Piecdesmit gadus, kopš orientējos pats, uz šādu jautājumu būtu atbildējis gauži vienkārši– nedēļas vidū aizbrauc uz Magnētu (jo Magnēts tiešām notiek jau vairāk nekā 50 gadus), tur Tev iedos karti, kompasu, atzīmēšanās sistēmu un vēl iemācīs ar šiem verķiem rīkoties. Magnētā vienmēr atrodas ļaudis, kas māk un grib citiem iemācīt orientēties. Es uz Magnētu vadāju savus četrus un piecus gadus vecos mazdēlus, un viņi jau šo to no orientēšanās gudrībām bija apguvuši, līdz mūsu valdība nolēma, ka Covid–19 epidēmijas laikā pa mežu Magnētā skriet nedrīkst, jo orientieristi varētu viens otru aplipināt ar vīrusu. Tie muļķi, kas šo pielēma, nekad nebija mežā pabijuši, pie kam ar galvu nedraudzējas– mežā garāmskrienot neviens nevienam nekādu vīrusu iedot nevar. Bet ārkārtas stāvoklis nav laiks, kad vari apstrīdēt valdības vīrus par viņu sapratni un piesmiet viņu izglītību.

Vai orientēšanās notiek arī Covid–19 vājprāta laikā? Jā, notiek. Orientēšanās klubi visā Latvijā piedāvā bezmaksas treniņus. Treniņi un pat savstarpējas sacensības notiek, bet dalībnieki savā starpā nesatiekas nemaz. Mājās izdrukā karti ar punktiem krāsainā printerī, ielādē aplikāciju mobilajā telefonā, aizbrauc uz norādīto mežu, nofotografē Q kodu startā un fotografē Q kodu katrā kontrolpunktā. Beigās nofotografē Q kodu finišā, aizsūti datus un Tev tiks izrēķināts rezultāts, ko varēsi salīdzināt ar citiem sava vecuma un savas meistarības skrējējiem. Kur meklēt sacensības? Orientēšanās federācijas mājas lapā www.lof.lv. Sacensības atradīsi visā Latvijā un skriet sagatavotā distancē vari katru dienu vai nakti (orientēšaņās mēdz notikt arī naktī un nakts sacensībā arī vajag trenēties).

Vieglāk šādās sacensībās piedalīties tiem, kas jau ir ar orientierista pieredzi kaut vai Ļeņingradas rajona pionieru nama sacensībās bērnībā vai vismaz medicīnas darbinieku sporta spēlēs, nemaz nerunājot par tiem, kas Magnētā vai Kāpas daudzdienās jau pabijuši. Lieta tāda, ka priekš orientēšanās nedaudz ir jāsaprot karte.  

Orientēšanās kartes ir zīmētas tā, ka kartes mala vienmēr sakrīt ar ziemeļu dienvidu līniju. Kartes augšmala vienmēr ir ziemeļu virzienā. Kartes parasti ir 1:10000, kas nozīmē, ka 1 centimetrā ir 100 metri, bet karte var būt arī 1:15000, kur katrā centimetrā ir 150 metri.

Orientēšanās kartēs mežs vienmēr ir baltā krāsā. Zaļa krāsa nozīmē biezu pamežu vai jaunaudzi: jo tumšāk zaļa krāsa kartē, jo grūtāk tikt cauri dabā. Iesācējiem nav jāmēģina izskriet caur apvidu, kas kartē iekrāsots tumši zaļš.

Dzeltens kartē nozīmē atklātu lauku, pļavu, tīrumu, bet tikpat labi arī izcirtumu. Parasti katram gribas izvēlēties to dzelteno apvidu skriešanai. Taču mūsdienās izcirtumos mēdz būt atstāts daudz zaru, izcirtumā var būt saauguši avenāji, mazas eglītes un lapukoku maikstes, tā ka izcirtumi mēdz būt necaurejami, kaut labi pārredzami.

Zils nozīmē ūdeni. Ja tā ziluma ir maz un tas zilums ir gaiši zilas mazas paralēlas svītriņas, tad tas ir purvs. 

Melna raustīta svītra nozīmē ceļš, bet, ja šī svītra ir taisna, tad tā ir stiga. Brūnas līnijas nozīmē reljefu, kas parasti Latvijas kartēs ir zīmēts ik pa pieciem vai diviem metriem. Pie šīs brūnās līnijas atsevišķās vietās piezīmēta maza defise sānis. Defise rāda uz leju.

Kartē ir daudz apzīmējumu, kurus vislabāk apskatīt https://www.magnets.lv/?p=apzimejumi, tos iemācīsieties ar laiku. Sākumā jūsu uzdevums ir atrast pirmo kontrolpunktu mūžā.

Ak tā, es jau vēl nepastāstīju, kas tad īsti ir orientēšanās sports? Tas ir skrējiens no starta, kas kartē apzīmēts ar sarkanu trīsstūrīti līdz finišam, kas apzīmēts ar dobultaplīti, bet pa ceļam jāatrod kontrolpunkti, kas apzīmēti ar aplīti un ciparu. Kartē kontrolpunkti ir savilkti ar līnijām. Distances ir ļoti dažādas– no dažiem kilometriem ar dažiem kontrolpunktiem vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un iesācējiem, līdz ļoti garām (>20 km), ļoti sarežģītām distancēm meistariem.

Rezultāts ir distancē pavadītais laiks, bet visi distancē iezīmētie kontrolpunkti ir jāatrod un tajos jāatzīmējas. Pieredzējuši orientieristi kontrolpunktus nemeklē– visu izšķir izvēlētais ceļš (piemēram, cits skrien cauri jaunaudzei, cits– tai apkārt, cits izvēlas šķērsot kalnus, cits skriet pa ceļu ar līkumu) un skriešanas ātrums. 

Sākumā uzdevums ir atrast kontrolpunktus, kas ir sarkani baltas prizmas, parasti noliktas uz zemes, bet var būt arī bedrē, nogāzē, daļēji noslēpta aiz izgāztas saknes. Un tomēr, šis sarkanbaltais kontrolpunkts ir itin labi pamanāms pa metriem trīsdesmit.

Ja nu Jūs esat nolēmusi sākt orientēšanās sporta karjeru tieši Covid–19 vājprāta laikā, uzdevums atrast kontrolpunktu būs krietni sarežģītāks, jo jāmeklē ir balta A6 lapiņa ar Q kodu. Un šī lapiņa nav tik viegli pamanāma, kaut piestiprināta pie kāda krituša koka vai nolauzta zara pusmetru no zemes. Līdz ar to daudz būtiskāk ir jau iepriekš saprast– tieši kur kontrolpunkts atrodas– pie saknes, bedrē vai reljefa lokā. 

Orientēšanās skrējiens ir sports, un sportā ir jāģērbjas sportiski. Orientieristi skrien ar speciālām sporta tupelēm, ko sauc par „pumpenēm”, jo tām ir ļoti nopietns protektors, kas pasargā no slīdēšanas un stabilizē pēdu. Šādas tupeles ir iegādājamas internetā, veikalos „Ceļotājs” un „OSveikals”. Orientieristi velk neilona tērpu, kas ļauj mežā justies brīvi, skrējējam netraucē lietus, bet tērps labi sargā no zariem. Es parasti sev jaunas bikses vai kreklu pērku Kāpas daudzdienu sacensībās, kur notiek arī inventāra tirdzniecība, bet šķiet, ka minētajos veikalos var iegādāties tērpus pēc gaumes un atbilstošus laikapstākļiem. Būtu labi, ja Jūsu rīcībā būtu kompass, kaut es pats jau kopš studiju gadiem skrienu bez kompasa. Vērojot, kā pieredzējuši skolotāji apmāca manus mazdēlus, esmu sapratis, ka kompass tomēr ir laba lieta vismaz pirmos piecpadsmit gadus orientēšanās sportā. Tiklīdz Covid–19 beigsies, dalībai orientēšanās sacensībās katram būs vajadzīgs idents, tāda ierīcīte, ko uzliek uz pirksta, un ar to notiek elektroniska atzīmēšanās startā, kontrolpunktos un finišā. Moderns idens ir tāds, ko vajag tikai pietuvināt nolasīšanas ierīcei kontrolpunktā.

Šķiet, ka labi būtu pirmoreiz uz orientēšanās pasākumu doties kopā ar kādu, kam ir pieredze, kas var pamācīt, ierādīt un kopā sameklēt pirmos kontrolpunktus mūžā. Un labāk to būtu darīt treniņsacensībās vai sacensību seriālos „Magnēts”– Pierīgā, „Stiga”– Daugavpilī, „Reljefs”– Ogrē, „Meridiāns”– Cēsīs, „Azimuts”– Smiltenē, „ABC”– Saldū, „Horizonts„– Alūksnē un citos, un informācija ir viegli pieejama internetā. Es tiešām ticu, ka valdībā atradīsies cilvēki, kas sapratīs, ka ierobežojumiem Covid–19 laikā ir jāatiecas uz vietām, kur var notikt vīrusa transmisija, piemēram, lielveikaliem. Orientēšanās sportā nekādas transmisijas notikt nevar, es ticu, ka orientēšanās tiks atļauta un atbalstīta.

Kāpēc es pandēmijas laikā aicinu Jūs doties uz mežu sportot? Tādēļ, ka ierobežojošie pasākumi vīrusu neaptur, vīruss turpinās izplatīties pa pasauli līdz 60–70% no zemeslodes iedzīvotājiem ar SARS-CoV-2 vīrusu nebūs sastapušies. Jums nāksies ar viņu satikties, bet jūsu uzdevums ir pārslimot šo slimību pilnīgi bez simptomiem vai ar minimāliem simptomiem, teiksim, dažas dienas klepus un temperatūra. Lai vīrusa infekciju pārciestu viegli, ir vajadzīga nespecifiska imunitāte, bet to visvairāk veicina kustības, sports, kā arī fitoncīdiem, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, hronisko slimību ārstēšana. Šim SARS-CoV-2 piemīt nelāga iedaba ieviesties plaušu alveolās tajās plaušu vietās, kas mazāk tiek ventilētas. Vīrusam visvairāk nepatīk svaigs gaiss un saules gaisma. Jūsu uzdevums– skriet pa mežu un izventilēt savas plaušas. Nekas labāks par šo vīrusa profilaksei nav izdomāts un netiks izdomāts. 

Nekas nav labāks par meža sūnu priekš gūžas, ceļa un pēdas locītavas, arī priekš muguras skriemeļiem. Es meitenēm 50+ un nelielu virssvaru kategoriski aizliedzu skriet pa asfaltu, bet meža taka ir šai nodarbei izcili piemērota. 

Orientēšanās sports nav stadions, kurā jāturpina skriet pat tad, kad sirds kāpj pa muti ārā. Orientējoties ir jāapstājas, lai papētītu karti. Orientierists nevar pārslogot sevi, taču savu sirdi, muskuļus un arī savas smadzenes trenē. Manuprāt, nav neviena cita sporta veida, kas tik labi trenē kognitīvās funkcijas. 

Un vēl– es nekur neesmu redzējis tik draudzīgus, sirsnīgus un jautrus latviešus vienkop kā orientieristus pēc sacensībām. Esat gaidīta mūsu pulkā.