Redaktora sleja “Latvijas Ārsts” jūnija numurs
Jūnijs ir izlaiduma mēnesis. Latvijā medicīnas studijas beidz ap 300 jauno ārstu, bet visā pasaulē kopumā – ap 700 000 jaunu ārstu. Šis skaitlis nav precīzi izmērāms, jo ārstu izglītība dažādās zemeslodes vietās atšķiras, citviet pie ārstiem tiek pieskaitīti netradicionālās vai lokālās medicīnas speciālisti, citviet zobārsti, bet citviet ārsta diplomu saņem pēc 4 studiju gadiem, kas nudien nav ārsta izglītība. Šā vai tā – šie jaunie cilvēki ienāks pasaules ārstu vidē un jau pēc gadiem desmit būs nozīmīgi spēlētāji mūsu profesijas attīstībā.
Īpatnēji tas, ka liela daļa no tiem jaunajiem ārstiem, kas beidz studijas 2013. gadā, sagaidīs nākamo gadu simtu, proti, pārdzīvos 2100. gadu – vienkārši cilvēku dzīves ilgums pieaugs, veselības aprūpe un medicīna attīstīsies, bet ārsti visā pasaulē tomēr māk savu dzīvi saglabāt labāk nekā citi populācijas iedzīvotāji. Otra visai skaidra prognoze zemeslodei ir, ka cilvēku skaits pārstās pieaugt, tiklīdz industrializēsies Dienvidāzija, Āfrika un Dienvidamerika. Tieši tā – cilvēku skaits uz zemeslodes sāks samazināties. Jau tagad tikai uz imigrantu pieplūduma rēķina iedzīvotāju skaits pieaug Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā vai Dienvidāfrikā. Negatīva dzimušo un mirušo bilance jau ir Japānai, Korejai un Ķīnai. Āfrikā cilvēkiem ar augstāko izglītību (arī ārstiem!) ir vidēji mazāk bērnu nekā atbilstošu profesiju un izglītības cilvēkiem Eiropā.
Vecu cilvēku, hronisku slimnieku skaits pieaugs eksponenciāli, bet viņu īpatsvars sabiedrībā būs ļoti liels, pat salīdzinot ar mūsdienu novecojošo Eiropu un Austrumāziju. Neviena pasaules valsts nespēs uzturēt milzīgu pensionāru skaitu, tāpēc pensionēšanās vecums pieaugs ātrāk nekā cilvēka dzīves ilgums. Jaunajiem ārstiem, kas 2013. gadā beidz medicīnas studijas, nāksies strādāt līdz 85 vai 90 gadiem. Un nāksies būt ļoti labā fiziskā un mentālā formā šādā vecumā. Tiesa, vēl pirms gadsimta nevienam prātā nenāca, ka 2013. gadā pilnīgi normāls darbspējas vecums būs 70 gadi.
Tātad tie jaunie ārsti, kas šogad beidz medicīnas studijas, strādās savā profesijā 60 gadus un vairāk. Medicīna 60 gados tiktāl pārmainīsies, ka viņiem nebūs vajadzīgs gandrīz nekas no tā, ko viņi šobrīd apguvuši savās medicīnas studijās. 20. gadsimta pirmajā pusē medicīna pilnībā nomainījās 40, bet gadsimta beigās – jau 30 gadu laikā, taču 21. gadsimtā medicīnas filozofija pilnībā mainīsies ik pa 20 gadiem. Minēšu piemērus – vēl 20. gadsimta sākumā slimniekam vispirms tika nozīmēts gultas režīms un slimnīcas diēta, kas nozīmēja – gulēt siltumā un kārtīgi paēst treknu, saldu, kalorijām bagātu uzturu. 21. gadsimta sākumā ārsts cenšas savam pacientam nozīmēt aktīvas kustības un diētu, kas ir iespējami trūcīga kalorāžā. Pilnīgi saprotama realitāte mūsu šāgada absolventiem būs situācija, kad 85 gadus vecs ārsts ārstē 105 gadus vecu pacientu ar visu to slimību buķeti (hiperholesterinēmija, hipertensija, cukura diabēts, kardiovaskulāra mazspēja, locītavu patoloģija utt.), kas tagad rotā vidējo 65 gadus veco pacientu. Un vēl piebilde, ka vēzis būs hroniska slimība, līdz ar to liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku būs arī hroniski onkoloģiski pacienti.
Ja nākamo 20 gadu laikā tiks atklāts novecošanās gēns vai pilnībā atrisināti onkoloģisko slimību predisponējošie gēni, tad medicīna dosies virzienā, kur fonendoskops kalpo vienīgi par ārsta dizaina priekšmetu. Par medicīnas ētikas galveno jautājumu kļūs biznesa paradigma – visiem ļoti dārgos medikamentus, gēnu terapiju un šūnu transplantāciju nevarēs atļauties. Katra cilvēka individuālo dzīvi varēs pagarināt turpat bezgalīgi, bet nekad tas neattieksies uz visiem populācijas cilvēkiem.
Es lāgā neticu, ka mūsu šodienas absolventi ar saviem pacientiem pēc 65 gadiem runās latviešu valodā, bet ticu, ka to joprojām darīs savā starpā. Es lāgā neticu, ka viņi jau pēc 20 gadiem lasīs medicīnas literatūru latviešu valodā, un, iespējams, nelasīs vairs vispār, jo datorzinātne būs atklājusi labāku informācijas ievadīšanas veidu. Un es lāgā nespēju prognozēt brīdi, kad mākslīgais intelekts kļūs pārāks par cilvēka smadzenēm, bet tas nu ir skaidrs, ka šāds brīdis pienāks, un daļa zināšanu cilvēkam kļūs pilnīgi liekas. Un tik un tā mūsu šodienas absolventu bērni pēc divdesmit gadiem ieradīsies universitātē mācīties medicīnu un saņems leģendu, ka viņi tagad būs nākamie profesora Zīles, Rudzīša un Lazovska skolas mantinieki, kaut faktiski nespēs izmantot neko no senajām medicīnas gudrībām vai filozofijas.
Mūsdienu jaunatnei pārvietošanās Eiropas telpā un laikā šķiet pašsaprotama, komunikācija ar citu zemju cilvēkiem viegla un nepiespiesta, taču tuvāko divdesmit gadu laikā tikpat viegla kustība būs globālajā līmenī un nebūs nekas pārsteidzošs, ja mūsu ārstus vilinās strādāt uz Singapūru, Nigēriju vai Brazīliju. Un jebkurai reklāmai un jebkuram vilinājumam ir rezultāti, gluži tāpat kā trešdaļa jauno Latvijas ārstu tagad aiztraucas laimi un darbu meklēt Lielbritānijā, Vācijā vai Norvēģijā, tā viņu bērni aizklīdīs uz citiem kontinentiem.
Esiet sveicināti, jaunie ārsti, mūsu vidē, esiet sveicināti un gaidīti Latvijas Ārstu biedrībā.
Jaunākie komentāri