Katru gadu rudens pusē mākslīgi tiek inspirētas diskusijas par mediķu it kā pieņemtām aploksnēm un citiem vairāk vai mazāk nelegāliem ienākumiem. Šajās diskusijās apzināti tiek sajaukti jēdzieni „aplokšņu alga” un „pacientu pateicības”. Pirmais jēdziens saistās ar pelēko ekonomiku, bet otrais– ar nelielu skaitu stacionāros strādājošu kolēģu. Šīs spekulācijas rudenī, budžeta sastādīšanas laikā tieši korelē ar valsts varas un žurnālistu neprasmi iedziļināties jautājumā, ka Latvija proporcionāli pārāk daudz naudas tērē administrācijai un birokrātijai, pārāk daudz ekonomikas sildīšanai, kas patiesībā nozīmē neveiksmīgu budžeta projektu (Parex, Liepājas metalurgs, Air Baltic) reanimēšanu. Pārāk maz proporcionāli Latvija tērē veselības aprūpei un drošībai (šeit es domāju iekšējo drošību– policiju, robežsardzi, glābšanas dienestus).
Lai cik tas dīvaini neliktos, naudas nedošana veselības aprūpei ietekmē galvenokārt pacientus. Latvijā solidāri (no valsts un pašvaldību budžeta, caur apdrošināšanu) medicīnai tērējam tikai 55%, bet pārējo pacienti spiesti maksāt paši– kā līdzmaksājumus, pacientu iemaksas un par maksas pakalpojumiem. Tieši nepamatoti augstie līdzmaksājumi neļauj daudziem vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē. Nereti tiek ielaistas slimības, novilcināta ārstēšanās. Politiķi un žurnālisti lielākoties izmanto sociālo pazīšanos, viņiem nav jāstāv garās rindās lai saņemtu izmeklējumu vai ārstēšanu. Latvijā labi būt veselam, jaunam, bagātam rīdziniekam. Visgrūtāk ar veselības pakalpojuma pieejamību ir vecam, slimam, nabagam cilvēkam tālos laukos. Ingrīdas Circenes pūliņi palielināt veselības budžetu gavenokārt ir saistīti ar nepieciešamību samazināt pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, samazināt rindas. Pacientu iemaksas un līdzmaksājumi nemazināsies, ja es pārstāšu pieņemt savu pacientu draudzīgi atnesto konjaku. Pacientu iemaksas un līdzmaksājumi var mazināties tikai palielinot solidāro maksājumu– proti, valsts finansējumu veselības aprūpei.
Un tagad par aplokšņu algām. Es neesmu dzirdējis, ka aplokšņu algas varētu būt iespējamas valsts vai pašvaldību iestādēs, bet Latvijas slimnīcas gandrīz pilnā apjomā pieder valstij vai pašvaldībām. Tāpat es lāga neticu, ka aplokšņu algas būtu iespējamas ģimenes ārsta praksē, kur finansējums 98% apjomā nāk no valsts, bet no pacienta iemaksas 1 lata nekādas aplokšņu algas lāga nesanāk, pat, ja kads kādreiz mēģinātu šo vienu latu nepiereģistrēt.
Tātad diskusija par iespējamajām aplokšņu algām, par kurām ir izteicies VC4 direktors Māris Rēvalds, varētu būt segmentā– ambulatoriskais dienests, kas lielā mērā atrodas privātās rokās. Iespējams, Māris Rēvalds ar apgalvojumu par iekšējo nesakārtotību domā „vertikālo integritāti”, kas valda Latvijas ambulatoriskajā dienestā. Četriem vīriem– Josifam Aptam, Aleksandram Livšicam, Andrejam Leibovičam un Vadimam Telicam pieder aptieku ķēde, ko mēs pazīstam kā „Mēness aptiekas”, vairumtirdzniecības kompānija „Recipe”, viena no lielākajām laboratorijām, daudzas poliklīnikas– Juglā, Pļavniekos, Purvciemā, Imantā utt., kā arī slimnīca Aizkrauklē, Veselības centrs Talsos un daudz kas cits, dažkārt zem nosaukuma Refarm, citreiz Sentorfarm. Cik var spriest no Lato Lapsas pētījuma par turīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, pērn Josifs Apts iekļauts lielāko pelnītāju saraksta 7. vietā ar 5 482 868 latiem, bet Vadims Telica dividenžu saņēmēju 2. vietā ar 2 681 205 latiem. Tā kā šīs summas lielā mērā nāk no valsts budžeta naudas veselībai, tad Finansu ministrijai rodas jautājums– kāpēc nauda aizplūst garām pacientam, bet nonāk uzņēmējam. Man ir iespaids, ka visas pārējās ambulatorās medicīnas iestādes, strādā santīmus skaitot, lai varētu godīgi samaksāt algas mediķiem un nodokļus valstij, un nekāda lielā peļņa nesanāk. Iespējams, Mārim Rēvaldam norādot uz nesakārtotību sistēmā, naudas aizplūšanu caur kompensējamo medikamentu shēmām, ir radies iespaids, ka Josifs Apts un Vadims Telica nav kaut ko samaksājuši nodokļos, tādēļ viņiem tāds neliels pārpalikums. Bet šis nudien nav mans viedoklis, bet tikai pieņēmums. Iespējams, ka lielo peļņu minētie četri goda vīri iegūst no izcila menedžmenta.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri