Godājams kolēģis man atzina, ka Latvijas Ārsts viņam gauži labi patīkot, tikai baltajam vākam esot spēja iejukt starp papīriem un žurnālu ne uz galda, ne plauktā, ne stūrī noliktajā Nacionālā veselības dienesta papīru kaudzē (vai varbūt papīrgrozā?) vairs nevarot atrast.
Šo bēdu izstāstīju žurnāla māksliniecei Sindai Veidemanei, un viņa ar dažām profesionālām pirkstu kustībām veica to, ko tagad redzat, – joprojām žurnāla saturs ir uz pirmā vāka, bet vāks papīru jūklī patīkami izceļas. Jāpaskaidro gan, ka redakcija nav kļuvusi pesimistiska un gada prognoze medicīnai un veselības aprūpei mums nav melna, bet vienkārši puspelēka. Vēl vairāk – melnajam vākam nav nekā kopēja ar valdības maiņu, eiro ieviešanu, atsevišķu slimnīcu finansiālo stāvokli, jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu un Saeimas vairākuma attieksmi pret grozījumiem tabakas likumā, tam nav pat nekā kopēja ar mediķu darba samaksu.
Kādu es veselības aprūpē prognozēju 2014. gadu? Pārlieku liels optimists neesmu, pieredze liecina, ka neko labu neviens priekšvēlēšanu gads nav nesis. Iepriekšējā valdībā Ingrīda Circene varēja balstīties uz personisku draudzību ar Valdi Dombrovski, kas klusi un neuzkrītoši atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei pa 5–10–20 miljoniem latu vairākas reizes gadā, šogad pārpalikuma deķīša raustīšana būs īpaši aktīva, un nu lielāki papildu līdzekļi tiks attīstības nozarēm – zemkopībai, videi un izglītībai, bet veselība, kas jau tā mūsu valstī ir sērdienīte, papildus diez vai ko saņems. Ja nu vienīgi pašā priekšvēlēšanu brīdī.
Visas lietas, kas saplānotas priekšvēlēšanu gadam, jāpabeidz šajā gadā, jo citādi aiziet vēstures mēslainē. Neticu, ka šogad var ieviest sakarīgu DRG (diagnosis related groups) sistēmu. Var jau mēģināt šīs grupas akli pārņemt no kādas citas valsts, bet pieredze rāda, ka katrā valstī ir sava sistēma, savas izmaksas un ne visur kašķa ārstēšanu var ielikt vienā grupā ar apendicītu. Ilgu laiku Eiropā divas galvenās medicīnas apmaksas sistēmas bija tāme (vienkārši budžets) un maksa par pakalpojumu, bet pēdējos gados virknē valstu ieviesta DRG sistēma. Katrā Eiropas valstī var atrast šīs sistēmas apoloģētus un radikālus noliedzējus. Protams, var uzklausīt tikai pirmos un paziņot: visi Eiropā mīl DRG, tā ir vienīgā pareizā sistēma. Citas Eiropas valstis, kas ievieš DRG, to ievieš pakāpeniski, kombinācijā ar vecajām metodēm. Jo Eiropa noveco un vidējais pacients nav vienas īslaicīgas, izārstējamas slimības upuris (lauzta kāja – nofotografēja, operēja, izņēma stieni, rehabilitēja – un pacients dodas uz Žagarkalnu lauzt otru kāju). Lielākā daļa pacientu Eiropā ir vecāka gadagājuma cilvēki ar vairākām slimībām – vienlaikus ir sirds un asinsvadu mazspēja, hipertensija, cukura diabēts, liekais svars, destrukcija gūžas locītavā, glaukoma, otoskleroze, kāju pirkstu sēnīte un ūdens celī. Šis vidējais pacients saņem vidēji 6,3 (+/- 3,6) medikamentu ik dienu, papildus lieto televīzijā reklamētos uztur bagātinātājus, homeopātijas pilienus un ājurvēdas tējas.
Bažas rada arī veselības aprūpes finansējuma sistēmas ieviešana Latvijā, jo laika likuma skatīšanai otrajā un trešajā lasījumā ir gauži maz. Ja I. Circenei neizdosies šo likumu izbīdīt līdz jūlijam, tad neticu, ka šī sistēma iedzīvosies Latvijā vispār. Jau pēc gada nāks jauns ministrs un sāks darbu ar agresīvu iepriekšējā ministra kritiku. Mana prognoze nesakņojas ļaunprātībā, ka ministre netiks ievēlēta, vai uz manām vēlēšanu prognozēm – kurai partijai cik balsu. Manuprāt, Vienotība vai tās klons arī nākamajā aplī būs varas partija, bet tai būs tiktāl apnicis atbildēt par nabago veselības aprūpi, ka tā būs gatava pagrābt pat Kultūras ministriju, kurā arī nav naudas. Decembrī Vienotība tikai pieklājīgi bīdīja Veselības ministriju saviem sadarbības partneriem, bet nākamajā rudenī šī partija histēriski plūks matus tik ilgi, kamēr viņiem kāds šo ministriju atņems.
Toties itin viegli prognozēt, ka retorika ap veselības parūpi, īpaši finansējumu, pastiprināsies, pāries no pierādījumiem balstītas diskusijas citā līmenī. Iepriekšējā prognoze par Vienotības nevēlēšanos turpināt rosību laukumā ātrā palīdzība–slimnīca–morgs liks šajā laukumā parādīties citiem runasvīriem, un pēc ilgiem gadiem veselība atkal kļūs par galveno diskusiju tēmu. Partijas drudžaini piesaistīs interesentus, kas uzdosies par veselības aprūpes profesionāļiem, asaraini diskutēs par 4,5% no IKP, bet patiesībā ilgosies visus Latvijas iedzīvotājus apgādāt ar čipkartēm, uz kurām savietot personas datus, asinsgrupu, pēdējos lietotos medikamentus un analīzes vai kādu tikpat nevajadzīgu informācijas kapsētu. Citi tikpat čakli centīsies pārpirkt daļas katras mazpilsētas ambulatorajā iestādē, lai pārvērstu šīs iestādes par lielās vertikālās integritātes sastāvdaļu. Līdz šim Recipe plus/Sentor farm/Mēness aptiekas centās privatizēt tikai Rīgas poliklīnikas, taču šogad ar dažādu lēti pērkamu politiķu palīdzību tas notiks katrā mazpilsētā. Rīga savu budžetu centīsies papildināt (aizlāpīt trolejbusu iepirkuma deficītu), pārdodot Rīgas poliklīnikas, kas tad nonāks tādu personu rokās, kuras veselības nozares gada budžetu redz tikai kā savu peļņu.
Šogad žurnālam Latvijas Ārsts melns vāks. Tā nav depresija vai skumjas, bet pārliecība un pieredze. Neticēsiet – jūnijā Latvijas Ārstam svinēsim 25 gadus. 25 gadus no mūsu dzīves kopā ar medicīnas informāciju.
Jaunākie komentāri