2014. gada budžets plānots mazāks par 2012. gada budžeta faktu un ir vienāds ar 2013. gada budžeta prognozi. Līdz ar to nākamā gada veselības budžets faktiski būs mazāks par 3% no IKP, kas būs mazākais Eiropā gan procentuāli no valdības izdevumiem, gan mazākais absolūtos skaitļos uz vienu iedzīvotāju.
Naudas nedošana veselības aprūpei ietekmē galvenokārt pacientus. Latvijā solidāri (no valsts un pašvaldību budžeta, caur apdrošināšanu) medicīnai tiek tērēti tikai 55%, bet pārējo pacienti spiesti maksāt paši– kā līdzmaksājumus, pacientu iemaksas un par maksas pakalpojumiem. Tieši nepamatoti augstie līdzmaksājumi neļauj daudziem savlaicīgi vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē. Latvijā lielākajai daļai izmeklējumu un manipulāciju ir kvotas, kas rada mākslīgas rindas gan uz konvenciālās radioloģijas, gan magnētiskās rezonanses, gan laboratoriskiem izmeklējumiem. Nereti tiek ielaistas slimības, novilcināta ārstēšanās. Latvijā labi būt veselam, jaunam, bagātam rīdziniekam. Visgrūtāk ar veselības pakalpojuma pieejamību ir vecam, slimam, nabagam cilvēkam tālos laukos.
2008. un 2009. gadā vislielākos finansiālos zaudējumus cieta tieši veselības nozare, medicīnas darbinieku atalgojums tika samazināts par 20–40%. Visvairāk cieta medicīnas māsas, laboranti, ārstu palīgi, kuru algas šobrīd ir iztikuma minimuma līmenī. Algas valsts pārvaldē jau atgriezušās trekno gadu līmenī, bet medicīnā palikušas krīzes laika skaitļos.
Veselības aprūpes sistēmas problēma ir senajā 1990. gada Ivara Godmaņa valdībā, kad dalot nabadzības budžetu, Godmanis izlēma– medicīnai pavisam maz, jo ārstus tauta paēdinās. Tā kopš 1990. gada medicīna palikusi sērdienītēs. Visas valdības savās deklarācijās apņemas sasniegt veselības aprūpei paredzēto 4. 1% vai pat 4.5% no IKP, bet rezultātā piemet iepriekšējā gada budžetam dažus miljonus (proporcionāli mazāk par IKP pieaugumu) un veselības budžets pret IKP gadu no gada slīd lejup.
Finansējuma nepietiekamība noved pie tā, ka visi līdzekļi tiek novirzīti ārstniecībai, bet pilnīgi nemaz– profilaksei. Sabiedrības veselība Latvijā palikusi uz papīra, līdzekļi netiek investēti pašā būtiskākajā veselības struktūrā– veselības izglītotībā. Izglītības un zinātnes ministrija kategoriski pretojas veselības mācības ieviešanai skolās, kā arī lielākam fiziskās aktivitātes īpatsvaram skolu programmās. Līdz ar to būtiskākā problēma bērnu un jaunatnes vidū ir aptaukošanās (>19% skolēnu), smēķēšana (>35% skolēnu vecumā virs 15 gadiem), alkohola pārmēra lietošana (>35% skolēnu vecumā virs 15 gadiem). Latvijas valsts varas pretdarbība bērnu un jaunatnes veselības apmācībai un veselīga dzīvesveida implementācijai ikdienā, noved pie tā, ka arī nākamās paaudzēs gaidāma nihilistiska attieksme pret veselību un dzīvību.
Jaunākie komentāri