Ministrs Guntis Belēvičs jaunradē nav apstājies. Janvāra aktualitāte veselības aprūpē ir ministra spēle – „tam došu, tam nedošu” (pielikumu pie algas). Vai šī spēle ir priekšvēlēšanu kampaņa ar mulsu lūgumu atļaut vēl kādu brīdi (nākamajā valdībā) parosīties par ministru, paliek katra vērotāja kompetencē.
Saeima budžeta likumā iebalsoja 10 miljonus medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai. Ministrs lēma, ka šī nauda jāsadala valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem. Tātad endokrinologam, kas pieņem slimnīcas ambulatorajā nodaļā par valsts kvotām, pienākas pielikums algā, bet endokrinologam, kas strādā privatizētā poliklīnikā (cietīs speciālisti poliklīnikās, kas ar valsts politisku labvēlību ir privatizētas). Šāds dalījums – naudu dot vai nedot atkarībā no īpašuma formas – raksturo komunistisko partiju un tās ideālus, un Gunta Belēviča rīcību mums vajadzētu ierakstīt lieliem sarkaniem burtiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Ministrs uzskata, ka 10 miljoni no Latvijas iedzīvotāju nodokļiem viņam iedoti, lai viņš varētu dalīt piemaksas – klausīgajiem iedošu, neklausīgajiem ne (“un vispār – kad gribēšu, tad piemaksāšu, bet nekādi pastāvīgi cipari mediķiem pie algām netiks”). Ministrs tā dara, kaut viņš pats un viņa ierēdņi lieliski apzinās, ka Eiropas savienībā darbinieku šķirošanu pēc uzņēmumu īpašumu formas sauc par negodīgu konkurenci.
Ir kāda īpašība, kas Guntim Belēvičam ir patiesi apskaužama – viņš tic visam, ko saka. Viņš sola nepārtraukti, un, vismaz vērtējot pēc solījumu skaita, apjoma un daudzveidības, Guntim Belēvičam pienāktos ne tikai veselības ministra, bet arī premjerministra, Eiropas Augstā komisāra un Andromedas zvaigznāja virsuzrauga postenis.
2015. gada 14. decembrī Guntis Belēvičs uzbūra Lielos Vasjukus un paziņoja, ka nozares budžetā piešķirtie papildu 10 miljoni eiro tiešā veidā sasniegs ārstniecības personas – vidēji darba samaksa pieaugs par 7% ārstiem, ārsta palīgiem un medicīnas māsām. Aplausi un sarkanas neļķes no arodbiedrības līdera Valda Kera. Tiesa, jau pēc dažām dienām izrādījās, ka ģimenes ārstiem, speciālistiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, bet to nedara valsts vai pašvaldību iestādē, atalgojuma palielinājums vismaz 2016. gadā nav paredzēts.
Kolēģi bija izbrīnīti un pārsteigti, bet jau 22. decembrī šis izbrīns un pārsteigums bija sasniedzis Ministru kabinetu. Tagad par Gunta Belēviča naudas sadales metodēm brīnījās arī Straujumas kabineta ministri un uzticēja veselības ministram divu mēnešu laikā aprēķināt ģimenes ārstu prakšu darba samaksas pieaugumam nepieciešamo finansējumu, iekļaujot to valsts apmaksāto pakalpojumu cenā (kapitācijas naudā, māsu un ārstu palīgu samaksā atbilstoši reģistrēto pacientu skaitam, manipulāciju tarifos).
Šeit pienācis brīdis parunāt par ģimenes ārstiem. Pasaulē šo dienestu pieņemts uzskatīt par primāro veselības palīdzību, par kuriem mēdz plaši diskutēt Pasaules Veselības organizācijas Ģenerālajā Asamblejā, konferencēs un Latvijas EP prezidentūras pasākumos: „Mums viņi varbūt nepatīk, bet neko labāku un finansiāli izdevīgāku par ģimenes ārstiem pasaule veselības aprūpē nav izdomājusi”. Formula, kas sen zināma katram veselības aprūpes organizatoram: ja valstij nav pietiekami daudz naudas veselības aprūpei, jāstiprina primārā aprūpe, jo tā nodrošina vistaisnīgāko un pieejamāko veselības aprūpi.
Guntim Belēvičam ģimenes ārsti nepatīk, viņš šo dienestu ienīst. Saniknota par Ministru kabineta iejaukšanos naudas dalīšanā, ministrija pieprasa visām Latvijas ģimenes ārstu praksēm trīs dienu laikā sniegt pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu ģimenes ārstu praksēs, kura saturs neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība un pārsniedz valsts budžeta līdzekļu izlietojuma apjomu.
Lieta tāda, ka daļa ģimenes ārstu apmāca jaunos kolēģus, lasa lekcijas, veic izglītojošo darbu savās pašvaldībās, kas ir nelieli papildu ienākumi finansiāli novārdzinātajai praksei. Tieši šos, kas kaut ko atraduši papildus, ministrs kategoriski svītro no finansiāli atbalstāmo skaita. Bet būtiskais – ministrs paģērē, lai ģimenes ārsti aizpildītu veidlapas ar simtiem lapaspušu, tērētu laika, naudas, papīra un loģistikas resursus janvāra vidū, lai pēc tam – līdz 31. janvārim – proti, otro reizi mēnesī sniegtu Nacionālajam veselības dienestam Pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu ārstu praksēs.
Es tiešām nezinu, kur milzīgos papīra kalnus dubultā apjomā vēlas likt Guntis Belēvičs, bet vēl vairāk bezjēdzīgi birokratizēt sistēmu ir neiespējami. Tiesa, ar ģimenes ārstiem ministrs nav atradis laiku parunāt jau kopš augusta, kad ģimenes ārsti bija gatavi prasīt ministra demisiju – tad viņš ar šarmu un labiem solījumiem ģimenes ārstu satraukumu mazināja.
Gunti, varbūt tomēr aizstaigā līdz Ģimenes ārstu asociācijai un kaut ko piesoli klātienē – asociācija atrodas tikai viena kvartāla attālumā no „Saules aptiekas”!
Godātie Saeimas deputāti! Vai jūs budžetā paredzējāt medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu vai pielikumus pie algām, ko pēc personīgās patikšanas dalīt ministram? Tā ir visai nozīmīga atšķirība.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri