Leģendārs neiroķirurgs Tālivaldis Apinis, ilggadējs Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroķirurģijas nodaļas vadītājs.
Citēšu ievadu no Tālivalža Apiņa raksta „ Latvijas neiroķirurģijas pirmā simtgade”, kas publicēts Latvijas universitātes rakstu 800. sējumā:
„Klasiskās neiroķirurģijas pirmsākumi Latvijā saistās ar Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības darbībā pieminētajām neiroķirurģiskajām operācijām 19. gs. 80. gados. Latviešu ārstu dalība turpmākajā neiroķirurģijas attīstībā saistās ar pirmās Latvijas Republikas laiku no 1920. līdz 1940. gadam. Pirmais latviešu profesionālais neiroķirurgs bija docents K. Dolietis. Pirmā neiroķirurģiskā nodaļa Latvijā tika atvērta 1946. gadā. Latvijas neiroķirurģijas pirmās simtgades beigās Latvijā darbojās 7 neiroķirurģiskie stacionāri ar vairāk nekā 185 neiroķirurģisko profilu gultām un 32 neiroķirurgi. Plašu atzinību bija ieguvuši neiroķirurgi K. Arājs, I. Puriņš, R. Ķikuts, J. Kupčs, O. Bieziņš, I. Lūkins, K. Bicāns, I. Aksiks, H. Aide, J. Ozoliņš u. c.”. Autors piemirsis pieminēt sevi.
Tiesa, šajā pašā rakstā Tālivaldis Apinis stāsta, ka Latvija ir to teritoriju skaitā, kur cilvēku roku veiktās trepanācijas primitīvā izpildījumā veiktas 5.–4. gs. p. m. ē. To apstiprina Latvijas teritorijā izdarīto arheoloģisko izrakumu laikā atrastie galvaskausi ar trepanācijas lietojuma pazīmēm. Tos pētījis latviešu paleopatologs Dr. V. Derums.
Tālivaldis Apinis ir novadpētnieks, vēsturnieks, ir autors vairāk kā 160 rakstiem un grāmatām. Vairāk pētījis Limbažu un Umurgas vēsturi.
Šī ir kultūrvēsturiska saruna. Tālivaldis Apinis bērnībā dzīvojis turpat blakus Stradiņa slimnīcai, kas tolaik vēl saucās Rīgas 2. pilsētas slimnīca, blakus Paula Stradiņa mājai un draudzējies ar Jāni Stradiņu. Stāstā ir arī detaļas – kā Pauls Stradiņš gaiņājis puikas no viņa ābeļdārza. Kā Jānis Stradiņš gribēja bērziņu, kas audzis Vecrīgā uz Pētera Pirmā namiņa. Un galu galā – Tālivaldis Apinis vēl ilgi pēc Paula Stradiņa nāves uz darbu gājis pa vārtiņiem, ko pats sev slimnīcas sētā bija licis iztaisīt Pauls Stradiņš, verot vārtiņus ar profesora dāvātu atslēgu.
Aiz kadra paliek stāsts, kā Paulu Stradiņu vācieši apcietināja 1941. gadā, un kā viņu izglāba Rentgena institūta virsmāsa Zariņa ar labām vācu valodas prasmēm un spēju pārliecināt Vācijas armijas medicīnas virsuzraugu. Šī māsa Zariņa ir arī Tālivalža Apiņa krustmāte.
Bet stāstā ir daudz varoņu – ārstu un medicīnas māsu, kas cēluši un veidojuši to leģendu, ko mēs šodien saucam par Paula Stradiņa slimnīcu.
Šo sarunu vienkārši vajag noklausīties lai izjustu septiņdesmit gadus medicīnā. Tas ir stāsts par piecdesmitajiem gadiem Rīgas Medicīnas institūtā, par neiroloģiju un neiroķirurģiju.
Tālivaldis Apinis man ir viena no lielākajām autoritātēm medicīnā. Mūsu vienādie uzvārdi ir tikai sakritība.
Saruna par mūsu Alma Mater – Rīgas Medicīnas institūtu / Rīgas Stradiņa universitāti, kas šogad atzīmē 70. gadskārtu
Jaunākie komentāri