Trīs galvenās mēneša tēmas bija iekšlietu struktūru aktivitātes, televīzijas kanālu sakurinātas kaislības ap sociālās palīdzības namiem un vakcinācijas nedēļa.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iesniedza labojumus administratīvā pārkāpuma kodeksā, kas turpmāk ļautu sodīt pacientu – kukuļdevēju. Likumprojekta izmaiņas izstrādāja KNAB. Radās pārliecinošs iespaids, ka Tieslietu ministrija un KNAB visas citas problēmas tieslietu sistēmā jau ir atrisinājušas – nekādas citas korupcijas valstī nav, tiesas norit ātri un godīgi, un

 neviens neapšauba tiesu kompetenci, spriedumus nepārsūdz ES tiesās, lielo blēžu lietas tiek izmeklētas ātri un tiek pierādīta korumpantu vaina. Tieslietu ministrs kopā ar KNAB berzē vēderus labi padarīta darba apziņā un par savu tālāko darbības mērķi nosaka likvidēt vienīgo viņuprāt koruptīvo sistēmu – jau pie slimnīcas vārtiem atņemt pacientiem un radiniekiem puķes, konjaku un medus burciņu, bet ļaunprātīgos šo dāvanu nesējus sodīt ar visu likuma bardzību.

Pēdējā laikā Latvijas publisko telpu pāršalc ziņas par kāda hroniski smagi slima jaunieša novārgšanu vai nāvi, kur vainīgie tiek meklēti sociālās palīdzības iestāžu darbinieku vidū vai uzraugošā ārsta personā. Gan „Kalkūnu”, gan „Rūjas” gadījumā sarosās ierēdņi, kontrolēt un izmeklēt „rupjos pārkāpumus” dodas Veselības inspekcija, policija, Labklājības ministrijas amatpersonas. Kā likums, par vainīgo tiek atzīts iestādes vadītājs, bet atlūgumus uzraksta un uz citām valstīm hroniskus slimniekus kopt dodas liela daļa piesmietā sociālās aprūpes centra darbinieku. Sociālās palīdzības namiem par viena guloša, ar zondi barojama pacienta ārstēšanu un uzturēšanu maksā 6.71 Ls. Latvija, protams, var atļauties palielināt šo summu uz veselības aprūpes vai izglītības budžeta rēķina. Pretējā gadījumā Tautas balss, Nekā personīga vai kāds cits raidījums katru nedēļu atradīs kādu sociālās palīdzības namā vārgstošu pacientu un pieprasīs to ārstēt Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā.

Vakcinācija ir viens no galvenajiem un efektīvākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij.

Pēdējo gadu galvenā problēma Eiropā ir vakcinācijas aptveres strauja samazināšanas, īpaši attiecībā uz vecajām, tradicionālajām infekcijām (masalas, masaliņas, garais klepus, difterija, TB, ), kas ir nopietns risks kolektīvajai drošībai. Katrā Eiropas valstī ir savādāks vakcinācijas kalendārs, stipri atšķiras lietotās vakcīnas un sistēma kā tāda. Tautietes piedzemdē Latvijā, bet jau pēc dažiem mēnešiem dodas uz Lielbritāniju vai Vāciju nadiņu pelnīt, bērna vakcinācijas kalendārs tiek pilnībā izjaukts.

Reāla problēma ir romu tautības cilvēku migrācija, pieņemot, ka tieši Bulgārijā un Rumānijā pastāvīgi dzīvojošie romu tautības cilvēki ir ar zemāko vakcinācijas aptveri, bet viņi vairāk vai mazāk brīvi pārvietojas pa visu Eiropu. Savukārt imigranti no trešajām (piem., Ziemeļāfrikas) valstīm allaž uzrāda dokumentus par vakcināciju pret visām zināmajām infekcijām, bet Eiropas ārstiem ir pamatots viedoklis, ka Ziemeļāfrikā par lētu naudu var iegūt vakcinācijas dokumentu.

Vakcīnu izplatīšanu un tirdzniecību veic gan ražotāji, gan vairumtirgotāji, taču tie Eiropā ir ieinteresēti galvenokārt vienā pircējā – valstī vai valsts intereses pārstāvošā infekciju kontroles centrā. Šis valsts pārstāvis ir ja ne vienīgais, tad lielākais pircējs noteikti, un viņa izvēli nosaka profesionalitāte vai sīka merkantila ieinteresētība.

Līdz ar to vakcinācijas aizstāvjus Eiropā pārstāv interesi zaudējuši tirgotāji vai savu godkāri vai finansiālo interesi realizējuši birokrāti. Kā viens tā otrs pat netaisās korekti un moderni aizstāvēt vakcinācijas nepieciešamību plašākām tautas masām. Vakcinācijas popularizēšana notiek ar coppy paste metodi  viens kopē no otra, pie tam kā argumentus izmanto novecojušus un neinteresantus pētījumus.

Masu mēdiji nepublicē tekstus par nepieciešamību vakcinēties – šie teksti nesatur presei nepieciešamo sensāciju. Toties prese nekavējoties apraksīs un plaši apzelēs vienīgo vakcinācijas komplikāciju. Pretvakcīnu cīnītāju rīcībā ir izcili klipi, ietekmīgas pretvakcīnu reklāmas.

Pret vakcīnām uztājas ievērojami mūziķi, aktieri, sabiedrības ietekmes līderi. Pavaicājot GOOGLE: „vakcinācija”, priekšplānā izvirzās pretvakcīnu apoloģētu saiti. Līdz ar to Eiropā vakcinācijas aizstāvji zaudē savas pozīcijas un vakcinācijas pārklājums samazinās. Medicīna ir skaista ar to, ka katru dienu piedāvā jaunus izaicinājumus – parasti tos mediķiem piedāvā profesionāli politiķi, žurnālisti un šarlatāni.

(16.07.2012. žurnāls “Latvijas Ārsts” maija izdevums)