Ivars Krastiņš ir viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem un pirmais Latvijas Ārstu biedrības prezidents 1989. gadā.
Šobrīd Liepājas reģionālās slimnīcas virsārsts, Anestezioloģijjas un reanimācijas nodaļas vadītājs.
Ivars Krastiņš ilgus gadus ir mana lielākā autoritāte Latvijas medicīnā, kam parasti prasu viedokli par lielajiem medicīnas uzstādījumiem, medicīnas ētiku un medicīnas filozofiju. Manuprāt, pašu labāko Latvijā uzrakstīto medicīnas filozofijas rakstu autors.
Patiesībā Ivars Krastiņš ir reanimatologs, un visvaiŗāk no viņa var mācīties anestezioloģiju un intensīvo terapiju.
Ivars Krastinš 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Kopā ar Ivaru Krastiņu tolaik balsoja arī profesors Georgs Andrejevs. Tā nu sanāca, ka Augstākajā padomē tikai no Rīgas Medicīnas institūta Anestezioloģijas un reanimācijas katedras par neatkarību balsoja divi deputāti, un katedra izrādījās vienīgā institūcija valstī, no kuras bija divi latviski, neatkarību alkstoši un patriotiski deputāti.
Ivars Krastiņš ir viens no retajiem latviešiem, kam pasniegti divi Trīszvaigžņu ordeņi.
Saruna ar Ivaru Krastiņu par Rīgas Medicīnas institūtu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Ivars Krastiņš bija uz institūtu atnācis no Rīgas 4. vidusskolas (šobrīd – Rīgas Angļu ģimnāzija) un atzīst, ka institūts bijis svaiga gaisa malks pēc skolas, kas viņaprāt ir viena no inkvizīcijas paliekām.
Rīgas Medicīnas institūtā viņš spēlēja vokāli instrumentālā ansamblī (mēģinājumi notika Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ar Kārļa Arona laipnu atļauju), Poligrāfiķu kultūras namā viņš kopā ar dažiem domubiedriem aizsāka diskotēku kustību, strādāja par medicīnas māsu dialīzes centrā un tik labi apguva svešvalodas, ka vēl joprojām tiek uzskatīts par labāko sinhrono tulku medicīnas konferencēs. Poliglots. Pats kautrīgi saka, ka labi pārzin angļu, vācu un krievu valodu (es teiktu– perfekti), bet es zinu diezgan labi, ka Ivars itin brīvi lasa un runā arī poļu, čehu un vēl dažās slāvu valodās.
Saruna par četrdesmit gadiem medicīnā, anestezioloģijā un intensīvajā terapijā (augstskolās gan Rīgā, gan Liepājā ir docēta ne tikai anestezioloģija, bet arī ķirurģija, pacientu aprūpe, anatomija, medicīnas pamati un kas tik vēl ne).
Saruna par anestezioloģijas līderiem un mūsu skolotājiem Georgu Andrejevu, Egonu Dauguli, Aivaru Zirni un citiem.
Saruna par mūsu skolotāju Ilmāru Lazovski un medicinas vēstures guru Arni Vīksnu.
Ja man tagad būtu jābeidz augstskola, es rezidentūrā noteikti vēlētos mācīties Liepājā. Ja man būtu vēlreiz jāmācās anestezioloģija un intensīvā terapija, es brauktu mācīties uz Liepāju.