Godātie valsts vadītāji, vēršamies pie Jums ar aicinājumu pārskatīt daļu ierobežojumu Covid–19 epidēmijas apkarošanai!
Ik dienu mēs sekojam līdzi starptautiskiem pētījumiem un publikācijām par Covid–19 vīrusa pandēmiju, ierobežošanas pasākumiem, virusoloģijas atklājumiem, medikamentu lietošanas pierādījumiem. Tādēļ mēs pilnībā atbalstām virkni Latvijā noteikto ierobežojumu: distancēšanos vienam no otra, roku mazgāšanu, virsmu dezinfekciju, telpu vēdināšanu, adekvātu personiskās drošības līdzekļu lietošanu, konferenču un mācību rīkošanu attālināti, drošības pasākumus saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, hroniskiem slimniekiem un, protams, drošības pasākumus slimnīcu un aprūpes iestāžu nosargāšanā no infekcijas. Mēs atbalstām valdības ieteiktos pasākumus par izolāciju un pašizolēšanos.
Vienlaikus mēs aicinām valdību pārskatīt stingrās izolēšanas pozīcijas atsevišķās jomās, kas ir saistītas ar fizisko aktivitāšu norisi.
Aicinām atjaunot sporta skolu un interešu izglītības sporta nodarbību darbu ārpus telpām – stadionos, parkos, mežā, pludmalē u.tml. Kolektīvi nodarbojoties ar vispārattīstošiem vingrojumiem brīvā dabā, vingrotāji var atrasties 3–4 metru attālumā viens no otra, tādējādi nepalielinot vīrusa izplatīšanos.
Vienlaikus aicinām lūgt Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) izstrādāt normatīvus par bērnu sporta atjaunošanu sporta zālēs un baseinos – cik bērnu drīkst vienlaikus trenēties, cik bērnu drīkst vienlaikus uzturēties baseinā, nepalielinot iespējamo vīrusu slodzi, vai ir nepieciešams pastiprināt baseinu ūdens sanitārijas normas, kādi ir noteikumi telpu ventilēšanai, bērnu blīvumam ģērbtuvēs, noteikt dušu lietošanu pēc treniņa tikai mājās u.tml. Tiklīdz normatīvi ir izstrādāti, aicinām atjaunot sporta nodarbību pieejamību bērniem arī iekštelpās un baseinos.
Kāpēc mēs aicinām jūs pieņemt šādu lēmumu? Trešdaļa bērnu Latvijā sirgst ar adipozitāti vai arī viņiem ir liekais svars. Vairāk nekā puse Latvijas bērnu ikdienā (pirms Covid–19 pandēmijas) nepietiekami nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Šobrīd ir daudz publikāciju par karantīnas negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Fiziskas aktivitātes ir ne tikai bērnu fiziskās veselības jautājums, bet arī bērnu kognitīvās attīstības jautājums, tās novērš iespējamu psihisku spriedzi, ilgstoši atrodoties vienveidīgā vidē, un iespējamu vardarbību mājās.
Ierobežojumi nedrīkst apdraudēt arī pārējo Latvijas iedzīvotāju veselību. Fizisko aktivitāšu ierobežošana saasina sirds un asinsvadu, plaušu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, paātrina un palielina onkoloģijas slimību risku. Katru dienu Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģijas un citām hroniskām kaitēm mirst 60–100 cilvēku. Lai šo statistiku nepalielinātu, aicinām atjaunot iespēju sportot ierastajos apstākļos arī pieaugušajiem, protams, arī šajā gadījumā nosakot stingrus ierobežojumus sportotāju skaitam, blīvumam un citiem parametriem.
Medikamentu pret SARS CoV 2 vīrusu nav! Labākais līdzeklis, kā viegli pārciest vīrusa slimību, ir paaugstināt savu nespecifisko imunitāti, ko var paveikt ar kustībām un sportu. Nav sporta bez sacensībām – arī tās ir iespējams organizēt droši. Piemēram, sacensības skriešanā (Stirnu buks), orientēšanās sportā (Magnēts) vai riteņbraukšanā katrs dalībnieks var startēt individuāli, rezultātus aprēķinot ar automatizētas programmas palīdzību.
Mēs aicinām valdību ļaut savas valsts iedzīvotājiem būt veselīgākiem un rast drošus un radošus risinājumus, kā veicināt sabiedrības fiziskās aktivitātes arī Covid–19 laikā.
Ar cieņu,
Pēteris Apinis, Dr.med.H.c., Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla „World Medical Journal” galvenais redaktors, Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors
Andrejs Ērglis, Dr.med., Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Kardiologu asociācijas prezidents