Godātie kolēģi!

Pat virspusēji pārskatot žurnālu, jūs pamanīsiet virkni atšķirību no iepriekšējiem numuriem, no ilggadējā Latvijas Ārsta stila, principa un lielā mērā – no filozofijas.

Pirmkārt, šis žurnāls pēc turpat 18 gadu pārtraukuma iznāk tieši kā Latvijas Ārstu biedrības žurnāls un izdevējs ir tieši biedrība. Tā lēma Latvijas Ārstu biedrības valde, lai žurnāls nepastarpināti būtu biedrības rupors. Iespējams, žurnāls vairs nekad nebūs tik bilžains kā senāk, bet informācijas apjoms būs lielāks un akadēmiskāks.

Otrkārt, žurnāls iznāk bez galvenā redaktora, jo mūs pēc 12 gadu ilga, ražena un veiksmīga darba ir atstājusi Kamena Kaidaka. Viņas vadībā žurnāls iznāca ar pulksteņa precizitāti, žurnāls bija formātā un veidā nemainīgs un stabils. Kamena Kaidaka par savu darbu saņēma Atzinības krustu, kas liecina arī par valsts interesi žurnāla Latvijas Ārsts veiksmīgā darbā. Šoruden meklēsim jaunu galveno redaktoru, bet Kamenai Kaidakai teiksim paldies par ieguldījumu un vēlēsim veiksmi jaunos dzīves un darba izaicinājumos!

Augusta numurs ir klusums pirms vētras. Septembris mūs gaida gan ar veselības darbiniekiem nepieņemamu budžetu, kas, iespējams, radīs viļņošanos mediķu un varas attiecībās, gan ar jauno apdrošināšanas koncepciju, kuras pamatā ir mēģinājums iekasēt veselības nodevu Ls 20 mēnesī no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nemaksātājiem, bet ārstu vai uzņemšanas nodaļas reģistratoru pārvēršana par nodokļu inspektoriem. Septembris mūs gaida ar slikti sagatavotu e-veselības koncepciju un jaunām vēsmām medikamentu apmaksas kārtībā. Es tiešām vēlu veiksmi un izturību kolēģei Ingrīdai Circenei, kurai nāksies visus iepriekšminētos dokumentus daudzkārt pārstrādāt.

Un tomēr augusts mums ir svētki. 30. augustā P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā mēs vērsim vaļā otro un trešo Klīniskās medicīnas sējumu, kas iznācis profesora Aivara Lejnieka redakcijā. Trīs megasējumi izcila darba – nekas tāds nav bijis pa spēkam ne leišiem, ne igauņiem, ne poļiem, ne čehiem un slovākiem. Jā, krievu un zviedru valodā daža laba iekšķīgo slimību grāmata pēdējos desmit gados ir iznākusi, bet ticiet – neviena nav ne tik fundamentāla, ne moderna. Kas teica, ka latvieši nevar?

(20.08.2012. žurnāls “Latvijas Ārsts”)