Savai mātei

2015. gada 6. februārī tai saulē aizgāja mana mamma Silvija Apine, ko draugi un radi mēdza saukt par Zīli, bet mūža beigās galvenokārt dēvēja par vecomammu vai vecvecmammu. Viņa nodzīvoja raženu un darbīgu mūžu – 94 gadus – un, neskaitot dažas pēdējās mūža dienas,...

Pasūtījuma raksts Delfiem par līgošanu ārsta skatījumā

  Latvietis Jāņu nakti neguļ– viņš sēž internetā vai skatās pasaules futbola čempionāta spēli starp Kamerūnu un Brazīliju vai starp Meksiku un Horvātiju. Nepazīstu pārlieku daudz latviešu, kas zin vairāk par diviem līgo dziesmu pantiņiem. Toties visi mani paziņas...

Latvijas lielā alus balle atturības biedrības telpās.

  Iespējams, šos vārdus vēlējos rakstīt jau pēc Gada balvas sportā, kas atturības biedrības „Ziemeļblāzma” namā notika 27. decembrī. Šo rindu autors nav nedzērājs, bet jutās gauži pārsteigts, ka atturības biedrībā sporta balvas pasniegšana sākas ar alkohola glāzi....

Vectētiņš nocērt eglīti Pierīgas mežā vai tepat parkā

  Valsts mērogā Ziemassvētkus varētu saukt par meža retināšanas svētkiem. Ja ķīnietim valsts paģēr katru gadu iestādīt vismaz vienu koku, un ir cerības, ka ar laiku pār Gobi tuksnesi šalks ciedru meži, latvietis vismaz vienu egli gadā nocērt. Nu varbūt necērt pats,...

Neapgāžamas Jāņu aksiomas

1. Jāņos dzer alu, bet tad, kad ielikts pamatiņš, lej virsū konjaku, viskiju, šņabi vai kandžu – ko nu rocība atļauj. No padomju laikiem zināma tautas gudrība māca, ka alus bez šņabja ir vējā izmesta nauda. Tā kā Latvijā viens nosaukums ir alum, ko ražo no miežu...