23. maijā, tālajā 1834. gadā Zaķusalas enkurnieka ģimenē dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešiem, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Patiesībā jau pietiktu ar to, ka Rīgas Latviešu biedrība 1868. gadā ir dibināta viņa dzīvoklī, Rīgas Latviešu biedrību viņš vadīja no 1872. gada līdz 1875. gadam, organizēja un daļēji pats finansēja 1. Vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā 1873. gadā. Par viņa turību liecina tāds apstāklis, ka viņš diriģentiem, skolotājiem, vadošajiem dziedātājiem, vārdu sakot 2000 viesiem, uzsauca svinīgās pusdienas, kurās par vācisko Rīgu uzrunu teica Jānis Cimze, un viņām ar pirmo latviešu nacionālās konsolidācijas uzrunu atbildēja Kronvaldu Atis.
Jānis Frīdrihs Baumanis par savu naudu uzbūvējis estrādes pirmajiem diviem Dziesmu svētkiem un slēgtu koncertzāli 3. Dziesmu svētkiem 1888. gadā. Ar to taču būtu gana, lai viņa vārdu uz visiem laikiem ierakstītu latviešu vēsturē ar pateicību par Dziesmu svētkiem.
Un te nu man iebilstu arhitekti, kas teiktu, ka Jāņa Frīdriha Baumaņa vārds zelta burtiem ierakstīts Rīgas un Livonijas guberņas arhitektūrā. Viņš bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Bijis Līvlandes guberņas [Government of Livonia, Livland] (Vidzeme un Dienvidigaunija kopā ņemtas) valdes arhitekts un ražīgākais Rīgas privātpraktizējošais arhitekts. Uzbūvējis 150 ēkas Rīgā, ieskaitot 90 daudzstāvu mūra mājas centrā. Projektējis un būvējis 30 krievu pareizticīgo baznīcas Līvlandes guberņā. Uzbūvējis daudzas nozīmīgas Rīgas publiskās ēkas – pirmo Rīgas Latviešu biedrības namu (1872) Merķeļa ielā 13, Valsts bankas Rīgas kantora ēku (1877) Pils ielā 12, Aleksandra ģimnāziju K. Barona ielā 1 (1875), Apgabaltiesas namu Brīvības bulvārī 34 (1888), Rīgas cirku Merķeļa ielā 4 (1889), un citas reprezentatīvas ēkas. Eklektikas meistars, kura ēkās saskatāmi daudzi neorenesanses un neogotikas elementi. Viņa darbi ir slaveni ar to smalkajām detaļām, kā arī ar izstrādātajām plastiskajām formām.
No 1879. līdz 1886. gadam Jānis Frīdrihs Baumanis bija Rīgas rātskungs, ietekmīgākis Rīgas latvietis, kas realizēja Johana Daniela Felsko ieplānoto bulvāru loku Rīgā un uzcēla tajā apmēram trešdaļu no visām ēkām. Attīstot šo rajonu, ieviesis principu zem lielajām ielām veidot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ieteicis Rīgas ielas klāt ar kaltiem bruģakmeņiem, un viņa rīkojums kļuva par pamatu Rīgas ielām būt bruģētām, nevis grantētām. Cilvēks, kura rīcība un izlēmība radīja Rīgas tālākās attīstības vīziju, kas vēlāk pārvērta Rīgu par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām.
Kā jau teikts Jānis Frīdrihs Baumanis dzimis 1834. gadā Rīgā, Zaķusalā. Mācījies Morica skolā, bet no 1856. līdz 1860. gadam strādājis arhitekta Heinriha Šēla [Heinrich Scheel] būvbirojā. Tur viņu pamanīja Sanktpēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets [Ludwig [Franz Karl] Bohnstedt], kas sniedza atbalstu Baumaņa arhitektūras studijām. No 1860. gada Baumanis studēja Berlīnes Būvakadēmijā, bet 1865. gadā nokārtojis pārbaudījumus kā eksternis, ieguva arhitekta – mākslinieka diplomu un būvtiesības Pēterburgas Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Studiju laikā 1863. gadā Jānis Frīdrihs kopā ar arhitektu Robertu Pflūgu [Robert Pflug] uzvarēja konkursā par Livonijas bruņniecības nama [Haus der Livländischen Ritterschaft] celtniecību. Tagad šis nams ir Latvijas parlamenta – Saeimas nams. 1862. gadā Jānis Frīdrihs Baumanis bija viens no Krievijas Arhitektu biedrības pamatlicējiem un ilggadējiem vadītājiem, bet 1879. gadā izveidoja profesionālu arhitektu savienību Rīgā.
No 1857. līdz 1863. gadam tika nojaukti Rīgas cietokšņa mūri. Pilsēta strauji izpletās. Arhitekts Johans Daniels Felsko [Johann Daniel Felsko] ieplānoja Rīgai bulvāru loku, pašu prestižāko Rīgas rajonu. Bulvāru lokā 54 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas celtas pēc Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Baumaņa lietotais eklektisma stils bija izteikts vispāreiropiskās akadēmiskās būvmākslas izteiksmes līdzekļu un formu apvienojums. Baumaņa celtnes sasaucas ar lielāko Eiropas arhitektu veiksmēm šajā laikā. Vienlaikus Baumanis ietekmējās no itāliešu renesanses, tādēļ viņa celtajām mājām raksturīgs māksliniecisks vieglums. Tā daudzajos bulvāru loka īres namos Baumaņa izpildījumā ienāca neorenesanse un citi neostili dažādās kombinācijās, kas allaž harmonēja un radīja nedalāmi viengabalainu apbūves ainavu.
Savā radošajā mūžā Jānis Frīdrihs Baumanis Rīgā uzbūvējis 90 mūra un 60 koka ēku. Nozīmīgākās no tām – Apgabaltiesas nams, Visu Svēto Pareizticīgo baznīca Katoļu ielā, Rīgas cirka ēka, Francijas vēstniecības ēka, Rīgas strēlnieku biedrības nams, Rīgas amatu biedrības nams un citas vēl šodien ir Rīgas lepnums un seja. Kā Rīgas pilsētas ietekmīgākais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis daudz palīdzējis citiem Rīgas arhitektiem, veidojot vienotu Rīgas arhitektonisko stilu, ko šodien mēs ar lepnumu saucam par sešstāvu pilsētu. Visvairāk ideju un mākslinieciskās gaumes no Jāņa Frīdriha Baumaņa smēlās Konstantīns Pēkšēns, kas pēc meistara nāves kļuva par nozīmīgāko Rīgas arhitektu.
Bet atgriezisimies pie Rīgas Latviešu biedrības, organizācijas, kuras dēļ latvieši sevi apzinājās par latviešiem, sarīkoja Dziesmu svētkus, sāka izglītošanās atbalstīšanu, bet vēlāk pavēra ceļu uz brīvu Latvijas valsti. 1868. gadā Igaunijā plosījās bads. Jāņa Frīdriha Baumaņa dzīvoklī tika uzrakstīti statūti biedrībai, kas sākotnēji saucās Rīgas latviešu palīdzības biedrība tiem badu cietošajiem igauņiem, bet jau pēc gada kļuva par Rīgas Latviešu biedrību. Sākotnēji Jānis Frīdrihs Baumanis bija šās biedrības priekšnieka vietnieks, bet vēlāk – priekšnieks. Baumanis bija ne tikai iniciators un finansētājs 1. vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem, bet viņa ietekmē un lielā mērā finansēts bija arī pirmais latviešu teātris, zinību biedrība un bibliotēka.
Jānis Frīdrihs Baumanis bijis arī ļoti sportisks cilvēks, viņš studiju gados ir uzvarējis 1. Viskrievijas sacensībās airēšanā, bet vēlāk Rīgā izveidoja vingrotāju biedrību un par saviem līdzekļiem uzbūvēja pirmo vingrošanas zāli Rīgā.
Arhitekta veikums bija ļoti atzīts cariskajā Krievijā – Jānis Frīdrihs Baumanis saņēmis Svētā Staņislava un Svētās Annas ordeni, kas nozīmēja dižciltības iegūšanu (un ļāva viņam kā latvietim būt par vienu no ietekmīgākajiem Rīgas rātskungiem). Viņa ļoti darbīgo un raženo dzīvi 46 gadu vecumā 1891. gada 19. martā aprāva onkoloģiska slimība. Jānis Frīdrihs Baumanis apbedīts Rīgas Lielajos kapos.
Šis stāstiņš ir nedaudz pārstrādāta versija no manis paša rakstītas grāmatas „100 izcili latvieši”. Es ceru, ka šis pārstāsts nonāks līdz pašreizējiem Rīgas pašpārvaldniekiem, kā arī bijušajiem un topošajiem deputātiem. Būtu taču varen labi, ja mēs varētu lepoties arī ar mūsdienu Rīgas rātskungiem.