlētājiem un masku nīdējiem ir tikai un vienīgi mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no bezcerīgā valsts budžeta, ekonomikas sagraušanas (piemēram, tranzīta, dzelzceļa un ostu mazspējas), kā arī cilvēku aizplūšanas no valsts.

Ministru prezidentam es ieteiktu nēsāt respiratoru, kas tiešām aiztur vīrusus. Uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties.

Twitter

5 dienas atpakaļ
par smēķēšanu, Jāni Reiru kā tabakas smēķēšanas lobiju un Covid–19 pandēmiju, paldies https://t.co/huy2kBhHMC par publikāciju : https://t.co/b4DdZviqoc
1 nedēļa atpakaļ
Onkologs: Covid-19 laikā bijis daudz vairāk ielaistu vēža gadījumu - https://t.co/dZ7qfaYLwM via @nralv
2 nedēļas atpakaļ
Pirmdien raidījumā TV24 Dr.Apinis runāsim par MUGURAS SĀPĒM https://t.co/wQlj1Cbqaj PeterisApinis photo
2 nedēļas atpakaļ
Paldies re:baltica par reklāmu! Latvijai ir tiesības uz pretrunīgiem viedokļiem par Covid–19 –gan uz manu (distancējieties, ejiet ārā, stipriniet imunitāti, ārstējiet hroniskās slimības, nebaidieties no vīrusa), gan re:baltica histēriski panisko viedokli
https://t.co/hb28aovVE0