Mūsdienās popularitāti mūzikā var sasniegt bez hitiem. Nepazīstu nevienu, kas būtu dzirdējis kādu grupas Pussy Riot dziesmu, bet izteikties par šīs grupas daiļradi paguvuši visi – gan valstsvīri, gan muzikanti. Mūsdienās medicīnu un veselības aprūpi var virzīt bez zināšanām. Jo es nudien neticu, ka Ministru kabineta 1046. noteikumus būtu rakstījis zinošs cilvēks, bet lasījis no viena gala līdz otram noteikti nav neviens. Veselība kā joma netīšām piemirsta arī Nacionālajā attīstības plānā vai vismaz pieminēta, garlaikoti garāmejot.

Latvijas valsts galvenais uzdevums nav sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, rosība NATO, teātra un muzeju dzīves nodrošināšana, Nacionālā opera, muita, bibliotēka, energokompānija, simfoniskais orķestris, bruņotie spēki, hokeja izlase, Teoloģijas fakultāte vai vilciena sliedes. Visi šie nacionālie uzdevumi ir daļa vienīgajā un būtiskajā – ļaut iedzīvotājam pilnvērtīgi un labi nodzīvot savu mūžu. Nozīmīgākais uzdevums ir nodrošināt veselību, bet līdzekļi uzdevuma sasniegšanai – dažādi. Katrs ministrs ir veselības ministrs. Katrs dzīves sektors ir veselības sektors. Valsts nozīmē katra tās cilvēka dzimšanu, augšanu, dzīvi, darba mūžu un novecošanu. Zīdaiņa pirmais solis ir būtiskākais solis nacionālajā ekonomikā.

Pilsoņa veselība ir mērinstruments, ar ko mērīt nacionālo naudas resursu ieguldījumu rentabilitāti. Latvijai ir milzīgas iespējas izaugsmei – racionālai līdzekļu ieguldīšanai. Korekta naudas ieguldīšana iedzīvotāju veselībā ir pieturas punkts ceļā uz ilgtspējīgu, veselīgu, savus iedzīvotājus mīlošu Latvijas valsti. Korektums šajā izpratnē ir gan valsts attieksme ar pienācīgu finansējumu vismaz procentuāli no kopbudžeta, gan korekta sadale, ko nenosaka pašreiz visai murgainie 1046. noteikumi.

Latvija noveco gan morāli, gan fiziski. Samazinās jaunu un darbspējīgu cilvēku skaits, bet iedzīvotāju dzīves ilgums pagarinās. Vecāku cilvēku veselības aprūpe izmaksā dārgāk nekā darbspējas vecuma cilvēku nepieciešamība pēc medicīniskās palīdzības.

Veco cilvēku grupa ir daudz atšķirīgāka nekā jebkura cita vecuma iedzīvotāju grupa. Katra paaudze nes sev līdzi savu unikālo vēsturisko un kultūras pieredzi. Veciem cilvēkiem ir sava atšķirīga pagātne un ticība, un viņi vēlas būt aprūpēti kā personības. Fiziskā novecošanās ir lēns, pakāpenisks, visu dzīvi ilgstošs process. Fiziskās novecošanās process atšķiras dažādiem cilvēkiem un ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā ģenētika, fiziskā veselība, dzīvesveids, sociālā vide un citiem.

Cilvēku uztverē novecošana ir saistīta ar briedumu, gudrību, kompetenci un cieņu. Tomēr novecošana nereti rada negatīvus blakus efektus, tādus kā mazkustība, nabadzība, sociālā izolācija, invaliditāte un sociālā atkarība. Pretēji sabiedrībā valdošai pārliecībai vecums un saslimstība tieši nekorelē. Hroniskās slimības tiek iegūtas un pastiprinās gadu gaitā, un izpaužas kā sekas nelabvēlīgu apkārtējās vides faktoru, kā arī nepareiza dzīvesveida un paradumu summai. Respektējot novecošanos, par prioritāti izvirzāma veselīga un aktīva novecošana.

Septembra vēlējumi Veselības ministrijai – aktīvi pieķerties MK 1046. noteikumu jaunradei, proti, šā garā un samezglotā dokumenta vietā jārada cits – moderns, īss un precīzs, kas sabalansē veselības aprūpes izdevumus. Un otrs – jāatceras par nepieciešamību Ministru kabinetā un Saeimā aizstāvēt budžetu profilaksei – gan sportam, gan tīrai videi, gan drošai sabiedrībai. Vēl jāpatur prātā, ka lēnie igauņu ārsti jau oktobrī ir gatavi sākt streiku. Ja mēs to nesākam kopā ar viņiem, tas nenozīmē, ka par to nedomājam – mēs vienkārši gatavojamies mācīties no igauņu pieredzes un kļūdām.

(20.09.2012. žurnāls “Latvijas Ārsts”)