23/08/2016 | Latvieša daba
Neesmune mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās–galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skrietslikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Mažasūnu ārda motobraucēji un...
10/02/2015 | Latvieša daba
2015. gada 6. februārī tai saulē aizgāja mana mamma Silvija Apine, ko draugi un radi mēdza saukt par Zīli, bet mūža beigās galvenokārt dēvēja par vecomammu vai vecvecmammu. Viņa nodzīvoja raženu un darbīgu mūžu – 94 gadus – un, neskaitot dažas pēdējās mūža dienas,...
11/07/2014 | Latvieša daba
Latvietis Jāņu nakti neguļ– viņš sēž internetā vai skatās pasaules futbola čempionāta spēli starp Kamerūnu un Brazīliju vai starp Meksiku un Horvātiju. Nepazīstu pārlieku daudz latviešu, kas zin vairāk par diviem līgo dziesmu pantiņiem. Toties visi mani paziņas...
24/01/2014 | Latvieša daba
Iespējams, šos vārdus vēlējos rakstīt jau pēc Gada balvas sportā, kas atturības biedrības „Ziemeļblāzma” namā notika 27. decembrī. Šo rindu autors nav nedzērājs, bet jutās gauži pārsteigts, ka atturības biedrībā sporta balvas pasniegšana sākas ar alkohola glāzi....
27/12/2013 | Latvieša daba
Valsts mērogā Ziemassvētkus varētu saukt par meža retināšanas svētkiem. Ja ķīnietim valsts paģēr katru gadu iestādīt vismaz vienu koku, un ir cerības, ka ar laiku pār Gobi tuksnesi šalks ciedru meži, latvietis vismaz vienu egli gadā nocērt. Nu varbūt necērt pats,...
11/06/2012 | Latvieša daba
1. Jāņos dzer alu, bet tad, kad ielikts pamatiņš, lej virsū konjaku, viskiju, šņabi vai kandžu – ko nu rocība atļauj. No padomju laikiem zināma tautas gudrība māca, ka alus bez šņabja ir vējā izmesta nauda. Tā kā Latvijā viens nosaukums ir alum, ko ražo no miežu...
Jaunākie komentāri