Šis Latvijas Farmindekss ir parafrāze par pirmo farmindeksu pirms divdesmit gadiem, tas radies kā jubilejas izdevums vai kā nostaigāts aplis spirālē. 1992. gadā Latvijas Ārstu biedrība sāka darbu pie pirmā Latvijas Farminedeksa, kas iznāca 2. Pasaules latviešu ārstu kongresā 1993. gada jūnijā. Šī zāļu grāmata medicīnas grāmatu jomā radīja pavērsienu. Tā bija pirmā zāļu grāmata un pirmā medicīnas grāmata, kas iznāca bez valsts plāna subsīdijas, vispār bez jebkāda valstiska finansējuma un jebkādas valsts cenzūras atļaujas. Farmindekss bija grāmata ar 1800 lapaspusēm, tas tika izdots 5000 eksemplāru tirāžā un pilnībā iztirgots vienas dienas laikā. Pirmais Latvijas Farmindekss apkopoja modernāko Eiropas zāļlīdzekļu anotācijas, kļuva populārs un nonāca katra sevi cienoša Latvijas Ārsta bibliotēkā vai praksē uz galda.
1993. gada Farmindekss noteica vēl kādu iezīmi– par nozīmīgu spēlētāju medicīnas grāmatniecībā kļuva zāļu firmu pārstāvniecības. Izdevēji meklēja zāļu izplatītājus, lai grāmatas papildinātu ar reklāmām, nereti notika arī pretējais– zāļu firmas atrada autoru un subsidēja savai filosofijai labvēlīgas grāmatas izdošanu.
Latvijā nav izdota neviena vienu medikamentu vai vienu firmu reklamējoša medicīnas mācību grāmata vai rokasgrāmata, tomēr nevar noliegt zāļu firmu ietekmi uz medicīnas literatūru šajos 20 gados. Ilgāku laiku zāļu firmas aktīvi subsidēja grāmatas arī nozarēs, kas nebija to interešu sfērā. Tā Glaxo–Smith Kline vairākkārt ziedoja 5000 latus orģinālgrāmatu izdošanai.
Zāļu grāmatas katrā valstī nosaka farmācijas biznesa aktivitāti. Ja līdz 1990. gadam latviešu ārsti iztika ar Maškovska „Ļekarstvennije preparati”, tad kopš 1993. gada Latvijā iznāk savas grāmatas.
Plašākais un vispusīgākais izdevums par zālēm bija 2000. gadā, kad SIA „Nacionālais medicīnas apgāds” izdeva „Apotheca”, tā vēl joprojām ir absolūti lielākā grāmata latviešu valodā pēc zīmju skaita kā informācijas apjoma.
Ar Zāļu grāmatu izdošanu nodarbojušies Ārstu biedrības pakļautībā esošais Medicīnas un farmācijas informācijas centrs (Farmindekss 1996, 1998, 2002. gadā) Andas Požarnovas un Editas Romānes vadībā. Nacionālais apgāds izdevis rokasgrāmatas sešas reizes Maijas Šetleres, Jurģa Dzeņa un Antona Skuteļa vadībā, bet vēl ir bijuši arī daži biznesa projekti profesoram Andrim Rubīnam un dakterei Anitai Kamenščikovai.
Jāpiebilst, ka iznākušas arī zāļu grāmatas pacientiem, pediatrijas zāļu grāmata Ievas Eglītes redakcijā, atsevišķu specialitāšu un atsevišķu firmu izdevumi. Lietuvā izdevniecība „Vaištu ziņas” radās kā Nacionālā Medicīnas apgāda māsas kompānija, kas pirmā uzsāka zāļu grāmatu izdošanu. Vēl 2007. gadā Lietuvā vienlaicīgi iznāca 6 konkurējošas zāļu grāmatas, bet pēdējos gados arī kaimiņiem šī aktivitāte noslāpusi.
Ārstu vidū veiktā aptauja liecina, ka ārsti joprojām labprāt izmanto informāciju iespiestā, nevis digitālā formā. Vairāk nekā 70% ārstu atzinuši, ka labprātāk informāciju gūtu plašā grāmatā, nevis interneta versijā. Daudzi atzīmējuši, ka internetā priekšplānā izvirzās nepārbaudīta, reklāmas veida informācija par zāļlīdzekļiem.
Arguments jaunas grāmatas tapšanai bija atziņa, ka vēl desmit gadus atpakaļ visa informācija, ieskaitot zāļlīdzekļu anotācijas tika uzkrātas digitālā izdevumā uz kasetēm. Šovasar mums neizdevās atrast nevienu datoru, kurš varētu šīs disketes nolasīt. Daļa moderno datoru vairs nevar nolasīt CD diskus. Jādomā, tikpat naski vēstures mēslainē pazudīs arī mūsdienās aktuālās zibatmiņas. Savukārt 1993. gada farminekss ir tīrs un varens savā poligrāfiskajā iespiedumā, to viegli varēja noskennēt un dators viegli pārvērta skennēto tekstu digitālajā.
Nē, šajā farmindeksā nav nevienas rindiņas no 1993. gada izdevuma. Mainījušies vairāk nekā 80% virsrakstu, nemaz nerunājot par anotācijas saturu. 21. gadsimtā zāļlīdzekļi vidēji nomainās 21 gadu laikā. Šī grāmata ir pilnīgi cita veida informācija par zāļlīdzekļiem– prakstiski nekomerciāla, balstīta uz aktīvo vielu aprakstu. Informācijas apkopošanai tika piesaistīti nozīmīgākie Latvijas farmācijas speciālisti Editas Romānes un Intas Saprovskas vadībā. Iespējams, ka tieši abas farmācijas redaktores arī ir saikne starp 1993. un 2013. gadu. Un vēl– abus farmindeksus saista laba latviešu valoda– latviešu valodas redaktori Jānis Loja un Andrejs Seņkāns.
Gluži kā pirms 20 gadiem zāļlīdzekļu anotāciju krājumu izdod Latvijas Ārstu biedrība, tikai šoreiz ar Medicīnas apgāda tehnisku atbalstu. Šoreiz izdevums tapis bez jebkādas ārvalstu palīdzības, taču šoreiz– pēc divdesmit gadiem, vēlos pateikties Gelbe Liste Pharmindeks LTD Neu Isenburgā pie Frankfurtes, kas mūs toreiz finansiāli atbalstīja, radīja pārliecību saviem spēkiem un ticību Latvijas Ārstu biedrībai kā moderni domājošai, aktīvai un varošai nevalstiskai organizācijai.
Es ticu, ka vēl pēc gadiem uz kolēģu darba galda man būs lemts pamanīt farmindeksu. Lai tas nes veiksmi Jūsu darbā un palīdzību Jūsu pacientiem!
Cieņā, Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
Jaunākie komentāri