Ukrainas prezidents Petro Porošenko šodien dodas uz Minsku tikties ar Vladimiru Putinu un meklēt izlīgumu, miera līgumu vai vismaz pamieru.
Dņipropetrovska dzīvo savu dzīvi. Kaut Krievijas televīzija stāsta, ka Dņipropetrovska ir kara izpostīta, ka šeit tiek apspiesti krievi, ka šeit plosās vismaz benderieši, ja ne fašisti, pilsēta atstāj mierīgas, tīras, labiekārtotas vietas iespaidu.
Vakarā pilsētā daudz jauniešu, mūzika. Satraukuma neredz. Ļaudis saka, ka gubernators esot viņus pasargājis no kara. Gubernators ir viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Kolomeiskis (Коломойський Ігор Валерійович) – pēc Forbes datiem trīs ar pusi miljardus „vērtais” baņķieris, futbola klubu īpašnieks, raktuvju, metālpārstrādes kombinātu un lielu rūpnīcu līdzīpašnieks, pasaules ietekmīgāko ebreju organizāciju valdes loceklis.
Dņipropetrovska uzņem lielāko daļu no Doņeckā ievainotajiem ukraiņu kareivjiem. Rīta pusē dzirdam sirēnas– aiztrauc vismaz piecu neatliekamās palīdzības mašīnu kolonna. No Doņeckas 240 km, no frontes līnijas– 160– 200 kilometri. Pa vidu, protams, ir neatliekamās palīdzības hospitāļi, bet smagākos gadījumus ved šurp.
Pilsētā esot daudz bēgļu. Mums stāsta, ka Doņeckā separātisti bērnudārzā iekārtojuši artilērijas daļas, lai Ukrainas armija nevarētu tik vienkārši mēģināt Doņecku ieņemt.
Un vēl kāda iezīme – Ukrainā notiek karš. Mēs melojam paši sev, lietojot terminus „terorisms”, „separātisms”. Šeit notiek visīstākais karš. Karš ir konsolodējis Ukrainu. 80% ukraiņu kļuvuši par savas valsts patriotiem. Dņipropetrovska ir krieviski runājoša pilsēta (šejienes ukraiņu valodu var saprast krieviski runājošs latvietis). Neticama ir pašreizējā konsolidēšanās ap valsts atribūtiku. Plīvo ukraiņu karogi. Sētas, tiltus krāso dzeltenā un gaišzilā krāsā. Vāc ziedojumus lai palīdzētu bēgļiem. Stāsta, ka šeit Georga lentītes pielikšana pie krūts nozīmētu norauties pa seju. Nav vairs „krieviski runājošo” un „ukrainiski runājošo”, ir ukraiņi, kas mīl un ciena savu valsti.
Pie cietušajiem blīvā straumē iet brīvprātīgie ne tikai palīdzēt kopšanā, bet arī runāties, morāli atbalstīt, izvest ārā, slimnīcās tiek rīkoti koncerti un mākslinieki lasa dzeju.
Šovakar vēl stāstīsim par Ukrainu, bet vakarpusē ceļš austrumu virzienā pretim frontes medicīnas iestādēm.
Renārs Putniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri