Raksts Dienā „Ārsti krāpj valsti, izdomājot pacientu vizītes un slimības” ir provokatīvs, pārspīlēts un nekorekts, jo palielina neuzticību medicīnai, samazina ārstniecības efektu un līdz ar to tautas veselības stāvokli. Laura Dzērve, kas šodien ir latviešu profesionālākā medicīnas tematikā specializējusies žurnāliste, izvelk no kājslauķa apakšas tenkas (kuras iespējams ir patiesība), un piešuj šīs tenkas visiem ārstiem. Stāsts ir par 11 gadījumiem no valsts apmaksātajiem 28 237 385 pakalpojumiem, kur kļūdas apmērs ir aptuveni 24 lati. Vispārinājums tiek veikts pamatojoties uz 11 gadījumiem no 28 miljoniem!
Pērn Latvijas valsts apmaksāja 603 975 zobārstniecības pakalpojumus bērniem. Iespējams, daži zobārsti tīši vai netīši snieguši kļūdainu informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD), bet mums ir zināms par 3 šādiem gadījumiem, tātad vienu divsimttūkstošo daļu.
NVD un Veselības inspekcija ļoti rūpīgi cīnas pret pārspīlējumiem diagnostikā (valsts pērn apmaksājusi 7 540 147 laboratorijas izmeklējumus) un pārspīlētiem nosūtījumiem pie speciālistiem (valsts pērn apmaksājusi 2 455 927 vizītes pie kardiologa, psihiatra u.c.). Pērn Veselības inspekcija izpētījusi tūkstošiem kartiņu un uzrēķinājusi zaudējumus un atgūstamos naudas līdzekļus veselības aprūpes budžetā un pacientiem 110 000 latu apmērā. Kā tad radušies šie 110 tūkstoši uz 28 miljoniem gadījumu (jeb 1% no pārbaudītajiem gadījumiem)?
Minēšu piemēru. Valsts apmaksā lāzerterapiju bērnam ar impulsu uz 3 kvadrātcentimetriem. Jaunākais lāzeraparāts ir saudzīgāks – impulss uz 0.5 kvadrātcentimetriem. Apstrādāti 15 kvadrātcentimetri. Medicīnas iestāde piestāda rēķinu par 30 impulsiem, sākotnēji NVD to arī apmaksā, bet pēc tam Veselības inspekcija izvelk dokumentu un liek dažus desmitus latu atmaksāt atpakaļ, jo 1046 MK noteikumi paredz, ka šie 15 kvadrātcentimetri jāapstrādā ar 5 impulsiem.
Šeit mēs nonākam pie galvenā. Nevis ārsti krāpj valsti ar pierakstījumiem, bet visus krāpj valsts veselības finansējuma galvenais dokuments – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Vairāk nekā 1000 lapaspušu garais dokuments izstrādāts 2006. gadā, katru gadu labots vidēji piecas reizes. Labojumi skar vairāk nekā 3/4 sākotnējā dokumenta, tajā ir tik daudz atsauču un labojumu, ka kopumā šo dokumentu vairs nevar izlasīt neviens. Bez tam šie MK noteikumi ir melīgi, jo nosaka apmaksu par padarīto darbu, bet patiesībā slimnīcas saņem naudu pēc līguma, kas ir strikti noteikta naudas summa. Veselības ministrija gadiem ilgi atsakās principiāli mainīt filosofiju, izstrādāt vienkāršus, saprotamus noteikumus, bet vecos noteikumus lāpa un lāpa.
Ir pilnīgi bezjēdzīgi un pat noziedzīgi publiski apvainot visus ārstus zagšanā, kad veselības aprūpes sistēma balstīta uz nevienam neizlasāma Veselības ministrijas glorificēta dokumenta.
Pēc ilggadējas Lauras Dzērves pazīšanas man šoreiz pēkšņi radās sajūta, ka viņa gluži kā visi jauni, skaisti un veseli cilvēki nenojauš – kas ir medicīna, kurp aiziet medicīnas nauda. Tas raksturīgi jaunam cilvēkam, kam ar medicīnu saskarties iznāk reti, un ja nākas, tad ar kādu akūtu kaiti, kas ārstējama līdz veiksmīgam iznākumam.
Patiesībā vairāk nekā 80% Latvijas medicīnas ir saistīta ar hroniskiem, veciem pacientiem, kuru ārstēšana ir ilglaicīga, grūta un nevis izārstē, bet uzlabo veselības stāvokli. Vidējais Latvijas pacients ir 67 gadus veca kundze, kurai vienlaikus ir hipertonija, sirds mazspēja, cukura diabēts, aptaukošanās, muguras smadzeņu saknīšu nospiedums, gūžas deformācija un vēzis. Viņu ārstē kolēģe, kura arī tuvojas pensijas gadiem, bet baidās no tiem, jo pensija būs atbilstoša algai – zem iztikas minimuma. Šī slimniece ārstēsies pie savas ārstes vēl vismaz desmit – piecpadsmit gadus, tas nebūs veiksmes stāsts, jo viņu sadarbība beigsies ar vienas vai otras aiziešanu.
Gan paciente, gan ārste uzskata, ka vaina ir veselības aprūpes sistēmā un pieprasa apdrošināšanas medicīnu, jo apdrošināšanas iemaksas veiktu es, Guntis Bojārs un Laura Dzērve – kas strādājam un tātad varam maksāt lielākus nodokļus. Visās valstīs, kur ir valsts medicīna, pacienti un ārsti pieprasa apdrošināšanu, bet visās tajās, kur apdrošināšana – pieprasa valsts medicīnu. Lauras Dzērves retorika netieši saka – būtu mums apdrošināšana – nebūtu nekādu pierakstījumu.
Diez vai būtu jāmeklē problēmas nepareizi noformētos dokumentos, bet vajadzētu meklēt risinājumu trīs galvenajās pacientu uzrādītajās problēmās: (i) pacientam grūtāk tikt pie speciālista, kas viņam ir patiesa autoritāte; (ii) ārsts pacientam velta pārāk maz laika; (iii) ārsta sniegtā pakalpojuma pieejamība un kvalitāte pacientam šķiet zemāka nekā agrāk. Visā Eiropas publiskajā telpā notiek intensīva ārstu darba nozākāšana visdažādākajos veidos, no kuriem populārākais ir – viņi nozog mūsu naudu.
Visās Eiropas valstīs ārsti ir neapmierināti ar notiekošo sistēmā un publiskajā telpā, katru gadu darbu Eiropā pamet 10–15% ārstu. Rietumeiropa šo tukšumu mēģina aizpildīt uz Austrumeiropas vai Pakistānas ārstu rēķina, bet Austrumeiropas medicīnā parādās reāls speciālistu deficīts. Būdams aizņemts, ārsts mazāk lasa, retāk brauc uz konferencēm, laika trūkuma dēļ neanalizē savu praksi. Kaut Latvijas politiķi, tiesībsargātāji un žurnālisti cenšas pateikt pretējo, vidējie ārsta ienākumi ir ļoti mazi (līdz 350 latu mēnesī), bet 80% ārstu nekad nav saņēmuši un nesaņems nekādus nedeklarētus ieņēmumus (laboratorijas speciālisti, rentgenologi, lauku ģimenes ārsti, onkologi, pediatri utt.). Ārsts, kas par savu darbu nesaņem ne finansiālu, ne morālu gandarījumu, ar savu profesiju un sistēmu ir ļoti neapmierināts. Ārstu pulgošana un nomelnošana ietekmē aprūpes kvalitāti negatīvi. Tā veicina neticību ārstam, kā rezultātā – vēlīnu diagnostiku. Pārāk daudz pacientu izvēlas šarlatānus, dziedniekus, pūšļotājus un citus blēžus tā vietā, lai savlaicīgi aizietu pie ārsta. Tie, kas vispārina un nopulgo visus ārstus tieši vai netieši, ir ieinteresēti Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanā vai citu valstu medicīnas pakalpojumu lobēšanā. Katrs šāds vispārināts raksts kā „Ārsti krāpj valsti, izdomājot pacientu vizītes un slimības” nozīmē daudzu tādu slimnieku nāvi, kas varēja aiziet pie ārsta savlaicīgi, bet neaizgāja.
(10.07.12. laikraksts “Diena”)
Jaunākie komentāri