Jaunākie raksti

Jaunākie

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19

TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19 (laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās) Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar COVID–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis...

read more

Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid–19

Multimorbiditāte nozīmē vairākas slimības vienam pacientam. RSU profesore Jūlija Voicehovska, atsaucoties uz M. Tinetti rakstu amerikāņu medicīnas asociācijas žurnālā, raksta, ka 55–98% cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības. Man patīk tāds vienkāršāks uzstādījums ,– ka 2/3 cilvēku pēc 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības, pēc 70 gadiem – trīs, pēc 80 – četras. Sabiedrība noveco, slimo ar hroniskām slimībām. Visbiežāk dažādās...

read more

Rīgas medicīnas institūtam / Latvijas Medicīnas akadēmijai / Rīgas Stradiņa universitātei aprit 70 gadi. Institūta dibināšana caur vēsturisku dokumentu un preses izdevumu prizmu

Autors pateicas Meldrai Usenko no Latvijas nacionālā arhīva, Ievai Miķelsonei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, profesoram Viktoram Kalnbērzam, Mārim Baltiņam un Dzintaram Mozgim un Absolventu asociācijas priekšsēdētājam, RSU rektora padomniekam Dinam Šmitam par atbalstu šī raksta tapšanā.

read more

Kādus solījumus prasīt Rīgas deputātu kandidātiem veselības un medicīnas jomā?

Deputāts ir cilvēks, kas priekšvēlēšanu laikā taujā un sola. Brīdī, kad deputāta kandidāts pārtop par deputātu, viņš aizmirst jautāt, ieklausīties un sadzirdēt, tad viņš sāk klāstīt savu dzīves pieredzi, gudrību un viedumu un iegūst tipisko deputāta veidolu.  Tādēļ priekšvēlēšanu laiks ir vienīgais brīdis, kad deputāta kandidātam var kaut ko ieteikt, pārliecināt viņu vai pat iegūt deputāta solījumu atbilstošo problēmu risināt vai arī kādu patiesi labu darbu darīt....

read more

Stāsts par sarkanbaltsarkano karogu Raunā 1973. gada 20. – 22. jūlijā un manu draugu Druvi Skulti, kas nodarījumā atzinās 44 gadus vēlāk

Stāsts par sarkanbaltsarkano karogu Raunā 1973. gada 20. – 22. jūlijā un manu draugu Druvi Skulti, kas nodarījumā atzinās 44 gadus vēlāk Īss vēsturisks priekšraksts  Padomju Latvijā Dziesmu svētkus bija pieņemts pieskaņot 21. jūlijam. Daudziem šī svinamā diena vairs neko neizsaka, bet 21. jūlijs Padomju histogrāfijā bija ļoti nozīmīgs – 1940. gadā tā saucamā Latvijas Tautas Saeima pasludināja Latviju par Padomju republiku. Šī Tautas Saeima bija ievēlēta 14.—15. jūlija...

read more

Elitas Veidemanes intervija ar Pēteri Apini nra.lv: Valdības lielākā kļūda bija kampaņa “sēdi mājās”

„Veselības ministrei Viņķelei ir tikai viens – savējais – viedoklis. Jebkurš cits viedoklis viņā raisa dusmas. Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi,” uzskata Pēteris Apinis, ārsts, žurnālu „World Medical Journal” un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors. Viņa spriedumi ir loģiski un līdzsvaroti, dažkārt paradoksāli un daudziem nepatīkami, toties – patiesi. Vai...

read more

Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors

Raidījumi un intervijas

Raidījumi

AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU

Skaties raidījumu “AKADĒMISKĀS SARUNAS PAR MEDICĪNU” pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!

Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”

Pēteris Apinis – YouTube intervijas

Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi un intervijas”, kā arī Pētera Apiņa YouTube kanālā

Raidījumi

19.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

19.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Valsts apmaksātais taisnās zarnas vēža skrīnings Viesos: Dins Šmits, veselības uzņēmumu grupas Repharm padomes loceklis Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore Baiba Putniņa,...

19.10.2020 Dr. Apinis 1. daļa

19.10.2020 Dr. Apinis 1. daļa

Valsts apmaksātais taisnās zarnas vēža skrīnings Viesos: Dins Šmits, veselības uzņēmumu grupas Repharm padomes loceklis Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore Baiba Putniņa,...

12.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

12.10.2020 Dr. Apinis 2. daļa

Muguras sāpes Viesos: Jānis Šlēziņš, neiroķirurgs, ārsts VCA Inese Svikliņa, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste, NRC "Vaivari" Anna Mihailova, RSU docente, reimatoloģe Vladimirs...

Intervijas

Pēteris Apinis: saruna ar RMI docentu Julianu Spružu

Pēteris Apinis: saruna ar RMI docentu Julianu Spružu

Julians Spružs bija Rīgas Medicīnas institūta Marksisma ļeņinisma un politekonomijas katedras vadītājs un institūta partijas sekretārs. Viņš vienmēr bijja mierīgs, smaidošs un laipns pret studentiem, bet nodarbībās tikai nošūpoja galvu par visiem tekstiem, ko studenti...

Latvijai 100

Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam

Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.

Grāmatas

Latvijas valsts 90 gadu

Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...

read more

A Hundred Great Latvians

The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...

read more

100 Latvijas personību

Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...

read more

Fotogrāfijas

Fotogrāfijas

Sociālajos tīklos

Facebook

Pēteris Apinis
Pēteris Apinis4 stundas atpakaļ
Tā reize, kad vairāk pieslienos Ilzes Viņķeles viedoklim. Veselības ministrijai nudien nav jāaizlāpa visi caurumi. Latvija nedzīvo izolētā salā, bet Eiropā Covid–19 ierobežošanas noteikumi ir tik atšķirīgi, ka mēs itin droši varam apgalvot – 2/3 pasaules iedzīvotāju ar SARS-CoV-2 vīrusu nāksies pārslimot. Un Veselības ministrijai vajadzētu pievērsties ārstniecībai un profilaksei, bet drošības, finanšu un tieslietu jautājumus risiniāt tiem, kam tas jādara pēc amata apraksta.
Ir pilnīgi skaidrs, ka ne jau Ilze Viņķele izdomāja visu absurdu (dzerstiņš krogā atļauts – desmit cilvēkiem spēlēt basketbolu aizliegts; mītiņš Baltkrievijas aizstāvībai cildināts, bet maratonskrējjiens aizliegts; atļautas pagarinātās dienas stundas, bet aizliegtas bērnu sporta nodarbības, lielveikali vaļā, sporta zāles ciet utt.). Arī maskas (tā gan ir mana izjūta) ir nevis Viņķeles, bet Kariņa hipohondrija.
Viedokļu sadurē šoreiz esmu Viņķeles pusē: https://puaro.lv/politika/krizei-padzilinoties-vinkele-sak-noradit-uz-citiem-atbildigajiem/
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis5 stundas atpakaļ
Inga Krupnova ir reanimācijas nodaļas vadītāja Infektoloģijas centrā, bet ļoti daudz strādā arī RAKUS Gaiļezera slimnīcā Toksikoloģijas centrā, jo tur plašāks un interesantāks slimnieku klāsts. Ārsts nekad nav un nevar būt vienas slimības vai vienas slimību grupas ārsts. Inga Krupnova ir kolēģē no pazīstamas ārstu dzimtas, man ir tas gods pazīt viņas tēvu– lielisku Ventspils ķirurgu, bet, cik zinu, arī viņas māte, brālis, vīrs ir ārsti.
Inga Krupnova ir tiešām pašaizliedzīgs un darbaspējīgs speciālists, interviju ar viņu ir ļoti pamācoši izlasīt. Galvenā atziņa – šaurā vieta medicīnā Latvijā ir nevis gultu, aparātu, zāļu trūkums, bet anestezioloģijas reanimatoloģijas ārstu speciālistu un specializējušos medicīnas māsu trūkums: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reanimatologe-mes-stradajam-jusu-del--ludzu-palidziet-ari-mums.a379263/
Pēteris Apinis
Pēteris Apinis17 stundas atpakaļ
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore un Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras profesore Gunta Lazdāne ilgus gadus strādājusi Pasaules Veselības organizācijā un bijusi viens no augstākajiem šīs organizācijas ierēdņiem – Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālajā birojā vadījjusi seksuālās un reproduktīvās veselības programmu, vienkāršoti– atbildējusi par sievietes veselību Eiropā.
Gunta Lazdāne regulāri vērtējusi seksuālās un reproduktīvās veselības, t.sk., mātes un jaundzimušā veselības stāvokli 53 Eiropas reģiona dalībvalstīs, un informējusi par to šo valstu veselības ministrijas, politikas veidotājus, zinātniekus, kā arī veselības aprūpes sniedzējus pasaulē un Eiropā.
Koordinējusi dažādas pasaules organizācijas, t.sk., ANO apakšvienības par mātes un bērna veselības aizsardzību.
Gunta Lazdāne kopš 2017. gada atgriezusies Latvijā, uz Rīgas Stradiņa universitātes bāzes izveidojusi Sabiedrības veselības institūtu, šobrīd pēta Latvijas veselības aprūpi, sabiedrības veselību, sociālo determinanci, bet lekcijas par sieviešu slimībām un sievietes veselību lasa gan RSU stiudentiem, gan rezidentiem un doktorantiem.
Saruna gan ir par tālajiem studiju gadiem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados (mācījusies vienā grupā ar Ivaru Krastiņu un Valdi Zatleru). Par izvēli – mācīties ginekoloģiju un dzemdniecību. Par izcilām latviešu ginekoloģēm, toreizējām dzemdniecības un ginekoloģijas docētājām – Iru Smilškalni, Anitu Andrejevu, Svetlanu Andrejevu u.c.
Saruna par Rīgas Medicīnas institūta studentu dzīvi, par rektoru, par dažadu medicīnas jomu līderiem.
Stāsts par to kā rektors Korzāns Guntu Lazdāni iecēla par Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāju, un kāda bija šai rīcībai pretdarbība.
Stāsts ir arī par to, kas sarunā palika „aiz kadra”– par „Papardes ziedu” un Latvijas sieviešu reproduktīvo veselību
Pēteris Apinis

Twitter

7 dienas atpakaļ
par smēķēšanu, Jāni Reiru kā tabakas smēķēšanas lobiju un Covid–19 pandēmiju, paldies https://t.co/huy2kBhHMC par publikāciju : https://t.co/b4DdZviqoc
2 nedēļas atpakaļ
Onkologs: Covid-19 laikā bijis daudz vairāk ielaistu vēža gadījumu - https://t.co/dZ7qfaYLwM via @nralv
2 nedēļas atpakaļ
Pirmdien raidījumā TV24 Dr.Apinis runāsim par MUGURAS SĀPĒM https://t.co/wQlj1Cbqaj PeterisApinis photo
3 nedēļas atpakaļ
Paldies re:baltica par reklāmu! Latvijai ir tiesības uz pretrunīgiem viedokļiem par Covid–19 –gan uz manu (distancējieties, ejiet ārā, stipriniet imunitāti, ārstējiet hroniskās slimības, nebaidieties no vīrusa), gan re:baltica histēriski panisko viedokli
https://t.co/hb28aovVE0