Jūrmalā beidzot ir zaļā dome. Un mēs ar to lepojamies. Tieši ar šādu izjūtu Līgo dienā pārstaigāju vienu no Jūrmalas skaistākajiem objektiem– Ragakāpas dabas taku, kas gandrīz divu kilometru garumā veidota, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem apmācītu zaļo domāšanu. Visvienkāršāk to sasniegt ir aizbraucot līdz 36. līnijai. Ragakāpa ir 800 metru garš kāpu valnis, dižām priedēm noaudzis. Pati dabas taka ir būvēta dažus gadus atpakaļ no koka laipām ar vairākiem skatu laukumiem un savulaik rūpīgi iedalīta kukaiņu takā, augu takā utt.

 

Pats jaukākais takā ir fakts, ka ik 150- 200 metrus to par savu ligzdošanas vietu izvēlējies paceplītis (Troglodytes troglodytes), viens no Latvijas mazākajiem putniņiem. Interesanti, ka ligzdu būvē tēviņi. Ja kāds ar garāku objektīvu vēlas nofotografēt dusmīgu 10 cm lielu paceplīšu tēviņu, labāku vietu neatrast. Spriežot pēc satrauktās sarkanrīklītes (Erithacus rubecula) klaigāšanas, arī viņa izvēlējusies taku dzīves vietai.

Siltajā Līgo dienā uz takas snauduļoja dažas sila ķirzakas (Lacerta agilis), kas tiesa, pazuda man tuvojoties, bet tieši blakus takai sūnās rosījās arī glodene (Anguis fragilis), kas ātri pamuka zem takas, nozūdot skatienam.

Bērnus bija izvedusi cekulzīlīte (Lophophanes cristatus), bet dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ar interesi vēroja pret priedi atslieto, sen nolauzto stabu ar uzrakstu „Priežu taka”. Nemaz nerunājot par citiem, biežāk skatāmiem putniem– arī to šeit gana.

Visa šī fauna jutās nepiespiesti un labi, jo neviens viņus netraucē. Tie daži cilvēki, Jūrmalas pilsētas īpatnību nezinātāji, kas mēģina pa šo taku iet pastaigāt, visai ātri izlūzt cauri trepēm vai vienkāršam tiltiņam un ar lauztu kāju tiek evakuēti no šīs vietas.

Tā kā Jūrmalai šobrīd ir zaļa dome, nekas šajā jomā nemainīsies tuvākajā laikā (vismaz līdz augusta beigām), lai netraucētu kādu vēlīnu otrreizēju perējumu. Tiesa, varētu parādīties ekstrēmu sporta veidu cienītāji, kas varētu Jūrmalas dabas taku izmantot gatavojoties Stipro skrējienam.


Pēteris Apinis, ārsts