15 minūšu stāsts par maskām, elpceļiem un vīrusiem. Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu.
Elpojot ar masku netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā elpceļos, kas tīri teorētiski
varētu radīt miegainību un nogurumu.
Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no miklā izelpojamā gaisa, deguna sekrēta un siekalām un veido izcilu mikrobu barotni.
Maska nav nododama citam cilvēkam, jo tad vīrusu un mikrobu pārneses risks būtu patiesi liels. Salīdzinājumā – lietot cita cilvēka jau nēsātu masku ir kaut kas līdzīgs iespējai dalīties ar lietotu pamperi vai tamponu.
Vienreiz lietojama maska, kuras pašizmaksa, iespējams, ir mazāka par eirocentu, Latvijā maksā no 60 līdz 80 eirocentiem, un dod kādam eldorādo peļņu.
Valdības mēģinājums piespiest nabadzīgākiem cilvēkiem tērēt 50 eiro mēnesī maskām ir:
• mēģinājums viņus piespiest neēst;
• mēģinājums piespiest viņus lietot masku daudzkārtīgi;
• mēģinājums piespiest dalīties ar lietotām maskām.
Veiciet nelielu eksperimentu. Uzlieciet masku un nostājieties netālu no smēķējoša cilvēka. Jūs sajutīsiet tabakas dūmus. Jebkurš, kas caur masku saož cigaretes vai tabakas izstrādājumu dūmus, var būt 100% pārliecināts, ka saostais ir dūmu daļiņas, kas nākušas no otra cilvēka elpošanas ceļiem.
Dūmu daļiņas izmērs ir 20 līdz 300 mikrometri, bet mikrometrs ir miljonā daļa no metra.
Vīrusi ir daudz mazāki. Vīrusu lielums ir mērāms nanometros. Nanometrs ir miljardā daļa no metra.
Tātad jebkurš vīruss ir 1000x mazāks par dūmu daļiņas izmēriem. Salīdzinājums starp vīrusu un dūmu daļiņu būtu kā tenisa bumbiņai ar gaisa balonu, ar kādu pāri Latvijai nereti lidinās Gunārs Dukšte.
Vislabākās maskas filtrējošā slāņa caurumiņi mērāmi milimetra desmitdaļās vai simtdaļās, kas savukārt ir 1000x lielāki par dūmu cietajām daļām.
Daudz būtiskāk nekā valkāt masku ir rūpēties par saviem augšējjiem elpceļiem.
Deguns ir ieeja elpceļos. Tas kalpo kā gaisa kondicionētājs un ķīmisku vielu sensors. Daļiņas un gāzes tiek filtrētas, un liela to daļa nosēžas degunā. Deguna epitēlijs ik brīdi ir saskarsmē ar kairinātājiem, alergēniem un potenciāliem infekciju izraisītājiem, un tas aizsargā dziļos elpceļus no vielu kaitīgās ietekmes.
Starp deguna valnīti un gliemežnīcu, kā arī deguna starpsienas priekšējām daļām gaisa plūsma palēninās un veidojas turbulence. Turbulences dēļ visas smalkās daļiņas – gan dūmu daļiņas, gan baktērijas, gan vīrusi tiek sviesti pret deguna vai dziļāku elpceļu gļotādu, kur pielīp un pirmo reizi saskaras ar organisma aizsargsistēmām.
Galvenais aizsargs ir elpceļus klājošais šķidrums. Tas gan degunā, gan dziļajos elpceļos sastāv no diviem slāņiem:
• apakšējā – periciliārā jeb “sola” slāņa, kam ir zema viskozitāte;
• augšējā – gļotu jeb “gela” slāņa, kas sastāv no ūdens un mucīniem, kuri izdalās, reaģējot uz tiešu ķīmisku kairinājumu, iekaisuma citokīniem un holīnerģisko neironālo stimulāciju.
Tiem piemīt antimikrobiāla efektivitāte.
Deguna sekrēti ir nozīmīgi arī elpceļu aizsardzībā, jo deguna gļotādas dziedzeri sekretē imūnglobulīnus, piemēram, IgA, kas ir pirmā aizsardzība pret infekcijām.
Vesela cilvēka deguna gļotāda ir galvenais aizsardzības spēks pret vīrusu, nevis maska vai vizieris. Ja mēs vēlamies izvairīties no elpceļu vīrusu infekcijām, tai skaitā koronavīrusu infekcijas, galvenās rūpes ir par augšējo elpceļu veselību, kas nozīmē deguna elpošanu, nesmēķēšanu un izvairīšanos no piedūmotām telpām.
Atgriezīsimies pie maskas.
Kādēļ medicīnas darbinieki slimnīcā nēsā maskas, ja paši itin labi apzinās, ka šīs maskas pret vīrusiem nelīdz? Iemesli ir vairāki, bet būtiskais, ka maska tiešām ir derīga mikrobu, baktēriju aizturei, jo baktērijas ir tūkstoškārt lielākas par vīrusiem, pie kam nereti ir sasaistītas pa divām vai lielākos klāsteros, un tos jau tiešām maska var palīdzēt aizturēt. Nav nekā būtiskāka kā slimnīcā neizplatīt hospitālo vai nazokomiālo infekciju, un tur maskas ir tiešām derīgas.
Es jūs aicinu pārdomāt – vai nav izdevīgāk nelietot maskas, bet uzreiz pāriet uz vizieri, paplašinātām brillēm un citiem līdzekļiem, kas ir vairākkārt vai pat ilgstoši lietojami, notīrāmi, un aizsargā arī acis.
Arvien vairāk pasaules literatūrā parādās informācija, ka SARS–CoV-2 vīrusa ieejas vārti ļoti bieži ir nevis elpceļi, bet acu gļotāda. Plakstiņu gļotāda nav sagatavota cīņai ar vīrusiem, tādēļ pietiek ar mazāku vīrusu slodzi lai vīrusu iemantotu vai pat saslimtu.
Kādus secinājumus Jums vajadzētu saklausīt manā stāstā?
Pirmkārt, distancēšanās ir daudz drošāka par aizsardzību ar masku. 2 metri.
Otrkārt, ar svešiem cilvēkiem komunicēšanai izvēlieties ārtelpas. Mežā, pie jūras, uz purva laipas un pat parkā nekad gaisā nebūs tādas vīrusu koncentrācijas, lai saslimtu. Valdība jums jau vienreiz meloja, kad lika palikt mājās.
Telpās izvairieties atrasties ar citu cilvēku seja pret seju ilgāk par 10 minūtēm.
Treškārt, no vīrusa nevajag baidīties, bet no tā var izvairīties. Ar vīrusu var inficēties, bet tad daudz vairāk par valdības klaigām un pretvīrusu reklāmās izmestajiem nodokļu maksātāju naudas tūkstošiem noderēs personīgā imunitāte.
Ja jūs katru dienu stundu sportosiet, Jums imunitāte būs pietiekoša ne tikai pret SARS-CoV–2, bet arī pret citiem vīrusiem. Mūsu visu pienākums ir piespiest valdību atdot bērniem un tautai sportu, lai stiprinātu veselību. Papildus normāls uzturs ar saknēm un dārzeņiem, D vitamīns un varbūt arī cinks un selēns.
Maskas vietā varbūt izvēlēties vizieri – tas ir daudzkārt lietojams un aizsargā acis.
Tiem, kas no vīrusa patiesi baidās, maskas ir obligāti jānēsā, jo arī maskām piemīt placebo efekts.
Ministru prezidentam es ieteiktu nēsāt respiratoru, kas tiešām aiztur vīrusus.