Mugurkaulāja ķirurgs, Veselības centru apvienības medicīnas padomes priekšsēdētājs Viktors Vestermanis
Pabeidzis skolu krievu valodā, iestājeksāmenus kārtoja latviski un studēja latviešu plūsmā.
Studēja tikai ar teicamām atzīmēm, noņēmās ar komjaunatni tādā apjomā, ka saņēma atļauju studentu vienībā braukt uz Dienvidslāviju
No kursa biedriem ar labu vārdu piemin kursa vecāko Andri Timberu un komjaunatnes sekretāru Leonīdu Eidelmanu, kurš 2018. gadā kā Izraēlas anestezioloģijas profesors un Izraēlas Ārstu biedrības prezidents kļuva par Pasaules Ārstu savienības prezidentu
Pēc sadales aizbrauca uz Aloju un strādāja par ķirurgu, nepieņēma piedāvājumu kļūt par Limbažu slimnīcas galvenā ārsta vietnieku.
Sazinājās un draudzējāsun kopēji operējja ar savu grupas biedru, tolaik Valmieras ķirurgu, šobrīd Liepājas ķirurģijas virsārstu Viesturu Rozīti
Māsas un sanitāres allaž mēdza salīdzināt Alojas ķirurga veikumu ar iepriekšējiem ķirurgiem Alojā, tai skaitā – vēlāko profesoru Jāni Gaujēnu.
Voldemāra Saulītes aicināts pievērsās tuberkulozes ķirurģiskai ārstēšanai un specializējās vertebroloģijā.
Daudz mācījās Krievijas vadošajās klīnikās, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem – Vācijā, Izraēlā un ASV.
Brīvi pārvalda vācu, angļu, krievu valodu, bet tagad cenšas pilnībā apgūt franču literārās un medicīnas zinātnes valodas smalkumus
Viktors Vestermanis ir izcils stāstnieks, katra viņa sniegtā atbilde uz jautājumu ir literāra etīde.
Sarunas par izciliem skolotājiem un profesoriem, par darba kolēģiem Juglas tuberkulozes un plaušu slimnīcā, bet vēlāk – Paula Stradiņa slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā
Stājas ārsts: „Rūpēm par stāju ir jākļust par galveno fiziskās audzināšanas uzdevumu. Fiziskai kultūrai ir jākļūst par vispārējās kultūras sastāvdaļu! Kulturālam cilvēkam jābūt spējīgam ne tikai pareizi lietot galda piederumus, prast citēt literatūras klasiķus. Bez sava ķermeņa kultūras, viss iepriekšējais var zaudēt jēgu.
Sabiedrībā jāveido priekšstats, ka pareiza, sabalansēta stāja ir veiksmes stāsta balsts.
Izglītoti un fiziski ilgtspējīgi cilvēki vajadzīgi ne tikai sev.
Tādi cilvēki ir nepieciešami mūsu valstij”.
Saruna par mūsu Alma Mater – Rīgas Medicīnas institūtu / Rīgas Stradiņa universitāti, kas šogad atzīmē 70. gadskārtu
